Tūristu skaits šosezon salīdzinājumā ar 2010.gadu ir pieaudzis, taču daudzus atpūtniekus mulsina neattīstītā sabiedriskā transporta sistēma reģionos.

To apmeklētāju skaits, kas informāciju par Liepājas un apkārtnes tūrisma piedāvājumiem meklējuši Liepājas reģiona tūrisma informācijas birojā (LRTIB), ir ievērojami audzis. Tūristu skaits šā gada astoņos mēnešos (janvāris – augusts) pietuvojies visa iepriekšējā gada apmeklētāju skaitam kopā, liecina LRTIB dati.

Ja līdz šim no ārvalstu viesiem pirmajā vietā apmeklētāju skaita ziņā stabili turējās Vācija, tad šogad viņus skaita ziņā krietni apsteidz palielinājies lietuvieši. Tas skaidrojams ar LRTIB un uzņēmēju mārketinga aktivitātēm, kas pēdējos trīs gadus īstenotas starptautiskajā tūrisma izstādē VIVATUR Viļņā un Lietuvas masu medijos. Ļoti jūtama ir arī Krievijas tūristu interese par atpūtas iespējām Liepājas pusē – ja 2010.gadā tūrisma informāciju birojs sniedza 401 tūristam no Krievijas, tad šā gada astoņos mēnešos to skaits ir pieaudzis līdz 625. LRTIB iegriezušies arī eksotiskāki tūristi no Argentīnas, Brazīlijas, Ēģiptes, Kolumbijas, Trinidadas un Tobago, Libānas, Filipīnām, Taizemes, Venecuēlas.

Liepājas reģiona tūrisma informācijas birojā (LRTIB) līdz šā gada 9.augustam apkalpoti par 61% vairāk apmeklētāju nekā 2011.gadā. Latvijas ekskursantu skaita pieaugums ir 110%, bet ārzemju tūristu – 62%, liecina LRTIB dati.

No gada sākuma līdz 9.augustam LRTIB apkalpoti 1635 apmeklētāji, kas ir par 61% vairāk nekā 2012.gadā. Latvijas ekskursantu skaita pieaugums ir 110%, bet ārzemju tūristu – 62%.

Šogad Liepājā visvairāk viesojas tūristu no Lietuvas (24% no kopējā ārzemju tūristu skaita), Vācijas (18%), Krievijas (14%), Polijas (5%), Francijas (3%) un Igaunijas (3%). Vēju pilsētu apmeklējuši arī viesi no Argentīnas, Brazīlijas, Grieķijas, Honkongas, Dienvidāfrikas, Indonēzijas, Japānas, Jaunzēlandes, Korejas, Ķīnas, Malaizijas, Portugāles, Puertoriko, Singapūras, Taivānas un Venecuēlas.

No eksotiskajām zemēm pārsvarā ierodas individuālie ceļotāji un nelielas draugu grupas, kas apceļo Eiropu gan ar sabiedrisko transportu, gan ar velosipēdiem. Savukārt tūristi no Krievijas ierodas ar ģimenēm un uzturas šeit ilgāku laiku – pat līdz trim nedēļām, stāsta LRTIB speciāliste Zane Gaile. Viņus šeit interesē gan kultūras un izklaides piedāvājums, gan arī atpūtas iespējas pie jūras.

Salīdzinot ar pagājušā gada vasaru, Liepājas reģiona tūrisma informācijas birojā (LRTIB) apkalpoto klientu skaits pieaudzis par 19%.

Šā gada trijos vasaras mēnešos (jūnijs, jūlijs, augusts) vien pie tūrisma informācijas biroja darbiniekiem pēc informācijas klātienē vērsušies 9628 interesenti, informē LRTIB. 2012.gadā kopējais klātienē apkalpoto apmeklētāju skaits varētu sasniegt 15,6 tūkstošus, lēš tūrisma biroja speciālisti.

Ārzemju tūristu skaits šā gada deviņos mēnešos jau par 5% ir pārsniedzis pagājušā gada kopējo skaitu. Visvairāk viesu Liepājā šogad bijis no Lietuvas, Vācijas un Krievijas. Jau tradicionāli ar krietni mazāku apmeklētāju skaitu seko Polija, Francija, Lielbritānija, Igaunija un Nīderlande. Šogad pirmo reizi Liepāju apmeklējušo valstu pārstāvju sarakstam pievienojas Indonēzija un Irāna.

Visvairāk tūristu Liepājā pērn bijuši no Lietuvas - 25,3%, otrajā vietā ir Vācija ar 22%, trešajā - Krievija ar 13,8% no kopējā pilsētas viesu skaita.

Salīdzinoši daudz tūristu bijis arī no Polijas, Spānijas, Francijas, Somijas un Igaunijas, liecina Liepājas reģiona tūrisma informācijas biroja (LRTIB) apkopotie dati.

34 Liepājas naktsmītnes izmantojuši vairāk nekā 66 tūkstoši pilsētas viesu, kas ir lielākais nakšņojošo tūristu skaits pēdējo četru gadu laikā. Salīdzinoši - pirms krīzes, 2007. un 2008.gadā nakšņojošo tūristu skaits pārsniedza 70 tūkstošus. Vairāk nekā puse nakšņojošo tūristu bijuši vietējie - Latvijas iedzīvotāji. Gan vietējie, gan ārzemnieki vidēji pavadījuši Liepājā aptuveni pusotru diennakti.

Ar plikumiem pa sniegu – tā tēlaini varētu raksturot Liepājas tūrisma nozares aktīvistu apņēmību atvilināt tūristu pūļus vismaz vasarā.

Neliels pilsētas mārketinga budžets, strauji krītošs iedzīvotāju skaits, zaudēts starptautiskās lidostas sertifikāts un nespēja panākt kaut cik pieņemamu pasažieru vilciena grafiku satiksmei ar galvaspilsētu. Tam pretī ir fanātiska Karostas Glābšanas biedrība, neatlaidīgi kultūras un sporta dzīves organizatori, nabadzībā lepnumu nezaudējušas viesnīcas un restorāni. Liepājā ir, iespējams, vienīgais deputāts Latvijā, kurš iesniedzis pašvaldībā savu tūrisma attīstības vīziju. Apzinoties plusus un mīnusus, Liepājas reģiona tūrisma informācijas biroja (LRTIB) darbinieki apņēmušies jau šovasar Klaipēdas, Pleskavas un Kaļiņingradas ceļotājus pārliecināt tērēt savu naudu Liepājā.

14 tūrisma uzņēmēji izpelnījušies Liepājas reģiona tūrisma informācijas biroja (LRTIB) pateicību par jaunām idejām un labu sadarbību ar LRTIB.

Uzņēmēju godināšana notika LRTIB, Kurzemes tūrisma asociācijas un Tūrisma Attīstības Valsts aģentūras (TAVA) rīkotā semināra ietvaros. Seminārs sniedza ieskatu tūrisma attīstības tendencēs Latvijā un Kurzemē, dalībniekiem bija iespēja degustēt Liepājas apkārtnes novadu uzņēmēju ražotos gardumus.

Kopā ar uzņēmējiem tika sumināti arī tūrisma nozares veicinātāji. Tā, piemēram, Pāvilostas tūrisma informācijas centrs atzīts par kvalitatīvāko tūrisma iestādi, bet etnogrāfijas lietu pārzinātāja Rucavā Sandra Aigare.

Liepājas regiona tūrisma informācijas birojs (LRTIB) sadarbībā ar Kurzemes Tūrisma asociāciju (KTA) plāno piedalīties vairākās starptautiskajās tūrisma izstādēs, lai popularizētu Liepājas un tuvējo novadu tūrisma piedāvājumus.

Šogad dalību tūrisma izstādēs līdzfinansē Eiropas Savienība, jo KTA sagatavoja projekta pieteikumu par Latvijas tūrisma popularizēšanu ārvalstīs un šim mērķim ir piešķirts finansējums. 2010.gadā LRTIB tūrisma speciālisti piedalīsies tajās izstādēs, kas visvairāk orientētas uz vietējo iedzīvotāju informēšanu par tūrisma iespējām Latvijā.

Par vienu no veiksmīgākajām uzskatāma Nīderlandes tūrisma izstāde Vakantiebeurs, kas notiks Utrehtā 12. – 17.janvārī. Kopš 2005.gada, kad Kurzemes tūrisma informācijas centri tajā piedalījās pirmo reizi, būtiski ir pieaudzis viesu skaits no Nīderlandes, apgalvo LRTIB. Tūrisma informācijas biroja darbinieki plāno piedalīties arī 21. - 24.janvārī izstādē MATKA Helsinkos (Somija), 5. - 7.februārī izstādē Balttour Rīgā, 10. – 14.februārī izstādē Reisen Hamburgā (Vācija), 12. - 14.februārī izstādē Tourest Tallinā (Igaunija), 26.- 28.februārī izstādē Vivattur Viļņā (Lietuva).

Aizvadītajā gadā populārākie sarīkojumi Liepājā jau tradicionāli bijusi Tele2 Baltic Beach Party, liecina Liepājas reģiona tūrisma informācijas biroja (LRTIB) apkopotie dati.

Pludmales festivālu apmeklēja 55 tūkstoši skatītāju. Populārs bijis arī Līvas tirgus – aptuveni 16 tūkstoši apmeklētāju, un starptautiskais rallijs Kurzeme (ap 25 000 apmeklētāju).

Lai arī skaitļi liecina, ka tūristu plūsma salīdzinājumā ar 2008.gadu kopumā ir samazinājusies, dažos segmentos ir vērojams pieaugums, norāda LRTIB. Intensīvākie darba mēneši birojā ir jūnijs, jūlijs, augusts un septembris, kad vienā mēnesī apkalpoto klientu skaits sasniedzis vairāk nekā 2,5 tūkstošus (jūlijā). Vairāk nekā puse (51,9%) no kopējā apmeklētāju skaita Liepājā bijuši ārvalstu tūristi; visvairāk biroja apmeklētāju 2009.gadā bijuši no Vācijas (24,7%), Lietuvas (18,2%), Polijas (6,1%), Francijas, Somijas un Krievijas (3,5% līdz 3,7%). Pēc provizoriskiem datiem ir redzams klientu skaita samazinājums pilsētas naktsmītnēs, norāda LRTIB.

Kaut gan Liepājas tūrisma informācijas birojā (LRTIB) apkalpoto tūristu skaits pērn sarucis, kopējais reģistrēto ceļotāju skaits pieaudzis. Šogad pilsētas viesu skaits varētu vēl pieaugt, jo Liepājas pašvaldība īsteno pilsētas vēstnešu projektu.

Šogad Liepājas pilsēta sākusi jauno reklāmas kampaņu un ikvienam Latvijas iedzīvotājam piedāvā iespēju atbraukt ciemos pie īstiem liepājniekiem, informē Liepājas pilsētas pašvaldības administrācijas Sabiedrisko attiecību un mārketinga daļas vadītāja Zita Lazdāne.

Rīgā, Nacionālajā bibliotēkā notika iepazīstināšana ar Liepājas pilsētas jaunās vasaras sezonas aktualitātēm, un publiski tika paziņoti septiņi liepājnieki, kuri kļuvuši par Liepājas vēstnešiem un aicinās viesus no visas Latvijas izbaudīt nedēļas nogali vēju pilsētā.

Kopumā Liepāju klātienē izrādīs 7 liepājnieki: Marta Toode-Pusaudze un Vairis Pusaudzis parādīs aktīvās atpūtas iespējas vēju pilsētā, Ralfs Jēkabsons atklās Liepāju no jauna, Monta Glumane (Dienas Bizness žurnāliste) sarūpēs neaizmirstamu nedēļas nogali ar draudzenēm, Inguna Eņģele iepazīstinās ar Liepājas kultūras dārgumiem, Andris Lanka ar ģimeni ielūgs uz aizraujošu nedēļas nogali, Kristiāna Bumbiere parādīs labāko, ko jaunieši var darīt pilsētā, Annija Vētra un Oskars Tērauds atklās Liepājas sportiskāko pusi.

Deputāti un riteņbraucēju pārstāvji vienojušies, ka jāatbalsta velobraukšanas attīstība, secināts pēc Eiropas Riteņbraucēju federācijas izpilddirektora Adama Bodora tikšanās ar deputātiem Romualdu Ražuku un Dāvi Staltu. R. Ražuks cer, investējot sešus miljardus eiro, Eiropā izveidot plašu velomaršrutu tīklu.

Eiropas Riteņbraucēju federācijas (European Cyclists Federation jeb ECF) izpilddirektors lolo visai ambiciozu plānu – laikā no 2014. gada līdz 2020. gadam Eiropā izveidot velomaršrutu tīklu 70 tūkstoš kilometru garumā, kura kopīgās izmaksas ir apmēram seši miljardi eiro.

Pirmkārt, riteņbraukšanai jāpievērš uzmanība kā tūrisma nozarei, kas ir svarīga, jo var dot lielu pienesumu tautsaimniecībai – norādīja A. Bodors, skaidrojot, ka veloceļojumu skaits Eiropā sasniedz 2,8 miljardus gadā, un ekonomiskais ieguvums no riteņbraukšanas tūrisma ir 54 miljardi eiro gadā.

Viņš uzsvēra arī to, ka velosipēdi tiek izmantoti kā ekoloģisks transporta līdzeklis.

Latvijas iedzīvotājiem vietējos ceļojumos populārākais galamērķis ir Latgale, intervijā Latvijas Televīzijas raidījumā Rīta panorāma atzina Latvijas lauku tūrisma asociācijas Lauku ceļotājs prezidente Asnāte Ziemele.

Kopumā ceļošana pa Latviju izraisot arvien lielāku interesi gan ārvalstu, gan vietējiem tūristiem. Pērn reģionālais tūrisms palielinājies par aptuveni 17%.

Kā atzina Ziemele, Latvijas iedzīvotāji arvien vairāk no sirds priecājas par lauku tūrisma iespējām un ceļo vairāk. Populāra esot laivošana, velotūrisms, kā arī pārgājieni, pēdējiem no tiem gan pietrūkstot infrastruktūras.

Iecienītākais reģions Latvijas tūristiem ir Latgale. Tās tiešie konkurenti esot Sāremā sala Igaunijā un Kuršu kāpa Lietuvā.

Arī ārvalstu tūristiem Latvija kļūstot arvien populārāka, jo ir labs un interesants galamērķis.

Kā norādīja Lauku ceļotāja vadītāja, ārvalstu tūristi ir labi maksātāji un uzturas ilgi. Daudz Latviju apmeklējot Vācijas tūristi. Visdevīgākie gan esot japāņu tūristi, bet to ir maz. Pēdējā laikā arī lietuvieši sākuši «atstāt» naudu Latvijas tūrisma objektos.

Carnikavas novada pašvaldība piešķīrusi viesnīcai Medzābaki Latvijā pirmo velotūrismam draudzīga uzņēmuma zīmi, ar ko Vidzemes tūrisma asociācija plāno aizsākt velotūrisma poularizēšanu Latvijā, Db.lv stāstīja Vidzemes tūrisma asociācijas vadītājs Raitis Sijats.

Viņš norādīja, ka viesnīca Medzābaki izvēlēta, jo tā pirmā piedāvājusi velotūrismam nepieciešamo nodrošinājumu, tomēr viņš ir pārliecināts, ka Latvijā patlaban ir arī citi uzņēmumi, kas piedāvā velotūrismam nepieciešamās novietnes un izstrādājuši velomaršrutus, tomēr tie vēl nav pieteikušies velotūrismam draudzīgā uzņēmuma zīmei. Kā piemēru viņš min kempingu Gaujas Nacionālā parka teritorijā Raiskumā.

«Lai attīstītu velotūrismu, uzņēmumam nav jāiegulda lieli līdzekļi, un Latvijā velotūrisms būtu jāattīsta vairāk,» norādīja R. Sijats. Viņš bilda, ka «velodraudzīga servisa» zīmi var saņemt ne tikai viesnīcas, bet arī citas naktsmītnes, ēdināšanas iestādes u.c. uzņēmumi, kas piedāvās gan velosipēdu novietnes, gan to uzglabāšanu.

Kurzemes Biznesa inkubatora uzņēmums Blue Shock Taxi jau šajā mēnesī gatavojas ieviest Liepājā jaunu tūrisma produktu - elektrovelosipēdu nomu.

Uzņēmums sadarbībā ar SIA NK Konsultāciju birojs un Liepājas reģiona tūrisma informācijas biroju (LRTIB) realizējis projektu Blue Shock Bike, kas ietver elektrovelosipēdu nomu, elektrovelosipēdu papildu aprīkojuma prototipēšanu, jaunu elektrovelosipēdu izstrādi un iespējamo ražošanu. Plānots iegādāties 10 velosipēdus, kurus varēs iznomāt LRTIB un Liepājas Olimpiskajā centrā. Tāpat sāktas sarunas ar viesnīcām par šā pakalpojuma ieviešanu, db.lv pastāstīja SIA Blue Shock Taxi dibinātājs Artis Daugins. Savukārt SIA NK Konsultāciju birojs vadītājs Neils Kalniņš norādīja, ka jaunais pakalpojums būs laba reklāma Liepājai, turklāt dos iespēju ar velosipēdu izbraukāt Liepājas veloceliņus ne tikai aktīvā vecuma tūristiem, bet arī padzīvojušiem un mazaktīviem cilvēkiem, kam ir nogurdinoši mīt pedāļus. Nākotnē šis transports varētu kļūt par ērtu transporta līdzekli ikvienam pilsētniekam. Viena standarta elektrovelosipēda cena ir no 1100 eiro līdz 2000 eiro. Projektā paredzētais pirmais velosipēds tapis Spānijā, taču nākamos, iespējams, uzņēmums iegādāsies Vācijā, kur tiem esot augstāka kvalitāte. Velosipēdus plānots aprīkot ar GPS, kā arī būs iespēja pieslēgt iPad, lai iegūtu maršrutu norādījumus.

Tūristu skaits šī gada pirmajos astoņos mēnešos (janvāris – augusts) Liepājā salīdzinājumā ar 2009.gadu ir pieaudzis, un sagaidāms, ka jau septembra mēnesī būs līdzvērtīgs visa iepriekšējā gada apmeklētāju skaitam kopumā.

Ja līdz šim no ārvalstu viesiem pirmajā vietā apmeklētāju skaita ziņā stabili turējās Vācija, tad šogad ir jūtami palielinājies lietuviešu tūristu skaits, un tie skaita ziņā tikai nedaudz atpaliek no vācu ceļotājiem, liecina Liepājas reģiona tūrisma informācijas biroja (LRTIB) apkopotie dati. Tūrisma speciālisti to skaidro ar Liepājas pilsētas un apkārtnes tūrisma uzņēmēju mārketinga aktivitātēm pēdējos divus gadus starptautiskajā tūrisma izstādē VIVATUR Viļņā un Lietuvas masu medijos.

Ar katru gadu palielinās dažādu eksotisko valstu spektrs, no kurām ceļotāji ierodas Liepājā: šogad LRTIB iegriezušies tūristi no Argentīnas, Bolīvijas, Brazīlijas, Čīles, Ēģiptes, Jamaikas, Kolumbijas, Korejas, Ķīnas, Libānas, Malaizijas, Marokas, Meksikas, Puertoriko, Taivānas, Taizemes.

Liepājas reģiona tūrisma informācijas birojs (LRTIB) ir pirmais publiskais nomas punkts Baltijā, kur pieejami Blue Shock Bike elektrovelosipēdi.

7.jūnijā LRTIB rīko publisku elektrovelosipēdu nomas prezentāciju Liepājas Rožu laukumā. Prezentācijā piedalīsies projekta Blue Shock Bike pārstāvis Artis Daugins, kurš sola informēt par plāniem paplašināt elektrovelosipēdu nomu arī ārpus Liepājas.

Plānots iepazīstināt interesentus ar to, kā darbojas vienotā klientu reģistra sistēma un paši elektrodivriteņi, kas aprīkoti ar GPS un GSM izsekošanas sistēmām, kā top e-gidi un kādas iespējas tie sniedz tūristiem, kā arī jaunumus saistībā ar Blue Shock Bike elektrovelosipēdu ražošanu un tirdzniecību Liepājā un Latvijā.

«Liepājas reģiona tūrisma informācijas biroja velonomas punkts ir galvenais, kurā testēsim savas jaunās tiešsaistes nomas un vienotās klientu reģistra sistēmas darbību. Labu rezultātu gadījumā šāda sistēma ļaus Blue Shock Bike elektrodivriteņus iznomāt jebkur Baltijā kādā no mūsu reģistrētajiem nomas punktiem un atgriezt velosipēdus jebkurā citā nomas punktā Baltijā. Šāda veida sistēma klientiem ļaus savus brīvdienu braucienus plānot pat nedēļu un mēnešu garumā, bez uztraukuma, kur paliks nomātais elektrodivritenis,» stāsta A.Daugins.

Kurzemes Biznesa inkubatora uzņēmums Blue Shock Taxi apņēmies šogad papildināt Liepājas sabiedriskā transporta piedāvājumu ar elektromobiļiem.

Uzņēmuma dibinātāja Arta Daugina mērķis ir ļoti ambiciozs, ņemot vērā, ka dibinātājs ir jauns cilvēks un sabiedrības pamatkapitāls – viens lats. Blue Shock Taxi , iespējams, būšot modernākais, precīzākais, kvalitatīvākais un ekoloģiskākais taksometru uzņēmums Eiropā. Patlaban finansējums tiek gatavots divu taksometru iegādei un strādāts pie finansējuma trešajam auto. Pēc rezervācijas autoražotāji ASV sola informēt par termiņu, kad elektrotaksometrus iespējams piegādāt. A. Daugins cer, ka tas varētu notikt jau vasarā. Izvēlēto auto modeļi esot komercnoslēpums, tomēr tie būšot no modernākajiem elektromobiļiem pasaulē un vizuāli atgādinās trešās sērijas BMW automašīnas, stāsta A. Daugins. Ievērības cienīgi ir šo auto tehniskie parametri.

Ar Eiropas naudu turpmākajos gados varētu tikt stutēta kurortoloģija; atbalsts gan lielā mērā atkarīgs no pašvaldību un uzņēmēju aktivitātes.

Tiešs atbalsts kurortoloģijas iestāžu infrastruktūras modernizāšanai nav paredzēts, jo būvniecības izmaksas ir lielas, kas nozīmē, ka finansējums nesasniegs iecerēto mērķi – nonākt pie iespējami plašāka komersantu loka. Tādēļ Eiropas Komisija norādījusi, ka nacionāla līmeņa kultūras un tūrisma objektu būvniecībai finansējums jāplāno no nacionāliem vai privātiem līdzekļiem, DB norāda Ekonomikas ministrijas Uzņēmējdarbības konkurētspējas departamenta Ārvalstu investīciju piesaistes, tūrisma un eksporta veicināšanas nodaļas vadītājs Jānis Volberts. Latvijas veselības tūrisma klastera vadītāja Gunta Ušpele gan norāda, ka tieši infrastruktūras sakārtošanai, atjaunošanai un jaunu objektu būvniecībai līdzekļus vajag visvairāk. «Cik ilgi mārketēsim padomju laika iestādes?» retoriski jautā G. Ušpele. Vienlaikus viņa apliecina, ka uzņēmēji un pašvaldības, kas ieinteresētas kurortoloģijas attīstībā, jaunajā plānošanas periodā pēc iespējas efektīvāk centīsies izmantot finansējuma piedāvātās iespējas.

Tūrisma sezonu Liepājā atklās 19.maijā, piedāvājot nakts ekskursiju Promenādes pieturzīmes. Otra iespēja būs doties Mazajā Kurzemes vīna tūrē.

19.maijā Liepājas reģiona tūrisma informācijas birojs (LRTIB) sadarbībā ar diviem Liepājas stāstniekiem un gidiem – Gunāru Silakaktiņu un Juri Raķi – piedāvās iespēju ne tikai pilsētas ciemiņiem, bet arī pašiem liepājniekiem pirmoreiz apmeklēt kuģu dokus Liepājas promenādē – padomju laikā slepenu militāru objektu, kur tika remontēti padomju militārie robežapsardzes kuteri. Šī būs viena no Liepājas promenādes pieturzīmēm, kas tiks apskatīta vairāk nekā divu stundu garajā nakts ekskursijā ar nosaukumu Promenādes pieturzīmes. Ekskursijas sākums plānots pulksten 22:00, informē Liepājas Reģiona tūrisma informācijas birojs.

Nīcas pagasta viesu namu īpašnieku vārdā Valsts prezidentam iesniegts lūgums rosināt pārskatīt MK noteikumus, kas regulē reklāmas izvietošanu gar ceļiem. Viesu namu īpašnieki vēlas plašāku izņēmumu klāstu reklāmas noformējumā un arī atļauju izvietot tās tuvāk ceļa šķautnēm.

Vēstuli Valsts prezidentam vizītes laikā Nīcā iesniedzis Nīcas novada domes deputāts, amatnieks un tūrisma uzņēmējs Māris Niedols. «Tā kā pēdējo 30 gadu laikā esmu saistīts ar lauku tūrismu un amatniecību, tad reklāma, informācija par manu darbību un atrašanās vietu ir viens no aspektiem, kas faktiski nodrošina manas uzņēmējdarbības pastāvēšanu,» teikts vēstulē, norādot, ka citās ES valstīs vides reklāmas objekti, kas norāda uz lauku tūrisma objektiem, ir ļoti populāri un to izvietošanai nav birokrātisku šķēršļu. Ne vienmēr pietiek ar standarta ceļa servisa zīmēm, kā to paredz ceļu satiksmes noteikumi, apgalvo M. Niedols.

Mazs rundālītis rožu un liels, neizmantots pilsētvides potenciāls – tāds patiesībā ir grupas Līvi apdziedātais Rožu laukums Liepājā.

Laukums pilsētas centrā savu nosaukumu un funkcijas laika gaitā ir mainījis ne reizi vien. 1797. gada Liepājas plānā tas nosaukts par Neue Markt jeb Jauno tirgu. Taču 1910. gadā pašvaldība nolēma laukumā izveidot atklātu dārzu ar rozēm, bet tirgu pārcelt kvartālu tālāk. Tika iestādīti ap 500 rožu stādu, un 1911. gadā laukumu nosauca par Rožu laukumu. 1945. gadā tas pārtapa par Uzvaras laukumu, bet kopš 1988. gada, ar vārdiem «Liepājas klēpī visi vēji ligzdu sev vij, un dvēselē – Rožu laukums,» romantisko nosaukumu atkal saulītē izcēla dzejnieks Aivars Neibarts un grupa Līvi. Lielu daļu apbūves laukums zaudēja Otrajā pasaules karā. Padomju gados tukšo robu izlika betona plāksnēm un uzstādīja Ļeņina pieminekli, turklāt projektētāji jauši vai nejauši to bija ieriktējuši tā, ka, pa gabalu skatoties, tautu vadonis turēja rokās blakus esošās Sv.Trīsvienības baznīcas krustu. Tagad te ir lielākā bezmaksas autostāvvieta pilsētā un palaikam aktualizējas ambiciozi apbūves projekti. 1999. gadā pašvaldība pēc arhitekta Andra Kokina projekta rekonstruēja Rožu laukumu, izveidojot simbolisku rožu rundāli, ap kuru virknējas Liepājas sadraudzības pilsētu ģerboņi. No rundāļa uz visām pusēm stiepjas zināmākie Liepājas maršruti ar bruģī iestrādātu metāla noti – Zivju iela ar nu jau ilgāku laiku slēgto, taču tik un tā reprezentatīvo Rokkafejnīcas ēku un Mūziķu slavas aleju, uz ziemeļrietumiem stiepjas agrāk rosīgā, tagad noskumusī Graudu iela, bet, izejot cauri Tirgoņu jeb gājēju ielai, tieši uz jūru ved Peldu iela. Ziemeļu – dienvidu virzienā pa Lielo ielu garām Liepājas Universitātei un senākajam lielveikalam Kurzeme aizdun vienīgās līnijas tramvajs. Rožu laukuma aizmugurē ir romantiskā, bruģētā Stendera ieliņa ar vēsturiskām – gan noplukušām, gan uzpucētām – lielām un mazām ēkām. Rožu laukums ir kā sirds, no kuras uz visām pusēm stiepjas asinsvadi, taču to pulss ir neritmisks.

2013. gadā Liepājas reģiona Tūrisma informācijas biroju (LRTIB) apmeklējuši 19 783 tūristi, kas ir lielākais apmeklētāju skaits visā Tūrisma informācijas biroja pastāvēšanas vēsturē. Vērtējot pret 2012 gadu, biroja apmeklētāju skaits pieaudzis par 22%.

Visvairāk tūristu biroju apmeklējuši jūnijā, jūlijā un augustā, kad Liepājā notiek daudz pasākumu, ir piemērots laiks atpūtai pludmalē, un ir atvaļinājumu laiks lielai daļai strādājošo gan Latvijā, gan Eiropā.

Visvairāk birojā pēc informācijas iegriezušies tūristi no Lietuvas (24,81%), Vācijas (17,98 %), Krievijas (20,12%). 2013. gadā palielinājies arī Somijas, Lielbritānijas, Nīderlandes un ASV tūristu skaits tūrisma informācijas birojā.

Šogad populārākajos un apmeklētākajos pasākumos Liepājā līdera vietu ieņem Starptautiskais rallijs „Kurzeme” (ap 35 000 apmeklētāju) un un mūzikas festivāls „Summer Sound” (ap 25 000 apmeklētāju. Ar atzinību tiek novērtēta arī izstāde „Ražots Liepājā”, kas pulcēja kopumā ap 30 tūkst. dalībnieku un apmeklētāju.

FIA Eiropas rallija čempionāta otrā (Latvijas) posma biļetes tiek pirktas aktīvi, un no janvāra tām paaugstinātas cenas.

Sākotnējā biļetes cena bija 10 Ls. Līdz 31. janvārim biļetes cena uz visiem ātrumposmiem ir 14 Ls bet rallija laikā - 18 Ls. Biļeti uz atsevišķu ātrumposmu pie tā ieejas varēs iegādēties par 8 Ls, ziņo rallija organizatori.

Biļešu oficiālās tirdzniecības vietas ir Tūrisma informācijas biroji Kurzemē. Liepājā pārdoti jau vairāki simti biļešu, db.lv informēja LRTIB pārstāve Zane Gaile. Liela interese par ralliju esot arī Talsos un citviet Kurzemē.

Db.lv rakstīja, ka lēmumu atbalstīt FIA Eiropas rallija čempionāta (Intercontinental Rally Challenge) otrā posma rīkošanu Latvijā pieņēma gan Liepājas, gan Ventspils pašvaldība, atvēlot šim notikumam 100 tūkstošus eiro no pilsētas budžeta. Rallija otrais posms norisināsies no 1. līdz 3. februārim Liepājā, Kuldīgas novadā un Ventspilī. 1.februārī Liepājā notiks sacensību atklāšana un sportistu parādes brauciens cauri Liepājas centram. Skatītāji varēs apmeklēt arī īpašu Liepājas pilsētas skatu punktu Vecpils krosa trasē. Vienlaikus ar FIA Eiropas rallija čempionātu tiks aizvadīti arī pirmie divi Latvijas rallija čempionāta posmi. Līdzjutēji rallija notikumiem varēs sekot arī Eurosport un TV6 kanālos, kur tiks atspoguļoti katras rallija dienas notikumi.

Jaunajā tūrisma sezonā Liepājā iecerēts akcentēt etnisko tūrismu un pakalpojumus cilvēkiem ar īpašām vajadzībām. Tāpat tūrisma nozare cer uz gardēžiem.

Liepājas Jūrmalas parkā līdz tūrisma sezonas sākumam būs uzstādītas divas taktilās kartes. Zilā karoga pludmalē būs izveidota peldvieta cilvēkiem ar kustību traucējumiem: ratiņkrēsliem piemērota laipa ļaus nokļūt pludmalē, bet īpašā krēslā invalīdi varēs izbaudīt peldi jūrā. Šī peldvieta būs aprīkota ar audio bojām.

Jaunums ekskursiju piedāvājumā būs Liepājas reģiona tūrisma informācijas biroja izveidotais pilsētas apskates maršruts neredzīgajiem un vājredzīgajiem īpaši apmācītu gidu pavadībā. Tas iekļauj nozīmīgākos Liepājas centra apskates objektus un sniedz iespēju izjust Liepāju ar dzirdi, tausti un ožu. Papildu drošību pilsētā sniedz ar skaņas signāliem aprīkotie luksofori pie gājēju pārejām un citi vides pieejamības elementi.

Reaģējot uz pieprasījumu, Liepājā strauji aug naktsmītņu piedāvājums. Cenas turas zemākas nekā kaimiņiem

Liepājā 2017. gadā ir nakšņojuši vairāk nekā 90 tūkstoši tūristu, kas ir par 3,57% vairāk nekā 2016. gadā, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati. Audzis gan Latvijas, gan ārvalstu ceļotāju skaits, un arī uzturējušies Liepājā tie ilgāk nekā iepriekšējos gados. Taču Liepājā naktsmītņu sektorā ir ļoti liels apartamentu īpatsvars, īpaši vasarā, no kuriem netiek ievākti statistikas dati, norāda Liepājas reģiona tūrisma informācijas biroja (LRTIB) vadītāja Inta Šoriņa. Tas nozīmē, ka viesu skaits ir ievērojami lielāks, tomēr naktsmītņu cenas Liepājā ir vienas no zemākajām Baltijas jūras piekrastes reģionā. Tūrisma uzņēmēji norāda uz nereģistrēto dzīvokļu īpašnieku iespējamo dempingu, kas piespiež arī viesnīcniekus turēt zemas cenas. Vienlaikus viesu vērtējumi specializētajās interneta vietnēs booking.com un airbnb.com Liepājas naktsmītnēm ir salīdzinoši augsti.