Banku biznesa eksperts, kādreizējais Latvijas Hipotēku un zemes bankas valdes priekšsēdētājs Inesis Feiferis intervijā laikrakstam Diena.
Kā vērtējat, ka šobrīd tiek pārdota pēdējā no valstij piederošajām bankām - Citadele?
Ekonomikas ministrs Vjačeslavs Dombrovskis izteicies, ka Latvija ir uzņēmusies saistības šo banku pārdot un, ja pati to neizdarīs, tad to paveiks citi, iespējams, par sliktāku cenu. Grūti komentēt, detaļās nepārzinot šo saistību saturu un kāpēc tās uzdizainētas tieši tā. Es personīgi uzskatu, ka Citadeli vajadzēja paturēt valsts rokās, bet, ja to nedrīkst, tad ļaut izpirkt mūsu pašu valsts iedzīvotājiem, uzņēmējiem. Vienmēr esmu pārstāvējis viedokli, ka Latvijai vajag savu banku, lai atbalstītu savus uzņēmējus. Lai arī pastāv uzskats, ka ekonomika regulējas pati un to, vai bankas piešķir kredītus vai ne, nosaka pieprasījums un piedāvājums, tomēr privāto banku darbībā valda citi principi un tie nav orientēti uz īpašu atbalstu nacionālajiem uzņēmējiem.
Citadele ir veidota no Parex, taču arī Hipotēku un zemes banka pavisam nesen tika sadalīta un viena tās daļa - Altum - nodarbojas ar atbalsta sniegšanu biznesam.
Tā ir vispārēja pieeja ES - kad nepieciešams krīzē glābt bankas, dabiski, ka valsts tiek piesaukta palīgā, bet, kad situācija daudzmaz normalizējas, privātajam kapitālam tiek dota zaļā gaisma un valstij no bankām jātiek vaļā. Altum kā attīstības finanšu institūcija atbalsta funkciju veic, taču caur privātajām bankām. Pa tiešo kreditēt tai nav atļauts.
Taču, ja mēs gribam sasniegt Eiropas valstu attīstības un labklājības līmeni, mums ir jāattīstās straujāk par valstīm, kas ir ES vecbiedri - Vāciju, Nīderlandi, Franciju. Tikai ar proaktīvu valsts politiku var panākt to, lai Latvijas iedzīvotāju dzīves līmenis pieaugtu straujāk un sāktu pamazām izlīdzināties.
Sanāk, ka mums vajadzēja paildzināt pēckrīzes atkopšanās periodu? Pārāk ātri pasludinājām, ka krīze pārvarēta?
Es nevaru atbildēt, vai to varēja izdarīt, bet tas, ka tā vajadzēja darīt, ja skatāmies teorētiski, jā, tam es piekrītu. Un vajadzēja paturēt valsts rokās gan tagadējo Citadeli, gan Hipotēku banku, apvienot abas un, iespējams, pievienot arī tos aktīvus, ko cilvēki zaudēja Krājbankā, un dot uzdevumu, teiksim, 7-8 gadu laikā atpelnīt visus zaudējumus un cilvēkiem atgriezt to, kas viņiem pienākas.
Plašāk lasiet trešdienas, 3.septembra, laikrakstā Diena!