Mentora palīdzība var būt neatsverama, uzsākot uzņēmējdarbību, tomēr reizēm šķiet, ka startapiem un citiem «jaunajiem» tā ir kļuvusi par tādu kā «modes lietu», ne vienmēr iedziļinoties, ko tad nozīmē būt mentoram vai mentorējamam.

Ik gadu palīdzu ap 50 jaunajiem censoņiem. Savā ilgajā mentorēšanas pieredzē esmu redzējis gan izcilus vadītājus un komandas, kas var no mentorēšanas paņemt maksimumu, gan arī nepieredzējušus uzņēmējus, kas pieļauj daudzas tipiskas kļūdas sadarbībā ar mentoru. Nesen sarunā ar kolēģi par viņas iepriekšējo uzņēmējdarbības pieredzi, dzirdēju komentāru par sadarbību ar mentoru, kas burtiski iemieso visas iespējamās kļūdas: «Tā bija lieka laika tērēšana abām pusēm.. visvairāk tāpēc, ka mums nebija pieredzes, neveicām mājasdarbu un laikam tā īsti nebijām gatavi ieviest praksē mentoru ieteikumus. Tāpat sagaidījām, ka mentors vadīs procesu un mūsu pienākums ir vienkārši paklausīties gudrus padomus. Mentori bija no pavisam citas industrijas un daļa no mūsu problēmām viņiem vienkārši nebija saprotamas.»

Kā liecina Starptautiskā tirdzniecības centra International Trade Center apkopotā statistika (ITC atbalsta ANO tirdzniecības un attīstības aģentūra (UN Conference on Trade and Development), Eiropas Savienība un Pasaules Tirdzniecības organizācija), 2023. gadā katrs desmitais pasaulē pārdotais ēvelētais skujkoku dēlis un dēlītis tika ražots Igaunijā. Savukārt Latvija 2023. gadā bija pasaules līdere apšu un bērza dēļu eksportā.

Grīda ir svarīgs ēku elements, un gadsimtiem ilgi Latvijā grīdu ēkas veidoja no tā paša materiāla, kurš ir zemes virsmā - smiltis vai māls. Koka grīdas bija nepieciešamas gadījumos, kad būve tika celta virs zemes virsmas līmeņa, kad tika celta vairāku stāvu ēka, arī tad, ja būve tika celta uz pāļiem - virs ūdeņiem vai purviem. Latviešu zemnieku sētās dominēja vienstāva apbūve, ēku grīdas bija no māla klona, bet koka grīdas segums plašāk ieviesās tikai 19. gadsimtā. Māju priekštelpas, kas aizņēma mājas lielāko daļu un kurā atradās pavards un dzīvoja saime, pamatnes segums līdz pat 19. gadsimta beigām tika veidots no māla klona. Koka seguma grīdas sākumā parādījās tikai no priekštelpas nodalītajā istabā vai kambaros (Augusts Bīlenšteins. Latviešu koka celtnes un iedzīves priekšmeti, Rīga, Jumava, 2021., 79.lpp.).

2021. gadā Igaunija bija pasaules līdere ar viszemāko mazu bērnu mirstību.

Kamēr dzīvo Latvijas iekšienē un klausies vai lasi tikai Latvijas vadošo politiķu vāvuļošanu, tikmēr var šķist, ka Latvija ir neticams veiksmes stāsts. Esam ES, NATO, OECD un kur tik vēl ne. Tagad uzmanīgi aplūkojiet skaitļus, kas ir pieejami Pasaules Bankas apkopotajā statistikā par visām pasaules valstīm!

Atbilstoši Pasaules Bankas lietotajai metodoloģijai, kā viens no nozīmīgiem indikatoriem tiek izmantots mirstības rādītājs tiem bērniem, kuri ir jaunāki par 5 gadiem, uz 1000 dzīvi dzimušajiem. Indikatora nozīme ir tāda, ka tas parāda mirstības līmeni bērniem vecumā līdz pieciem gadiem, rēķinot to uz 1000 jaundzimušiem, ja turpināsies attiecīgajam gada vecumam atbilstošie mirstības rādītāji.

Pēc koka palešu eksporta apjoma eiro Latvija 2022. gadā bija 7. vietā pasaulē, bet, rēķinot koka palešu eksportu uz vienu iedzīvotāju, Latvija 2022. gadā bija stabila pasaules līdere koka palešu eksportā.

To liecina Pasaules Tirdzniecības organizācijas dati. Lai gan palešu ražošana un eksports nav lielākā kokrūpniecības un meža nozares eksportējamā produkcija, tomēr tā ir daudz nozīmīgāka Latvijas ekonomikai un ekonomikas izaugsmei nekā daudzas pakalpojumu nozares, kuru problemātika joprojām piepilda plašsaziņas līdzekļu saturu un kuras tiek pārfinansētas ar valsts un ES fondu atbalstu, neatbalstot tos, kuri patiešām vairo Latvijas bagātību un ir Latvijas ekonomikas lepnums. Latvijas palešu eksports apsteidz ienākumus, piemēram, no dzelzceļa pakalpojumu eksporta.

Divkāršs pieaugums

Vairāki kokrūpniecības segmenti pēdējos gados ir guvuši izcilus panākumus eksporta tirgos. Savukārt ir nozares, kuru eksporta apjomi ievērojami samazinājās. Salīdzinājumam, ja 2018. gadā Latvijas ienākumi no dzelzceļa pakalpojumu eksporta bija 336 miljoni eiro, tad 2021. gadā (vēl pirms Krievijas agresijas pret Ukrainu) vairs tikai 150 miljoni eiro. Savukārt tajā pašā laikā Latvijas ienākumi no koka palešu eksporta no 103 miljoniem eiro palielinājās līdz pat 206 miljoniem eiro 2022. gadā. Var apgalvot, ka Latvijas kokrūpniecības eksporta panākumi (paletes ir tikai viens no daudzajiem kokrūpniecības produktiem, turklāt pēc eksporta apjoma tas nav pats lielākais) lielā mērā kompensēja zaudējumus no tranzīta pakalpojumu eksporta samazināšanās. Tomēr ir jāatzīmē, ka attiecīgajā preču grupā ietilpst ne tikai paletes. Pašlaik ārējo preču uzskaitei gan Latvijā, gan trademap.org, kuru uztur ANO aģentūra UN COMTRADE kopā ar International Trade Senter, lieto Eiropas Savienības Kombinēto nomenklatūru (ES KN), kura tagad ir aizstājusi kādreiz lietoto starptautisko Harmonizētās preču aprakstīšanas un kodēšanas sistēmu.

Lielāki uzņēmumi visbiežāk izmanto biznesa konsultantu pakalpojumus, bet jaunajiem, kuri sper pirmos soļus, tam visbiežāk nav naudas, turklāt pieredzējuši uzņēmēji labprāt dalās pieredzē, pirmdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Jau vairākus gadus Latvijā darbojas dažādas organizācijas, kas nodarbojas ar mentoringu. Dažādā izpildījumā to piedāvā biedrības, biznesa inkubatori un klubi. «Manuprāt, mentorings ir lieliska iespēja un atbalsts uzņēmējiem, it sevišķi tiem, kas nesen uzsākuši savu biznesu, jo mentora pieredze, zināšanas un kontakti ir ļoti svarīgi. Pēc manas pieredzes, ir gadījumi, kad mentors pilnībā apgāž jaunā uzņēmēja sākotnējo redzējumu par savu biznesa modeli un palīdz izveidot to atbilstoši uzņēmuma nozares un tirgus specifikai. Tāpat mentora pieredze jaunajiem ļauj izvairīties no kļūdām, ātrāk sasniegt savus partnerus un klientus. Būtībā mentors ir kā atslēga uz zināšanām un jauniem sadarbības tīkliem, ko jaunie uzņēmēji var gudri izmantot, tomēr jāatceras, ka mentors nepieņem lēmumus jauno uzņēmēju vietā un atbildība ir pašu rokās,» saka Elīna Leimane, Valmieras Biznesa un inovāciju inkubatora vadītāja. Arvien biežāk viena no biznesa atbalsta instrumentu sastāvdaļām ir mentorings. Arī sociālās uzņēmējdarbības akseleratorā New Door visiem dalībniekiem tiek dots laiks darbam ar mentoriem. «Uzsākot uzņēmējdarbību, mēs reizēm paši nevaram paskaidrot, ko īsti nezinām – mentors var palīdzēt izvairīties no kļūmēm, kaut vai reizēm uzdodot jautājumus, kas liek iziet ārpus komforta zonas,» saka Diāna Lapkis, New Door programmas direktore.

Covid-19 pandēmijas ierobežošanai radīto mobilo lietotni "Apturi Covid" līdz šim lejupielādējuši 100 000 iedzīvotāju, informēja "LMT" preses sekretāre, "Apturi Covid" komunikācijas vadītāja Elīna Lidere

Visbiežāk lietotne lejupielādēta dienās, kad atklāti jauni Covid-19 uzliesmojumi.

"Pēc atkārtota Covid-19 uzliesmojuma redzam, ka lietotnes "Apturi Covid" loma un iedzīvotāju interese par to pieaug," norāda E. Lidere.

No 29. maija ir pieejama Latvijā izstrādātā brīvprātīgā kontaktu fiksēšanas lietotne "Apturi Covid".

Mobilo lietotni "Apturi Covid" brīvprātīgi un bez maksas radījuši pašmāju informācijas un komunikācijas tehnoloģiju nozares un zinātnes pārstāvji, lai ierobežotu Covid-19 izplatību Latvijā.

Lietotne "Apturi Covid" neievāc GPS datus un neizseko lietotājus, akcentē E. Lidere. Viedtālruņi, kuros tā būs uzstādīta, ar "Bluetooth" palīdzību apmainās ar signāliem jeb digitāliem "rokasspiedieniem", ko uzglabā lietotāja tālrunī šifrētā veidā. Ja viena tālruņa lietotājs saslimst, otrs tiek brīdināts, ka kādā brīdī savās ikdienas gaitās ir saskāries ar Covid-19 inficētu cilvēku. Inficētā persona un vieta, kur noticis kontakts, lietotājam paliek anonīma.

Biznesa mentora uzdevums nav rast atbildes jaunā uzņēmēja vietā, bet gan ievirzīt viņu uz pareizā ceļa, skaidro Rīgas Tehniskās universitātes, kura nodrošina biznesa ideju sacensību Firmas noslēpums dalībnieku mentoru pakalpojumus, rektora vietnieks Modris Ozoliņš. Daudzas lietas, kas šķiet vienkāršas cilvēkam, kas biznesa vidē darbojas jau vairākus gadus, var ilgu laiku nodarbināt konkursantu prātus.

Biznesa ideju sacensību Firmas noslēpuma otrās kārtas dalībniekiem mentoru un ekspertu palīdzību norošina Rīgas Tehniskās universitātes Biznesa atbalsta un attīstības centrs. Pārsvarā mentori, kas palīdz Firmas noslēpuma dalībniekiem, paši darbojas gan biznesā un/vai akadēmiskajā vidē. Kopumā RTU sacensību dalībniekiem piedāvā septiņu ekspertu palīdzību, un konkursanti var izvēlēties to, kura padoms, viņuprāt, ir visnoderīgākais, skaidro Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) rektora vietnieks biznesa attiecību un attīstības jautājumos Modris Ozoliņš.

Mentoru darbs ir virzīt dalībniekus uz pareizā ceļa, norādīt uz iespējamajiem riskiem un prezentēt savu biznesa ideju konkursa žūrijai pārliecinošā veidā, Db.lv stāsta M. Ozoliņš. «Mentora nozīme ir drīzāk atbalstoša, stimulējoša un iedrošinoša. Mentors sacensību dalībniekam sniedz savu skatījumu kā eksperts, un mentors norāda, ja saredz konkrētajai biznesa idejai riskus. Tomēr sacensību dalībnieku mentori nedrīkst mainīt biznesa ideju, jo tad tā vairs nebūs konkrētā dalībnieka ideja par savu biznesu,» skaidro RTU rektora vietnieks.

Iedzīvotāji Latvijā un Baltijas valstīs kopumā ar toleranci izturas pret sabiedrības iesaistīšanos ēnu ekonomiku veicinošās aktivitātēs un aktīvi iesaistās šādās aktivitātēs arī paši- tāds ir galvenais secinājums no nesen publiskotā pētījuma, kuru veica Lietuvas Brīvais tirgus institūts sadarbībā ar Dr. Arni Sauku (Rīgas Ekonomikas augstskola- SSE Riga), Dr. Friederich Schneider (Johannes Kepler Universitāte, Austrija) un zinātniskajām institūcijām no Igaunijas, Polijas, Baltkrievijas, kā arī Zviedrijas.

Kā uzsver viens no pētījuma līdzautoriem Dr. Arnis Sauka: «Šis pētījums apstiprina, ka ēnu ekonomika Latvijā ir ne tikai ļoti augsta, bet arī lielāka kā pārējās divās Baltijas valstīs. Tam par iemeslu, cita starpā, ir iedzīvotāju negatīvā attieksme pret valsts sniegtajiem pakalpojumiem kā arī augsti darbaspēka nodokļi.»

Komentējot pētījuma datus, līdzīgu viedokli attiecībā uz galvenajiem iemesliem salīdzinoši augstākām ēnu ekonomikas aktivitātēm Latvijas iedzīvotāju vidū pauž arī Johannes Kepler Universitātes (Austrija) profesors Dr. Friedrich Schneider: «... Baltijas valstu vidū tieši Latvijas iedzīvotāji ēnu ekonomiku akceptē visvairāk. Kā galvenais iemesls tam varētu būt tas, ka daudz izteiktāk kā iedzīvotāji Lietuvā un Igaunijā Latvijas iedzīvotāji atzīst, ka neredz jēgu maksāt nodokļus, jo valdības sniegtie pakalpojumi ir sliktas kvalitātes. Iedzīvotāji Latvijā ir arī izteikti neapmierinātāki ar lieliem algas nodokļiem, tāpēc izvēlas saņemt lielāku algu neoficiāli.»

Valsts prezidents Raimonds Vējonis pēc šodienas tikšanās ar iespējamo Vienotības premjera amata kandidātu Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšsēdētāju Kārli Šadurski un Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) nominēto premjera amata kandidātu Māri Kučinski ir nolēmis uzticēt premjera pienākumus Kučinskim.

Prezidents atteicās sniegt skaidrojumus, kāpēc atbildīgajam amatam nominējis tieši Kučinski.

Vējonis informēja, ka ir runājis ar daudziem iespējamajiem Ministru prezidenta amata kandidātiem, kuri izskanējuši gan publiski, gan ne tik publiski" Visiem viņiem viņš izsakot paldies, bet īpaši - finanšu ministram Jānim Reiram (V), Valmieras mēram Jānim Baikam un Cēsu mēram Jānim Rozenbergam (V).

Prezidents pateicās arī "Vienotības" premjera amata kandidātam Kārlim Šadurski par apņemšanos veidot valdību un aicināja viņu palikt aktīvam Budžeta komisijas vadītājam, sadarbojoties ar jauno valdību.

Saeimas priekšsēdētāja, partijas Vienotības līdere Solvita Āboltiņa un Reformu partijas valdes priekšsēdētājs Edmunds Demiters šodien oficiāli parakstīja abu partiju vienošanās par tuvināšanos memorandu.

Āboltiņa uzsvēra, ka šo vienošanos jau iepriekš atbalstījušas abu politisko spēku valdes.

Kā ziņots, partijas Vienotība un RP līderi decembra nogalē paziņoja, ka ir vienojušies par kopīgu sadarbību, startējot 12.Saeimas vēlēšanās.

12.Saeimas vēlēšanās kandidēšana plānota no Vienotības saraksta un RP biedriem, kuri vēlēsies no minētā saraksta startēt, nāksies iestāties Vienotībā, žurnālistiem iepriekš sacīja Vienotības līdere Solvita Āboltiņa (V). «12.Saeimas vēlēšanās startēs saraksts Vienotība, kurā būs cilvēki no Vienotības un kurā būs cilvēki no RP, kas iestāsies Vienotībā,» pauda Āboltiņa.

Pagājušajā gadā visvairāk sūdzību elektronisko sakaru jomā Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija (SPRK) saņēmusi par Latvijas Mobilais telefons (LMT), kam seko Tele2 un Lattelecom, liecina regulatora apkopotie dati par saņemtajām sūdzībām.

Galvenais iemesls bija sūdzības par LMT piedāvāto bezlimita tarifu plānu Brīvība, kas nodrošina nulles tarifus uz visiem tīkliem, tomēr ir gadījumi, kad klients nevarējis veikt zvanu uz konkrētu tīklu. Savukārt, kad mēģinājām to darīt no cita LMT tarifu plāna, viss izdevies – loģika ir skaidra, pamatoja SPRK Elektronisko sakaru un pasta departamenta Pakalpojumu kvalitātes nodaļas vadītājs Aleksandrs Čerņakovs-Neimarks.

Savukārt Tele2 sūdzību dinamika pērn nav mainījusies, joprojām daļai klientu nav izpratnes par rēķinā atspoguļoto informāciju. Proti, rēķins ir aprēķināts pareizi, bet informācija atspoguļota tā, ka klients, kuram nav zināšanas IT jomā, to neizprot. Piemēram, datu apjoms sekundēs utt., uzskaitīja A. Čerņakovs-Neimarks.

Starptautiskā kredītrisku apdrošinātāja “Coface” veidotajā Centrālās un Austrumeiropas 500 lielāko uzņēmumu reitingā, kas publiskots novembrī, iekļauti 38 uzņēmumi no Baltijas – 6 no Latvijas, 6 no Igaunijas un 26 no Lietuvas. Kopumā dati par Top 500 uzņēmumu peļņas rādītājiem liecina, ka pandēmijai bijusi liela ietekme un, salīdzinot ar 2019. gadu, 2020. gadā kopējā to peļņa samazinājusies par 3.3%, sasniedzot 667 miljardus eiro. Līdzīgi kā iepriekšējos gados vadošās nozares ir minerālu, ķīmisko vielu, naftas, plastmasas ražošana, farmācija, automobiļu rūpniecība, transports un nespecializētā tirdzniecība. Topā iekļauto Baltijas kompāniju vidū dominē tirdzniecības un vairumtirdzniecības uzņēmumi.

Katru gadu “Coface” veido Centrālās un Austrumeiropas (CEE) reģiona lielāko uzņēmumu Top 500, kurā vērtē to sniegumu iepriekšējā kalendārajā gadā. Top 500 sniedz ieskatu reģiona ekonomisko aktivitāšu tendencēs un prognozē attīstību nākotnē. Salīdzināti tiek arī Top 500 lielāko uzņēmumu peļņas rādītāji, kas pērn uzrāda ievērojamu Covid-19 pandēmijas radīto ietekmi, bet vienlaikus arī liecina par uzņēmumu pielāgošanos jaunajiem apstākļiem.

Mindaugas Sventickas, “Coface Baltics” vadītājs: “CEE reģiona valstu ekonomikas ir adaptējušās pandēmijas radītajiem izaicinājumiem, kas tomēr jūtami bremzēja pozitīvu uzņēmumu attīstību. 500 lielākie reģiona uzņēmumi 2020. gadā piedzīvojuši krietnu samazinājumu gan apgrozījuma, gan peļņas rādītāju ziņā. Tomēr vienlaikus reitingi liecina arī par reģiona izaugsmes potenciālu un spēju pretoties grūtībām.”

Politiķu spēlēšanās ar elektroenerģijas tirgus atvēršanas datumu mājsaimniecībām nekādā veidā neatrisinās paredzamo cenu kāpumu un to, ka tirgus tiek atvērts bez reālas konkurences, norāda elektroenerģijas tirgotāja Enefit valdes priekšsēdētājs Jānis Bethers.

Pēc viņa domām, vienkārša elektroenerģijas tirgus atvēršanas termiņu pārcelšana tikai kārtējo reizi satricinās tos dažus tirgotājus, kuri ir sagatavojušies darbam ar mājsaimniecībām, vienlaikus parādot Latviju kā ļoti nestabilu biznesa vidi potenciālajiem tirgotājiem.

«Ja vēlamies tirgus atvēršanu veikt efektīvi, tad līdz ar termiņu pārcelšanu ir arī jānovērš esošās un jāizvairās radīt jaunas likumdošanas barjeras tirgotāju iespējām brīvi izvēlēties to, kā un kam tirgot elektroenerģiju. Pretējā gadījumā tirgotāju interese par šo tirgu tiek arvien samazināta, un arī ilgtermiņā nav paredzama aktīva konkurence par patērētāju izvēli,» sacīja Bethers.

Lielbritānija un Eiropas Komisija (EK) piektdien beidzot panākušas vienošanos par nosacījumiem, uz kādiem Apvienotā Karaliste izstāsies no Eiropas Savienības (ES).

Papildināts viss teksts

Sarunās panākts «apmierinošs progress» visos trijos svarīgākajos izstāšanās jautājumos, un EK iesaka ES dalībvalstīm pāriet uz «Breksita» saruna otro fāzi, kurā tiks spriests par bloka turpmākajām attiecībām ar Lielbritāniju, tostarp par pārejas periodu pēc Lielbritānijas aiziešanas no bloka un par jauno savstarpējās tirdzniecības līgumu, paziņojis EK prezidents Žans Klods Junkers.

Lai sarunās pārietu uz to otro posmu, Brisele pieprasīja vienoties par trīs izstāšanās pamatjautājumiem - par šobrīd Lielbritānijā dzīvojošo ES pilsoņu tiesībām, par tā dēvēto izstāšanās rēķinu un par Ziemeļīrijas robežu ar Īriju.

Galīgo lēmumu par pāreju sarunās pie abu pušu nākotnes attiecībām jāpieņem dalībvalstu līderiem, kas nākamnedēļ pulcēsies Briselē uz kārtējo samitu.

Tehnoloģiju kompānija Apple prezentējusi divas jaunākās viedierīcies - «zelta» iPhone 5s, kas aprīkots ar pirkstu nospiedumu atpazīšanas drošības sistēmu, kā arī iPhone 5C, kura cena dara Apple produktu pieejamāku pircējiem. Pašlaik gan nav zināms, kad Apple jaunumi varētu nonākt Latvijas tirgū, Db.lv norādīja Latvijas Mobilais telefons pārstāve Elīna Lidere.

Zināms, ka iPhone 5C cena ASV tirgū būs no 99 līdz 199 ASV dolāriem, slēdzot līgumu uz diviem gadiem, un tas būs pieejams piecās krāsās. Savukārt iPhone 5s, kuram bez pirkstu nospiedumu atpazīšanas tehnoloģijas ir arī jaudīgāks procesors un labāka fotokamera, maksās no 199 līdz 299 ASV dolāriem. Tikmēr Apple Lielbritānijas mājaslapā iPhone 5C cena norādīta 469 - 549 Lielbritānijas mārciņu (390 - 459 Ls) apmērā, bet iPhone 5s Apvienotajā Karalistē maksās 549 - 709 mārciņas (459 - 589 Ls).

Tehnoloģiju nozares pētījumu kompānijas CCS Insight eksperts Bens Vūds (Ben Wood) medijam BBC norādīja, ka «5C modelis ir tālu no lēta», ja, neslēdzot līgumu ir nopērkams par 469 mārciņām. Šī cena ir lielāka nekā tika prasīts par 4S modeli ar tik pat lielu atmiņu. Daži eksperti lēš, ka drīzumā 4S modelis tiks izņemts no pārdošanas.

Lietuva un Igaunija ir līderes Eiropas Savienībā (ES) pēc to tīmekļa lietotāju īpatsvara, kas pēdējo trīs mēnešu laikā izmantojuši internetu ziņu portālu lasīšanai, liecina jaunākie Lursoft dati.

Lietuvā šogad internetu ziņu lasīšanai tiešsaistē izmantojuši 92% no visiem interneta lietotājiem, bet Igaunijā – 91% no visiem interneta lietotājiem. Latvija šajā jomā ierindojas ceturtajā vietā no visām ES valstīm – internetu ziņu lasīšanai izmantojuši 88% no visiem tīmekļa lietotājiem. Latviju apsteidz un trešajā vietā ierindojas Somija (89% no visiem interneta lietotājiem). Kūtrākie ziņu lasītāji internetā ir Francijas iedzīvotāji – šim nolūkam internetu izmantojuši 38% interneta lietotāju.

Visvairāk interneta lietotāju izmantoja internetbanku Somijā (91% no visiem tīmekļa lietotājiem), kamēr Latvijā, Lietuvā un Igaunijā šādu iespēju izmantoja attiecīgi 64%, 65% un 87% no visiem interneta lietotājiem. Somija ir līdere arī interneta izmantošanā tiešsaistes ceļojuma pakalpojumiem (69%), savukārt par Latviju dati nav pieejami.

Skotu nacionālisti gadījumā, ja 7.maijā gaidāmajās Lielbritānijas parlamenta vēlēšanās izcīnīs tā dēvēto zelta akciju, panākot, ka no viņiem būs atkarīga jaunās valdības veidošana, grasās pieprasīt pilnīgu kontroli pār nodokļu iekasēšanu un budžeta tēriņiem Skotijas teritorijā.

Lai gan pagājušā gada 18.septembrī notikušajā referendumā skoti nobalsoja par palikšanu Apvienotās Karalistes sastāvā, Skotu Nacionālā partija (SNP) cer uz lielu atbalstu vispārējās vēlēšanās, kas tai ļautu Londonai atkarot plašākas pilnvaras.

Kamēr nedz pašreizējā premjerministra Deivida Kemerona vadītajiem konservatīvajiem, nedz viņa sāncenša Eda Milibenda pārstāvētajiem leiboristiem aptaujas nesola pārliecinošu vairākumu, SNP var cerēt savu pārstāvniecību Vestminsterā palielināt no sešiem deputātiem pašlaik līdz 35-50 vietām, izcīnot lielāko daļu no Skotijai atvēlētajiem 59 mandātiem.

Skatītāju interese par jauno izklaides nozari eSportu jau tagad ir krietni lielāka nekā par desmitiem tradicionālo sporta veidu

Eiropu un visu pasauli ar joni pārņem jauns «modes kliedziens», kam digitālajā laikmetā paredz gaišu nākotni – no populārām datorspēlēm izaugusi eSporta nozare. Pavisam nesen jaunajai kustībai pievienojušās arī Baltijas valstis, tehnoloģiju un izklaides uzņēmumam Lattelecom un vienai no Baltijā vadošajām eSporta organizācijām GOEXANIMO izveidojot eSporta līgu, kurā jau 26. februārī norisināsies pirmā tiešsaistes spēle. To varēs vērot mājaslapā Besl.pro.

eSporta sacensības no vienkāršas virtuālo varoņu «dzenāšanas» pa ekrānu atšķiras ar to, ka notikumus redz ne vien paši dalībnieki, bet arī tūkstošiem interesentu, kuri pieslēdzas sacensību tiešraidei. Tādējādi eSports pietuvojas īstam sportam, kur profesionālu atlētu sniegumu tribīnēs un pie TV ekrāniem apjūsmo miljoniem līdzjutēju.

Demisija neesot Ministru prezidentes Laimdotas Straujumas (V) dienaskārtības jautājums, aģentūrai LETA teica Straujumas preses sekretāre Aiva Rozenberga.

«Es frakcijā teicu, ka varu demisionēt, ja tas kaut ko mainītu,» vēlāk žurnālistiem skaidroja Straujuma. Tomēr tālāk nekāda diskusija neesot notikusi, jo tagad neesot īstais brīdis, kad demisionēt.

«Notiek nepārtraukts darbs. Tas būtu neprāts demisionēt, kad ir budžets un daži citi pasākumi. Ir daudz lietu, kas ir darāmas,» uzsvēra premjerministre.

Jau ziņots, ka Straujuma šodien Vienotības frakcijas sēdē esot apliecinājusi, ka ir gatava demisionēt saistībā ar valdības lēmumu par airBaltic investora piesaisti, tomēr partija neuzskata demisiju par iespējumu valsts budžeta pieņemšanas laikā.

Taujāta par iespējamu rīcību, ja neizdoties pārliecināt deputātus un Vienotību par nepieciešamo 80 miljonu aizdevumu, Vienotības līdere Solvita Āboltiņa žurnālistiem atbildēja, ka valdības vadītāja šodien frakcijas sēdē apliecināja, ka ir gatava demisionēt, bet neviens frakcijā neuzskatīja par iespējamu demisionēt budžeta pieņemšanas laikā.

Mobilo sakaru operatori pirmos 5G tālruņus plāno piedāvāt tuvāko mēnešu laikā, pastāstīja uzņēmumu pārstāvji.

«Tele2» pirmos 5G viedtālruņus tirdzniecībā plāno piedāvāt augusta otrajā pusē, informēja uzņēmumā. Pārdošanā būs pieejami Huawei Mate20 X 5G telefoni, kuru mazumtirdzniecības cena būs 999 eiro.

«Esam sākuši pakāpenisku 5G tehnoloģiju ieviešanu Latvijā. Pirmie soļi - pamattīkla izveide un integrēšana ar 5G radio bāzes staciju ir paveikti. Tagad ir kārta arī pirmajām gala ierīcēm,» stāsta «Tele2» mazumtirdzniecības direktore Dace Škrabe.

Arī LMT patlaban sadarbojas ar ražotājiem, lai tuvākajā laikā varētu sākt piedāvāt iekārtas. «Esam gatavi kaut šodien tirgot 5G iekārtas. Taču šobrīd tīkla testos, pārbaudot 5G telefonus un 5G rūterus, esam secinājuši, ka tās vēl nav pietiekamā kvalitātē, lai nodotu tirdzniecībā. Attiecībā uz Huawei mēs gaidam arī informāciju, kas turpināsies pēc 19.augusta, kad šobrīd beidzas atliktais laiks ASV noteiktajām sankcijām pret ražotāju,» portālam DB sacīja LMT preses sekretāre Elīna Lidere.

Sakaru kompānijas SIA Latvijas Mobilais telefons (LMT) peļņa 2014. gadā bijusi 22 miljoni eiro, informēja uzņēmuma pārstāve Elīna Lidere, norādot, ka peļņas samazināšanās iemesls ir apjomīgās investīcijas. 2013. gadā LMT peļņa bija 26 miljoni eiro, kas bija par trešdaļu jeb 34% mazāka nekā 2012.gadā.

LMT pagājušajā gadā esot izdevies sasniegt rekordaugstu klientu skaitu – 1 113 197, kas ir par 30 tūkstošiem vairāk nekā gadu iepriekš. Audzis arī datu pakalpojumu patēriņš un LMT interneta lietotāju skaits.

Uzstādot vidēji pa vienai bāzes stacijai darba dienā, LMT pērn divkārt paplašinājis 4G tīklu, ļaujot 77% Latvijas iedzīvotāju piekļūt jaunākās paaudzes ātrgaitas internetam. Rezultātā pērn par 100 tūkstošiem palielinājies 4G lietotāju skaits un 6,5 reizes pieaudzis LMT interneta datu apjoms 4G tīklā.

2014. gadā LMT tīkla attīstībā investējis 28,7 miljonus eiro, bet kopumā datu pārraides tīkla attīstībā investēti 90 miljoni eiro. Šobrīd LMT ir uzstādījis 618 4G bāzes stacijas.

Parīzes terora aktu upuru skaits sasniedzis 129, bet ievainoti 352 cilvēki.

99 no ievainotajiem šobrīd ir kritiskā stāvoklī, kas vairo bažas, ka teroristu noslepkavoto skaits pieaugs.

Starp Parīzes terora aktu upuriem ir vismaz trīs ārvalstnieki - divi beļģi un viens portugālis.

Kā ziņots, naktī uz sestdienu notika teroristi uzbrukumi sešās dažādās Parīzes vietās.

Tīmeklī publiskotā paziņojumā atbildību par terora aktiem uzņēmies teroristiskais grupējums Islāma valsts.

«Astoņi brāļi, bruņoti ar sprāgstvielu jostām un triecienšautenēm,» veica «svētīgo uzbrukumu (..) krustnešu Francijai», teikts paziņojumā.

Paziņojumā, kas publicēts gan arābu, gan franču valodā, izteikti turpmāki uzbrukuma draudi Francijai, kamēr «tā turpinās savu krustnešu kampaņu».

Mentoringu nodrošina dažādas organizācijas – specializēti klubi, augstskolu biznesa inkubatori utt., taču galvenais mērķis ir viens – palīdzēt jaunajam uzņēmējam, pirmdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

«Mentorings uzņēmējdarbībā ir sistemātiski veidotas attiecības, kas balstītas uz brīvprātīgu atbalstu starp veiksmīgu uzņēmēju – mentoru, kurš dalās savās zināšanās, pieredzē un uzskatos, un otru uzņēmēju – pieredzes pārņēmēju, kurš ir gatavs un vēlas gūt pieredzi no šīs apmaiņas un bagātināt savu profesionālismu,» saka Zanda Raciborska, biedrības Līdere projektu vadītāja. Iepriekš biedrība Līdere organizēja mentoringu, divreiz gadā uzņemot lielākas grupas un piemeklējot jaunajiem uzņēmējiem mentorus. L. Raciborska teic, ka šobrīd ir mainīts veids, kā turpmāk nodrošināt atbalstu – vairs netiks veidotas ilga laika programmas, bet tiks piedāvāts atbalsts individuāli un operatīvi.

Diskutējot par nākamo satiksmes ministra kandidātu, visticamāk, tiks meklēts līdzīgs risinājums, kāds tas ir patlaban, proti, šim amatam varētu virzīt kādu jomas profesionāli, aģentūrai LETA sacīja Saeimas priekšsēdētāja un Vienotības līdere Solvita Āboltiņa.

«Vienotība nevirzīs ne Dzintaru Zaķi, ne kādu citu savas partijas pārstāvi par ministra kandidātu,» sacīja Āboltiņa, piebilstot, ka pēc iepriekšējām sarunām ar neatkarīgo deputātu līderi Klāvu Olšteinu, visticamāk, meklēs līdzīgu risinājumu, kāds ir patlaban.

Āboltiņa uzsvēra, ka satiksmes ministra Aivja Roņa demisija vēl nav nedz iesniegta, nedz pieņemta, bet nav arī pamata to apšaubīt, ja ministrs pats to publiski paudis. Runājot par nākamā ministra izvirzīšanu, atbilde esot meklējama koalīcijas līgumā, kur sadalītas atbildības sfēras un noteikts, ka par Satiksmes ministriju atbildību uzņemas Vienotība un neatkarīgie deputāti, skaidroja Āboltiņa.

Latvijas Mobilajam Telefonam (LMT) šā gada pirmajā ceturksnī izdevies palielināt ienesīgumu. EBITDA rādītājs absolūtajos skaitļos, salīdzinot ar pagājušā gada pirmo ceturksni, ir pieaudzis par 12 procentiem, ieņēmumi no pamatpakalpojumiem – par 6,3 procentiem, informēja uzņēmuma pārstāve Elīna Lidere.

LMT turpina uzstādīt vidēji pa vienai 4G bāzes stacijai darba dienā, to skaits pieaudzis līdz 660.

Šā gada pirmajā ceturksnī LMT pieslēgumu skaits saglabājies stabils - 1 110 000, uzņēmuma apgrozījums ir 38 miljoni eiro, kas attiecībā pret pērnā gada pirmo ceturksni mainījies tikai tik daudz, cik to ietekmējušas regulatīvās izmaiņas – Eiropas Komisijas ieviestie viesabonēšanas un SPRK noteikto starpsavienojumu tarifu ierobežojumi un izmaiņas iekārtu pārdošanas principos (Atvērtais), skaidroja E. Lidere.