2019. gadā pieteikti 1313 nacionālie preču zīmju pieteikumi, 61 nacionālais dizainparauga pieteikums un 61 patentu pieteikums atrodas nacionālajā procedūrā.
Tā informē Patentu valdes direktors Sandris Laganovskis.
Dizainparaugu jomā vērojama 20% izaugsme – 2018. gadā Patentu valdē saņemts 51 nacionālā dizainparauga pieteikums. Tāda pati izaugsme bijusi patentu pieteikumu jomā. Viņa novērojumi liecina, ka ar katru gadu pieaug uzņēmēju interese par intelektuālā īpašuma aizsardzību.
"Ikdienas darbā jūtama arvien lielāka uzņēmēju interese par rūpnieciskā īpašuma aizsardzību – pieaug sniegto konsultāciju skaits, tāpat vērojams arī pieteikumu skaita pieaugums. Rūpnieciskā īpašuma aizsardzības priekšrocības arvien vairāk izmanto tie uzņēmumi, kas vietējā tirgū darbojas konkurences apstākļos, kā arī tie, kas plāno attīstīt darbību eksporta tirgū," teic S. Laganovskis.
Tiesa gan – 2018. gadā nacionālo preču zīmju pieteikumu skaits bija ievērojami augstāks – 2070. "Patentu, preču zīmju un dizainparaugu pieteikumu skaits ir atkarīgs lielākoties no ārējiem faktoriem – uzņēmējdarbības un rūpniecības attīstības, kā arī citiem attīstības faktoriem. Diemžēl mūsu kaimiņvalstis vēl nav nākušas klajā ar statistikas datiem par 2019. gadu, lai varētu veikt salīdzinošo analīzi par kopējo tendenci mūsu reģionā – to varēsim izdarīt nedaudz vēlāk," norāda S. Laganovskis.
2019. gadā vairāk nekā divreiz pieaudzis Patentu valdes sniegto konsultāciju skaits, salīdzinot ar 2018. gadu. Pērn tika sniegtas 1008 konsultācijas, kas ir par 80% vairāk nekā 2018. gadā.
"Ikvienai oriģinālai un labai idejai, kurai ir pienācīgi nostiprinātas īpašuma tiesības, piemīt milzīgs biznesa potenciāls. Ir tikai jāprot to izmantot gan nacionālā, gan starptautiskā mērogā. Esmu pārliecināts, ka mums Latvijā ir daudz labu produktu un dizaina ideju, ar ko varam konkurēt gan vietējā tirgū, gan starptautiski. Pētījumā "Uzņēmēju izpratne par rūpnieciskā īpašuma tiesībām" secināts, ka 53% uzņēmēju atzīst, ka uzņēmums var gūt ievērojamus zaudējumus ļaunprātīgas kopēšanas dēļ, bet 10% ir pat saskārušies ar ļaunprātīgu produkcijas kopēšanu. Tas ir nopietns signāls uzņēmējiem preventīvi domāt un rūpēties par rūpnieciskā īpašuma aizsardzību," spriež S. Laganovskis.
Lai veicinātu inovācijas mazo un vidējo uzņēmumu starpā, sadarbībā ar Eiropas Patentu iestādi tiek īstenots pilotprojekts par patentmeklējumu, ko Latvijas pieteicēji var veikt bez maksas. Šī pilotprojekta ietvaros Eiropas Patentu iestāde piešķīrusi 75% atlaidi patentmeklējumiem, bet Latvijas Patentu valde no saviem līdzekļiem sedz iztrūkstošos 25%, tāpēc pieteicējam nekas nav jāmaksā.
"Ņemot vērā pilotprojekta veiksmīgos rezultātus un pozitīvās pieteicēju un viņu pārstāvju atsauksmes, lai arī turpmāk celtu nacionālo patentu kvalitāti, pērn Ministru kabinetā tika pieņemts lēmums par pilotprojekta pagarināšanu līdz 2026. gadam. Arī turpmāk nacionālo patentu pieteicējiem būs iespēja bez maksas veikt patentmeklējumu un saņemt starptautiski atzītu Eiropas Patentu iestādes eksperta atzinumu," teic S. Laganovskis.
Papildu bezmaksas patentmeklējuma un rakstiskā atzinuma saņemšanai no Eiropas Patentu iestādes tiks ieviesti divi papildu atbalsta mehānismi nacionālā patenta pieteicējiem. Viens no tiem būs iespēja saņemt atbalstu Starptautiskā pieteikuma iesniegšanai, otrs – Eiropas patenta pieteikuma ekspertīzei. "Šīs iniciatīvas īstenošana ļaus atbalstīt mūsu izgudrotājus, kā arī dos iespēju iegūt papildu datus izvērtēšanai, pirms veikt būtiskākas izmaiņas nacionālajos normatīvajos aktos saistībā ar nacionālo patentu piešķiršanas procedūru," norāda S. Laganovskis.
Tā rezultātā no šā gada 1. janvāra nacionālo patentu pieteicējiem ir iespēja saņemt starptautiski atzītu eksperta atzinumu par patentmeklējumu, nemaksājot patentmeklējuma maksu, ja pieteicējs ir fiziska persona, mikrouzņēmums, mazais vai vidējais uzņēmums, pētniecības vai izglītības iestāde vai bezpeļņas organizācija. Lai patentmeklējumu saņemtu bez maksas, pieteicējam ir jāiesniedz patenta pieteikums saskaņā ar Patentu likumu, un patenta pieteikumam un pieteicējam ir jāatbilst nolikumam par patentmeklējumu veikšanas prasībām.
"Intelektuālā īpašuma aizsardzības nodrošināšana Eiropas Savienībā nav tik sarežģīta kā sākotnēji varētu šķist. Preču zīmju un dizainparaugu jomā jau darbojas vienota aizsardzības sistēma un preču zīme vai dizainparaugs tikai jāreģistrē Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma birojā EUIPO. Savukārt patentu jomā to varētu veicināt Eiropas vienota spēka patenta ieviešana, kas šobrīd ir aizkavējusies Vācijā iesniegtās konstitucionālās sūdzības dēļ. Sistēmas spēkā stāšanos gan varētu apgrūtināt arī Lielbritānijas izstāšanās no Eiropas Savienības," piebilst S. Laganovskis.
