Salīdzinot mobilo sakaru operatoru vidējos ieņēmumus no viena lietotāja mēnesī, pērn vislielākais rādītājs 10,4 Ls apmērā (ARPU) bija Latvijas Mobilam telefonam (LMT), Bitei – 8,9 Ls, bet Tele2 – 7,5 Ls.
Tā ir aprēķinājis Tele2 finanšu direktors Arnis Priedītis, izmantojot attiecīgos rādītājus, kas šobrīd tiek izmantoti plaši apspriestajās LMT piederošā uzņēmuma ZetCom reklāmas kampaņās, kurā salīdzināti Bites un Amigo ieņēmumi.
2009.gadā attiecīgais rādītājs LMT bija 11,7 Ls apmērā, Bitei – 11,4 Ls, bet Tele2 – 8,3 Ls. Savukārt 2008.gadā attiecīgi: 15,2 Ls, 12,4 Ls un 9,5 Ls.
Bites rādītājam par 2010.gadu ir izmantoti pēdējie trīs ceturkšņu publicētie dati, atzīmē Tele2.
DB jau rakstīja, ka Amigo janvāra sākumā uzsāka reklāmas kampaņu, kurās ar Bite Latviju ir salīdzināti operatora ieņēmumi no viena lietotāja mēnesī. Pēc reklāmas kampaņas uzsākšanas Bite Latvija vērsās Patērētāju Tiesību aizsardzības centrā un Latvijas Reklāmas asociācijas (LRA) Ētikas komitejā.
Amigo reklāmas vēstījums vidusmēra patērētājam ir neskaidrs, viegli pārprotams un maldinošs, secinājusi LRA Ētikas padome, vēršot uzmanību, ka reklāmās, kurās tiek salīdzināts vidējais operatoru ienākums no viena lietotāja mēnesī un mobilo sakaru lietotāju patiesās izmaksas, nav viens un tas pats.
ZetCom ir saņēmis LRA Ētikas padomes vērtējumu attiecībā uz reklāmas kampaņu, un DB atzīmē, ka Ētikas padome vienlaikus ir izteikusi apliecinājumu, ka iespējams reklāmās ietvertais salīdzinājums ir veikts juridiski korekti. Otrkārt, ZetCom savās reklāmās vienmēr ir norādījis, ka «vidējais operatoru ienākums no viena lietotāja mēnesī nenodrošina individuālu izdevīgumu», DB norāda ZetCom sabiedrisko attiecību konsultante Madara Laicāne.
Bite Latvija aktivitātes ir acīmredzami vērstas uz to, lai novērstu uzmanību no sabiedrībai svarīgas informācijas – par reālajiem Bite Latvija ieņēmumiem no viena klienta. Mēs vēl aizvien vēlamies likt sabiedrībai aizdomāties, par to, cik patiesībā izmaksā mobilie sakari, nevis redzēt tikai «nulles», tāpēc arī aicinām Biti tomēr parādīt, cik reāli maksā «nulle», uzsver M. Laicāne.