Lai arī nevienas porcelāna rūpnīcas pie mums vairs nav, individuāli mākslinieki turpina strādāt un kopt porcelāna izgatavošanas prasmes
«Porcelāns ir karalisks materiāls, ekskluzīvs, reti kurš ar to nodarbojas. Porcelāns prasa cieņpilnu attieksmi un pacietību. Tas nav tik vienkārši, kā varētu šķist. Lai cik dīvaini tas izklausītos, porcelānam ir atmiņa. Piemēram, kad veidoju kādu priekšmetu un netīšām iemīcās stūrītis, to izlabo, izlīdzina un izskatās, ka viss ir kārtībā, bet karsēšanas procesā tas atkal parādās,» saka Diāna Boitmane, kuras izgatavotos traukus, suvenīrus un rotas veikalos var manīt ar zīmolu Malka Porcelain. Viņa ar porcelānu strādā 14 gadus un jau bērnībā sākās viņas aizraušanās ar keramiku. «Manā bērnībā laukos Kurzemē bija māli, ar māsīcu taisījām figūriņas un rīkojām izstādes. Pēc pamatskolas gribējās iet mākslas virzienā, jo šķita, ka caur formu es labāk varu izteikties.
Mazs tirgus
Diāna izgatavo visdažādākos priekšmetus no porcelāna – traukus, rotas, eļļas lampas, figūriņas utt. Drīzumā viņai būs pirmā personālizstāde, kurā tiks apvienota grafikas studiju pieredze ar porcelānu un tā būs vairāk vērsta konceptuālā dizaina un mākslas virzienā. «Domāju, ka daudzi dizaineri Latvijā saskaras ar to, ka te ir mazs tirgus. Kā nozare porcelāna ražošana ir vispār izmirusi kopš 1997. gada, kad aizvēra Rīgas Porcelāna rūpnīcu. Tagad ir tikai individuālas darbnīcas,» teic Diāna.
Spriežot par to, vai Latvijā varētu atgriezties pie apjomīgas ražošanas, viņa norāda, ka tam nepieciešamas lielas investīcijas. «Kādreiz Porcelāna rūpnīcai veda izejvielas no Krievijas, bija lēta elektrība un gāze, noieta kanāli. Šobrīd konkurence pasaulē ir ļoti liela – tepat Somijā, Čehijā, Vācijā un Nīderlandē ir izcils porcelāns. Domāju, tik mazā valstī kā Latvija porcelāna fabrika ir visai nereāls sapnis,» viņa spriež.
Šopavasar ar Valsts Kultūrkapitāla fonda atbalstu Diāna bija pieredzes apmaiņā Delftas karaliskajā porcelāna rūpnīcā Nīderlandē, kur ieguva jaunas zināšanas un pieredzi. Taču bijis interesanti redzēt, ka kopumā tur strādā tāpat kā viņa Latvijā. «Holandieši bija atsaucīgi. Protams, visus noslēpumus neatklāja, bet savā pieredzē dalījās. Tādi braucieni ir ļoti vērtīgi, jo paplašina redzesloku. Gribētu aizbraukt uz rūpnīcām Čehijā, Somijā, kā arī uz Ķīnu, jo Eiropas porcelāns ir radīts mākslīgi, bet ķīniešiem tas ir veidojies dabiski vairāku tūkstošu gadu laikā – tas nav tik kaprīzs, kvalitāte un fizikālās īpašības esot ekselentas,» saka Diāna.
Mēģinās internetā
Pagaidām Diāna darbojas mazā apjomā. Ir dažas vietas, kur Rīgā nopērkamas viņas gatavotās lietas. «Negribas taisīt masveida produkciju, kas būtu ļoti lēta, jo ķīniešus izkonkurēt tāpat nav iespējams. Varbūt viņiem klibo kvalitāte, bet ne visi redz atšķirību starp krūzīti par diviem eiro un mākslinieka darbu par 20 eiro,» viņa teic. Diāna savus darbus realizē veikalos Riija, Jūgendstila paviljonā, Istabā. «Pagaidām pārdodu tikai Latvijā, bet plānoju apgūt ārzemju portālus, piemēram, Etsy. Es izgatavoju samērā mazas lietas, ko būtu viegli transportēt. Man jāpiestrādā pie mārketinga – ideju ir papilnam, bet man nav zināšanu, kā produktu virzīt tirgū. Man nav biznesa izglītības, vairāk visu daru pēc izjūtām. Piemēram, es gribētu piedalīties grantu konkursā Atspēriens, bet, lai uzrakstītu projektu, labi jāsaprot finanšu lietas. Man tas viss vēl ir tik svešs. Laikam jāsadarbojas ar kādu,» spriež Diāna. Pagaidām viņa darbojas viena pati, bet ar laiku vēlētos piesaistīt kādu darbinieku.
Sadarbojas ar muzeju
Nesen Diāna uzsākusi sadarbību ar Rīgas Geto muzeju. Tur top darbnīca, kur izgatavot tematiskus suvenīrus un vadīt radošās meistarklases. Sadarbībā ar muzeju tiek veidota jūdaikas suvenīru līnija – svečturi, mezuzas, eļļas lampas, šabata trauki u.c. «Šie ebreju simboli un priekšmeti man ir kas pavisam jauns – tas ir kaut kā jauns izaicinājums kā dizainerei. Šis ir aizraujošs projekts,» saka Diāna.
Interesants fakts saistās ar nosaukumu un tagadējo sadarbību ar Rīgas Geto muzeju. Kad viņa savu zīmolu nodēvēja par Malka Porcelain, daudzi bija neizpratnē par tādu izvēli. «Tolaik man bija sajūta, ka vajag tādu nosaukumu, jo es izgatavoju lietas, kas silda gan tiešā, gan pārnestā nozīmē. Kad sāku sadarbību ar muzeju un tikos ar rabīnu Menahemu Barkānu, viņš atklāja, ka vārds «malka» ivritā nozīmē karaliene, ķēniņiene,» viņa stāsta.
Negrib taisīt niekus
Malka Porcelain sortimentā ir arī suvenīri. «Negribas nolaisties līdz lētam līmenim, taisīt niekus. Jāsabalansē, lai būtu gaumīgi un tajā pašā laikā par normālu cenu, lai tūrists varētu tos iegādāties. Var, protams, taisīt tikai ekskluzīvas lietas, bet tad ir mazāka iespēja, ka kāds tās nopirks,» saka Diāna. Viņa sadarbojas arī ar dizaineru apvienību Rijada. «Domājam par izsmalcinātiem oficiālajiem Latvijas suvenīriem,» viņa atklāj.
Vērtējot Latvijas veikalos nopērkamos suvenīrus, Diāna teic, ka šī joma pēdējos gados pamazām attīstās pozitīvā virzienā. «Senāk suvenīri bija diezgan briesmīgi, bet tagad iet uz labo pusi. Protams, joprojām ir suvenīru veikali, kas preci masveidā iepērk no Ķīnas. Tiem ir patīkama cena, bet kvalitāte apšaubāma. Ir tūristu tips, kas pēdējā brīdī kaut ko nopērk, un tiem tādi varbūt der. Tūristu, kas vēlas kaut ko kvalitatīvu, ir mazāk, bet ir. Ar publiku jāstrādā,» viņa saka. Diāna gan apzinās, ka Latvijā viss atduras pret ražošanu, jo noieta tirgus ir mazs. Neesot daudz cilvēku, kas saprot kvalitatīvu dizainu – vairums labprātāk iepērkas Ikea un neaizdomājas par atšķirību. «Protams, varbūt tas ir arī finanšu jautājums. Tādu, kam ir nauda un kas prot novērtēt dizainu, ir ļoti šaurs loks. Tāpēc vajag izstrādāt stratēģiju ārzemēm,» spriež Diāna.