Šī gada 17. februārī Satversmes tiesa pieņēma spriedumu lietā, ar kuru atzina juridisko personu tiesības uz atbrīvojumu no valsts nodevas samaksas vispārējās jurisdikcijas tiesās, dodot laiku likumdevējam līdz šī gada 1. oktobrim ieviest atbilstošu tiesisko regulējumu. 1. oktobris jau pagājis, tomēr no Tieslietu ministrijas (TM), kas ir atbildīga par tiesu un tiesību politikas nozari valstī, nemana nekādu iniciatīvu un rīcību, lai šo spriedumu savlaicīgi izpildītu.

Satversmes tiesa lietu skatīja pēc kāda ārvalstu komersanta pieteikuma, kuram par prasības pieteikuma iesniegšanu Latvijas tiesā tika noteikts maksāt valsts nodevu gandrīz 177 tūkstošu eiro apmērā. Nespējot samaksāt tik lielu valsts nodevu, komersantam faktiski nebija iespējas iesniegt iecerēto prasību un nodrošināt lietas izskatīšanu tiesā. Likuma regulējums arī neparedzēja tiesai iespēju attiecīgo nodevu samazināt.

Formāla atbilde

Diena vērsās tieslietu ministres Ineses Lībiņas-Egneres birojā ar lūgumu sniegt ministres viedokli par situāciju un izskaidrot, kādēļ joprojām nav izpildīts Satversmes tiesas spriedums, kad to plānots izpildīt, kā arī to, vai ministre vispār personīgi ir informēta, ka spriedums joprojām nav izpildīts un vai tiks prasīta atbildība no attiecīgajām ministrijas amatpersonām. Diemžēl pašas ministres viedoklis, tostarp atbildes uz viņai personīgi adresētajiem jautājumiem saņemti netika, un atbildi – jāatzīst – valsts pārvaldei ierasti formālā stilā sniedza TM valsts sekretārs Mihails Papsujevičs.

2021. gada 5. maijā “Dienas Bizness” publicēta numura tēma ar virsrakstu “Lielākajai daļai draud bankrots”. Tajā no atjaunojamās enerģijas ražotāju viedokļa aplūkoti Ekonomikas ministrijas plānotie grozījumi Ministru kabineta noteikumos, kas atbilstoši rakstā norādītajam varētu būt liktenīgi apmēram 80% zaļo ražotāju.

Tajā arī uzsvērts, ka atjaunojamās enerģijas ražotāji ir gatavi vērsties ar prasībām gan Latvijas Republikas Satversmes tiesā, gan starptautiskajās tiesās, prasot atjaunojamās enerģijas ražošanā ieguldīto investīciju aizsardzību.

Lielākajai daļai "zaļo ražotāju" draud bankrots 

Grozījumi Ministru kabineta (MK) noteikumos var būt liktenīgi apmēram 80% zaļo ražotāju,...

Šī nebūs pirmā reize, kad Satversmes tiesa izskatīs ar obligāto iepirkumu saistītus jautājumus. Tādēļ šķita interesanti palūkoties, kādi ir tie apsvērumi un kritēriji, ko Satversmes tiesa izvirza un ņem vērā, izlemjot šāda veida lietas. Pirmo spriedumu saistībā ar atjaunojamās enerģijas ražošanai piešķirto atbalstu Satversmes tiesa taisīja jau 1997. gadā, kad konstatēja, ka Ministru kabinets ir pārkāpis savas pilnvaras un pretēji Saeimas konkrēti izteiktai gribai mainījis elektroenerģijas iepirkuma cenu tarifus koģenerācijas stacijām.

2010. gadā Satversmes tiesa pieņēma lēmumu, kurā uzsvēra, ka Ministru kabinets ar saviem noteikumiem nevar sašaurināt tās tiesiskās garantijas, kuras likumdevējs ir noteicis likumā. Citā lēmumā 2010. gadā Satversmes tiesa par izšķirošu atzina to, ka, lai arī konkrētajā periodā atbalsts tika samazināts, neizmaksātās atbalsta daļas izmaksa jeb "parāda atdošana" bija paredzēta nākotnē. 2015. gadā Satversmes tiesa jau konkrētāk vērtēja tieši atbalstu atjaunojamajai enerģijai un atzina, ka personas ekonomiskās intereses jeb komercdarbības veikšana ir vērtējama Satversmes 105. panta (tiesības uz īpašumu) ietvaros. Grozot tiesisko regulējumu, valstij ir jāņem vērā tās tiesības, uz kuru saglabāšanu vai īstenošanu personai var būt radusies paļāvība.

Personas interese gūt tai vēlamā apmēra peļņu neietilpst tiesību uz īpašumu tvērumā, tomēr ir jāņem vērā investīciju apmērs attiecīgajā koģenerācijas stacijā.

Citā spriedumā 2015. gadā Satversmes tiesa atzina, ka Subsidētās elektroenerģijas nodokļa piemērošanas rezultātā samazinās komersantu gūtie ienākumi, tādēļ tas ir vērtējams kā īpašuma tiesību ierobežojums. Satversmes tiesai šķita būtiski, ka Saeimā ir vērtēta regulējuma ietekme uz elektroenerģijas ražotāju maksātspēju. Tāpat Satversmes tiesas ieskatā bija svarīgi, lai ierobežojums pēc būtības nav konfiscējošs. Līdz šim pēdējais ar atjaunojamās enerģijas ražošanu saistītais spriedums Satversmes tiesā taisīts 2019. gada aprīlī. Šajā lietā Satversmes tiesa konstatēja, ka piešķirtais valsts atbalsts nav uzskatāms par nesamērīgu, jo tas palīdz sasniegt Valsts noteiktos atjaunojamās enerģijas ražošanas īpatsvara mērķus. Valsts atbalsts pēc būtības tiek sniegts sabiedrības interesēs.

Izpētot Satversmes tiesas praksi atjaunojamās enerģijas atbalsta jomā, konstatējami šādi būtiski nosacījumi, kas Ministru kabinetam jāņem vērā, izdarot izmaiņas atjaunojamās enerģijas ražošanas tiesiskajā regulējumā:

Gadījumā, ja Ministru kabinets neievēros minētos nosacījumus, pastāv liela iespēja, ka tā pieņemtās normas var tikt atceltas. Īpaši jāatzīmē, ka, ja kādas normas pieņemšana acīmredzami nozīmē lielas daļas attiecīgās nozares komersantu maksātnespēju, šī norma būtu atzīstama par nesamērīgu un tādēļ neatbilstošu Satversmei.

Zemes piespiedu nomas jautājumos Latvija jau vairāk nekā 13 gadus iet pa apburto loku, un to nespēj pārraut arī ar dalītā īpašuma izbeigšanu, kura īstenošanai izveidotais mehānisms ir birokrātiski smagnējs, un tam nav arī adekvāta valsts finansiāla atbalsta.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta zvērinātu advokātu biroja iLaw partneris Normunds Šlitke. Viņaprāt, zemes piespiedu nomas ikgadējo griestu apmēra noteikšanā 4% no zemes kadastrālās vērtības ir daudz ekonomisko absurdu. Situāciju pašlaik var mainīt tikai Satversmes tiesa.

Kāda ir situācija ar dalītā īpašuma problēmu?

Tā ir tieši tāda pati kā pašlaik ar daudzdzīvokļu māju siltināšanu. Kāpēc tāds salīdzinājums? Tāpēc, ka ir vairākas būtiskas līdzības gan ar daudzdzīvokļu māju siltināšanu, gan ar dalītā īpašuma izbeigšanu. Diemžēl, bet vecais teiciens — ir meli, ir lieli meli un ir statistika — būtu jākoriģē un statistika jāaizstāj ar politika. Proti, politiķi pirms 11 gadiem solīja dzīvokļu īpašniekiem, ka zemes gabala izpirkšana zem daudzdzīvokļu mājas būs tikpat vienkārša un nesāpīga kā šīs mājas siltināšana. Diemžēl realitāte ir cita. Vārdos un solījumos viss ir skaisti, bet, tiklīdz raugāmies uz padarītajiem darbiem — piedāvātajiem mehānismiem —, tā aina jau ir pavisam citāda. No šodienas skatupunkta laikam nevienam nav jautājumu par energoresursiem, to cenas būtisku pieaugumu, dabasgāzes kontekstā arī pieejamību un dārdzību, kas pat ir kļuvusi par savdabīgu ieroci Ukrainas kara kontekstā. Ļoti daudzi cilvēki 32 gadus pēc Latvijas neatkarības atgūšanas dzīvo padomju laikos būvēto daudzdzīvokļu māju dzīvokļos, kuru apkurei bija paredzēts izmantot lētos energoresursus — dabasgāzi — no Krievijas, bet šodien tie vairs nav lēti, un siltināšanas problēma, šķiet, ir viena no galvenajām aktualitātēm valstī.

Regulējums, kas noteica lielo tirdzniecības centru darbības ierobežojumus Covid-19 pandēmijas apstākļos, neatbilst valsts pamatlikumam, atzinusi Satversmes tiesa (ST).

Lieta rakstveida procesā tika izskatīta pirms mēneša. Tā tika ierosināta pēc SIA "Eften Domina" ("Domina"), SIA "Jysk Linnen’n Furniture" ("Jysk") un SIA "VRPB" pieteikumiem. Uzņēmumi ST bija vērsušies atsevišķi, tomēr ST lēma lietas apvienot.

Uzņēmumi lūdza ST pārbaudīt Ministru kabineta (MK) noteikumu "Epidemioloģiskās drošības pasākumi Covid-19 infekcijas izplatības ierobežošanai" 24.18 punkta atbilstību Satversmes 91.panta pirmajam teikumam, kā arī 105.panta pirmajam un trešajam teikumam.

MK noteikumi paredzēja, ka tirdzniecības centrā, kura kopējā tirdzniecībai atvēlētā platība ir lielāka par 7000 kvadrātmetriem, darbojas tikai veikali, kuros tirgo pārtiku ne mazāk kā 70% apmērā no preču sortimenta, veikali, kuros tirgo higiēnas preces ne mazāk kā 70% apmērā no preču sortimenta, kā arī aptiekas, optikas preču veikali, dzīvnieku barības veikali, ziedu veikali, grāmatnīcas, preses tirdzniecības vietas, kā arī datoru, to perifēro iekārtu un programmatūras, kā arī telekomunikācijas iekārtu veikali.

Pandēmijas laika un Ukrainas kara krīzes ietekme vairojusi sabiedrības noslāņošanos, tostarp nabadzību kopumā, kas savukārt pastiprina dažādu cilvēktiesību neievērošanu.

To Dienas Biznesam norādīja Tiesībsarga biroja Sociālo, ekonomisko un kultūras tiesību nodaļas nodaļas vadītājas vietnieks Raimonds Koņuševskis, atbildot uz jautājumiem publikāciju sērijas Paēdusi sabiedrība – stabila valsts ietvaros, kuru Dienas Bizness realizē ar Mediju atbalsta fonda (MAF) atbalstu. Eksperts uzsver, ka Tiesībsarga funkcijas ir cilvēktiesību un labas pārvaldības principu ievērošanas uzraudzība, nevis noslāņošanās sabiedrībā, kas vairāk ir sociālekonomiska parādība.

Ieņēmumi dilst - palīdzības saucienu vairāk

Publikāciju sērijā jau apskatījām Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) datus par mājsaimniecību ieņēmumiem. Atbilstoši 2021. gada CSP datiem vairāk nekā piektdaļai Latvijas mājsaimniecību ir samazinājušies ienākumi, bet 18,5% tie ir pieauguši. Proti, pandēmijas laiks vairojis sabiedrības noslāņošanos. Pērnajā Tiesībsarga gada pārskatā ir norāde, ka jautājumi par sociālo nodrošinājumu ir otrajā vietā pēc skaita un konsultāciju daudzuma, kas gada laikā sniegts, piemēram, 253 juridiskās konsultācijas par šo tēmu, ko pārspēj vien jautājumi par tiesībām uz taisnīgu tiesu. Dienas Biznesa jautājums tiesībsargam ir: “Vai tā ir pieaugoša tendence, un kas tam par iemeslu? Vai sabiedrībā ir vairāk cilvēku, kuri zemāku ieņēmumu dēļ saskata grūtības realizēt savas tiesības?”

Pēc Satversmes tiesas sprieduma valdībai ir pienākums pilnībā kompensēt tirdzniecības centriem radītos zaudējumus, pauda lielos tirdzniecības centrus pārstāvošās Nekustamā īpašuma attīstītāju alianses (NĪAA) valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Vanags.

Aliansē arī atzīmēja, ka tuvākajās dienās NĪAA izanalizēs Satversmes tiesas spriedumu un lems par turpmākajiem juridiskajiem un nozares aizstāvības soļiem.

Vanags pauda gandarījumu, ka Satversmes tiesa ir atzinusi - Satversmei neatbilstoša bija situācija, kurā apavu veikals ārpus tirdzniecības centra drīkst strādāt, bet tirdzniecības centrā - nedrīkst. Realitātē šāds lēmums noveda situācijā, kad 75% veikalu tirdzniecības centros nedrīkstēja strādāt.

Vanags uzsvēra, ka šī situācija tirdzniecības centriem ir radījusi vismaz 65 miljonu eiro zaudējumus, no kuriem ir kompensēti mazāk nekā 20 miljoni eiro.

Pēc NĪAA paustā, valdības pienākums ir pilnībā kompensēt Ministru kabineta "Epidemioloģiskās drošības pasākumi Covid-19 infekcijas izplatības ierobežošanai" radītos zaudējumus tirdzniecības centriem.

Satversmes tiesa atzinusi, ka nodevas par iebraukšanu īpaša režīma zonā likmei jābūt sabalansētai ar sabiedrības spēju šo nodevu samaksāt. Pretējā gadījumā iebraukšana īpaša režīma zonā būtu pieejama vienīgi nelielai, turīgajai sabiedrības daļai.

Ministra rīkojumā nebija ietverti argumenti tam, ka nodevas likme triju euro apmērā, to piemērojot visu gadu, būtu acīmredzami nesamērīga.

Jūrmalas valstspilsētas pašvaldības dome 2021.gada 30.septembrī pieņēma grozījumus saistošajos noteikumos, kuri citstarp paredzēja palielināt par iebraukšanu īpaša režīma zonā Jūrmalā maksājamās nodevas apmēru līdz trim euro līdzšinējo divu euro vietā, kā arī piemērot nodevu visu gadu.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs izdeva rīkojumu par šo grozījumu darbības apturēšanu. Satversmes tiesā lieta tika ierosināta pēc Jūrmalas valstspilsētas pašvaldības domes pieteikuma, kurā lūgts pārbaudīt, vai ministra rīkojums par saistošo noteikumu darbības apturēšanu ir tiesisks.

Biedrība "Zemes reformas komiteja" aicina Latvijas Valsts prezidentu neizsludināt un nodot otrreizējai izskatīšanai Saeimā likumu, kas paredz piespiedu zemes nomas maksas ieviešanu, norādot, ka likums nav pienācīgi izdiskutēts un ir pretrunā ar Latvijas valsts pamatdokumentu Satversmi, informē biedrības pārstāvis, zvērināts advokāts Normunds Šlitke.

Biedrība norāda, ka Saeimas pieņemtais likums neatbilst ne tā izstrādāšanas mērķiem, ne uzdevumiem un tas ir pretrunā ar Satversmē nostiprinātajām vērtībām un Satversmes tiesas atziņām zemes un ēkas dalīto īpašumu jomā, kā arī zemes un būvju īpašnieku tiesību samērošanā.

"Grozījumi likumā "Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937.gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību"" paredz aizstāt šobrīd pastāvošās zemes nomas tiesiskās attiecības ar Civillikumā neesošām "zemes lietošanas tiesībām", nosakot vienotu maksu 4% apmērā no zemes kadastrālās vērtības, visiem dalītā īpašuma gadījumiem, proti, savrupmājām un daudzdzīvokļu namu apbūves gadījumos, lauksaimniecības sabiedrību, augļu dārzu, komercobjektu apbūves un, domājams, pat brīvostu gadījumā.

Aizstāvot savu investoru un akcionāru intereses, AS DelfinGroup un SIA ViziaFinance Satversmes tiesā (ST) apstrīdējuši pienākumu nebanku kreditētājiem no šī gada 1. janvāra papildu Uzņēmumu ienākuma nodoklim (UIN) maksāt UIN piemaksu 20% apmērā no iepriekšējā gada peļņas.

Uzņēmumi norāda, ka patērētāju kreditētājiem ir uzlikts nepamatots nodokļu slogs, tos kļūdaini pielīdzinot banku sektoram, lai arī abu segmentu darbības struktūras ir atšķirīgas un nesalīdzināmas. Ja bankas no palielinātas kredītu procentu likmes var gūt peļņu, nebanku kreditētājiem pašiem tas nozīmē dārgāku piesaistīto finansējumu, tāpēc uz nebanku kreditētājiem attiecinātais nodoklis par it kā gūtu virspeļņu pēc būtības ir absurda prasība. Vēl jo vairāk, arī piemaksas aprēķina kārtība nav samērīga un apliek ar nodokli to darbību, kas nav saistīta ar patērētāju kreditēšanu.

Satversmes tiesa ierosināja lietu par Uzņēmumu ienākuma nodokļa likuma vairāku pantu neatbilstību Satversmes 91. panta pirmajam teikumam un 105. panta pirmajam un trešajam teikumam, kas ietver tiesības uz vienlīdzību, kā arī īpašuma tiesību aizsardzību.

Satversmes tiesa (ST) šodien par atbilstošu Satversmei atzina Rīgas un Ventspils ostu pārvaldības reformu.

Lieta ierosināta pēc 22 bijušo un esošo Saeimas deputātu pieteikuma.

Viņi lūdza ST vērtēt Ostu likuma 4.panta trešās daļas 1.punkta, 4.panta devītās daļas, 7.panta 1.1 daļas, kā arī pārejas noteikumu 16.punkta 1. un 2.apakšpunkta atbilstību Satversmes 1.pantam un 101.panta otrās daļas pirmajam teikumam.

Saskaņā ar Ostu likuma 4.panta trešās daļas 1.punktu attiecīgās ostas pārvaldes valdījumā atrodas valsts un pašvaldības zeme un akvatorija. Šā likuma 4.panta devītā daļa paredz, ka valsts un pašvaldība ir tiesīga tai piederošo ostas teritorijā esošo nekustamo īpašumu atsavināt, valstij nododot to pašvaldībai un pašvaldībai nododot to valstij bez atlīdzības.

Šodien Satversmes tiesa skatīs Latvijas vides organizāciju ierosināto lietu par mazāka caurmēra koku ciršanu, informēja Latvijas Dabas fonda (LDF) pārstāve Liene Brizga-Kalniņa.

Šī ir pirmā reize, kad jautājums par mežu apsaimniekošanu un tās ilgtspējību Latvijā tiks vērtēts Satversmes tiesā. Lietas izskatīšana notiks vairākās sēdēs februārī un martā, bet lēmums sagaidāms līdz aprīļa sākumam.

Brizga-Kalniņa atgādina, ka Ministru kabinets 2022.gadā pieņēma grozījumus noteikumos par koku ciršanu mežā, kas noteica samazināt koku ciršanas caurmēru, tādā veidā pieļaujot tievāku, tātad jaunāku koku ciršanu lielākajā daļā priežu, egļu un bērzu mežu. Tāpēc 2022.gada nogalē vairākas vides organizācijas vērsās Satversmes tiesā, lai lūgtu izvērtēt pieņemtā lēmuma atbilstību Satversmes 115.pantam, kas paredz valsts pienākumu izveidot un nodrošināt efektīvu vides aizsardzības sistēmu, kā arī ietver personu subjektīvās tiesības dzīvot labvēlīgā vidē.

Saeimas pērn pieņemtais likums, kas vērsts uz “piespiedu dalītā īpašuma sakārtošanu vērstu pasākumu īstenošanu”, bezkompromisa tiesiskuma apoloģēts zemes īpašniekus, faktiski, kvalificē vientiešos, baronos un sponsoros. Tagad lieta nonākusi Satversmes tiesā.

Tieslietu ministrija pēc būtības, maldinot premjeru un koalīcijas biedrus, radījusi likumdošanas brāķi, kas Saeimā pieņemts ar 75 balsīm “par”. Likums, acīmredzami, tapis priekšvēlēšanu gaisotnē.

Labam likumam jābūt kompromisam, kas saprātīgi un samērīgi salāgo pretējo pušu tiesības. Pretējā gadījumā tas ir brāķis vai populistu ierocis sev vien zināmu mērķu sasniegšanai. Iespējams, Saeimas 2021. gada 30. septembrī pieņemtais likums “Grozījumi likumā “Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību”” tiešām bija labi domāts, un valdība naivi ticēja, ka šis Tieslietu ministrijas gara darbs “piespiedu laulības” starp zemes, dzīvokļu un savrupmāju īpašniekiem padarīs abām pusēm saprotamākas un pieņemamākas. Tomēr realitātē likums neatbilst ne tā izstrādāšanas mērķiem un uzdevumiem, ne arī Latvijas valsts stūrakmenim – Satversmei, norāda jomas pārzinātāji un eksperti.

Satversmes tiesa (ST) pēc nebanku kreditētāja SIA "Via SMS" pieteikuma ierosinājusi lietu par normu, kura nosaka veikt uzņēmumu ienākuma nodokļa piemaksu, liecina ST kalendārs.

Uzņēmums lūdz tiesu izvērtēt Uzņēmumu ienākuma nodokļa likuma 4.1 panta pirmās daļas atbilstību Satversmes 91.panta pirmajam teikumam un 105.panta pirmajam un trešajam teikumam.

DelfinGroup un ViziaFinance Satversmes tiesā apstrīd normu par 20% UIN piemaksu 

Aizstāvot savu investoru un akcionāru intereses, AS DelfinGroup un SIA ViziaFinance Satversmes...

Db.lv jau rakstīja, ka šo normu ST apstrīdējis arī DelfinGroup, SIA ViziaFinance un AS West Kredit.

Apstrīdētā norma noteic, ka neatkarīgi no uzņēmumu ienākuma nodokļa likuma 4.panta otrās daļas 1.punkta noteikumiem kredītiestādes vai patērētāju kreditēšanas pakalpojumu sniedzēji, kuri ir Uzņēmumu ienākuma nodokļa likuma 2.panta pirmās daļas 1.punkta "a" apakšpunktā minētie iekšzemes uzņēmumi un 2.panta pirmās daļas 2.punktā minētās pastāvīgās pārstāvniecības, taksācijas gadā veic nodokļa piemaksu.

No pieteikuma izriet, ka "Via SMS" sniedz patērētāju kreditēšanas pakalpojumus ar fiksētu aizdevuma procentu likmi un ir uzņēmuma ienākuma nodokļa maksātāja. Apstrīdētā norma noteic uzņēmuma pienākumu veikt uzņēmumu ienākuma nodokļa piemaksu. Šādu piemaksu likumdevējs esot noteicis saistībā ar kredītiestāžu paaugstināto peļņu pēc Eiropas Centrālās Bankas lēmumiem celt eiro naudas tirgus etalona likmi EURIBOR. Tomēr pieteikuma iesniedzējas piemērotā fiksētā aizdevuma likme neietverot etalona likmi EURIBOR.

Tādēļ likumdevējs pretēji Satversmes 91.panta pirmajam teikumam ar apstrīdēto normu bez objektīva un saprātīga pamata paredzējis vienādu attieksmi pret uzņēmumu un kredītiestādēm, bet atšķirīgu attieksmi pret pieteikuma iesniedzēju un citiem uzņēmumu ienākuma nodokļa maksātājiem. Tāpat apstrīdētajā normā noteiktais pienākums veikt uzņēmumu ienākuma nodokļa piemaksu pārkāpjot Satversmes 1.pantā ietverto tiesiskās paļāvības aizsardzību un radot uzņēmumam Satversmes 105.panta pirmajā un trešajā teikumā ietverto tiesību uz īpašumu aizskārumu.

Uzņēmums uzskata, ka apstrīdētā norma neatbilst Satversmes 1.pantā ietvertajam tiesiskuma principam, labas likumdošanas principam un tiesiskās paļāvības aizsardzības principam. Pieteikuma iesniedzēja tiesiskās paļāvības aizsardzības principa pārkāpumu pamato ar apstākli, ka apstrīdētās normas dēļ tā nevar veikt savu komercdarbību atbilstoši apstiprinātajā budžetā paredzētajam biznesa plānam.

Lietas sagatavošanas termiņš ir 2.decembrīs.

"Via SMS" pagājušajā gadā strādāja ar 10,456 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir par 22,6% vairāk nekā 2022.gadā, savukārt kompānijas peļņa samazinājās 3,8 reizes un bija 623 745 eiro, liecina "Firmas.lv" informācija.

Satversmes tiesa (ST) šodien par neatbilstošām Satversmei atzina normas, kas nosaka pirmsskolas izglītības pedagogu zemāko darba algas likmi, aģentūra LETA noskaidroja tiesā.

Normas atzītas par neatbilstošām Satversmes 91.panta pirmajā teikumā noteiktajiem tiesiskās vienlīdzības principiem.

ST bija vērsušies 38 Saeimas deputāti, aicinot vērtēt, vai valsts pamatlikumam atbilst esošais regulējums attiecībā uz bērnudārzu pedagogu atalgojumu, kas, rēķinot uz vienu darba stundu, ir par piektdaļu mazāks nekā citās izglītības iestādēs strādājošiem pedagogiem.

Pieteikuma iesniedzēju ieskatā, apstrīdētais regulējums neatbilst Satversmes 91.panta pirmajam teikumam un 107.pantam, jo paredz atšķirīgas zemākās darba algas likmes pirmsskolas izglītības pedagogiem salīdzinājumā ar pārējās vispārējās izglītības pakāpēs nodarbinātajiem pedagogiem.

Satversmes tiesas (ST) šā gada 10. marta spriedums par tirdzniecības centriem noteikto ierobežojumu neatbilstību Satversmei ir viens no ļoti retiem gadījumiem, kad par antikonstitucionālu ir atzīts kāds no pandēmijas laikā noteiktajiem normatīvajiem ierobežojumiem klātienes komercdarbībai.

Šis ir unikāls spriedums, tādēļ konkrētā lieta un turpmākie ar to saistītie procesi veidos jaunu tiesu praksi Latvijas vēsturē. Spriedums dod iespēju lietas rosinātājiem pretendēt uz zaudējumu atlīdzināšanu no valsts un kļūs par vērtīgu atgādinājumu, ka brīva konkurence ir viena no mūsu pamatvērtībām.

Tirdzniecības centri vēršas Satversmes tiesā 

Latvijas lielākie tirdzniecības centri ir sagatavojuši pieteikumu Satversmes tiesai, un kā pirmais...

ST lieta tika rosināta pēc mazumtirdzniecības uzņēmuma “Jysk” un divu tirdzniecības centru (“Domina” Rīgā un “Valleta” Valmierā) pieteikumiem, kurus ST apvienoja vienā lietā. Komersantu pieteikums bija par MK noteikumu “Epidemioloģiskās drošības pasākumi Covid-19 infekcijas izplatības ierobežošanai” (redakcijā, kas bija spēkā no 2021. gada 7. aprīļa līdz 1. jūnijam) atbilstību Satversmei.

JYSK vēršas Satversmes tiesā  

Mājsaimniecības preču mazumtirgotājs JYSK iesniedzis konstitucionālo sūdzību Satversmes tiesā...

Apstrīdētie noteikumi noteica būtiskus tirdzniecības ierobežojumus tirdzniecības centros, kuru kopējā tirdzniecības platība ir lielāka par 7000 m2. Proti, lielajos tirdzniecības centros tika aizliegta visa veida veikalu darbība, izņemot atsevišķus noteikumos minētus veikalus, kas tirgo pirmās nepieciešamības preces. Savukārt citiem veikaliem, kas atrodas ārpus tirdzniecības centriem, tostarp arī tiem, kuru kopējā tirdzniecības platība lielāka par 7000 m2, valdība strādāt neliedza.

Valdībai ir pienākums pilnībā kompensēt tirdzniecības centriem radītos zaudējumus 

Pēc Satversmes tiesas sprieduma valdībai ir pienākums pilnībā kompensēt tirdzniecības centriem...

Veikali, kas dēļ minētajiem ierobežojumiem nevarēja strādāt, neguva ieņēmumus un nevarēja samaksāt nomas maksu. Daudzi nomnieki tāpēc nespēja izpildīt savas saistības, tiem radās parādi, daži pārtrauca darbību tirdzniecības centros (izbeidza nomas līgumus), daži pat bankrotēja. Jaunus nomniekus tirdzniecības telpām nebija iespējams piesaistīt, tāpēc zaudējumus cieta gan veikali paši, gan arī tirdzniecības centri. Citiem veikaliem ārpus tirdzniecības centriem bija atļauts strādāt, kas norāda uz atšķirīgu attieksmi pret tirgus dalībniekiem, un konkurences kropļošanu. Izpētot situāciju Eiropā, konstatējām, ka nekur citur nebija noteikti tik stingri darbības ierobežojumi tirdzniecības centriem. Vairumā gadījumu ierobežojumi attiecās uz nekontrolētu pulcēšanos, pamatā nosakot prasības telpu platībai, kā arī paredzot pienākumu valkāt sejas maskas.

Izskatot šo lietu, ST konstatēja, ka apstrīdētā MK noteikumu norma neatbilst Satversmei un atzina to par spēkā neesošu. Būtisks elements šajā lietā bija konstatēt to, ka abi tirdzniecības vietu veidi – lielajos tirdzniecības centros esošie veikali un tie lielie veikali, kas strādā ārpus tirdzniecības centriem – ir salīdzināmi. Kā noskaidroja tiesa, MK noteikumu izstrādes gaitā netika pienācīgi vērtēts un pamatots, kādēļ pandēmijas laikā vieniem tiek atļauts strādāt, bet otriem ne. Satversmes tiesa to uzskatīja par Satversmes 91. pantā nostiprinātā vienlīdzības principa pārkāpumu.

Savukārt “Jysk” sūdzība bija par to, ka noteikumi aizliedza strādāt arī lielajos tirdzniecības centros esošiem veikaliem ar ārējo piekļuvi. Proti, “Jysk” veikalos bija iespēja nodrošināt atsevišķu ārējo ieeju, kas ļautu ierobežot pandēmijas izplatību līdzīgi kā citos veikalos ārpus tirdzniecības centriem. Tiesa konstatēja, ka šāds aizliegums ir nepamatots, jo Covid‑19 infekcijas izplatības riska ziņā nav būtisku atšķirību starp lielā tirdzniecības centra veikalu, kurš ir norobežots no tirdzniecības centra koplietošanas telpām un kuram ir nodrošināta atsevišķa ārējā piekļuve, un jebkuru citu atsevišķās telpās iekārtotu veikalu, kuram ir atsevišķa ārējā piekļuve. Tāpēc par Satversmes 91. un 105. pantam neatbilstošu tika atzīta norma, kas pandēmijas ierobežošanas dēļ liedza strādāt tirdzniecības centros strādājošajiem lielajiem veikaliem ar atsevišķu ārējo ieeju.

Ņemot vērā, ka tirdzniecības centru ieņēmumi (nomas maksa) ir pilnībā atkarīgi no tajos esošo veikalu spējas strādāt, šajā gadījumā tika nodarīti zaudējumi gan pandēmijas ierobežojumu dēļ slēgtajiem veikaliem, gan arī tirdzniecības centriem. Likumsakarīgi ir sagaidīt, ka pēc šī sprieduma no valsts tiks prasīts kompensēt zaudējumus. To apmērs vēl ir jāprecizē, bet summas visticamāk būs mērāmas simtos tūkstošu eiro. Pieņemot, ka zaudējumus minēto ierobežojumu dēļ ir cietuši praktiski visi tirdzniecības centri Latvijā, loģiski būtu šo lietu izvērtēt plašākā kontekstā, meklējot visiem pieņemamu risinājumu, kas kaut daļēji kompensētu nevienlīdzīgo nosacījumu dēļ radušos zaudējumus. Brīva konkurence ir viens no ekonomikas attīstības pamata nosacījumiem, ko ar savu spriedumu vēlreiz ir apliecinājusi arī ST. Tāpēc šim spriedumam būtu jākļūst par atskaites punktu un atgādinājumu turpmāk, – situācijās, kad valsts kādu objektīvu iemeslu dēļ būs spiesta ierobežot vai kā citādi koriģēt komercdarbību.

Garantētais minimālais ienākumu (GMI) līmenis Latvijā neatbilst Satversmei, šādu spriedumu 25. jūnijā pasludināja Latvijas Republikas Satversmes tiesa (ST). Tiesas secinājumos norādīts, ka likumdevējs nav izlēmis būtiskākos ar GMI saistītos jautājumus.

ST nolēma, ka apstrīdētā GMI norma ir spēkā neesoša jau no nākošā gada 1. janvāra, kas nozīmē, ka likumdevējam steidzami jāstrādā pie jauna regulējuma.

Lietas būtība ir par to, ka Latvijas tiesībsarga apstrīdētajā normā GMI līmenis neatbilst cilvēka cieņai un sociāli atbildīgas valsts principiem. ST GMI normas atbilstību Satversmei izskatīja atbilstoši Satversmes 1. pantam un Satversmes 109. pantam.

Latvijas Tiesībsarga tīmekļvietnē norādīts, ka pēc jaunākās statistikas 2019. gadā Latvijā bija 41 522 trūcīgas personas, savukārt tikai 17 249 personas bija GMI saņēmēji, no kurām bērni – 3165, un vecuma pensijas personas – 2819. Vidējais GMI pabalsta apmērs vienai personai 2019. gadā bija 42,79 eiro mēnesī.

Satversmei neatbilst regulējums, kas obligātā iepirkumā biogāzes elektrostacijām nosaka konkrētas prasības enerģijas ražošanas lietderībai un lietderīgai siltumenerģijas izmantošanai, ceturtdien nolēmusi Satversmes tiesa (ST).

Sūdzību tiesā iesniedza AS "Ziedi JP", SIA "AD Biogāzes stacija", SIA "Bio Future", SIA "Gas Stream", SIA "Conatus BIOenergy", AS "International Investments", SIA "Agro Iecava", SIA "RZS Energo", kā arī Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitātes (iepriekš - Latvijas Lauksaimniecības universitāte) pētījumu saimniecība "Vecauce".

Pieteikuma iesniedzēji ražo elektroenerģiju koģenerācijas procesā, izmantojot biogāzi. To tiesības piedalīties obligātajā iepirkumā ir saistītas ar "Noteikumiem par elektroenerģijas ražošanu, izmantojot atjaunojamos energoresursus, kā arī par cenu noteikšanas kārtību un uzraudzību" prasību ievērošanu.

Komersanti iebilduši pret konkrētām ar lietderīgās siltumenerģijas nodrošināšanu saistītām prasībām, kā arī pret lietderīgās siltumenerģijas sasaisti ar obligātā iepirkuma apjoma noteikšanu, aprēķinot enerģijas ražošanas lietderības koeficientu. Pēc pieteikuma iesniedzēju ieskata, minētās prasības nav izpildāmas.

Satversmes tiesa (ST) šodien par neatbilstošām pamatlikumam pasludinājusi normas, kas nosaka minimālo ienākumu slieksni un tā pārskatīšanas periodu.

Lieta tika ierosināta pēc 20 bijušo Saeimas deputātu pieteikuma. Viņi lūdza ST izvērtēt Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likuma 33.panta pirmās daļas un likuma "Par sociālo drošību" 2.2 panta otrās un trešās daļas atbilstību Satversmes 1.un 109.pantam.

Lietā sākotnēji apstrīdētās normas bija spēkā līdz šī gada 30.jūnijam un noteica zemāko minimālo ienākumu slieksni - 109 eiro pirmajai vai vienīgajai personai mājsaimniecībā un 76 eiro pārējām personām mājsaimniecībā, kā arī paredzēja šā sliekšņa pārskatīšanas regularitāti - ne retāk kā reizi trijos gados.

Šī gada 8.martā Saeima pieņēma grozījumus sākotnēji apstrīdētajās normās, un tie stājās spēkā 1.jūlijā. Apstrīdētās normas šobrīd spēkā esošajā redakcijā nosaka minimālo ienākumu sliekšņa noteikšanas metodi un zemāko robežu - 20% no ienākumu mediānas, kā arī to, ka šis slieksnis tiek pārskatīts katru gadu.

Satversmes tiesā ierosināta lieta par 2024. gada 11. janvāra likuma “Grozījumi Tabakas izstrādājumu, augu smēķēšanas produktu, elektronisko smēķēšanas ierīču un to šķidrumu aprites likumā” 4. panta, ciktāl ar to Tabakas izstrādājumu, tabakas aizstājējproduktu, augu smēķēšanas produktu, elektronisko smēķēšanas ierīču un to šķidrumu aprites likuma 3. panta pirmā daļa papildināta ar 8. punktu un 3. pants papildināts ar 5.1 daļas 3. punktu, un 19. panta atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 91. panta pirmajam teikumam un 105. panta pirmajiem trim teikumiem.

Apstrīdētās normas paredz aizliegumu no 2025. gada 1. janvāra laist tirgū tabakas aizstājējproduktus, kuri satur jebkādus aromatizētājus, izņemot aromatizētājus, kas rada tabakas smaržu vai garšu, un kuru maksimālā nikotīna koncentrācija tabakas aizstājējproduktā pārsniedz četrus miligramus uz gramu.

Pieteikuma iesniedzēja ir kapitālsabiedrība, kuras komercdarbība ir tabakas aizstājējproduktu – beztabakas nikotīna spilventiņu – ievešana un izplatīšana Latvijā. Līdz šim pieteikuma iesniedzēja esot izplatījusi tikai tādus beztabakas nikotīna spilventiņus, kuri satur dažāda veida aromatizētājus un kuros nikotīna koncentrācija pārsniedz četrus miligramus uz gramu.

Latvijas lielākie tirdzniecības centri ir sagatavojuši pieteikumu Satversmes tiesai, un kā pirmais šo pieteikumu 26.maijā ir iesniedzis Latvijā lielākais reģionālais tirdzniecības centrs “Valleta” (Valmiera), informē Nekustamā īpašuma attīstītāju aliansē (NĪAA).

Pieteikumā tirdzniecības centri apstrīd Ministru kabineta noteikumu regulējumu, kas jau no 7. aprīļa rada nevienlīdzīgu situāciju starp tirdzniecības nozares spēlētājiem un negatīvi ietekmē tirgotājus, telpu iznomātājus, valsts tautsaimniecību un noteiktas sabiedrības grupas. Pieteikumā iesniedzēji norāda uz šī tirdzniecības aizlieguma neatbilstību Satversmē garantētajām personas tiesībām uz īpašumu un vienlīdzību likuma priekšā un lūdz Satversmes tiesu atzīt to par spēkā neesošu.

Šobrīd spēkā esošo Ministru kabineta noteikumu „Epidemioloģiskās drošības pasākumi Covid-19 infekcijas izplatības ierobežošanai” 24.18 apakšpunkts kopš 7.aprīļa paredz būtiskus darbības ierobežojumus tiem tirdzniecības centriem Latvijā, kuru kopējā tirdzniecībai atvēlētā platība ir lielāka par 7000 m2. Šādos tirdzniecības centros atļauts darboties tikai atsevišķu preču grupu tirgotājiem un veikaliem ar atsevišķu ārējo ieeju, bet visiem pārējiem veikaliem strādāt ir liegts. Savukārt visi veikali ārpus lielajiem tirdzniecības centriem var darboties brīvi, ievērojot drošas tirdzniecības prasības. Tirdzniecības centri jau vairākkārt norādījuši, ka šādi nozarē tiek radīta nevienlīdzīga, konkurenci kropļojoša un diskriminējoša situācija, un tagad šo jautājumu nodots risināt Satversmes tiesai.

Satversmes tiesa (ST) ir ierosinājusi lietu par normu, kas ierobežoja komercdarbību lielajos tirdzniecības centros Covid-19 pandēmijas laikā, informē ST.

Lieta ierosināta pēc SIA "Jysk Linnen’n Furniture" pieteikuma. Uzņēmums veic mēbeļu, apgaismes ierīču un cita veida mājsaimniecības piederumu mazumtirdzniecību specializētajos veikalos. Tā savu komercdarbību galvenokārt veic tirdzniecības centros, kuru kopējā tirdzniecībai atvēlētā platība ir lielāka par 7000 kvadrātmetriem.

JYSK vēršas Satversmes tiesā  

Mājsaimniecības preču mazumtirgotājs JYSK iesniedzis konstitucionālo sūdzību Satversmes tiesā...

Pieteikuma iesniedzēja veikaliem lielajos tirdzniecības centros esot atsevišķa ieeja no ārpuses. Tādējādi šajos veikalos apmeklētājiem varot tikt nodrošināta iekļūšana un izkļūšana, nešķērsojot pārējo lielā tirdzniecības centra iekštelpu teritoriju.

Uzņēmums lūdz ST pārbaudīt Ministru kabineta (MK) noteikumu "Epidemioloģiskās drošības pasākumi Covid-19 infekcijas izplatības ierobežošanai" 24.18 punkta atbilstību Satversmes 91.panta pirmajam teikumam, kā arī 105.panta pirmajam un trešajam teikumam.

MK noteikumi paredzēja, ka tirdzniecības centrā, kura kopējā tirdzniecībai atvēlētā platība ir lielāka par 7000 kvadrātmetriem, darbojas tikai veikali, kuros tirgo pārtiku ne mazāk kā 70% apmērā no preču sortimenta, veikali, kuros tirgo higiēnas preces ne mazāk kā 70% apmērā no preču sortimenta, kā arī aptiekas, optikas preču veikali, dzīvnieku barības veikali, ziedu veikali, grāmatnīcas, preses tirdzniecības vietas, kā arī datoru, to perifēro iekārtu un programmatūras, kā arī telekomunikācijas iekārtu veikali.

Savukārt Satversmes 91.panta pirmais teikums noteic, ka visi cilvēki Latvijā ir vienlīdzīgi likuma un tiesas priekšā, bet 105.panta pirmais un trešais teikums, ka ikvienam ir tiesības uz īpašumu un īpašuma tiesības var ierobežot vienīgi saskaņā ar likumu.

Apstrīdētā norma pilnībā liegusi pieteikuma iesniedzējam veikt komercdarbību lielajos tirdzniecības centros. Tai esot bijis aizliegts šajos tirdzniecības centros izsniegt arī ar distances līgumiem pārdotās preces. Tādējādi apstrīdētā norma, pēc uzņēmuma domām - nesamērīgi ierobežojusi uzņēmuma Satversmes 105.panta pirmajā un trešajā teikumā noteiktās tiesības uz īpašumu. Tajā ietvertais aizliegums arī radījis Satversmes 91.panta pirmajā teikumā ietvertā tiesiskās vienlīdzības principa pārkāpumu, jo neesot bijis noteikts mazumtirdzniecībai salīdzināmās situācijās.

ST ir uzaicinājusi MK līdz 9.augustam iesniegt ST atbildes rakstu ar lietas faktisko apstākļu izklāstu un juridisko pamatojumu.

Lietas sagatavošanas termiņš ir 2021. gada 7. novembris.

Pavisam klusi un mērķtiecīgi tieslietu ministres Ineses Lībiņas – Egneres ("Jaunā Vienotība") vadībā virzās slikts demokrātijas, varu dalīšanas un tiesiskuma precedents, par kuru tikpat klusi tiek runāts Tieslietu ministrijas (TM), valdības un Saeimas gaiteņos. Runa ir par prokurora Jura Jurisa virzīšanu Satversmes tiesas (ST) tiesneša amatā. Klusums ne tikai gaiteņos, bet arī publiskajā telpā.

Notikums ir būtisks viena iemesla dēļ – tas izgaismo demokrātijas trauslumu. Viens no demokrātijas pamatprincipiem ir varas dalīšana. Ja tas tiek pārkāpts vai ignorēts, demokrātija ir apdraudēta. Vai TM to apzinās, virzot Jurisu uz tiesneša amatu? Visticamāk, nē. Ja jānostiprina vara, uz principiem, tā izskatās, var pievērt acis.

Šajā stāstā nav svarīgs konkurences trūkums uz amatu – tā nebija vispār. Būtiskāks ir iespējamais interešu konflikts. Kopš 2021. gada Juris Juriss vada Ģenerālprokuratūras Krimināltiesiskā departamenta Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas apkarošanas koordinācijas nodaļu, kas piemēro arī tās kriminālprocesuālās normas, kas šobrīd apstrīdētas ST. Juridisko zinātņu doktors Juriss tagad sēdīsies galda otrā pusē un vērtēs, vai šīs normas atbilst Satversmei.

Nozares uzņēmēji pozitīvi vērtē Satversmes tiesas spriedumu par to, ka šā gada pavasarī ārkārtējās situācijas laikā noteiktie ierobežojumi interaktīvajām azartspēlēm neatbilst Satversmei, un cer, ka līdzīga situācija neatkārtosies.

Satversmes tiesa šā gada decembrī publiskoja spriedumu lietā, kuru bija ierosinājušas SIA Optibet, SIA Alfor, SIA Admirāļu klubs, SIA Latsson Licencing un SIA Furors.

Sākotnēji Satversmes tiesā tika iesniegtas divas konstitucionālās sūdzības par liegumu organizēt azartspēles saistībā ar Covid-19 izplatību, bet tiesa tās nolēma apvienot. Apstrīdētas tika normas, ar kurām tika aizliegts organizēt azartspēles un izlozes, un ar tām tika ierobežotas personu tiesības veikt konkrēta veida komercdarbību, kuru tās līdz šim veikušas, paļaujoties uz izsniegtajām licencēm.

Pieteikumu iesniedzēji norādīja, ka bija izpildījuši visus likumdevēja noteiktos kritērijus azartspēļu organizēšanas licenču saņemšanai. Uzņēmēji norāda, ka šāds ierobežojums sekmē to nespēju saglabāt darbinieku skaitu un nozares nodokļu iemaksu apmēru, un tām tiek uzlikts smagākais iespējamais īpašuma tiesību ierobežojums. Jāņem vērā, ka Satversmes tiesa parlamenta lēmumu par klātienes azartspēļu ierobežošanu šā gada pavasarī atzina par pamatotu un Satversmei atbilstošu.

Satversmes tiesa (ST) pirmdien par neatbilstošu Satversmei atzina normu, ar kuru samazināts galvenās cirtes caurmērs.

Šī ir pirmā reize, kad jautājums par mežu apsaimniekošanu un tās ilgtspējību Latvijā tika vērtēts ST. ST uzsver, ka tiesiskajam regulējumam, kuram var būt būtiska ietekme uz vidi, ir jābūt vispusīgi izvērtētam, līdzsvarojot sabiedrības labklājības, vides un ekonomikas intereses.

Spriedumā norādīts, ka valsts ir tiesīga pieņemt tādus lēmumus, kuriem var būt ietekme uz vidi, taču tiem ir jābūt saskaņā ar Satversmē ietverto ilgtspējības principu - vispusīgi izvērtētiem, līdzsvarojot sabiedrības labklājības, vides un ekonomikas intereses. Tāpat būtiska nozīme ir Satversmes 115.pantā ietvertajam piesardzības principam, kurš citstarp prasa, lai pirms plānotās darbības tiktu apzinātas un izvērtētas visas iespējamās negatīvās sekas.

Satversmes tiesa (ST) par neatbilstošām Satversmei atzinusi normas, kas nosaka iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) aprēķināšanas un maksāšanas kārtību saimnieciskās darbības veicējiem.

ST noteica, ka likuma "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" 11.panta 3.1 daļa un 6.1 daļa neatbilst Satversmes 105.pantam. Spriedums nav pārsūdzams.

Ar pieteikumu ST bija vērsies tiesībsargs, kurš jau vairāku gadu garumā, vērtējot dažādu uzņēmēju sūdzības par saimnieciskās darbībās gūtā apliekamā ienākuma noteikšanas kārtību, konstatēja, ka likuma "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" 11.panta 3.1 daļa un 6.1 daļa neatbilst Satversmes 105.pantam, kas nosaka, ka ikvienam ir tiesības uz īpašumu, un īpašumu nedrīkst izmantot pretēji sabiedrības interesēm. Satversmes 105.pants nosaka arī, ka īpašuma tiesības var ierobežot vienīgi saskaņā ar likumu, kā arī īpašuma piespiedu atsavināšana sabiedrības vajadzībām pieļaujama tikai izņēmuma gadījumos uz atsevišķa likuma pamata pret taisnīgu atlīdzību.