Topošais uzņēmējs Jānis Šilkovs nolēmis sākt etnogrāfiskā tekstila atdzīvināšanu modernākā veidolā . Šā mērķa īstenošanai viņš nesen dibinājis uzņēmumu Etnoteks. Ierosme un iedvesma biznesam smelta, ciemojoties kaimiņos pie igauņu draugiem.
«Regulāri saņēmu dažādas viņu etnogrāfiskās dāvanas, bija jāsper atbildes soļi. Negribēju krist kaunā, vēlējos piemeklēt kaut ko no latviešu tekstila atbilstošā līmenī,» viņš stāsta.
Vēlāk savos meklējumos Jānis nonāca līdz tautiskajiem brunčiem. «Izpētījām etnogrāfisko brunču audumu atgriezumus, konsultējāmies ar Senās klēts speciālistiem, lasījām literatūru, – mūsu āķis ir tajā, ka cenšamies taisīt autentiskus atkārtojot pat oriģinālo auduma raportu (raksta soli), lai arī ar kokvilnas diegiem tas sanāk šaurāks, cenšamies piedzīt maksimāli tuvu oriģinālam. No nopirktajiem paraugiem izvēlējāmies, mūsuprāt, piecus spilgtākos, bet nākotnes plānā ir paplašināt audumu kolekciju, iekļaujot rakstus no visiem Latvijas reģioniem,» turpina Jānis.
Ar savu produkciju Etnoteks jau paguvis iepazīstināt Kalnciema ielas tirdziņa apmeklētājus, atrādot audumus jau gatavos tekstila izstrādājumos – auduma maisiņos, somās, virtuves cimdos un paliktņos. «Taisījām speciāli Kalnciema ielai, lai parādītu, ko var izdarīt, bet pamatdoma ražošanai ir tieši audumi,» par pirmo iznācienu stāsta Jānis, piebilstot, ka publika nemaz nepazīstot audumu dizainu – nesaista to ar tautas tērpiem. Tirdziņā iegūtā pieredze esot vērtīga. «Nebija tā, ka preci rautu no rokām ārā, bet interese bija, tikai jāskaidro, kas tas ir – strīpas smukas, krāsas košas, patīk, – izrādās tautas tērps!» viņš dalās iespaidos.
Nākotnē Jānis plāno atvērt interneta veikalu, izveidot tirdzniecības vietu, kur klātienē audumu paņurcīt rokās, paskatīties, sataustīt, saprast, ka tas var kalpot kā aizkars vai spilvendrāna interjerā.