Civilprocesa likumā 2018. gada 1. jūlijā stājās spēkā grozījumi, kas ievieš jaunu kapitālsabiedrības daļu (akciju) apķīlāšanas un pārdošanas kārtību. Tie paredz, ka, lemjot par daļu (akciju) apķīlāšanu, tiesu izpildītājam būs jānorāda apķīlāto daļu (akciju) vērtība, kas nevar būt zemāka par šo daļu (akciju) nominālvērtību. Praksē daļu (akciju) nominālvērtība var būtiski atšķirties no tirgus vērtības, līdz ar to paredzams, ka daļu (akciju) vērtības noteikšana kopumā varētu paildzināt piedziņas procesu.

Nepieciešamības gadījumā tiesu izpildītājs daļu (akciju) piespiedu pārdošanas vērtības noteikšanai pēc savas iniciatīvas var pieaicināt ekspertu. Ja parāda piedzinējs vai parādnieks nav apmierināts ar eksperta daļu (akciju) novērtējumu, tas ir tiesīgs lūgt tiesu izpildītāju pieaicināt ekspertu atkārtotai daļu (akciju) novērtēšanai uz sava rēķina. Ja ir veiktas divas ekspertu novērtēšanas, daļu (akciju) piespiedu pārdošanas cena nedrīkst būt zemāka par augstāko eksperta noteikto piespiedu pārdošanas vērtību.

No daļu (akciju) apķīlāšanas brīža parādniekam ir aizliegts atsavināt apķīlātās daļas (akcijas), apgrūtināt tās ar lietu vai saistību tiesībām, mainīt to nominālvērtību, kā arī veikt citas darbības, kas samazina apķīlāto daļu (akciju) vērtību. Taču minētais aizliegums neietekmē parādnieka balsstiesības, kā arī neliedz tam izmantot tiesības piedalīties sabiedrības pārvaldē, saņemt dividendes un likvidācijas kvotu sabiedrības likvidācijas gadījumā.

Lai arī nevienas porcelāna rūpnīcas pie mums vairs nav, individuāli mākslinieki turpina strādāt un kopt porcelāna izgatavošanas prasmes

«Porcelāns ir karalisks materiāls, ekskluzīvs, reti kurš ar to nodarbojas. Porcelāns prasa cieņpilnu attieksmi un pacietību. Tas nav tik vienkārši, kā varētu šķist. Lai cik dīvaini tas izklausītos, porcelānam ir atmiņa. Piemēram, kad veidoju kādu priekšmetu un netīšām iemīcās stūrītis, to izlabo, izlīdzina un izskatās, ka viss ir kārtībā, bet karsēšanas procesā tas atkal parādās,» saka Diāna Boitmane, kuras izgatavotos traukus, suvenīrus un rotas veikalos var manīt ar zīmolu Malka Porcelain. Viņa ar porcelānu strādā 14 gadus un jau bērnībā sākās viņas aizraušanās ar keramiku. «Manā bērnībā laukos Kurzemē bija māli, ar māsīcu taisījām figūriņas un rīkojām izstādes. Pēc pamatskolas gribējās iet mākslas virzienā, jo šķita, ka caur formu es labāk varu izteikties.

Te jums ir kā īstos laukos! Tādu atziņu māksliniece Dita Zagorska bieži dzirdējusi no viesiem, kas pirmoreiz ierodas Podnīcā, kaut gan tā atrodas pašā Saldus centrā

Pagalmā zīmējas rudenīga ainava ar līdz pusdienlaikam mitru zāli, spirālveida puķudobē dzeltējošiem krāšņumaugiem un kritušiem āboliem.

Podnīca iekārtojusies biedrības Kapelleru nams apsaimniekotās ēkas pagrabstāvā. Dita to dala kopā ar kolēģi Arti Kleinbergu, kurš blakus telpā strādā pie virpas. Saruna rit viegli, nepiespiesti un bez nekāda rāmja. Paralēli māksliniece veido māla putniņus, ko sēdināt uz bļodu malām. Viņas zīmols Saules lietas piedāvā brošas un melnā māla traukus.

Keramika patiesībā nav Ditas specialitāte. Rīgas Lietišķās mākslas vidusskolā viņa pabeigusi Rokdarbu nodaļu. Podnīcā viņa pirms pieciem gadiem nonāca nejauši. Artis jau gadu te darbojās. Dita viņu pazina. Pirmoreiz atnāca, lai palūgtu ceplī nodedzināt trauciņu, ko muzejā Keramikas dienās bija uztaisījusi kopā ar bērnu. Pateicībā par izpalīdzēšanu piedāvājusi kaut ko padarīt. Artis pielika pie māla mīcīšanas. Viņa mīcīja un uztaisīja vēl vienu trauciņu. Pēc pāris dienām pagalmā notika pasākums, kura laikā cilvēki tika aicināti taisīt traukus. Keramiķis ieteicis, lai Dita iziet padarboties ar apmeklētājiem – viņai labāk sanākšot runāties. «Es biju uztaisījusi vienu trauku uz formas, kas ir diezgan viegli, un gāju stāstīt visai pilsētai, kā taisīt podus,» ar smaidu atceras māksliniece. Tā palēnām māls iepatikās. Traukus viņa taisīja arvien vairāk, arvien biežāk un beigu beigās Podnīcā atrada savu stūrīti.

Ar sliktu garastāvokli nav jēgas taisīt kūku, uzsver Gulbenes uzņēmēja Inese Veismane.

Mājražošanas SIA Gardums jeb Kūku bodes Gardums saimniece I. Veismane savu uzņēmumu izveidoja 2010. gada maijā. Tagad tā ir viņas pamatnodarbošanās, kas sākusies kā hobijs.

«Kādreiz strādāju bankā, bet gadījās tā, ka paliku bez darba un bija jāsāk domāt, ko darīt. Man vienmēr patika taisīt kūkas. To cepšana aizsākās kā hobijs, ko jaunībā apguvu, mācoties no saimniecēm, pārējo apguvu pašmācības ceļā. Sākumā uz jubilejām taisīju kūkas draugiem, radiniekiem. Tad kādā dienā man pēkšņi pienāca viens pasūtījums, tad – nākamais, un beigās jau šī darbošanās pārtapa biznesā. Bija arī savas telpas, kuras īsti neizmantojām, un tur arī izveidoju savu kafejnīcu,» stāsta I. Veismane.

Šī intervija ar ļoti augstu Valsts ieņēmumu dienesta amatpersonu pirms diviem gadiem bijusi publicēta avīzē Astoņkājis un pārpublicēta DB ar portāla pietiek.com atļauju

Ar ko īsti cilvēki Finanšu policijā «pelna»?

Pirmkārt, ar noplūdēm. Ja agrāk arī bija noplūde informācijai par gaidāmajām Finanšu policijas darbībām lielajās lietās, tad ne daudz. Kādus 10–20% nevarēja nokontrolēt. Bet tagad viņam ir gandrīz 100% noplūde. Šajos divos gados faktiski 99% no tā, ko Finanšu policijā sauc par realizācijām, kuras ir pasākumi un akcijas, ir iepriekšēja noplūde. Un noplūde ir konkrēti tām personām, pie kā šie pasākumi tiek plānoti. Noplūžu nav tur, kur darbinieki paši pa kluso ir uztaisījuši realizāciju, neko nesakot vadībai. Viņi paši pa kluso vienojas sestdien, ka pirmdien brauc uz darbu un katrs brauc uz objektu. Tās divas šāda veida realizācijas, kas bija pagājušajā gadā, tās nav nopludinātas. Bet pārējās visas ir. Nu, normāli tas ir? Un tas viss notiek pie Kaminska, bet Podiņš plāno, kā paaugstināt viņu amatā. Nu, normāli cilvēki?

Salīdzinoši nesen publiskajā telpā izskanēja ziņa, ka Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) ir izsniegusi pirmo licenci elektroniskās naudas iestādes darbībai (1). Savukārt, pēc šīs ziņas publiskošanas sekoja asa sabiedrības reakcija digitālajos medijos komentāru sadaļā, uzsverot, ka šādām iestādēm uzticēties nedrīkst, jo ieguldītā nauda tiks pazaudēta. Tomēr norādāms, ka šādai reakcijai nav pamata, jo būtiski ir nošķirt elektronisko naudu no virtuālās naudas, kuras lietošanas sekas saistāmas ar dažādiem riskiem. Līdz ar to, izprotot atšķirību starp elektronisko naudu un virtuālo naudu, ir iespēja sevi pasargāt no reālu naudas līdzekļu pazaudēšanas.

Elektroniskās naudas statusu un tās emitentu darbību regulē Maksājumu pakalpojumu un elektroniskās naudas likums (turpmāk – Likums). Līdz ar to elektroniskās naudas emitenti ir pakļauti konkrētam normatīvajam regulējumam, kas nozīmē to, ka gadījumā, ja elektroniskās naudas emitents savā darbībā neievēro Likuma prasības un ir pārkāpis savu klientu tiesības, klientiem ir iespēja vērsties Likumā noteiktajā kārtībā vienā no divām valsts iestādēm savu tiesību un likumisko interešu aizsardzībai, proti, FKTK vai Patērētāju tiesību aizsardzības centrā (PTAC), kā arī Latvijas Komercbanku asociācijas ombudā.

Atbilstoši Likuma prasībām elektroniskajai naudai piemīt trīs pazīmes, ar kuru palīdzību iespējams identificēt un nošķirt elektronisko naudu no citiem norēķinu līdzekļiem:

Digitālā pasaule ap mums strauji attīstās. Vēl pavisam nesen tālruņus izmantojām tikai sarunām, bet finanšu pakalpojumus saņēmām bankās un pat ne internetbankās, un neiedomājāmies, ka var būt citādi.

Tehnoloģiju attīstība paver plašas iespējas finanšu pakalpojumu attīstībai, tai skaitā progress skar un skars arī naudu. Paveras plašas iespējas attīstīt naudas veidus, veicināt naudas apriti un ātrumu. Paveras iespējas arī veikt izmaiņas un uzlabojumus monetārajā politikā, padarīt efektīvāku monetārās politikas transmisijas mehānismu un, kas zina, nākamās krīzes atveseļošanai centrālās bankas jau varētu izmantot digitālo naudu jau pierastās aktīvu pirkšanas vietā. Šajā rakstā aplūkosim nākotnes iespējas, par kurām centrālās bankas jau ir sākušas domāt – tām ir interese, tās jau publicējušas pētnieciskus darbus un bijuši pirmie eksperimenti.

Centrālajai bankai ir jāiet kopā ar tehnoloģiju attīstību, lai nepiepildītos dažu vizionāru redzējums, ka centrālo banku pasivitātes rezultātā emitētā nauda pamazām izzudīs no apgrozības un cilvēku digitālajos maciņos paliks tikai privāto emitentu emitētās kriptovalūtas. Privātās naudas uzvara nozīmētu arī privātā sektora uzvaru pār valsti, bet atstāsim valsts un privātā sektora spēkošanos filozofiskākas ievirzes rakstiem. Kamēr pastāv centrālās bankas, tām būs jāseko līdzi un jāpielāgojas tehnoloģiju attīstībai. Līdzšinējās zinātnieku diskusijas ir izvirzījušas divus veidus, kā var tikt glabāta centrālās bankas digitālā nauda. Centrālās bankas digitālā nauda varētu tikt glabāta centrālajā bankā atvērtos kontos (angliski – account based) vai arī elektroniskajās ierīcēs (angliski – value based). Šie abi centrālās bankas digitālās naudas veidi var pastāvēt neatkarīgi no tā, kas ir digitālās naudas izplatītājs naudas gala īpašniekiem – centrālā banka vai bankas.

Dažādas organizācijas pasaulē un arī Latvijā mēra sabiedrības finanšu pratības līmeni, izstrādā priekšlikumus tās uzlabošanai, rīko izglītojošus pasākumus un meklē veidus, kā padarīt sabiedrību zinošāku un prasmīgāku naudas lietās.

Finanšu pratība jeb vienkārši prasme rīkoties ar savu naudu – kādēļ tā ir svarīga katram un sabiedrībai kopumā? Prasme rīkoties ar naudu nav stāsts par to, cik labi spēju saskaitīt makā esošos līdzekļus vai izrēķināt maksājuma summu ar visu atlaidi pie kases. Naudas prasme iezīmējas noteiktā rīcībā: domāt par ikdienas vajadzībām un spēt tās pārdomāti apmaksāt, domāt par nākotni, paredzot iespējamos izdevumus ilgākā laika periodā, un prast izvairīties no maldīgiem finanšu lēmumiem, tajā skaitā pasargāt savu naudu no krāpniekiem. Kā tad mums kopumā veicas šajā jomā?

Domāju par ikdienas vajadzībām

Naudas lietas un kārtība tajās būtiski ietekmē kopējo labsajūtu. Šķiet loģiski – jo vairāk naudas, jo priecīgāks esi. Tomēr šī sakarība ir vien šķietama, jo finanšu stress rodas gan turīgiem iedzīvotājiem, gan cilvēkiem ar ierobežotiem līdzekļiem. Stresu rada nesakārtotas naudas lietas, proti, dažādi neparedzēti finanšu satricinājumi un sajūta, ka naudas visam nepietiek.

«Bija konkrēts brīdis, kad Juraša kungs pieteicās uz vizīti pie «donnas Danas». Viņš atnāca ar diezgan biezu mapīti. Tas bija tad, kad Finanšu policijā sākās reorganizācija.»

To intervijā DB saka bijusī Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Finanšu policijas pārvaldes direktora vietniece un Izmeklēšanas daļas priekšniece Ļubova Švecova.

Advokāts Aldis Gobzems intervijā Dienas Biznesam runāja par «vilkačiem», kas tiesībsargājošajās iestādēs piesedz būtībā organizēto noziedzību. Viņš minēja tādu «zelta trijstūri», ko nozarē visi zinot, - Jurašs, Čerņeckis un Bunkus. Juris Jurašs ir bijušais augsta ranga KNAB darbinieks, Kaspars Čerņeckis un Kaspars Bunkus - augstas VID amatpersonas. Jūs ilgus gadus strādājāt VID Finanšu policijā, varat par to kaut ko teikt. Vai jūs lasījāt šo interviju?

Lasīju šo interviju ar interesi un apbrīnu par to, ka cilvēks tik drosmīgi stāsta objektīvi pastāvošas lietas. Varu teikt, ka 99,9% no Gobzema intervijā teiktā ir patiesība. Tikai tas drīzāk nav trijstūris, bet četrstūris vai patiesībā vēl sarežģītāka figūra. Varbūt tā drīzāk ir piramīda, kuras augšgalā ir viena figūra, bet pamatus stiprina vēl dažas. Un notiek aktīvs menedžments šīs trijstūra piramīdas ietvaros starp tajā ietilpstošajiem darboņiem.

Ir lietas, kurās piesardzības dēļ vien vajadzētu rīkoties tālredzīgi un ar apdomu, un viena no šādām lietām ir Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektores atstādināšana un iespējamā rotācija uz citu amatu valsts pārvaldē. Pārmetumi ir par korupciju, un tā nav pirmā reize, kad VID darbiniekus pieķer iespējamā kukuļņemšanā.

Iepriekšējais finanšu ministrs Jānis Reirs tieši šo pārkāpumu dēļ, kas met ēnu uz VID vadību, atstādināja Ievu Jaunzemi no amata uz disciplinārlietas izmeklēšanas laiku.

Pašreizējās sarunas ar I. Jaunzemi jaunajam finanšu ministram Arvilam Ašeradenam bijušas konstruktīvas, vēstī aģentūra LETA. Vēl tikai jāsagaida papildu ziņas, un esot daži jautājumi, kas jāprecizē. A. Ašeradens gan skaidri nenorāda, kāds būs lēmums, bet acīmredzami tiek paredzēta iespēja paturēt I. Jaunzemi esošajā amatā, kas nepārprotami rada reputācijas riskus VID kopumā.

Kur ir bažas, un kādi patiesībā ir pārmetumi? Biznesa vidē, tajā, kas maksā nodokļus, ir skaidrs priekšstats par to, kad maināmi vadītāji. Proti, brīdī, kad vadītājs acīmredzami nekontrolē situāciju, pilnībā nepārzina uzņēmumu un tiek pieļauti pārkāpumi apakšnieku dēļ, ir pamats mainīt direktoru. Tieši tik vienkārši – nav jāgudro, vai vadītājs pats personīgi ir vai nav piedalījies likumpārkāpumos, ir vai nav līdzvainīgs pie kādiem zaudējumiem, preventīvi vadītāju maina pret tādu, par kuru ir cerības, ka viņš spēs pārvaldīt uzņēmumu, tādu, kas lauciņu spēs pārskatīt un rīkoties, vēl pirms kāda ķeza ir notikusi.

Otrdien, 22.martā, valdība apstiprināja grozījumus noteikumos par rūpniecisko zveju iekšējos ūdeņos, kas paredz virkni izmaiņu pašreizējā regulējumā, kā arī noteikumi precizēti atbilstoši Zvejniecības likuma jaunākajām normām, informē Zemkopības ministrija.

Grozījumi noteic, ka zvejniekiem zvejas atļaujā (licencē) turpmāk būs norādīts ne tikai zvejas rīku skaita limits, bet arī zvejas limits, kā arī atsevišķu zivju sugu nozvejas apjoma limits, ja attiecīgajos ūdeņos tāds ir noteikts. Turklāt zvejas žurnālu iesniegšanas laiks ir pagarināts, nosakot žurnālu par iepriekšējo mēnesi iesniegšanas termiņu līdz 15. datumam (iepriekš - 10. datums).

Pēc makšķernieku nevalstisko organizāciju ierosinājuma un ar Latvijas iekšējo un jūras piekrastes ūdeņu resursu ilgtspējīgas izmantošanas un pārvaldības konsultatīvās padomes atbalstu iekšējo ūdeņu pašpatēriņu zvejnieku zivju ieguves ierobežojumi (par vienu reizi) un nosacījumi pielīdzināti makšķerēšanas, vēžošanas un zemūdens medību normām.

Sākotnēji draugiem.lv bija vien draudzēšanās portāls, desmit gadu laikā radušies dažādi saistīti projekti, kas pamazām attīstījušies par atsevišķiem uzņēmumiem. Intervijā DB draugiem.lv izveidotāji Lauris Liberts un Agris Tamanis stāsta par desmit gados piedzīvoto, Amerikas pieredzi, neveiksmēm biznesā, kas piederas pie lietas, un atklāj, ka no nulles sākt biznesu ir grūtāk, bet tad, kad ir citi projekti, katra nākamā sākums ir vieglāks.

Desmit gadi – tas ir daudz vai maz?

L.L. Interneta pasaulē tā ir mūžība. Šie desmit gadi bijuši ļoti piesātināti. Pašiem liekas, ka daudz esam iemācījušies un sapratuši. Atskatoties pagātnē, uzsākot to visu, izpratne bija ļoti niecīga. Droši vien, ka tiktāl esam nokļuvuši, jo apkārt ir gudri cilvēki un mums paveicās ar atsevišķiem pakalpojumiem.

Kurā brīdī jūs sākāt darīt kaut ko papildu?

L.L. Jau pēc pāris mēnešiem, kad mēs palaidām draugiem.lv, bija ambīcijas, ka vajag kaut ko piedāvāt ārzemēs saistībā ar portālu. Mēģinājām jau pēc kāda pusotra gada un tad tā pamatīgi apsvilinājāmies.

AS AB City šobrīd pārstāv 51% Olainfarm akciju un ir pieņemts lēmums pārtraukt uzņēmuma akciju kotēšanu biržā.

Kādas ir AS Olainfarm attīstības ieceres AB City holdingkompānijā, kuras īpašumā ir AS Repharm, AS Veselības centru apvienība, Mēness aptieku tīkls un citi pelnoši uzņēmumi, Dienas Bizness jautāja AB City valdes loceklim Robertam Tavjevam.

Fragments no intervijas

Biržā norādīts, ka AS AB City ir kļuvis par Olainfarm kontrolpaketes turētāju – kā nonācāt līdz Olainfarm kontrolpaketei? Kad konkrēti sākāt interesēties par akciju iegādi un Olainfarm?

Par akciju iegādi sākām domāt pirms aptuveni diviem gadiem, t.i., 2019. gada beigās. Teikšu godīgi, mūs kā vērotājus no malas tajā mirklī satrauca ap uzņēmumu notiekošie procesi. Tomēr kā tobrīd tā arī šodien ir skaidrs, ka mēs gribam sevi pierādīt zāļu ražošanā. Mūsu holdingā jau ietilpst Rīgas Farmaceitiskā fabrika, bet tās ir vienkāršas ārstniecības formas, tie ir dažādi ārstnieciski šķīdumi, ziedes, tinktūras. Tā no farmaceitiskās ražošanas mērauklas ir vienkāršā ražošana, mēs gribējām sevi pierādīt sarežģītākā līmenī. Domājot par attīstības virzieniem, bijām nonākuši pie diviem virzieniem. Pirmais attīstības virziens ir medicīna, kas mūsu holdingā ir pārstāvēta kā Veselības centru apvienība jeb VCA. Otrais attīstības virziens – medikamentu ražošana. Olaines situācija pavēra iespēju domāt par sarežģītāku zāļu ražošanu. Līdz tam šādas iespējas nebija, mēs sapratām, ka gribam to darīt, bet iespējas nav. Konkrētais gadījums deva iespēju. Olainfarm gadījumā, par cik praktiski viss saražotais tiek eksportēts, tas faktiski ir kā iegādāties uzņēmumu ārvalstīs, kurš tikai fiziski atrodas Latvijā.

Degsme, ticība un pārliecība, ka cītīgs darbs nes augļus, ir Latvijas sieviešu volejbola izlases galvenās treneres Ingunas Minusas sabiedrotie

Inguna pati izprot «drēbi» un ir piedzīvojusi gan spožu uzvaru pludmales volejbola disciplīnā Eiropas līmenī, gan, protams, izjutusi zaudējuma smeldzi, bet tā rūdās tērauds. Fakts, ka pats savulaik esi bijis profesionāls sportists, nepadara par lielisku treneri, viņasprāt, tam ir jābūt dabas dotam talantam. Ir jābūt vēlmei sevi pilnveidot un jāspēj motivēt komanda neatlaidīgam, ilgstošam darbam, tikai tad var plūkt augļus – uzvaras.

Fragments no intervijas, kas publicēta 26. oktobra laikrakstā Dienas Bizness:

Patlaban Latvijā par sporta karaļa titulu cīnās te hokejs, te futbols, te basketbols. Volejbols cīņā par troni vismaz pagaidām aktīvi nepiedalās. Kādēļ, tavuprāt, volejbols nespēj popularitātes ziņā apsteigt citus sporta veidus un atrodas tādā kā pabērna lomā?

Krāpnieki, izmantojot sabiedrībā zināmu cilvēku vārdus, izsūtījuši Latvijas iedzīvotājiem e-pastus, kuros lūdz viņiem aizdot naudu kādu negaidītu izdevumu segšanai. Šādi viltus e-pasti izsūtīti, piemēram, ekonomista Ulda Oša un SIA Afterdog vadītāja Mārtiņa Vidzenieka vārdā.

Epastā angļu valodā skaidrots, ka persona atrodas Ukrainā, taču ir pazaudējusi maku un telefonu, tādēļ netiek projām no viesnīcas, jo pasi paņēmis tās personāls. Epasta saņēmējs tiek lūgts aizdot naudu, lai varētu samaksāt par viesnīcu un tikt mājās. Pats ekonomists jau sociālajā portālā Twitter informējis, ka ziņojumu nav sūtījis viņš. Arī M. Vidzenieks apstiprina, ka ir Latvijā un Ukrainā nemaz nav bijis. Viņš gan skaidro, ka epastus saņēmuši visi viņa kontakti epastā, un viņš vēl šodien turpina atbildēt uz telefona zvaniem un skaidrot, ka viņam nevajag materiālo palīdzību.

Tas, ka epasts ir sūtīts it kā no zināmas personas epasta, ir ļoti viegli izdarāms, stāsta Kaspersky Lab vecākā surogātpasta (Spam) analītiķe Tatjana Ščerbakova, skaidrojot, ka surogātpasta sūtītāji var ielikt lauciņā «from» visu, ko vien viņi vēlas. Tomēr viņa norāda, ka ir jāpievērš uzmanība pašai vēstulei - ja tekstā nav personīgās uzrunas, bet pats teksts izskatās dīvains, tad tas ir surogātpasts. Tas attiecas arī uz lūgumiem aizdot naudu vai standarta stāstiem par sarežģītajām situācijām. Parasti surogātpasta izplatītāji atrod savu upuru e-pasta adreses, izmantojot vai nu piemeklēšanas stratēģiju vai skenējot web-lapas, ziņojumu dēļus, sociālos tīklus, forumus, čatus.

#Atsaucoties lielajai lasītāju interesei, DB publicē interviju ar Latvijas Bankas prezidentu un Eiropas Centrālās bankas padomes locekli Ilmāru Rimšēviču, kas norisinājās 2017. gada martā. Kā zināms, I. Rimšēvičs intervijas līdz šim sniedzis salīdzinoši reti.

Atsaucoties lielajai lasītāju interesei, DB publicē interviju ar Latvijas Bankas prezidentu un Eiropas Centrālās bankas padomes locekli Ilmāru Rimšēviču, kas norisinājās 2017. gada martā. Kā zināms, I. Rimšēvičs intervijas līdz šim sniedzis salīdzinoši reti.

Latvija bauda eirozonas labumus

Iestāja eirozonā Latvijai deva pieeju ļoti lētiem kredītresursiem uz ļoti gariem termiņiem, turklāt ļāva izvairīties no valūtas spekulantu uzbrukumiem, kas būtu apdraudējuši valsts tautsaimniecību, paliekot pie lata

To intervijā DB stāsta Latvijas Bankas prezidents un Eiropas Centrālās bankas padomes loceklis Ilmārs Rimšēvičs. Viņš atzīst, ka pašlaik svarīgākais ir noturēt vārgos kreditēšanas pieauguma asnus, kā arī koncentrēties nevis uz kādu naidnieku vai kaitnieku meklēšanu, bet gan skatīties un meklēt iespējas, ko un kā paši varam darīt labāk.

Par jaunās akustiskās koncertzāles projekta tapšanu un politiskajiem šķēršļiem tā ceļā laikrakstā Diena saruna ar arhitektu, biroja Sīlis, Zābers un Kļava vadītāju Andi Sīli.

Publiski tiek apgalvots, ka arhitektu vidū esot panākta vienošanās par Kongresu nama pārbūvi par akustisko koncertzāli. Jūs esat Kultūras ministrijas izveidotajā koncertzāles projekta darba grupā. Vai tiešām ir tā, ka visi vienprātīgi ir sajūsmā par Kongresu namu kā akustiskās koncertzāles vietu?

Tā tas noteikti nav. Arhitekti parasti ne par ko nespēj vienoties. Un tas ir labi – arhitektu vidū ir jābūt dažādiem viedokļiem, citādi mēs dzīvotu vienveidīgās ēkās un vidēs. Runājot par Latvijā pazīstamiem cilvēkiem, kuri nodarbojas ar arhitektūru vai no šīs jomas kaut ko saprot, vairums no viņiem uzskata, ka Kongresu nams nepavisam nav tā labākā vieta akustiskajai koncertzālei. Lielāks konsenss, tieši pretēji, ir par Andrejsalu. Jo skaidrs, ka Andrejsala ir vieta ar pietiekami lielu potenciālu, koncertzāles funkcija tur ietilpst ideāli. Kongresu nams varbūt arī nebūtu slikta vieta, ja mūsu kultūras pieminekļu speciālisti teiktu – labi, Dievs ar to, jaucam gandrīz pilnībā nost un būvējam kaut ko jaunu tajā vietā. Bet finansiāli tas nebūtu prātīgs lēmums. Jāņem arī vērā, ka tur jau kāds miljons ir iztērēts, projektējot ēkas pārbūvi par mākslīgi apskaņotu koncertzāli, kas arī Rīgai ir nepieciešama. Tā tur diezgan labi ietilpst, un šis projekts ir visai racionāls un viegli realizējams.

Neskatoties uz to, ka jau visai ilgi tiek runāts par skaidras naudas norietu, šī pandēmija atklājusi, ka pēc tās daudzviet Rietumu pasaulē saglabājas liels pieprasījums.

Tas zināmā mērā varētu būt pārsteigums, ja ņem vērā, ka pasaule Covid-19 laikmetā cik vien tas ir bijis iespējams pārslēgusies uz dzīvi tiešsaistē. Lai nu kā - pieprasījums pēc papīra naudas pandēmijā audzis, kur sevišķi liels tas ir bijis pēc lielāka nomināla banknotēm, ziņo, piemēram, Bloomberg.

Kā piemērs tiek izcelti Apvienotās Karalistes dati, kur papīra naudas vērtība apritē pagājušā gada trešajā ceturksnī palielinājusies līdz 78 miljardiem sterliņu mārciņām. Kopš pandēmijas pirmā viļņa martā tas esot pieaugums par 11,5%. Tādējādi kādas runās par papīra naudas norietu patiesībā daudzviet nemaz neatbilst realitātei. Tajā pašā Apvienotajā Karalistē kopš 2014. gadā skaidras naudas apjoms apgrozībā audzis par 40%, liecina pieejamie dati.

Latvija ir maza valsts, tāpēc nevaram atļauties taisīt sliktus produktus, visu laiku ir jāuztur kvalitāte un spriedze

Tā norāda šefpavārs Māris Jansons, kurš pirms gada atvadījās no savas ilggadējās darba vietas – restorāna Bibliotēka No1 Rīgā, lai pievērstos jaunam projektam ārpus tās. Iespējams, šā gada nogalē durvis vērs viņa jaunais lolojums – restorāns Kest Cēsīs, kurš atrodas kādreizējā ugunsdzēsēju depo.

Fragments no intervijas, kas publicēta 23. novembra laikrakstā Dienas Bizness:

Pavāri pēc iespējas cenšas izmantot vietējos produktus. Vai mūsu vietējie ražotāji spēj nodrošināt vajadzīgos apjomus restorāniem?

Kaut kādā ziņā – jā, bet kaut kādā ziņā – nē. Restorānam, kas strādā ar Latvijas produktiem, vajadzētu sadarboties ar saviem zemniekiem. Domāju, ka Latvijā kopumā ļoti maz restorānu strādā ar labiem Latvijas produktiem. Audzētāji nevar nodrošināt apjomus daudziem restorāniem, bet vienlaikus nevar atļauties strādāt tikai ar vienu vai diviem restorāniem, jo tad nevarēs izdzīvot. Tomēr situācija ir stipri labāka nekā pirms desmit gadiem, kad mēs, pavāri, sākām popularizēt mūsdienu Latvijas virtuvi un uzrakstījām manifestu. Noteikti ir labāk, nekā bija. Kad Latvija iestājās Eiropas Savienībā, bija tikai ananāsi, avokado un garneles. Kāda latviešu virtuve!? Bietes? Pats mājās ēd bietes. Taču šobrīd biete ir gandrīz katrā ēdienkartē.

Ik gadu skaitām iekšzemes kopproduktu, ik gadu visā Latvijas teritorijā pašvaldības veido izlīdzināšanas fondu un to pārdala un izrādās, ka bez dotācijām var pastāvēt vien Rīga un Pierīga. To parāda 2020. gada dati, bet tendence nemainās arī šogad.

Vai Latvija pēc 30 gadiem būs tikai ap Rīgu? Kuram tas rūp?

Ārpus Rīgas reģiona viss ir dotējams

2010. gadā Pašvaldību izlīdzināšanas fondā līdzekļus vēl iemaksāja tādas pašvaldības kā Jelgavas pilsēta, Ogres novads, Ventspils un Valmiera. Liepāja ne deva, ne prasīja naudu no fonda, līdzīgi arī Rēzekne, Cēsu novads, Lielvārdes novads, Ozolnieku novads. 2020. gadā neviena pašvaldība ārpus Rīgas un Pierīgas pašvaldību izlīdzināšanas fondā naudu neiemaksāja. Jāpiebilst, ka izlīdzināšanas fonda maksājumus pārrēķinājām atbilstoši 2023. gada situācijai un dalījumam plānošanas reģionos.

2010. gadā valsts dotācija, kas papildināja fondu, bija vien 8,5 miljoni latu, bet 2020. gadā tā veidoja gandrīz 184 miljonus eiro. 2021. gadā jau 198,7 miljonus eiro. Pēc pašvaldību reformas 2022. gadā provizoriskie dati rāda, ka dotācijām vajadzēs mazāk, aptuveni 81 miljonu eiro, tomēr kopumā reģionālās reformas izraisītās izmaiņas nepriecē. Pašvaldību ieņēmumi 2022. gadā pēc dotācijām paliek gandrīz nemainīgi – kopumā aptuveni 1,76 miljardi eiro. Gadā, kad inflācija pēdējos mēnešos pārsniedza 20% robežu! 2023. gadā tiek prognozēts, ka Rīga izlīdzināšanas fondā iemaksās gandrīz divas reizes vairāk nekā 2020. gadā – 124 miljonus eiro.

«Piecas dienas pēc manas pret Rasnaču vērstās runas es tiku arestēts. Nevis demisionēja Rasnačs, bet apcietināja Kaimiņu,» sarunā ar DB rezumē Latvijas Republikas Saeimas deputāts Artuss Kaimiņš

Jūs aizturēja Saeimas sēdes sākumā. Kas bija tas, ko jūs nepateicāt?

Vispirms es izstāstīšu, ko es pateicu. Iepriekšējā Saeimas sēdē pirms manas aizturēšanas es uzkāpu tribīnē. Galvenā lieta man bija pateikt, ka tie, kas balsos «pret» Rasnača demisiju, atturēsies vai izraus savas kartes no balsošanas mašīnas, tie atbalsta maksātnespējas administratoru mafiju Latvijā. Tas bija ar piemēriem, kāpēc tas tā ir. Tad pēkšņi tajā Saeimas sēdē tika izsludināts pārtraukums līdz nākamās nedēļas trešdienai.

Varbūt tomēr atgādiniet, ko minējāt savā slavenajā runā?

Es pateicu zināmo faktu, ka tieslietu ministrs Rasnačs Facebook mierīgi lielās ar debiju supošanā tās dienas vakarā, kad tika nošauts Mārtiņš Bunkus, un neuzņemas nekādu - ne morālo, ne politisko atbildību. Neveic savus ministra pienākumus. Uzskata, ka viss ir labi. Šo runu jūs varat paskatīties manā Fb laika joslā 14.jūnijā, ja interesē. Taču es pieprasīju vēl vienu demisiju, kas ir, manuprāt, absolūti nepieciešama. Ašeradena kungam. Trīs mēnešus iepriekš, kad es 8.martā uzkāpu tribīnē, toreiz es teicu: Ašeradena kungs, es nebalsošu par jūsu demisiju, jo jūs no šīs tribīnes solījāt, ka OIK ir negodīgs nodoklis, kurš nedrīkst būt, un ka jūs atbildēsiet pēc lietas būtības, un ka šī lieta Latvijā tiks izbeigta. Šis slēptais OIK nodoklis. Ašeradena kungam bija trīs mēneši. Ir rakstīti kopā, ja es nemaldos, 19 pieprasījumi. Bet Saeimas pieprasījumu komisijā tie visi ir noraidīti. Ašeradena kungam nav bijis jāatbild uz šiem jautājumiem. Tā vietā Ašeradena kungs sasauca darba grupu ar 35 cilvēkiem par valsts naudu. Noīrēja ārpakalpojumu par valsts naudu, nedomāju, ka tas bija lētākais. Kas tā bija par firmu? Ernst&Young, man liekas. Tātad 35 cilvēki un Ernst&Young ies un pārbaudīs spēkstacijas. Rezultātā nupat Ašeradens iznāca un pateica: esam secinājuši, ka ar OIK neko nevar izdarīt, to nevar izbeigt, bet, redziet, mēs darba grupā esam baigi strādājuši. Nu mēs redzam arī, kā tika izvēlēts VID ģenerāldirektora amata kandidāts Skujiņš, kur vesela darba grupa, vesela komisija sēdēja. Arī ne par mazu valsts naudu. Bet Aldis Gobzems vienkārši piecpadsmit minūtes pasēdēja internetā. Un saraka visas šīs te shēmas, no kurienes nāk Skujiņš, Martinsona kungs un viss pārējais šajā sakarā.

Banku biznesa eksperts, kādreizējais Latvijas Hipotēku un zemes bankas valdes priekšsēdētājs Inesis Feiferis intervijā laikrakstam Diena.

Kā vērtējat, ka šobrīd tiek pārdota pēdējā no valstij piederošajām bankām - Citadele?

Ekonomikas ministrs Vjačeslavs Dombrovskis izteicies, ka Latvija ir uzņēmusies saistības šo banku pārdot un, ja pati to neizdarīs, tad to paveiks citi, iespējams, par sliktāku cenu. Grūti komentēt, detaļās nepārzinot šo saistību saturu un kāpēc tās uzdizainētas tieši tā. Es personīgi uzskatu, ka Citadeli vajadzēja paturēt valsts rokās, bet, ja to nedrīkst, tad ļaut izpirkt mūsu pašu valsts iedzīvotājiem, uzņēmējiem. Vienmēr esmu pārstāvējis viedokli, ka Latvijai vajag savu banku, lai atbalstītu savus uzņēmējus. Lai arī pastāv uzskats, ka ekonomika regulējas pati un to, vai bankas piešķir kredītus vai ne, nosaka pieprasījums un piedāvājums, tomēr privāto banku darbībā valda citi principi un tie nav orientēti uz īpašu atbalstu nacionālajiem uzņēmējiem.

VID EDS vienotā konta datorsistēma spēj uzrēķināt kavējumus par samaksātiem nodokļiem.

Divu juristu, zvērināta advokāta un zvērināta advokāta palīga, labprātīgi veikti nodokļu avansa maksājumi Valsts ieņēmumu dienestam (VID) par 2020. gadu noveduši pie kavējumu naudas aprēķina, kā viņi apgalvo, par jau nomaksātiem nodokļiem. Abi iesnieguši prasības tiesā, un, iespējams, ka šīs prāvas kļūs par paraugprāvām un spēs mainīt VID līdzšinējo praksi nokavējuma naudas aprēķinā, jo faktiski juristi strīdas par datorsistēmas lēmumiem, kuru pareizību VID ierēdņi tagad centīsies pamatot tiesai.

Zvērināta advokāta stāsts

Visi zvērināti advokāti un zvērinātu advokātu palīgi ir pašnodarbinātas personas – šādu nodokļu maksātāja statusu advokātiem nosaka likums. Stāsta ievads ir pirmā pandēmijas gada izmaiņas nodokļu nomaksas kārtībā. Līdz 2020. gadam visiem pašnodarbinātajiem no VID puses tiek aprēķināts iedzīvotāju ienākuma nodokļa avansa maksājums, kas obligāti jāmaksā avansā par katru nākamo taksācijas gadu.

Augstākā tiesa 3. decembrī atzina, ka komandītsabiedrība EXPO 2015 ir uzvarējusi Ekonomikas ministriju. Spriedums vairs nav pārsūdzams un pasaka, ka uzņēmums līdzekļus 2015. gada Milānas paviljona iecerei tērējis likumīgi.

Uzņēmums Positivus Event bija EXPO 2015 komandīts, tādēļ arī saruna ar īpašnieku Ģirtu Majoru. Intervijas laikā rodas deja vu sajūta. Dienas Bizness jau publicēja sarunu ar vienu no Aerodium īpašniekiem Ivaru Beitānu, kura stāstā strīda ābols bija Šanhajas EXPO izstādes Latvijas paviljons. Lieta uzvarēta Augstākajā tiesā šā gada oktobrī pret LIAA. I. Beitāna gadījumā strīds bija ar LIAA vadītāju Andri Ozolu, bet Majora gadījumā - ar ekonomikas ministri Danu Reiznieci-Ozolu. Abos gadījumos pēc strīda uzvaras civiltiesiskā kārtībā pret uzņēmējiem sāktas krimināllietas. Ekonomikas ministrija pagaidām lietu nekomentē.

Rīdzinieces Unas Valteres aizraušanās jau gadus piecus ir pērlīšu rotu aušana, taču kopš šā gada augusta tā pārtapusi zīmolā ROTAA .

Idejas aizsākumi meklējami viņas braucienā uz Venēciju – Murano stikls, pērlīšu un mākslinieku bodītes iedarbojās uz Unu kā bumba ar laika degli. Mājās tika pārvestas dažādas piemiņas lietas un arī pavisam vienkārša pērlīšu rokassprādze, kas joprojām ir mīļa un tiek nēsāta vēl šodien. Toreiz Una nedomāja, ka kādu dienu pati darinās šādas rotas un izveidos savu rotu studiju.

Rotu aušana piesaista

«Tas ir mans, varu darīt stundām, pazūd laika izjūta, uz pērlīšu paciņam vajadzētu likt brīdinošus uzrakstus,» saka Una. Visas pieejamās virsmas mājās nokrautas ar pērlītem, diegiem un instrumentiem – «tā ir mana ikdiena, darbs un meditācija, par kuru jāpateicas ģimenei. Tagad es daru to, ko sirds un rokas man liek, ar lielu prieku un patikšanu!»