Jaunuzņēmumi, kas darbojas, lai radītu inovatīvu produktu vai biznesa modeli, bieži vien atliek juridisku jautājumu risināšanu uz vēlāku laiku, jo uzskata, ka tie vēl nav aktuāli, to risināšana ir pārāk dārga vai nebūtiska. Tomēr ir atsevišķi jautājumi, kuru laicīga atrisināšana novērš juridiskus riskus, kas citādi negatīvi ietekmē biznesa turpmāko attīstību. Viens no tādiem ir preču zīmju reģistrācija.

Preču zīme, kas biznesa vidē saukta par zīmolu, ļauj atšķirt viena uzņēmuma preces un pakalpojumus no cita uzņēmuma precēm un pakalpojumiem. Lai arī sākotnēji jaunuzņēmuma lielākā vērtība ir tā radītais produkts vai biznesa modelis, arī preču zīmes izvēlei un aizsardzībai jāpievērš tikpat liela uzmanība.

Ja jaunuzņēmums ir reģistrējis preču zīmi, tas var liegt šo preču zīmi izmantot citām personām. Pretējā gadījumā var gadīties, ka jaunuzņēmums izmanto preču zīmi, kas līdzīga citas personas reģistrētai preču zīmei, un attiecīgi šī persona varēs tiesas ceļā liegt to izmantot. Otrkārt, cita persona var pati sākt izmantot jaunuzņēmuma preču zīmi, taču jaunuzņēmums nevarēs tam iebilst, jo savu preču zīmi nav reģistrējis. Izņēmums, kad preču zīmi tās aizsardzībai var apsvērt nereģistrēt, ir, ja tā ir «plaši pazīstama», t.i., preču zīme ir tik populāra, ka patērētāji varētu uzskatīt cita uzņēmuma preces vai pakalpojumus par jaunuzņēmuma precēm un pakalpojumiem. Lai novērstu minētos riskus, jaunuzņēmumam ir jāveic vairākas darbības.

Otrdien tika sumināti Patentu valdes (PV) un Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) rīkotā tradicionālā konkursa Gada preču zīme laureāti, informē LTRK.

Konkursā šogad piedalījās 83 pērn reģistrētās preču zīmes divās nominācijās – Gada preču zīme – Latvijai un Gada preču zīme – pasaulei. Sīvajā konkurencē labāko preču zīmju titulus ieguva Latvijā radītu dizaina papīra lietu ražotājs SIA Manilla un starptautiska jūras servisa pakalpojumu sniedzējs SIA Marine Insurance Services.

«Preču zīmes ir uzņēmuma zīmolvedības un reklamēšanas stratēģiju būtisks elements, tādēļ preču zīmes, nenoliedzami, ir viens no uzņēmuma mārketinga politikas stūrakmeņiem,» konkursa laureātu godināšanas ceremonijā sacīja Latvijas tieslietu ministrs Dzintars Rasnačs, uzsverot, ka gan šogad, gan arī iepriekšējos gadus laureātu godā ir uzņēmēji un uzņēmumi, kuri novērtē rūpnieciskā īpašuma aizsardzības sistēmas radītās priekšrocības un tās jau īstenojuši, reģistrējot savu preču zīmi.

Pasaules intelektuālā īpašuma dienā tika apbalvoti konkursa «Gada preču zīme 2018» laureāti. Kategorijā «Gada preču zīme – Latvijai» balvu ieguva SIA «Zekants» par preču zīmi «Pupuchi», bet kategorijā «Gada preču zīme – pasaulei» par uzvarētāju tika atzīta AS «Printful Latvia» preču zīme «Printful».

Laureātu diplomus nominācijā «Gada preču zīme – pasaulei» saņēma Ilonas Gibertes preču zīme «Coo Culte» un SIA «Hortimed» preču zīme, bet nominācijā «Gada preču zīme – Latvijai» diplomi piešķirti SIA Wearedots par preču zīmi «dots.» un Arta Daugina preču zīme «Blueshockrace».

«Septiņu gadu laikā konkurss »Gada preču zīme« ir kļuvis par nozīmīgu un gaidītu ikgadēju nozares notikumu.Pozitīvi vērtējam, ka uzņēmēji arvien vairāk apzinās reģistrētas preču zīmes vērtību un tās aizsardzības nepieciešamību, kā arī arvien vairāk saprot, cik svarīgi ir uzņēmējdarbības attīstībai radīt pievilcīgu un viegli atpazīstamu preču zīmi. Konkursā uzvarējušās preču zīmes turpmāk kalpos par uzņēmumu radīto produktu un pakalpojumu galvenajiem mārketinga instrumentiem, veicinot to atpazīstamību ne tikai Latvijā, bet arī pasaulē,» teic Sandris Laganovskis, Patentu valdes direktors.

Sumināti konkursa «Gada preču zīme 2017» uzvarētāji, informē Patentu valde. Labāko preču zīmju titulus ieguva Mārtiņa Barkāna ģimenes vīna darītavas uzņēmums SIA «Abavas dārzi» un videi draudzīgs uzņēmums SIA «Labie koki».

Suminot pērnā gada reģistrēto preču zīmju īpašniekus, apbalvojumi tika piešķirti divās nominācijās: «Gada preču zīme – Latvijai» un «Gada preču zīme – pasaulei».

Laureātu diplomus saņēma SIA «Baltic Dairy Farm» un Latvijas Organiskās sintēzes institūts.

Laureāti saņēma simpātiju un speciālbalvas. Patentu valdes Simpātiju balvu nominācijā «Gada preču zīme – Latvijai» saņēma Latvijas Republikas Kultūras ministrija par reģistrēto preču zīmi «LATVIJA 100. ES ESMU LATVIJA», kas kļūs par šī vēsturiskā laika liecību, apvienojot Latvijas valsts simtgadei radītos un veltītos darbus.

Savukārt lielākā uzņēmēju biedrība Latvijā – LTRK – savu Simpātiju balvu piešķīra AS «Latvijas Maiznieks» par reģistrēto preču zīmi «ĪSTENĀ» – preču zīmi, kas ir cieši saistīta ar mūsu tautas vērtībām, nacionālo lepnumu un tradīcijām.

Saeima ceturtdien, 6. februārī, galīgajā lasījumā atbalstīja Tieslietu ministrijas izstrādāto jauno "Preču zīmju likumu", kura mērķis ir nodrošināt tiesisko aizsardzību tiesībām uz preču zīmi, sertifikācijas zīmi un ģeogrāfiskās izcelsmes norādi.

Jaunais likums regulē tiesiskās attiecības preču zīmju reģistrācijas, kā arī preču zīmju un ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu lietošanas un aizsardzības jomā.

Likums izstrādāts, lai ieviestu nacionālajā regulējumā Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2015/2436, ar ko tuvina dalībvalstu tiesību aktus attiecībā uz preču zīmēm. Ir svarīgi, lai Eiropas Savienības iekšējā tirgū darbotos vienota un efektīva tiesiskā aizsardzība, mazinot negodīgu konkurenci, izmantojot vai atdarinot tam nepiederošu preču zīmi, kā arī palielinot patērētāja garantijas, ka viņa iegādātā prece nav viltojums, jo preču zīmes mērķis ir garantēt patērētājam vai lietotājam ar preču zīmi apzīmētās preces vai pakalpojuma izcelsmes identitāti, ļaujot atšķirt šo preci vai pakalpojumu no citām precēm un pakalpojumiem, skaidro ministrija.

Sumināti pērnā gada labāko preču zīmju īpašnieki, apbalvošanai notiekot divās nominācijās Gada preču zīme Latvijai un Gada preču zīme pasaulei.

Konkursa organizatoru komandai šogad ir pievienojusies Latvijas Dizaineru savienība (LDS), sniedzot atbalstu šī krāšņā pasākuma tapšanā. LDS priekšsēdētājs Andrejs Broks norāda, ka «Preču zīme ir īpaša saziņas valoda, kas uzrunā mērķa adresātu ar rakstu un simbolu zīmēm, kurām piemīt sava etniskā un vispārcilvēciskā tēlu estētikas gramatika, tāpēc arī konkurss ir iedalīts Latvijas un pasaules kategorijās. Svarīga ir Latvijas uzņēmēju preču zīmju etniskās valodas kvalitatīvs lietojums un intensitāte, lai tā paceltos arī pasaules kategorijas līmenī, kā to pierāda eksportspējīgo uzņēmumu sasniegumi. Tas parāda preču zīmju, kā intelektuālā īpašuma formas īpašo lomu uzņēmējdarbības veiksmei un Latvijas uzņēmēju identitātes atpazīstamībai.»

Uzņēmumi SIA “Rimi Latvia”, SIA “Maxima Latvija” un SIA “Latvian Retail Management” (veikalu tīkls CITRO) ir lēmuši no 1. maija dzērienu produkciju bez depozīta zīmes no piegādātājiem vairs nepieņemt.

Šāds lēmums saistīts ar tuvojošos depozīta sistēmas pārejas perioda noslēgumu, kas paredz, ka no 1. augusta veikalu plauktos var atrasties tikai ar Latvijas depozīta zīmi marķēti dzērienu iepakojumi, līdz ar to veikaliem laicīgi jādomā par nemarķēto produktu krājumu izpārdošanu. Atgādinām, ka no 1. februāra līdz 31. jūlijam tirdzniecības vietās atļauts tirgot gan ar depozīta zīmi marķētus, gan nemarķētus dzērienu iepakojumus.

“Līdz pārejas perioda beigām palikuši trīs mēneši, tādēļ šis ir īstais brīdis, lai pārtrauktu iepirkt jaunus dzērienu apjomus, kas vēl nav marķēti ar depozīta zīmi. Ņemot vērā, ka no 1. augusta šādu produktu tirdzniecība vairs nav atļauta, tas palīdzēs izvairīties no situācijas, kad veikali nemarķētos produktus nav paspējuši iztirgot,” komentē SIA “Depozīta Iepakojuma Operators” valdes priekšsēdētājs Miks Stūrītis.

Deklarācija par Krišjāņa Kariņa (JV) topošā Ministru kabineta iecerēto darbību, par ko vienojušās koalīcijas partijas.

Saeima šodien lems, vai apstiprināt jauno valdību, kuru veidotu partiju apvienība "Jaunā Vienotība", partiju apvienība "Apvienotais saraksts" un Nacionālā apvienība.

Ievads

Krišjāņa Kariņa valdības mērķis: Latvijas ekonomikas transformācija labākai dzīvei Latvijā

Kopš Latvijas valsts neatkarības atgūšanas valsts un tās iedzīvotāji ir piedzīvojuši milzu pārmaiņas - pāreju no komandekonomikas uz tirgus ekonomiku, valsts un pašvaldību īpašuma privatizāciju, demokrātisko institūciju izveidošanu un nostiprināšanos, naudas un zemes reformas īstenošanu, pievienošanos Eiropas Savienībai (ES) un NATO militārajai aliansei.Šajā ceļā ir pārvarēti dažādi izaicinājumi, šobrīd sastopamies ar Krievijas agresīvo karadarbību Ukrainā, kura grauj likuma varā balstīto starptautisko kārtību un ir lielākais drošības apdraudējums Eiropai, radot milzīgas cilvēku ciešanas. Karadarbība ir izraisīju

Preces ar tirgotāja, nevis ražotāja zīmolu – šādu piedāvājumu ir pamanījuši lielākā daļa tirdzniecības tīklu klientu.

Lielākoties sortimentu ar privāto preču zīmi raksturo augsta kvalitāte par pieejamu cenu un pašmāju ražotāju produkciju. Tomēr Baltijā privāto preču zīmju popularitāte aug salīdzinoši lēnām: Eiropas lielveikalu tīklos privātās preču zīmes veido ap 30–40% no kopējā preču apgrozījuma, bet Baltijā šis rādītājs ir apmēram trīsreiz zemāks, nepārsniedzot 10% robežu.

Pircēji arvien vairāk novērtē privātās preču zīmes priekšrocības – pēdējā gada laikā privāto preču zīmju produktus Baltijā iegādājušies vidēji 76% pircēju, turklāt 5% to darījuši pat biežāk nekā pērn, liecina Nielsen pētījums*. Saskaņā ar aptaujas datiem vairāk nekā trīs ceturtdaļas Latvijas iedzīvotāju uzskata privātās preču zīmes produktus par tikpat labiem vai pat labākiem nekā zīmolu produkti. Tiesa, netrūkst arī aizspriedumu – piemēram, daļai pircēju joprojām ir šaubas par produktu izcelsmi, tas ir galvenais iemesls, kāpēc viņi neizvēlas privātās preču zīmes produktus. Tomēr šādām bažām nav pamata. Pirmkārt, privātā preču zīme ir zīmola prestižs un iespēja izcelties konkurentu vidū, radīt jaunus un inovatīvus produktus, kas pieejami tikai šī zīmola veikalos. Otrkārt, ieviešot privāto preču zīmi, uzņēmums kļūst par tādu kā “labo policistu”, sadarbībā ar produktu ražotājiem izstrādājot un uzlabojot receptūru, lai radītu vēl veselīgākus produktus un atbrīvotos no neveselīgām vielām to sastāvā.

Intelektuālais īpašums ir tieši tas, kas uzņēmējdarbībā rada pievienoto vērtību. Tas atšķir vienu uzņēmumu no citiem uzņēmumiem, tāpēc konkurences apstākļos izvēršas strīdi.

Strīdu saistībā ar preču zīmēm Latvijā nav pārāk daudz. Tomēr no intelektuālā īpašuma strīdiem tie ir visizplatītākie. Latvijas tiesu statistika liecina, ka 2011.gadā pirmās instances tiesās saņemtas 19 lietas, kas saistītas ar preču zīmēm, pagājušajā gadā to skaits bija jau 28, bet šā gada pirmajā ceturksnī – 12. Krietni mazāk strīdu tiesās ir par patentiem. Proti, 2011. gadā tādi bija trīs, bet pērn tiesā nav saņemta neviena šāda lieta. Tas pierāda, ka patentu tiesvedība Latvijā nav īpaši izplatīta. Līdzīgi ir arī ar strīdiem par dizainparaugiem – 2011. gadā šādas lietas pirmās instances tiesās netika saņemtas, bet pērn tādas bija divas.

Laika posmā no 2004. līdz 2022. gadam vēlme pēc bērniem, pati motivācija, griba pēc tiem ir sarukusi no vidēji trīs bērnu ģimenes ieceres uz vidēji divu bērnu ieceri, liecina Latvijas Universitātes speciālistu pētījums Laulību, dzimstības un pozitīvu bērnu – vecāku attiecību veicinošo faktoru izpēte.

Bērni daudz mazākam skaitam cilvēku Latvijā nozīmē dzīves jēgu un piepildījumu.

Pētījuma statistiskā bāze

Pētījuma autores norāda, ka pētījums veikts pēc līdzīgiem principiem 2004. un 2022. gadā, turklāt visā šajā laikā Latvijas dzimstības rādītāji ir vērtējami kā kritiski zemi, gluži tāpat kā tas ir visā Eiropā. «Tomēr, ja vērtē pēc summārā dzimstības koeficienta, kam normālai paaudžu nomaiņai būtu jābūt 2,1–2,2, tad 2004. gadā tas bija 1,29, bet 2021. gadā tas bija pieaudzis līdz 1,57,» secina pētījuma autores. Proti, arī izmiršanas bezdibenī ir dziļuma atšķirības.

Tāpat bāzes datiem pieder secinājums par mātes vidējā vecuma pieaugumu. Latvijā tāpat kā visā pasaulē mātes vidējais vecums, kad dzimst pirmais bērns, palielinās. 2000. gadā pirmais bērns vidēji pasaulē dzima 24 gadus vecai māmiņai. 2021. gadā vidējais pasaules rādītājs ir pieaudzis līdz 27,8 gadiem, bet Latvijā pirmā jaundzimušā mātes vidējais vecums 2021. gadā bija 30,2 gadi. Līdztekus pētījuma autores kā pozitīvu faktoru min aizvien lielāku jaundzimušo skaitu likumīgi noslēgtās laulībās. 2021. gadā 10 872 bērni jeb 62,4% no visiem jaundzimušajiem ienāca oficiāli reģistrētās ģimenēs. 2011. gadā laulībā dzimušo īpatsvars bija tikai 55,4%. Tiesa gan, bērnu bija krietni vairāk kopumā. Situācija patlaban nedaudz atgādina Eduarda Veidenbauma dzejoļa «Ej un dzenies tik pēc naudas» vārsmas, kas noslēdzas ar vārdiem: «Papriecāties tikumīgi, bērnus radīt likumīgi.»

Patentu valde sadarbībā ar Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameru un Latvijas Dizaineru savienību, paziņojusi konkursa "Gada preču zīme 2020" uzvarētājus, informē Patentu valde.

Nominācijā "Gada preču zīme Latvijai" uzvarēja AS "Rīgas piena kombināta" biezpiena sieriņa "Kārums" logotips "vārniņa", bet nominācijā "Gada preču zīme pasaulei" – AS "SAF Tehnika" preču zīme "Aranet".

Konkursa "Gada preču zīme 2020" nominācijā "Gada preču zīme pasaulei" 3.vietu ieguva AS "Air Baltic Corporation" preču zīme "Think green, fly green", savukārt 2.vietu ieguva AS "Rīgas piena kombināts" preču zīme "Pols". Nominācijā "Gada preču zīme Latvijai" 3.vietu ieguva SIA "Smalkais muslis" ar preču zīmi "Smalkais muslis", bet 2.vietu – Baibas Ritovas preču zīme "Fika".

"Pasaule ar katru gadu kļūst arvien piepildītāka ar produktiem un dažādiem pakalpojumiem. Veids, kā sevi izcelt un tapt uzklausītam, ir stāsts, kas ieguļas atmiņā un runā tieši tajā valodā, kura tiek sagaidīta. Preču zīme ir šis stāsts, kas ietērpts vizuālā veidolā un ar savu estētiku un saturu var būt saprotams gan lokāli, gan arī pacelties pāri valodu barjerām un uzrunāt savu īsto auditoriju. Lūkojoties Latvijas un pasaules uzņēmējdarbības jomās mēs nemainīgi atpazīstam kompānijas ar stiprām un ilggadīgām preču zīmēm kā labas kvalitātes un atbilstoša satura nesējus. Preču zīme ir bijis tiešs un netiešs veids, kā nostiprināt savu pozīciju lietotāju pieredzē un ikdienā, tādā veidā pierādot to, ka dizains ir patiesi iedarbīgs rīks izaugsmes sasniegšanai," komentē konkursa žūrijas komisijas priekšsēdētāja, Latvijas Dizaineru savienības valdes priekšsēdētāja Barbara Freiberga. Viņa arī piebilst, ka žūrijas darbs nebija viegls, bet pie kopsaucēja izdevās nonākt.

Brazīlijas regulatori noraidījuši Apple prasību valstī reģistrēt iPhone preču zīmi, tādējādi radot kompānijai dārgu un negaidītu šķērsli vienā no pasaules ātrāk augošajiem viedtālruņu tirgiem.

Apple prasību Brazīlijas regulatori noraidījuši tāpēc, ka tiesības uz iPhone preču zīmi šajā valstī jau pieder vietējam elektropreču ražotājam IGB Eletrônica SA – kompānijai, kas plašāk pazīstama ar savu iepriekšējo vārdu Gradiente, vēsta Wall Street Journal.

Brazīlijas Nacionālais rūpniecības īpašuma institūts norāda, ka Apple šo lēmumu plāno apstrīdēt, uzsverot, ka IGB Eletrônica iPhone preču zīmi piecu gadu laikā pēc reģistrācijas, kā to pieprasa valsts likumi, neesot izmantojusi. Pati kompānija Apple atteikusies no komentāriem.

Augstākās tiesa nospriedusi aizliegt SIA Lady Taxi izmantot komercdarbībā MSIA Taxi Nurx preču zīmi Lady Taxi un domēna vāru lady-taxi.lv.

Tiesas lēmums paredz aizliegumu lietot identisku vai līdzīgu apzīmējumu saistībā ar taksometru pakalpojumu sniegšanu vai piedāvāšanu saistībā ar apzīmējumu Lady Taxi, apzīmējuma Lady Taxi izmantošanu lietišķajos dokumentos un reklāmā. Kā arī SIA Lady Taxi viena mēneša laikā no sprieduma spēkā stāšanās brīža jānomaina Komercreģistrā vārdu pret tādu, kuras nosaukumā nav apzīmējuma Lady Taxi. Pilns spriedums būs pieejams 3.aprīlī un pēc pilna nolēmuma sagatavošanas dienas lietas dalībnieki to 30 dienu laikā var pārsūdzēt Senātā, DB pastāstīja tiesas pārstāve Baiba Kataja.

Pasaules līderis, palešu aptīšanas iekārtu ražotājs Robopac, kuru Latvijas tirgū oficiāli pārstāv iepakojamo iekrātu un materiālu tirgotājs un servisa uzņēmums SIA Profipak SL, sarūpējis jaunas iepakošanas iekārtas mūsu valsts uzņēmumiem, kuriem nepieciešama ātra, ērta, videi draudzīga un finansiāli izdevīga produkcijas iepakošana transportēšanai.

Decembra sākumā Rīgā viesojās Maksimiliāno Konfalone (Massimiliano Confalone), Robopac S.p.A. reģionālais menedžeris, un pats personīgi iepazīstināja gan ar jaunumiem, gan deva ieskatu uzņēmuma darbībā un plānos.

Stabilizē paletes videi draudzīgā veidā

Robopac šobrīd ir vadošais palešu aptīšanas iekārtu ražotājs pasaulē, kuru 1982. gadā dibinājis Alfrēds Aureli (Alfredo Aureli), patentējot pasaulē pirmo robotizēto iekārtu palešu un paku aptīšanai t.s. strečplēvē (plēve pirms ietīšanas tiek izstiepta, kas ļauj par 50% samazināt palešu aptīšanas plēves patēriņu). Robopac gadā tiek saražotas 7000 iekārtas, un ražošana notiek līdzīgi kā autobūvē – uz automatizētas līnijas ar stacijām; šādas ražošanas sistēmas ieviešanu konsultējusi pasaulslavenā autoražotāja Porsche konsultanti. 95% palešu aptīšanas iekārtu tiek eksportētas uz 120 pasaules valstīm, ieskaitot Latviju, un Robopac globāli pārstāv ap 300 oficiālo dīleru (Latvijā šo iekārtu oficiālais izplatītājs ir SIA Profipak SL). „Robopac ir plašs globāls tīkls, un mēs regulāri apciemojam tās valstis, kur esam pārstāvēti, lai atbalstītu mūsu dīlerus, satiktos ar esošajiem un potenciālajiem klientiem, un vienmēr atvedam un prezentējam kādu jaunumu: vai tas būtu jauns produkts vai tehnoloģija, vai jauns, inovatīvs mārketinga instruments, kas spēj apmierināt visdažādāko nozaru (transports un loģistika, kokapstrāde, pārtikas rūpniecība, metālapstrāde, farmācija u.c.) vajadzības. Izņēmums nav arī šis gadījums,” savas vizītes laikā saka M. Konfalone. Viņš piebilst, ka uzņēmums aktīvi nodarbojas ar esošo tirgu izpēti gan novērtējot to ekonomisko izaugsmi, gan arī izzinot nozaru vajadzības: ap 6% no uzņēmuma ienākumiem tiek investēti izpētē, bet 20% itāļu ražotāja darbinieku nodarbojas ar pētījumiem un inovāciju ieviešanu, t.sk. veicot ikdienas laboratoriskos mērījumus (piemēram, palešu stabilitātes nodrošināšanai pārvadājumu laikā, ietīšanas ātruma mērījumiem, maksimālā svara samazināšanas iespējām, iepakojamā materiāla (plēvju) racionālā un videi draudzīgā izmantošanā u. tml.).

Projekta Velomaršrutu tīkla attīstība un uzlabošana Centrālbaltijas teritorijā jeb Central Baltic Cycling ietvaros 19.oktobrī Engures novadā notiks tematiskais darba seminārs par velotūrisma attīstību.

Seminārā plānots diskutēt par projekta ieviešanu Latvijā, produkta Velo draudzīgs attīstību no Ekonomikas ministrijas un Tūrisma attīstības valsts aģentūras skatu punkta, kā arī par produkta Velo draudzīgs attīstības tendencēm un velo monitoringu Eiropā.

Pieredzē par velotūrisma produktu piedāvājumu dalīsies gan vietējie uzņēmēji, gan ārvalstu eksperti. Seminārā ar priekšlasījumiem uzstāsies projekta Central Baltic Cycling Vidzemes tūrisma asociācijas projekta koordinators Raitis Sijāts, Kurzemes tūrisma asociācijas pārstāve tūrisma un eksperte Aiga Petkēvica, Tūrisma attīstības valsts aģentūras vecākā eksperte stratēģiskās plānošanas jautājumos un Q-Latvia kvalitātes kritēriju komisijas vadītāja Inese Šīrava, ārzemju eksperti un vieslektori: Eiropas Velo Federācijas izpilddirektors Adams Bodors (Ádám Bodor) un starptautisko projektu un programmu Central European Greenways koordinators, Danube tours pārstāvis Daniels Moureks (Daniel Mourek), kā arī Ķemeru nacionālā parka pārstāve Agnese Balandiņa un SIA Ķemeru takas valdes loceklis Jānis Pļavinskis.

Paralēli valstī ieviestajai šķiroto atkritumu apsaimniekošanas infrastruktūrai Zaļā josta rod veidus, kā vēl plašāku sabiedrības daļu iesaistīt atkritumu šķirošanā un atkritumu pārstrādes veicināšanā. Par vienu no efektīvākajiem veidiem atzīts darbs ar izglītības iestādēm, ar dažādām izglītojošām aktivitātēm un izklaides pasākumiem sekmējot jauniešu interesi par videi draudzīgu dzīvesveidu.

Paralēli iepakojuma un videi kaitīgu preču apsaimniekošanai, neatņemama Zaļā josta ikdienas sastāvdaļa ir sabiedrības vides izglītība. Un nozīmīga mērķgrupa ir bērni un jaunieši, kas ir atvērti jaunām zināšanām, labprāt apgūst jaunas iemaņas un visu skolā apgūto steidz pavēstīt mājiniekiem. Tāpēc uzņēmuma rīkotie otrreizējo izejvielu vākšanas konkursi mācību iestādēm ir viens no veidiem, kā ne tikai runāt un mācīt par pareizu rīcību ar atkritumiem, bet arī ir praktisks instruments, kā atkritumu šķirošanā atraktīvā veidā iesaistīt visu ģimeni.

“Šķiroto atkritumu savākšanas infrastruktūra ir pieejama visā Latvijā, tāpēc mūsdienās vairs nav objektīvu argumentu atkritumus nešķirot,” norāda Zaļā josta valdes priekšsēdētājs Jānis Lapsa. “Taču mūsu rīkotie konkursi skolēniem sniedz papildu iespēju savākt vēl vairāk vērtīgu otrreizējo izejvielu un šķūnīšos vai bēniņos gadiem krātos atkritumus pārvērst jaunos, otrreiz pārstrādātos izstrādājumos. Lai arī sabiedrības izpratne par atkritumu šķirošanas nepieciešamību ik gadu strauji aug, tomēr vēl joprojām iedzīvotājiem ir nepieciešams papildus stimuls izdarīt vides labā vēl vairāk,” atzīst J. Lapsa.

Āfrikas cūku mēra dēļ Latgales lauksaimnieki apsver iespējas pievērsties kazkopībai, aģentūrai BNS atzina Latvijas Kazkopības biedrības valdes priekšsēdētāja Kristīne Piliena.

Viņa norādīja, ka daļa Latgales lauksaimnieku Āfrikas cūku mēra dēļ ir pārtraukuši nodarboties cūkkopību un izrāda interesi par kazkopību, tāpēc ar laiku reģionā varētu palielināties kazkopju skaits. «Āfrikas cūku mēra dēļ daudzi Latgales pusē ir izkāvuši cūkas un tur parādās vēlme šo nozari attīstīt. Redzēsim, kā būs,» sacīja Piliena.

Vienlaikus viņa pastāstīja, ka Rēzeknes puses zemnieki, kas nodarbojas ar kazkopību vai plāno to darīt, apsver iespējas veidot kooperatīvu piena nozarē. «Pieciem zemniekiem Latgales pusē ir iniciatīva dibināt kooperatīvu, bet man ir grūti spriest, vai viņi to realizēs līdz galam," sacīja Piliena, piebilstot, ka zemnieki patlaban vāc informāciju par iespējamo atbalstu kooperatīva veidošanā un nākamajā gadā izlems, vai kooperatīvu dibināt.

Plānošanas reģioni ceļ trauksmi, norādot – ja valsts nepiešķirs papildus finansējumu 2014. gadam, Latvijas plānošanas reģionu tālāka darbība un funkciju izpilde ir apdraudēta. Katrs no plānošanas reģioniem vēlas saņemt papildu 60 tūkstošus latu.

«Visi pieci plānošanas reģioni ieņem nozīmīgu lomu Latvijas attīstībā, kas nozīmē, ka to darbības apdraudējums tikai negatīvi ietekmēs reģionu tālāku attīstību, vēl vairāk palielinās izaugsmes plaisu starp dažādām pašvaldībām un ilgtermiņā pasliktinās dzīves kvalitāti iedzīvotājiem,» teikts plānošanas reģionu izplatītajā paziņojumā.

«Lai plānošanas reģioni spētu pilnvērtīgi pildīt normatīvajos aktos noteiktās funkcijas, katram no tiem ir nepieciešami papildus līdzekļi vismaz 60 000 latu apmērā. Jāmin, ka kopš 2008.gada valsts finansējums plānošanas reģioniem ir samazināts par 60%,» norādīts reģionu paziņojumā.

Amatalus darītava "Ārpus Brewing Co" Latvijas vārdu nes pasaulē un tagad, krīzes laikā, radījusi alu, lai atbalstītu visus nozares dalībniekus.

Alus darītavu SIA "Ārpus" Ādažu novadā 2017.gadā izveidoja četri alus mīļotāji. Katrs no viņiem pirms tam darbojās dažādās nozarēs - no IT jomas, līdz pat saistībai ar alus darīšanu. Par brūvētavas galveno aldari kļuva Vladimirs Berezins. Uzņēmuma nosaukumā ietverta doma par to, ka šis alus ir citādāks un ārpus ierastajām garšām.

No čigāniem līdz savai darītavai

Pašos pirmsākumos "Ārpus Brewing Co" darbojās kā "čigānu" alus darītava - pēc sevis izstrādātas receptūras alus tika brūvēts dažādās alus darītavās visā Latvijā. Uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Ģirts Tihomirovs norāda, ka tā bijusi lieliska iespēja labāk sagatavoties un uzkrāt pieredzi savas darītavas atvēršanai: "Pilnīgi noteikti jebkura čigānu alus darītava sapņo par savu brūzi, un mēs nebijām izņēmums."

Droša un tīra vide, iespēja izmantot mūsdienu tehnoloģiju dotās iespējas, tie ir galvenie priekšnosacījumi, lai liekot lietā savas zināšanas, cilvēks, kurš to vēlas, vairotu savu labklājību, būtu ilgtspējīgs un konkurētspējīgs. Iestājoties Eiropas Savienībā, Latvija ir guvusi iespēju uzlabot savu konkurētspēju krietni ātrāk. Eiropas Savienības fondu atbalsta mērķis ir nodrošināt nozaru sakārtošanu un attīstību, panākot ekonomisko izaugsmi.

Ievērojams ieguldījums ar Eiropas Savienības fondu atbalstu ir veikts transporta un sakaru jomās Latvijā. Tās ir nozares, kas nodrošina kustību uz sauszemes, jūrā un gaisā, ļaujot pārvietoties pietiekamā ātrumā gan cilvēkam, gan informācijai, gan milzīgam kravu apjomam. Videi draudzīgs transports un autoceļu kvalitāte ir galvenie priekšnosacījumi, kas tiek ņemti vērā attīstot autoceļu infrastruktūru. Tas attiecās arī uz sabiedriskā transporta infrastruktūru, kas paredz gan pilsētas videi draudzīga sabiedriskā transporta, gan pasažieru elektrovilcienu tīkla paplašināšanu un jaunu maršrutu ieviešanu, ar laiku būtiski palielinot videi draudzīga sabiedriskā transporta pārvadāto pasažieru skaitu.

#Telpās bez vizuālajām pārvērtībām veikti tehnoloģiskie un komunikāciju uzlabojumi, padarīta ērtāka tipogrāfiskās un elektroniskās informācijas pieejamība.

Martā pēc rekonstrukcijas durvis vēris Rīgas Tūrisma informācijas centrs (TIC) Rātslaukumā, informē Rīgas Tūrisma attīstības biroja pārstāve Anna Blaua.

Rekonstrukcijas ietvaros TIC telpas piedzīvojušas ievērojamas vizuālas pārvērtības, veikti tehnoloģiskie un komunikāciju uzlabojumi, padarīta ērtāka tipogrāfiskās un elektroniskās informācijas pieejamība, skaidro Rīgas Tūrisma Attīstības Biroja valdes priekšsēdētāja Vita Jermoloviča.

2017.gadā Rīgas TIC apmeklējuši 250 tūkstoši pilsētas viesu, un tajos apkalpoti par 4,2% vairāk cilvēku nekā pērn.

Visaktīvāk interesi informācijas centros izrādījuši viesi no Vācijas (19%), Krievijas (13,9%), Latvijas (11,1%), Lielbritānijas (8,5%), Spānijas (6,7%), Francijas (5,7%). Tiem seko ārvalstu tūristi no Āzijas valstīm, Itālijas, Somijas un Beniluksa valstīm.

«Lattelecom» Rīgas maratona norisei nākamajiem gadiem plānots lūgts valsts atbalstu, preses konferencē pastāstīja maratona vadītājs Aigars Nords.

Valsts atbalsts aptuveni 150 000 līdz 180 000 eiro apmērā būtu nepieciešams, lai uzlabotu maratona kvalitāti, vienlaikus mēģinot iegūt augstāku kvalifikācijas zīmi, skaidroja Nords. Patlaban pasākumam ir piešķirta prestižā Starptautiskās Vieglatlētikas federācijas (IAAF) «Bronzas» kvalifikācijas zīme. Jau šogad maratona organizatori cer sasniegt vismaz «Sudraba» kvalitātes zīmi, savukārt nākotnē pretendēt uz «Zelta» kvalitātes zīmi.

Viņš pastāstīja, ka «Lattelecom» Rīgas maratons līdz šim bijis vienīgais Ziemeļeiropā ar «Bronzas» līmeni. Lai iegūtu augstāku kvalitātes zīmi, jāizpilda vairāki kritēriji. Viens no tiem ir augstāka līmeņa atlētu piedalīšanās maratonā - šogad tie būs virkne prestižu maratonu medaļnieki.

Nolūkā informēt patērētājus par mājražotājiem tos apvieno atbalsta biedrībā .

Latvijas Mājražotāju un mazo ražotāju informācijas un atbalsta biedrības valdes loceklis Agris Locs stāsta, ka sākums biedrības izveidei bijis pavisam prozaisks. Pirms vairākiem mēnešiem idejas autoram nācies smagi vilties, nopērkot vistu lielveikalā, pēc kuras termiskas apstrādes tā esot garšojusi pēc balinātāja. Tad arī sākušies pašmāju zemnieku un mazo uzņēmumu saražotā meklējumi. «Vienuviet nekā nebija,» atceras Agris Locs. Viņš sācis ar meklējumiem internetā, bet, nezinot konkrētas saimniecības nosaukumu, rezultātu neizdevās iegūt. Izpētīta un izmēģināta arī PVD mājaslapa, kur norādīta saimniecību adrese un novads, taču kontakti nebija uzrādīti.