Patentu valde devusi zaļo gaismu, lai vārdisko Latvijas simtgades saukli Es esmu Latvija Kultūras ministrija (KM) varētu reģistrēt kā tai piederošu preču zīmi, un jau drīzumā ministrija plāno noslēgt šo procesu, vēsta LNT ziņas.
Kā skaidro Patentu valde, atteikt reģistrāciju neesot bijis pamata, jo preču zīme nav ne amorāla, ne maldinoša, ne aprakstoša. Turklāt savā īpašumā iegūt preču zīmi ar augstu simbolisko vērtību vēlējusies valsts iestāde.
«Iespējams, ja tā nebūtu bijusi KM, bet tā būtu bijusi vienkārši kāda fiziska persona, mēs šādu zīmi nebūtu reģistrējuši,» komentēja Patentu valdes Preču zīmju departamenta direktore Baiba Graube.
Pagaidām gan formāli sauklis kā preču zīme nav reģistrēts, jo ministrija nav samaksājusi reģistrācijas maksu - 95 eiro. Kad tas tiks paveikts, tad teorētiski pastāv iespēja, ka, pārdodot T-kreklus ar saukli «Es esmu Latvija», vēlāk var nākties skaidroties ar KM.
«Ja jūs ražosiet krekliņus un liksiet apzīmējumu virsū pat ne kā rotājumu, bet preču zīmi «Es esmu Latvija», tad jums varētu būt sarežģījumi ar KM. KM varētu iebilst pret to, ka jūs izmantojiet šo apzīmējumu,» skaidroja Graube.
Tomēr šādu iespēju ministrija, kas naudu Patentu valdei par preču zīmes reģistrēšanu esot jau teju pārskaitījusi, noliedz. Gluži pretēji - iedzīvotāji, uzņēmēji un organizācijas bez maksas tiek aicināti izmantot saukli kā pievienoto vērtību savam produktam.
Vārdisko saukli un arī vairākas grafiskās preču zīmes ministrija nolēma reģistrēt, pirms to paspējis paveikt kāds cits, tādējādi liedzot izmantot valsts simtgades simbolu plašam interesentu lokam. Interese par zīmes izmantošanu esot samērā liela.
«Mums arī ir interesējusies pat auglības klīnika, kura vēlas programmu ievest kontekstuāli ar simtgadi un bezgalību. Bērni ir bezgalība šai valstij, līdz ar to tur ir daudz dažādi respondenti, kas varētu būt,» norādīja Latvijas valsts simtgades biroja pārstāve Inga Oliņa.
Lai arī bijušas indikācijas, līdz šim brīdim neviens ļaunprātīgi simbolisko saukli nav izmantojis. Vienlaikus ir jomas, kurām to nevajadzētu lietot, saka simtgades biroja pārstāve.
«Droši vien salvetes vai mutautiņš nav gluži tas, kur mēs viņu gribētu saskatīt. Tāpat mēs esam aizlieguši uz tabakas precēm, mēs esam aizlieguši azartspēļu nozarei lietot, mēs esam aizlieguši lietot ātrajiem kredītiem, mēs esam aizlieguši arī alkoholam,» stāstīja Oliņa.
Tomēr arī šeit iespējami izņēmumi, piemēram, tāds varētu būt tradicionālais suvenīrs - «Rīgas melnais balzams». Tādēļ katrs gadījums tikšot vērtēts individuāli.
Kad preču zīmes tiks reģistrētas, valsts varēs tās lietot desmit gadus, pēc tam reģistrācija būs jāpagarina.