Iestājoties NATO un Eiropas Savienībā (ES), Latvija ieguva sabiedrotos, tomēr palika bez turpmākai attīstībai svarīgiem stratēģiskiem mērķiem. Pašlaik, kad pamazām esam atguvušies no ekonomiskās krīzes radītajiem satricinājumiem, laiks domāt par tautsaimniecības izaugsmi un principiālu valsts virzību. Līdz ar to kā nākamais solis valsts attīstības kontekstā būtu ekonomiski izdevīgu un politiski draudzīgu eksporta tirgu (ārpus ES) noteikšana un atbilstošajiem tirgiem piemērotu, inovatīvu preču un pakalpojumu identificēšana.
Arvien biežāk organizētās Latvijas augstāko amatpersonu un uzņēmēju vizītes uz Centrālāzijas valstīm, no kurām visspilgtākajā atmiņā palikusi pēdējā Valsts prezidenta un uzņēmēju delegācijas viesošanās Kazahstānā, liek domāt, ka beidzot valsts vadības līmenī ir identificēti svarīgākie eksporta tirgi – bijušās Padomju Savienības republikas Kaukāza un Centrālāzijas reģionā. Šāda valsts augstāko amatpersonu politiskā izšķiršanās par ekonomiskās sadarbības virzienu ir ļoti apsveicama un nozīmīga, lai pavērtu jaunas iespējas Latvijas uzņēmumiem un Latvijas speciālistu pakalpojumiem.
Protams, kā alternatīvs variants ekonomiskās sadarbība kursam ir Krievija, Baltkrievija un Ukraina, kas ir atjaunotās Latvijas tradicionālie eksporta tirgi. Tomēr, salīdzinot ar Centrālāzijas un Kaukāza reģiona valstīm, eksporta īpatsvaru šajās valstīs būtu grūti strauji audzēt. Krievija arvien mērķtiecīgāk cenšas nosargāt savu tirgu vietējiem ražotājiem, turklāt gan Ukrainas, gan Krievijas tirgus virzienā mērķtiecīgi iet citi mūsu politiskie draugi un vienlaikus ekonomiskie konkurenti no ES un ASV.
Ja vērtējam Latvijas priekšrocības Centrālāzijas un Kaukāza reģiona valstu kontekstā, pirmkārt, mums ir kopēja vēsture un krievu valoda kā darba instruments. Otrkārt, mums ir tuvāka un saprotamāka austrumu mentalitāte nekā, piemēram, mūsu rietumu kaimiņiem Eiropas Savienībā. Treškārt, mēs pretēji citām lielajām nācijām a apriori nenākam kādu pamācīt, bet, izprotot un iedziļinoties tirgus vajadzībās, veidojam savstarpēji izdevīgu sadarbību.
Vēlreiz atgriežoties pie nesenās Valsts prezidenta vizītes uz Kazahstānu, būtiski atzīmēt, ka šāda līmeņa vizītes, kurās aktīvi tiek iesaistīti biznesa vides pārstāvji, ir ļoti efektīvs mārketinga instruments, bet tikai sākotnējai jauno eksporta tirgu apgūšanai. Tas ir skaidrs signāls par Latvijas ieinteresētību sadarbības izvēršanai, un efektīvāks par daudzajiem un dažādajiem nozaru informatīvajiem materiāliem, kuri joprojām nav sagatavoti krievu, ķīniešu, vai kādā no jauno apgūstamo tirgu vai investoru piesaistes valstu valodām.
Būtiski atzīmēt, ka, gatavojoties jebkurai tirdzniecības misijai un veicinot starpvalstu ekonomisko sadarbību, svarīgi gan no valsts institūciju, gan uzņēmēju puses izdarīt visus nepieciešamos mājasdarbus, lai iespējami labāk izprastu potenciālo tirgu, kultūru un mentalitāti. Šajā kontekstā ir būtiski paļauties uz Latvijas ārlietu, politisko un ekonomisko pārstāvniecību profesionalitāti, jo cilvēki, kuri ikdienā dzīvo un strādā noteiktajā mērķa tirgus valstī, labāk pārzina vietējo situāciju nekā, piemēram, amatpersonas, kuras informāciju par tirgus īpatnībām līdzīgi, kā to dara uzņēmēji paši, vajadzības spiesti meklē internetā un nepārbaudītu pamanās nodrukāt to kā pamācību vai vadlīnijas. Pat ja mūsu valstij šādu pārstāvniecību kādā no valstīm nav, vienmēr iespējams uzmeklēt tautiešus, uzņēmējus un ekspertus, kuri daudzus gadus pelna maizi svešā zemē gan starptautiskajās organizācijās, gan privātuzņēmēmos un kuri arī var sniegt palīdzību izpratnes veicināšanā, tādējādi novēršot nevajadzīgus pārpratumus, kuri var nopietni iedragāt gan Latvijas, gan arī uzņēmēju pašu tēlu un priekšstatu par profesionalitāti potenciālo partneru acīs.
Tiesa gan, nekāda, pat ne visaugstāko amatpersonu vizīte, ja pirms tam nebūsim definējuši eksporta nišas, kurās uzņēmēji var startēt ar savu piedāvājumu. Lai nerunātu tikai par teorētiskām Latvijas iespējām Centrālāzijā, jau minētās Kazahstānas vizītes kontekstā kā piemēru var izmantot tīro tehnoloģiju uzņēmumu perspektīvas šajā valstī.
Jāsāk ar to, ka Kazahstānas prezidents Nursultans Nazarbajevs savā vēstījumā tautai 2012. gada decembrī minēja dzeramā ūdens trūkumu kā vienu no 21. gadsimta cilvēces un arī Kazahstānas galveno izaicinājumu. Otrkārt, Kazahstāna nākamajai piecgadei ir ieplānojusi nozīmīgus finanšu līdzekļus ūdenssaimniecības, elektrifikācijas u.c. sadzīves apstākļu uzlabošanas un sakārtošanas jomām valsts reģionos. Un tās nav tikai tukšas frāzes, darbs jau notiek, un finansējums tikai pieaug. Treškārt, Astana ir izcīnījusi tiesības rīkot izstādi EXPO 2017, kuras moto ir «Atjaunojamās nākotnes enerģijas». Viss iepriekš minētais norāda uz iespējām tīro tehnoloģiju uzņēmumiem, kuri piedāvā pakalpojumus ūdenssaimniecības sakārtošanā, atkritumu poligonu un atjaunojamo enerģijas resursu jomā startēt Kazahstānas tirgū.
Mūsu uzņēmēji ne vienmēr apzinās, ka 20 gados uzkrātā pieredze vides sakārtošanas jomā ir būtiska Latvijas uzņēmēju priekšrocība Kazahstānā, kur tikai nesen nopietni sākts domāt par vides jautājumu sakārtošanu. Pateicoties Latvijas tīro tehnoloģiju uzņēmumu pieredzei, mums ir nepieciešamās zināšanas, kā padomju laikos radīto, novecojušo vides apsaimniekošanas sistēmu pielāgot modernās pasaules prasībām un izaicinājumiem. Tādejādi mūsu lielākā priekšrocība ir mūsu pašu praktiskais piemērs.
No malas, iespējams, varētu izklausīties augstprātīgi un neticami, tomēr ikviena iepriekš izskanējušā apgalvojuma pamatā ir manis paša praktiskā pieredze, strādājot Kazahstānas tirgū. Tā rezultātā radušies arī vairāki secinājumi un atziņas, kas varētu būt noderīgi Kazahstānas tirgus tīkotājiem:
- Pacietībā un vēlreiz pacietība – lai iepazītu un izprastu tirgus īpatnības, jārēķinās ar zināmu laiku;
- Svarīgi netērēt laiku pārliecināšanai, bet rādīt konkrētus piemērus – klientus, realizētos projektus;
- Jāpozicionē sevi kā problēmu risinātāju, nevis savu preču pārdevēju;
- Zināma Austrumu specifika nosaka, ka, izveidojot attiecības ar biznesa partneriem, savstarpējā uzticēšanās pārtop par draudzību un ir kaut kas vairāk nekā vienkārša lietišķa sadarbība;
- Izšķiroši turēt doto vārdu – tu esi svešā tirgū, līdz ar to viens solis pa kreisi - un ar tevi neviens vairs nestrādās un nerēķināsies.
Paša gūtā pieredze ļauj apgalvot, ka atliek tikai darīt, tomēr, apgūstot jaunus tirgus (īpaši Centrālāzijā, kas ir tradīcijām bagāts reģions ar atšķirīgu kultūru), jāatceras, ka tālāk tiek tie, kas sadarbojas, nevis mēģina katrs ar savu piedāvājumu ielauzties neapgūtā teritorijā.
Lai piedāvājums sasniegtu mērķa tirgu un būtu pietiekami saistošs potenciālajiem pasūtītājiem, konkrētiem nozares uzņēmumiem nepieciešams apvienoties, lai radītu kompleksu, savstarpēji nekonkurējošu piedāvājumu jauniem eksporta tirgiem. Tā ir iespēja mazajai Latvijai un – uz globālā fona – mūsu mazajiem uzņēmumiem (arī uzņēmums, kura apgrozījums ir 2-3 miljoni latu, Kazahstānas izpratnē ir mazs) sasniegt lielus klientus un nodrošināt tiem pilnu pakalpojumu ciklu.
Arī šajā – uzņēmējdarbības kooperācijas – kontekstā lietderīgi paanalizēt CleanTech Latvia pieredzi, kas, kā reizi, ir nodefinējis konkrētu prioritāro eksporta tirgu (Kazahstānu), lai īstenotu sistemātisku, vienotu un pārdomātu mērķa tirgus apgūšanu. Līdz šim CleanTech Latvia ir jau organizējis pa vienai tirdzniecības misijai uz Aktau un Atirau pilsētām, kuras abas ir Kazahstānas naftas ieguves apgabalā un vienlaikus ir pilsētas, kas atrodas apgabalā, kurā ir samilzusi ūdens attīrīšanas un ūdens sagādes problemātika. Šo vizīšu laikā tīro tehnoloģiju uzņēmējiem ir bijusi iespēja tikties gan ar privātā, gan publiskā sektora pārstāvjiem, kas ir atbildīgi par komunālās saimniecības un vides attīrīšanas sfēras attīstību Kazahstānā. Tā rezultātā vairākiem Latvijas uzņēmējiem ir bijusi iespēja izvērst dialogu ar potenciālajiem Kazahstānas biznesa partneriem. Piemēram, patlaban starp Latvijas un Kazahstānas uzņēmējiem turpinās aktīvas sarunas par konkrētu projektu realizēšanu ūdens attīrīšanas jomā.
Lai iesāktā sadarbība neapsīktu, CleanTech Latvia arī turpmāk ieplānojis vairākas aktivitātes Kazahstānas tirgus iekarošanai. Tuvākās no tām ir septembrī plānotā partneruzņēmumu dalība izstādē Aqua-Therm Almaty 2013 un EcoTech2013 Almati, kā arī gada izskaņā iecerētā starptautiskā konference „Ūdens un atkritumu saimniecības sakārtošana kā stratēģiskā valsts prioritāte. Pieredze, secinājumi, Latvijas-Kazahstānas sadarbības iespējas”. Katrā ziņā tīro tehnoloģiju uzņēmumu kurss Kazahstānas virzienā pašlaik tiek mērķtiecīgi īstenots, kas, kā pierāda pēdējo laiku notikumi un fakti, saskan arī ar Latvijas valsts prioritāro eksporta tirgu izvēles paradigmu.
Rezumējot iepriekš pausto, lietderīgi atsaukt atmiņā kādu senu Austrumu teiciens – ja gribi iet ātri, ej viens, ja gribi iet tālu, jāiet kopā ar kādu. Latvijas uzņēmumiem ir vērts šo dzīves gudrību paturēt prātā un attiecīgi rīkoties.