Pavisam klusi un mērķtiecīgi tieslietu ministres Ineses Lībiņas – Egneres ("Jaunā Vienotība") vadībā virzās slikts demokrātijas, varu dalīšanas un tiesiskuma precedents, par kuru tikpat klusi tiek runāts Tieslietu ministrijas (TM), valdības un Saeimas gaiteņos. Runa ir par prokurora Jura Jurisa virzīšanu Satversmes tiesas (ST) tiesneša amatā. Klusums ne tikai gaiteņos, bet arī publiskajā telpā.
Notikums ir būtisks viena iemesla dēļ – tas izgaismo demokrātijas trauslumu. Viens no demokrātijas pamatprincipiem ir varas dalīšana. Ja tas tiek pārkāpts vai ignorēts, demokrātija ir apdraudēta. Vai TM to apzinās, virzot Jurisu uz tiesneša amatu? Visticamāk, nē. Ja jānostiprina vara, uz principiem, tā izskatās, var pievērt acis.
Šajā stāstā nav svarīgs konkurences trūkums uz amatu – tā nebija vispār. Būtiskāks ir iespējamais interešu konflikts. Kopš 2021. gada Juris Juriss vada Ģenerālprokuratūras Krimināltiesiskā departamenta Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas apkarošanas koordinācijas nodaļu, kas piemēro arī tās kriminālprocesuālās normas, kas šobrīd apstrīdētas ST. Juridisko zinātņu doktors Juriss tagad sēdīsies galda otrā pusē un vērtēs, vai šīs normas atbilst Satversmei.
Pat vēl vairāk – prokurors ne tikai apsūdzības pusē ir darbojies ar attiecīgajām tiesību normām, bet arī pasniedzis par to apmācības tiesnešiem, skaidrojot, kā šīs tiesību normas ir piemērojamas un kā tiesnešiem saprast noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas aspektus. Tādu apmācību bijis daudz, nule kā septembrī tādas rīkotas gan tiesnešiem, gan tiesu darbiniekiem.
Situāciju būtiski sarežģī arī nesenais Eiropas Savienības tiesas prejudiciālais nolēmums, kas varētu prasīt pārskatīt noziedzīgi iegūtas mantas konfiskācijas regulējumu – regulējumu, kura viens no nekaislīgiem aizstāvjiem ir pats Juriss. Tagad viņam būs jālemj, vai Latvijai tas jāpārskata. Kādu atzinumu par to sniegs tiesnesis Juriss? Tas laikam ir retorisks jautājums.
Jāatzīst, ka prejudiciālais nolēmums kopumā nebija liels pārsteigums. Tajā Eiropas tiesa faktiski norādīja, ka Latvijai pašai jātiek galā ar savu situāciju, ko tā izveidojusi. Pārsteigums nebija arī pats fakts, ka EST nāca klajā ar visnotaļ neitrālu pozīciju, jo, kā norāda Lībiņa – Egnere, TM ir “ciešā sinerģijā un dialogā ne tikai ar tiesu varu Latvijā, bet arī ar tiesu varu Luksemburgā un Strasbūrā.”
Par to šaubu gan nebija, ministre to atzina maijā notikušajā konferencē tiesnešiem “Eiropas Savienības vērtības katra nacionālā tiesneša atbildība”. Nosaukums zīmīgs, nenoliedzami katram tiesnesim jānes atbildība par Eiropas Savienības vērtībām. Diemžēl, runājot juristu terminoloģijā, pirmšķietami izskatās, ka šis princips varētu neattiekties uz Jurisu, ja viņš dodas uz ST ar konkrētu mērķi – pateikt, ka kriminālprocesa normas, kas tiek apstrīdētas, atbilst Satversmei.
Par šo konkrēto mērķi apliecina arī fakts, ka īpaši Jurisam tiks mainīti normatīvie akti. Saistībā ar viņa apstiprināšanu tiesneša amatā TM gatavo likuma grozījumus par tiesībām pēc tiesneša pilnvaru termiņa beigām atgriezties prokurora amatā. Ministru kabinets jau lēmis, ka TM līdz nākamā gada janvārim noteiktā kārtībā sagatavos un iesniegs izskatīšanai valdībā grozījumus normatīvajos aktos, lai noteiktu prokurora tiesības pēc ST tiesneša pilnvaru termiņa beigām atgriezties prokurora amatā un saglabātu tiesības uz prokurora izdienas pensiju. Vai Jurisam ir skaidrs, ka pēc konkrētā uzdevuma sakārtošanas viņš plāno atgriezties prokuratūrā? Laiks rādīs.
Kopumā šo stāstu vēl interesantāku padara fakts, ka Juriss tika uzskatīts par vienu no reālākajiem pretendentiem uz ģenerālprokurora amatu, jo šā brīža amata ieņēmējam Jurim Stukānam 2025.gadā beidzas pilnvaru termiņš. Pirms 5 gadiem Juriss pretendēja uz amatu un palika vien nelielu soli aiz Stukāna. Tagad Juriss pēkšņi - pie kafijas krūzes - sapratis, ka prokuratūrā jau nostrādājis 25 gadus un tas esot pārāk daudz. "Piektdien no rīta, ar kolēģiem dzerot kafiju, saskaitīju, ka prokuratūrā esmu nostrādājis 25 gadus, trīs mēnešus un 29 dienas," saka Juriss, savukārt Stukāns savā prokuratūras vientulībā priecīgi klusē, jo uz amatu par vienu ļoti spēcīgu pretendentu tagad būs mazāk.
Runāt par to, kāds lēmums tiks pieņems Saeimā, ir diezgan prognozējami. Ja Vienotība vēlas kādu sev vēlamu kandidātu kādā ietekmīgā amatā, tas gandrīz vienmēr tiek panākts. Šoreiz zīmīgi, ka klusē pat Vienotības partneris koalīcijā Zaļo un Zemnieku savienība, jo no prokuratūras parādījusies iespēja “izraidīt” prokuroru, kurš bija apsūdzības puses uzturētājs Aivara Lemberga lietā. Progresīvie, kā ierasts, par šo, visticamāk, pat nav domājuši, lai gan jautājumu kandidātam varētu būt daudz. Nu, tikai daži piemēri: kāda ir Jurisa nostāja uz jautājumiem, kas attiecas uz viendzimuma laulībām, viendzimuma pāru iespējām adoptēt bērnus, sociālās politikas jautājumos? Būtiski cilvēktiesību un konstitucionāli jautājumi, par nāksies lemt arī Jurisam, jo gandrīz visas lietas Satversmes tiesa izskata pilnā sastāvā.
Objektivitātes labad jāatbild uz jautājumu, vai ir kādi argumenti, kāpēc Juriss varētu būt labs kandidāts uz šo amatu. Ir, neviens neapšauba viņa zināšanas krimināltiesībās. Tomēr pamatot to šādi, kā dara valdība: “Patlaban Satversmes tiesā nav neviena tiesneša, kuram būtu tik plašas zināšanas krimināltiesībās kā Jurisam,” ir ne tikai loģikas kļūda, bet idiotisms. Ja Satversmes tiesā šobrīd nav neviena tiesneša, kas specializējas vai iepriekš specializējies krimināltiesības, tad jebkurš praktizējošs jurists šajā jomā Latvijā būs ar augstāku kvalifikāciju kā pašreizējie ST tiesneši.
Juriss kļūs par tiesnesi, kuluāros nekādi citi scenāriji pat netiek un netika apspriesti. Un viņš tiešām nav sliktākais kandidāts, bet, diemžēl, ne arī labākais. Konkurences uz šo amatu nebija, taču pie tā jau esam pieraduši, kad īpaši svarīgos amatos jāliek savējie. Atliek tikai ticēt, ka pārējie ST tiesneši strādās objektīvi, tiesiski, balstoties uz labākajām konstitucionālo tiesību praksēm un teorijām, jo lēmumus ST pieņem ar balsu vairākumu, to neizšķir viens tiesnesis. No otras puses, kā norādīts publiski, Jurisam ir iespēja kļūt par Satversmes tiesas priekšsēdētāju, un tad Vienotība savu vēlmi pēc varas nostiprinās vēl vairāk, drupinot tik būtisko varas dalīšanas principu.
