Intelektuālais īpašums ir tieši tas, kas uzņēmējdarbībā rada pievienoto vērtību. Tas atšķir vienu uzņēmumu no citiem uzņēmumiem, tāpēc konkurences apstākļos izvēršas strīdi.
Strīdu saistībā ar preču zīmēm Latvijā nav pārāk daudz. Tomēr no intelektuālā īpašuma strīdiem tie ir visizplatītākie. Latvijas tiesu statistika liecina, ka 2011.gadā pirmās instances tiesās saņemtas 19 lietas, kas saistītas ar preču zīmēm, pagājušajā gadā to skaits bija jau 28, bet šā gada pirmajā ceturksnī – 12. Krietni mazāk strīdu tiesās ir par patentiem. Proti, 2011. gadā tādi bija trīs, bet pērn tiesā nav saņemta neviena šāda lieta. Tas pierāda, ka patentu tiesvedība Latvijā nav īpaši izplatīta. Līdzīgi ir arī ar strīdiem par dizainparaugiem – 2011. gadā šādas lietas pirmās instances tiesās netika saņemtas, bet pērn tādas bija divas.
Visbiežāk strīdi ir starp identisku un līdzīgu preču zīmju īpašniekiem par izņēmuma tiesībām uz konkrētu zīmi, kā arī strīdi, kas saistīti ar preču zīmju īpašnieku vēršanos pret to izņēmuma tiesību pārkāpējiem. Nereti preču zīmju strīdi tiek risināti vairākās valstīs vienlaikus, norāda zvērināta advokāte Līga Fjodorova.
Eksperti atzīst, ka vienīgais veids, kā pasargāt savu preču zīmi un tiesības uz to, ir reģistrēt preču zīmi. Izņēmuma tiesības uz preču zīmi var nodrošināt ar Patentu valdē veiktu preču zīmes reģistrāciju. Latvijā plaši pazīstamas preču zīmes īpašniekam ir tiesības aizliegt komercdarbībā lietot jebkuru apzīmējumu, kurā sajaucami atveidota, imitēta, tulkota vai transliterēta plaši pazīstama preču zīme saistībā ar precēm vai pakalpojumiem, kuri ir identiski vai līdzīgi plaši pazīstamas preču zīmes precēm vai pakalpojumiem.
«Uzsākot preču zīmes izveidošanu jaunam pakalpojumam vai precei, vispirms ieteicams pārbaudīt vai kāds jau nav reģistrējis līdzīgu preču zīmi. Lai arī tas saistās ar papildus izdevumiem, tomēr tas var ietaupīt nepatīkamus brīžus nākotnē,» norāda zvērināts advokāts Māris Paipa. Viņš skaidro, ja līdzīga preču zīme jau ir reģistrēta, tad līdzekļi, kas iztērēti preču zīmes izveidošanai un reģistrācijai var tikt zaudēti. Turklāt papildus neērtības var radīt strīdi ar līdzīgās preču zīmes īpašnieku.
«Ja plānots preču zīmi izmantot vairākās valstīs, tad ieteicams būtu veikt preču zīmes starptautisko reģistrāciju. Arī šādā gadījumā būtu ieteicams veikt iepriekšēju preču zīmes pārbaudi. Līdzīgas preču zīmes esamība kādā no dalībvalstīm arī var būt šķērslis starptautiskai reģistrācijai. Risinājums šādā gadījumā varētu būt preču zīmes reģistrācija katrā valstī atsevišķi, izņemot valstī, kurā līdzīga preču zīme jau reģistrēta,» atzīmē M. Paipa.
Viena no nozarēm, kas aktīvi iesaistās patentu un preču zīmju strīdos, ir farmācija. «Farmācijas patentu strīdu pamatā ir medikamentu izgudrotāju cīņa ar ģenērisko produktu ražotājiem. Ģenērisko produktu ražotāji ir ieinteresēti cīnīties par patentu atzīšanu par spēkā neesošiem, ja aizsardzība piešķirta tādam patentam, kas neatbilst likuma prasībām. Savukārt patenta īpašnieks ir ieinteresēts pēc iespējas ilgāk saglabāt savas ekskluzīvās tiesības būt vienīgajam medikamenta ražotājam,» skaidro L.Fjodorova.
Arī M. Paipa uzsver, ka aktuāls jautājums ir zāļu un pārtikas piedevu viltojumi. Šajā gadījumā var runāt gan par apdraudējumu cilvēku veselībai, gan par preču zīmes nelikumīgu izmantošanu. Īpaši liels risks iegādāties viltotas zāles vai pārtikas piedevas ir veicot darījumus internetā.
Eiropas Savienība, mēģinot risināt šo problēmu, 2011. gadā ir pieņēmusi direktīvu, saskaņā ar kuru paredzēts zāļu tirdzniecībā ieviest īpašus drošības līdzekļus. Eiropas Zāļu aģentūra norāda, ka šie īpašie drošības līdzekļi varētu būt svītrkods uz zāļu iepakojuma, kas ļauj noteikt iepakojuma autentiskumu, kā arī īpaša logo izvietošana interneta mājaslapās, kurās legāli tiek tirgotas zāles. Šādā veidā plānots ierobežot zāļu nelikumīgu tirdzniecību, kas, savukārt, samazinātu preču zīmju pārkāpumu skaitu.