Satversmes tiesa (ST) šodien atzina, ka tiesnešu atalgojuma sistēma neatbilst valsts pamatlikumam.

Papildināta visa ziņa

Savā spriedumā ST norādīja, ka tiesnešu darba samaksas faktiskā vērtība nenodrošina tiesnešu finansiālo drošību.

ST uzsvēra, ka likumdevējam, lemjot par tiesnešu darba samaksas atbilstību, ir jānodrošina tas, lai tiesnešu neatkarības principam atbilstu ikviena tiesneša darba samaksa neatkarīgi no tiesas līmeņa vai tiesneša amatā nostrādātā laika.

Spriedumā arī tika norādīts, ka apstrīdētajās normās tiesneša amats atlīdzības ziņā ir samērots ar valsts tiešās pārvaldes iestādes juridiskās struktūrvienības vadītāja amatu. Tomēr, samērojot minētos amatus, nav ņemtas vērā tiesneša un juridiskās struktūrvienības vadītāja atšķirīgās funkcijas, statuss un atbildība.

Šā gada sākumā diskusijas par tiesnešu neatkarību pārņēma Latvijas publisko telpu, bet, diemžēl, koncentrējās ap personālijām un konfliktu starp varas atzariem. Tomēr, praksē gūtie novērojumi liecina, ka problēmas saknes ir dziļākas.

Tiesu varas neatkarību nevar garantēt nekāds, pat progresīvs, ideāls regulējums, ja pašiem tiesnešiem nebūs gribas un apņēmības pildīt savus amata pienākumus tā, kā melns uz balta rakstīts likumā: neatkarīgi, pakļaujoties tikai likumam, sargājot cilvēka pamattiesības. Un, protams, šāda tiesnešu nostāja bez ierunām būtu jārespektē visām ietekmīgām un mazāk ietekmīgām iestādēm.

Lai arī būtu netaisnīgi apgalvot, ka visi izmeklēšanai labvēlīgi tiesnešu lēmumi ir nepamatoti pēc būtības, vai nekad un neviens izmeklēšanas tiesnesis nav apmierinājis procesā iesaistītās personas tiesiski pamatotu sūdzību, tomēr līdz iepriekš aprakstītajai ideālajai situācijai Latvijas Republikas tiesām joprojām ir ļoti tālu.

Latvijā kopumā ir radīti priekšnoteikumi rajonu un apgabaltiesu nodrošināšanai ar profesionāliem cilvēkresursiem, tomēr pasākumi cilvēkresursu attīstībai norit pārāk gausi, tuvākajos gados var iestāties krīze un var pietrūkt tiesnešu, revīzijā secinājusi Valsts kontrole (VK).

Ar katru gadu pieaugot vakanto tiesneša amata vietu skaits. 2023.gada beigās no apstiprinātajām tiesnešu amata vietām vakantas bija 54 jeb 10% tiesneša amata vietu. Turklāt pieaug tiesnešu skaits vecumā virs 61 gada. Tuvāko gadu laikā izdienas pensijā var doties vairāk nekā 28% no pašreizējiem tiesnešiem.

Revīzijā secināts, ka no amata atbrīvoto tiesnešu skaits pārsniedz tiesneša amatā iecelto skaitu. Tiesneša amata kandidātu skaits, kas izturējuši tiesneša amata kandidāta atlasi, nav pietiekams esošo tiesneša amata vakanču aizpildīšanai. Tas nozīmējot, ka tiesnešu vakanču skaita pieauguma tendence var turpināties un tiesu sistēmai var pietrūkt tiesnešu efektīvai tiesu darbības nodrošināšanai.

Jau drīzumā tiks izsludināts atklāts konkurss Eiropas Cilvēktiesību tiesas (ECT) tiesneša amatam, paredz šodien, 14.augustā, pieņemtais valdības lēmums par konkursa izsludināšanu un tiesneša amata pretendentu atlases komisijas apstiprināšanu, Db.lv informēja Tieslietu ministrija.

Kā teikts Tieslietu ministrijas (TM) sagatavotajā paskaidrojuma rakstā, 2007. gada oktobrī Eiropas Padomes Parlamentārās asamblejas laikā tiek plānota ECT tiesnešu kandidatūru apstiprināšana.

ECT ir izveidota, lai nodrošinātu, ka Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas dalībvalstis ievēro saistības, kuras tās uzņēmušās, pievienojoties minētajai konvencijai. ECT darbojas pastāvīgi un tās tiesnešu skaits atbilst Eiropas Padomes dalībvalstu skaitam.

Saskaņā ar konvenciju par tiesnešiem var būt personas ar augstām morālām īpašībām, atbilstoši kvalificētas, lai ieņemtu augstus tiesu varas amatus, vai arī autoritatīvi juristi. Konvencijā noteikts, ka tiesnešus ievēl Eiropas Padomes Parlamentārā asambleja no katras dalībvalsts ar balsu vairākumu no dalībvalsts piedāvātā triju kandidātu saraksta.

Jau drīzumā tiks izsludināts atklāts konkurss Eiropas Cilvēktiesību tiesas (turpmāk - ECT) tiesneša amatam, paredz šodien pieņemtais valdības lēmums par konkursa izsludināšanu un tiesneša amata pretendentu atlases komisijas apstiprināšanu.

Kā teikts Tieslietu ministrijas (turpmāk - TM) sagatavotajā paskaidrojuma rakstā, 2007. gada oktobrī Eiropas Padomes Parlamentārās asamblejas laikā tiek plānota ECT tiesnešu kandidatūru apstiprināšana.

ECT ir izveidota, lai nodrošinātu, ka Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas dalībvalstis ievēro saistības, kuras tās uzņēmušās, pievienojoties minētajai konvencijai. ECT darbojas pastāvīgi un tās tiesnešu skaits atbilst Eiropas Padomes dalībvalstu skaitam.

Saskaņā ar konvenciju par tiesnešiem var būt personas ar augstām morālām īpašībām, atbilstoši kvalificētas, lai ieņemtu augstus tiesu varas amatus, vai arī autoritatīvi juristi. Konvencijā noteikts, ka tiesnešus ievēl Eiropas Padomes Parlamentārā asambleja no katras dalībvalsts ar balsu vairākumu no dalībvalsts piedāvātā triju kandidātu saraksta

Pavisam klusi un mērķtiecīgi tieslietu ministres Ineses Lībiņas – Egneres ("Jaunā Vienotība") vadībā virzās slikts demokrātijas, varu dalīšanas un tiesiskuma precedents, par kuru tikpat klusi tiek runāts Tieslietu ministrijas (TM), valdības un Saeimas gaiteņos. Runa ir par prokurora Jura Jurisa virzīšanu Satversmes tiesas (ST) tiesneša amatā. Klusums ne tikai gaiteņos, bet arī publiskajā telpā.

Notikums ir būtisks viena iemesla dēļ – tas izgaismo demokrātijas trauslumu. Viens no demokrātijas pamatprincipiem ir varas dalīšana. Ja tas tiek pārkāpts vai ignorēts, demokrātija ir apdraudēta. Vai TM to apzinās, virzot Jurisu uz tiesneša amatu? Visticamāk, nē. Ja jānostiprina vara, uz principiem, tā izskatās, var pievērt acis.

Šajā stāstā nav svarīgs konkurences trūkums uz amatu – tā nebija vispār. Būtiskāks ir iespējamais interešu konflikts. Kopš 2021. gada Juris Juriss vada Ģenerālprokuratūras Krimināltiesiskā departamenta Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas apkarošanas koordinācijas nodaļu, kas piemēro arī tās kriminālprocesuālās normas, kas šobrīd apstrīdētas ST. Juridisko zinātņu doktors Juriss tagad sēdīsies galda otrā pusē un vērtēs, vai šīs normas atbilst Satversmei.

Vairāki Latvijas tiesneši atbalsta tieslietu ministra ieceri atcelt tiesnešu imunitāti administratīvo pārkāpumu lietās, informē

Tiesu administrācija.

Rēzeknes tiesas tiesneši pašreizējo kārtību uzskata par nelietderīgu laika izšķiešanu. Izskatīšanai Tiesnešu disciplinārkolēģijā tiek nosūtīti arī materiāli par ceļu satiksmes noteikumu pārkāpumiem, par kuriem piemēro brīdinājumu vai pat atbrīvo no soda. Racionālāk par šādu pārkāpumu būtu piemērot tādus pašus sodus kā visiem pārējiem autovadītājiem.

«Gadījumos, kad tiesnesis ir izdarījis pārkāpumu, kas grauj sabiedrības uzticību tiesai, piemēram, vadījis transporta līdzekli alkohola reibumā, tiesas priekšsēdētājam, pēc lēmuma par tiesneša sodīšanas stāšanās likumīgā spēkā, būtu pienākums ierosināt pret tiesnesi disciplinārlietu. Manuprāt, tas nebūtu dubultās nesodīšanas principa pārkāpums,» uzskata Rēzeknes tiesas priekšsēdētāja p.i. Aija Jermacāne.

Latvijas Zvērinātu advokātu kolēģijas padomes priekšsēdētājs Jānis Rozenbergs zaudējis daļas advokātu uzticību.

Tuvojoties Latvijas Zvērinātu advokātu kolēģijas (LZAK) padomes (LZAP) vēlēšanām, kas paredzētas 6. maijā, tiek piedzīvota viena no retajām reizēm, kad Latvijas advokātu cunftes iekšējās attiecības un nesaskaņas tiek izlaistas publiskajā telpā. Tā var raksturot Dienas rīcībā nonākušo informāciju par daļas LZAK biedru asiem pārmetumiem pašreizējam LZAP vadītājam J. Rozenbergam.

Taču vienlaikus ir otra daļa kolēģijas biedru, kuri pozitīvi vērtē J. Rozenberga līdzšinējo darbību LZAP vadībā, akcentējot, ka J. Rozenbergs, neskatoties uz viņam paustajiem pārmetumiem, ir vienīgais kandidāts, kas noteiktajā termiņā izvirzīts LZAP vadītāja amatam.

Pārmet vienaldzību pret advokatūras interesēm

Valsts prezidents Raimonds Vējonis šodien vēl nenominēs jaunu premjera amata kandidātu, iespējams, atliekot gala lēmumu uz nākamo pirmdienu, 7.janvāri, kad viņam plānota tikšanās ar «Jaunās Vienotības» (JV) politiķi Krišjāni Kariņu, šodien pēc tikšanās ar prezidentu informēja partiju pārstāvji.

Sarunā ar Valsts prezidentu neesot apspriests jautājums, kāpēc premjera kandidāta iespējamā nominēšana varētu notikt pirmdien, nevis šodien. Reizē politiķi norādīja, ka tas loģiski, ka pirms lēmuma pieņemšanas par nominēšanu Vējonim ir paredzēta saruna ar premjera kandidātu.

Kariņš jau vairākas nedēļas ir konsultējies ar partijām par valdības izveidošanas iespējām. Viņam esot drošs 50 deputātu atbalsts, savukārt par partijas «KPV LV» atbalstu vēl ir visai daudz spekulāciju.

Piecu partiju pārstāvji Valsts prezidentam šodien prezidentam apliecināja, ka ir gatavi atbalstīt Kariņa kandidatūru Ministru prezidenta amatam, šodien žurnālistiem pēc tikšanās ar prezidentu pauda «Attīstībai/Par!» līdzpriekšsēdētājs Daniels Pavļuts. Viņš norādīja, ka Kariņa valdības apstiprināšanai redzams stabils vairākuma atbalsts Saeimā, reizē vēl ir veicams darbs pie deklarācijas un līdz galam jāatrisina arī daži citi jautājumi.

Valsts prezidents Raimonds Vējonis premjera amatam nolēmis nominēt «Jaunās Vienotības» (JV) politiķi, Eiropas Parlamenta (EP) deputātu Krišjāni Kariņu.

Vējonis pēc sarunas ar Kariņu žurnālistiem skaidroja, ka pagājušajā nedēļā viņš ticies ar vairāku 13.Saeimā ievēlēto partiju frakciju pārstāvjiem, kuri Vējonim esot apliecinājuši gatavību strādāt Kariņa vadībā, kas nozīmējot, ka šādai valdībai būtu iespējams Saeimas vairākums.

Viņš teica, ka šodien ticies ar Kariņu, lai pārrunātu viņa redzējumu par valdības prioritātēm un to, kāds varētu būt atbildību sadalījums starp partijām.

Kariņš Vējoni iepazīstinājis ar iespējamiem ārlietu un aizsardzības ministru kandidātiem, par kuriem Vējonim iebildumu nav. Prezidenta prasība par šo ministru kandidātu saskaņošanu ņemta vērā un iebildumu par konkrētajām personām viņam nav.

Tiesneša pienākumus Augstākās tiesas (AT) Civillietu tiesu palātā no 25.janvāra uz laiku sāk pildīt Administratīvās apgabaltiesas tiesnesis Māris Vīgants.

Augstākās tiesas priekšsēdētājs Ivars Bičkovičs uzdevis M.Vīgantam uz laiku aizstāt tiesneša vakanci Civillietu tiesu palātā likuma «Par tiesu varu» 79.panta otrajā daļā noteiktajā kārtībā. Šis pants nosaka, ka tiesu palātas tiesneša vakances vai pagaidu prombūtnes laikā AT priekšsēdētājs var uzdot viņu aizstāt Augstākās tiesas Goda tiesnesim vai apgabaltiesas tiesnesim, ja šī persona devusi rakstveida piekrišanu, pēc tiesnešu kvalifikācijas kolēģijas priekšlikuma.

Šā likuma 79.panta otrajā daļa nav noteikt termiņš uz cik ilgu laiku tiesnesis var aizstāt tiesneša vakanci, taču šī paša panta pirmajā daļā ir norādīts, ka pagaidu darba termiņš nevar pārsniegt divus gadus. It kā pēc analoģijas šis termiņš varētu būt attiecināms arī uz šo gadījumu, bet tikpat to varētu arī neattiecināt, Db uzzināja AT Komunikāciju nodaļā.

Politiķi baidās, ka tiesu sistēma varētu būt pārāk spēcīga. Kam patiesībā kalpo Saeimā sēdošie tautas kalpi, ko Latvijā nozīmē būt «savējam» politiskajām aprindām, un — vai pie mums politiķi rēķinās ar demokrātiskas valsts tradīcijām, ko var izdarīt, ja īpašumā ir medijs?

Par to visu intervijā stāsta bijušais Augstākās tiesas (AT) priekšsēdētājs, tagad — AT Senāta Administratīvo lietu departamenta senators Andris Guļāns.

Ekonomikas krīze ir ieviesusi savas korekcijas daudzās jomās. Kā tā ir ietekmējusi situāciju tiesu sistēmā?

Tie procesi, kas notiek visā valstī, ietekmē arī tiesu sistēmu, tajā strādājošos. No vienas puses, es saprotu, ka ir krīze, un mums visiem ir jādod sava artava, jācieš savi zaudējumi. Turklāt domāju, ka tiesu sistēmā strādājošie nav tik sliktā situācijā kā zemnieki vai skolotāji. Tajā pašā laikā budžeta un algu samazināšana, kas šobrīd notiek, ilgākā laika periodā atstās ļoti negatīvu iespaidu.

Saeima šodien Augstākās tiesas (AT) tiesneses jeb AT senatores amatā apstiprināja bijušo Satversmes tiesas (ST) priekšsēdētāju Sanitu Osipovu.

Par Osipovu nobalsoja 51 deputāts, pret - 41, bet divi deputāti balsojumā atturējās.

AT Civillietu departamenta kopsapulce šogad atkārtoti atzina Osipovu par piemērotu AT senatores amatam, tāpēc Osipova tika atkārtoti virzīta Saeimā apstiprināšanai AT tiesneses amatā.

Uz vakanto senatora amatu Osipova tika pieteikta kā bijusī ST tiesnese atbilstoši likumam "Par tiesu varu", kas paredz iespēju uz AT tiesneša amatu pretendēt personai, kura ir bijusi ST tiesneša, starptautiskas tiesas tiesneša vai pārnacionālas tiesas tiesneša amatā un kura saņēmusi pozitīvu AT departamenta tiesnešu kopsapulces atzinumu.

Vienlaikus Saeima no Augstākās tiesas tiesnešu amatiem atbrīvoja Anitu Čerņavsku un Aivaru Keišu.

Par Satversmes tiesas (ST) priekšsēdētāju ievēlēta līdzšinējā tiesas vadītājas vietniece Sanita Osipova.

Osipovas kandidatūru izvirzīja ST tiesnesis Aldis Laviņš. Osipova savu kandidatūru uzturēja, un citi kandidāti netika izvirzīti.

Visi seši ST tiesneši, aizklāti balsojot, Osipovas kandidatūru atbalstīja.

Osipova tiesas vadībā tika ievēlēta uz atlikušo tekošo termiņu līdz 2021.gada 17.augustam.

Atbilstoši ST reglamentam ST priekšsēdētāja triju dienu laikā izdos rīkojumu, ar kuru tiks sasaukta tiesas sēde ST priekšsēdētājas vietnieka vēlēšanām.

Kā ziņots, šā gada 2.oktobrī līdzšinējai ST priekšsēdētājai Inetai Ziemelei bija pēdējā darba diena ST. Ar Eiropas Savienības Padomes 2.septembrī pieņemto lēmumu Ziemele iecelta Eiropas Savienības Tiesas (EST) tiesneša amatā uz atlikušo bijušā EST tiesneša Egila Levita pilnvaru termiņu līdz 2024.gada 6.oktobrim.

Ģenerālprokuratūras prokuroru grupa pabeigusi resorisko pārbaudi par žurnālista L.Lapsas iesniegtajās izdrukās atšifrētajām un J.Brūkleņa grāmatā Tiesāšanās kā ķēķis publicētajām tiesnešu telefonsarunām ar zvērinātu advokātu A.Grūtupu un A.Grūtupa biroja darbiniekiem, informēja Prokuratūras preses centrs.

Prokuratūras paziņojuma teksts: "Kaut arī iesniegtajās izdrukās telefonsarunu atšifrējumi nav precīzi un vairākos gadījumos neatspoguļo sarunu saturu, pārbaudes rezultāti ir pietiekami konstatējumam, ka iesniegtajās izdrukās atšifrētās un J.Brūkleņa grāmatā Tiesāšanās kā ķēķis publicētās telefonsarunas starp tiesnešiem, advokātu A.Grūtupu un A.Grūtupa biroja darbiniekiem ir notikušas, sarunās minētie konkrētie fakti sakrīt ar konkrētu civillietu materiāliem, arī SIA Lattelekom zvanu izdruku analīze apstiprina, ka izejošie zvani no zvērināta advokāta A.Grūtupa biroja atbilst telefonsarunu atšifrējumu izdrukās norādītajiem datumiem.

Ministru kabinets šodien, 18.septembrī, akceptējis grozījumus likumā Par tiesu varu. Grozījumu mērķis ir noteikt darba apjomam un raksturam atbilstošus atalgojuma aprēķināšanas kritērijus zemesgrāmatu tiesnešiem, Db.lv informēja Tieslietu ministrija.

Grozījumus izstrādājuši Tieslietu ministrijas un Tiesu administrācijas speciālisti.

Kā teikts likumprojekta anotācijā, "zemesgrāmatu nodaļu tiesnešu statuss ir pielīdzināms rajona (pilsētas) tiesnešu statusam. Lai gan zemesgrāmatu nodaļas tiesneša funkcijas atšķiras no rajona (pilsētas) tiesas tiesneša funkcijām, nav pamata uzskatīt, ka zemesgrāmatu nodaļas tiesneša pienākumi ir mazāk nozīmīgi. Zemesgrāmatu nodaļas tiesneši realizē būtisku personas pamattiesību, proti - tiesību uz privātīpašumu, aizsardzību, un tiesneša kļūda ieinteresētajām personām var radīt ievērojamus zaudējumus".

Šobrīd zemesgrāmatu nodaļu tiesnešu darba atalgojums esot nekonkurētspējīgs, tādēļ būtu jānosaka darba apjomam un raksturam atbilstoši atalgojuma aprēķināšanas kritēriji, kas nodrošinās vienlīdzības principa ievērošanu. Turklāt atalgojuma paaugstināšana nepieciešama, lai novērstu kvalificētu un pieredzējušu zemesgrāmatu nodaļu tiesnešu pāriešanu uz rajona (pilsētas) tiesām, brīvajām juridiskajām profesijām vai darbu privātstruktūrās, kas ir labāk atalgots.

Ministru kabinets šodien akceptēja grozījumus likumā Par tiesu varu. Tos izstrādājuši Tieslietu ministrijas un Tiesu administrācijas speciālisti.

Grozījumu mērķis ir noteikt darba apjomam un raksturam atbilstošus atalgojuma aprēķināšanas kritērijus zemesgrāmatu tiesnešiem.

Kā teikts likumprojekta anotācijā, zemesgrāmatu nodaļu tiesnešu statuss ir pielīdzināms rajona (pilsētas) tiesnešu statusam. Lai gan zemesgrāmatu nodaļas tiesneša funkcijas atšķiras no rajona (pilsētas) tiesas tiesneša funkcijām, nav pamata uzskatīt, ka zemesgrāmatu nodaļas tiesneša pienākumi ir mazāk nozīmīgi. Zemesgrāmatu nodaļas tiesneši realizē būtisku personas pamattiesību, proti - tiesību uz privātīpašumu, aizsardzību, un tiesneša kļūda ieinteresētajām personām var radīt ievērojamus zaudējumus.

Šobrīd zemesgrāmatu nodaļu tiesnešu darba atalgojums ir nekonkurētspējīgs, tādēļ būtu jānosaka darba apjomam un raksturam atbilstoši atalgojuma aprēķināšanas kritēriji, kas nodrošinās vienlīdzības principa ievērošanu. Turklāt atalgojuma paaugstināšana nepieciešama, lai novērstu kvalificētu un pieredzējušu zemesgrāmatu nodaļu tiesnešu pāriešanu uz rajona (pilsētas) tiesām, brīvajām juridiskajām profesijām vai darbu privātstruktūrās, kas ir labāk atalgots.

Ekonomisko lietu tiesa (ELT) ir saņēmusi pirmās izskatāmās lietas, pastāstīja Tiesu iestāžu sabiedrisko attiecību speciāliste Ināra Makārova.

ELT ir saņēmusi desmit lietas - gan krimināllietas, gan civillietas.

Makārova sacīja, ka saņemto lietu sadalīšanu tiesas sastāviem nodrošina Tiesu informatīvās sistēmas datorizētā programma.

Jau vēstīts, ka 31.martā darbu sāka ELT, kuras kompetencē ir izskatīt lietas par koruptīviem noziegumiem gan privātajā, gan publiskajā sektorā, kā arī par nodarījumiem, kas saistīti ar noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu.

ELT šobrīd vakanta ir viena tiesneša amata vieta. Rajona tiesas un apgabaltiesas tiesnešu atlases komisija, pamatojoties uz atlases rezultātiem, nolēma iekļaut desmit kandidātus ELT tiesneša amata kandidātu sarakstā. Deviņus kandidātus Saeima iecēla rajona tiesas tiesneša amatā. Savukārt, viena kandidātu sarakstā esošā tiesneša amata kandidāte pagaidām ir lūgusi nevirzīt viņas kandidatūru tiesneša amatam personisku iemeslu dēļ.

Saeimas pieņemtais lēmums neapstiprināt Administratīvās apgabaltiesas tiesnesi Māri Vīgantu par Augstākās tiesas tiesnesi Administratīvo tiesnešu biedrība uzskata par atriebību viņam.

Kā liecina Administratīvo tiesnešu biedrības paziņojums, Saeimas lēmums ir atriebība tiesnesim Mārim Vīgantam par to, ka tiesu lietās tiesnesis ir ievērojis Latvijas Republikas Satversmes 83.pantā noteikto tiesneša padotību likumam un tiesībām. Tiesnesis Māris Vīgants ir pieņēmis daudzus nolēmumus dažādās lietās, tostarp par oligarha Aivara Lemberga apcietināšanu.

Biedrība arī uzskata, ka Saeimas lēmums ir pretējs tiesnešu pašpārvaldes institūcijas – Tiesnešu kvalifikācijas kolēģijas atzinumam, ka tiesnesis Māris Vīgants ir profesionāli piemērots Augstākās tiesas tiesneša amatam. Saeimas lēmums ir pretējs arī Augstākās tiesas priekšsēdētāja lēmumam virzīt Māri Vīgantu par Augstākās tiesas tiesnesi. Saeimas lēmums ir pretējs arī Saeimas Juridiskās komisijas politiskajam atzinumam par Māra Vīganta piemērotību Augstākās tiesas tiesneša amatam.

Deklarācija par Ministru kabineta iecerēto darbību - Nacionālajai izaugsmei un vienotībai

Mēs esam vienojušies strādāt Latvijas nacionālajai vienotībai un izaugsmei. Veidot Latviju, kuras sabiedrība ir izglītota, vesela, pārtikusi un droša par nākotni. Nostiprināt Latviju kā nacionālu, eiropeisku un demokrātisku valsti, kuru raksturo laba pārvaldība, cilvēktiesību un pamatbrīvību ievērošana, tiesiskums un sociālais atbildīgums, kas ietver arī rūpes par cilvēkresursu atjaunošanu un tautas ataudzi.

Mūsu pienākums ir nostiprināt latviešu valodu, latvisko kultūrtelpu un nacionālo identitāti, vienlaikus esot tolerantiem un rūpējoties par visu Latvijā dzīvojošo tautību kultūras pienesumu, jo daudzveidība ir bagātība.

Maksātnespējas administratora slepkavības uzkūdīšanā apsūdzētā Mihaila Uļmana pirmā intervija.

Vairāk nekā gada laikā, kopš uzņēmējs Mihails Uļmans tika aizturēts, apcietināts kopš pagājušā gada decembra, arī apsūdzēts maksātnespējas administratora Mārtiņa Bunkus slepkavības uzkūdīšanā un tagad stājies tiesas priekšā, publiskā retorika ir balstīta izmeklēšanas un prokuratūras sniegtajā informācijā, pretēji žurnālistiskās ētikas standartiem nemēģinot uzklausīt arī otru pusi. Dienas Bizness šodien publicē interviju ar M. Uļmanu, dodot iespēju viņam pirmoreiz publiski izklāstīt savu nostāju un argumentus.

Prokuratūra jums ir uzrādījusi apsūdzību par uzkūdīšanu uz maksātnespējas administratora Mārtiņa Bunkus slepkavību. Vai jūs tam piekrītat vai nē – un kādi ir jūsu argumenti?

Tā sauktajā otrajā digitālās televīzijas krimināllietā apsūdzētie pārmet apsūdzības uzturētājam prokuroram Monvīdam Zelčam nespēju pamatot pēkšņo lēmumu grozīt apsūdzības un arī nespēju precīzi izskaidrot jauno apsūdzību būtību, turklāt tas notiekot pēc 11 gadu izmeklēšanas un trīs mēnešu lietas skatīšanas tiesā, raksta laikraksts Diena.

Tāpat prokurora atsevišķas rīcības un lūgums par tiesas sēžu atlikšanu radījuši aizdomas par centieniem novilcināt lietas izskatīšanu. Novembra pēdējā tiesas sēdē šķita, ka prokurors ar savu rīcību pat sadusmoja tiesnesi.

Minētajā kriminālprocesā kopumā par krāpšanu lielā apmērā un organizētā grupā apsūdzētas deviņas personas – bijušais satiksmes ministrs Ainārs Šlesers, uzņēmējs Andris Šķēle, bijušais uzņēmuma Tet valdes priekšsēdētājs Juris Gulbis, bijušais Satiksmes ministrijas (SM) valsts sekretārs Nils Freivalds, kā arī bijušais Latvijas Valsts radio un televīzijas centra (LVRTC) valdes priekšsēdētājs Lauris Dripe. Apsūdzēts arī Lattelecom (Tet) tā laika komercdirektors Jānis Ligers, Biznesa daļas vadītājs Toms Ābele, Biznesa atbalsta daļas vadītājs Toms Meisītis un bijušais uzņēmuma Hannu Digital valdes loceklis Gintars Kavacis.

Tieslietu ministrs Dzintars Rasnačs Satversmes tiesas tiesneša amatam iesaka virzīt Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes Starptautisko un Eiropas tiesību zinātņu katedras vadītāju, asociēto profesoru Artūru Kuču, informē Tieslietu ministrija.

Jautājumu par viņa ieteikšanu Satversmes tiesas tiesneša amatam Ministru kabinets skatīs 6. decembra sēdē, jo 2017. gada 30. janvārī beidzas pilnvaru termiņš Satversmes tiesas tiesnesim Kasparam Balodim, kuru Saeima apstiprināja pēc Ministru kabineta priekšlikuma.

Par Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes Starptautisko un Eiropas tiesību zinātņu katedras vadītāju Artūrs Kučs strādā no 2006. gada septembra. Šobrīd viņš ir arī Latvijas Žurnālistu Asociācijas Ētikas komisijas un Latvijas Zvērinātu advokātu padomes komisijas loceklis. Iepriekš strādājis par Latvijas Republikas Tiesībsarga padomnieku, Eiropas Cilvēktiesību tiesas un Latvijas Tiesnešu mācību centra lektoru, kā arī par Latvijas Universitātes Šķīrējtiesas tiesnesi.

Otrdien, 26. septembrī, Ministru kabinets atbalstīja Tieslietu ministrijas virzīto rosinājumu atkārtoti apstiprināt Egila Levita kandidatūru Eiropas Savienības Tiesas (EST) tiesneša amatam turpmākajiem sešiem gadiem, informē ministrija.

Tieslietu ministrs Dzintars Rasnačs uzsver, ka Egils Levits, būdams EST tiesnesis, cieši sadarbojas arī ar Latvijas tiesību zinātniekiem, tiesu varas pārstāvjiem un tiesībpolitikas veidotājiem, tādējādi sniedzot nozīmīgu ieguldījumu Latvijas tieslietu sistēmas attīstībā un tiesību sistēmas demokratizācijā atbilstoši modernas Eiropas valsts principiem. Ministrs atzīmē arī Egila Levita ieguldījumu Latvijas valsts atjaunošanā un valstiskuma stiprināšanā, viņš bija viens no 1990. gada 4. maija Deklarācijas koncepcijas autoriem. Egils Levits sniedzis savu ieguldījumu Satversmes darbības atjaunošanā un attīstībā, kā arī bija Satversmes ievada pamatautors.

Šā gada 12.jūnijā nodibinātā Latvijas Republikas Tiesībsarga biroja darbinieku arodbiedrība (TBA) uzskata, ka Tiesībsargam Romānam Apsītim ir jāatkāpjas no amata, jo Tiesībsargs nav neatkarīgs savā darbībā, Tiesībsarga birojā tiek izšķērdēti valsts budžeta līdzekļi, kā arī notiek izrēķināšanās ar darbiniekiem, kas pret to iebilst, Db.lv informēja Tiesībsarga biroja arodbiedrības priekšsēdētāja Annija Dāce.

Par šo situāciju TBA ir informējusi Valsts prezidentu, Ministru prezidentu, Saeimas priekšsēdētāju un Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšsēdētāju.

Savā iesniegumā TBA raksta: «Jebkuras demokrātiskas un tiesiskas valsts stūrakmens ir cilvēktiesības. Lai nodrošinātu un veicinātu cilvēktiesību aizsardzību, visā pasaulē tiek veidotas ombuda institūcijas, kuru lēmumi balstās uz neapšaubāmu to autoritāti. Cilvēktiesību nozares stiprināšanai 2007.gadā uz Valsts cilvēktiesību biroja bāzes tika izveidots Tiesībsarga birojs. 2007.gada 1.martā par pirmo Latvijas Republikas Tiesībsargu tika ievēlēts Romāns Apsītis, uz kuru tika liktas lielas cerības institūcijas un tās autoritātes veidošanā un stiprināšanā. Diemžēl, R.Apsītim neizprotot ombudinstitūcijas patieso būtību, Tiesībsarga biroja attīstība un autoritāte ir apdraudēta. Institūcija ir padarīta par neefektīvu un šobrīd pavisam noteikti tiek apdraudēta arī cilvēktiesību ievērošanas uzraudzība Latvijā.