Neskatoties uz to, ka jau visai ilgi tiek runāts par skaidras naudas norietu, šī pandēmija atklājusi, ka pēc tās daudzviet Rietumu pasaulē saglabājas liels pieprasījums.
Tas zināmā mērā varētu būt pārsteigums, ja ņem vērā, ka pasaule Covid-19 laikmetā cik vien tas ir bijis iespējams pārslēgusies uz dzīvi tiešsaistē. Lai nu kā - pieprasījums pēc papīra naudas pandēmijā audzis, kur sevišķi liels tas ir bijis pēc lielāka nomināla banknotēm, ziņo, piemēram, Bloomberg.
Kā piemērs tiek izcelti Apvienotās Karalistes dati, kur papīra naudas vērtība apritē pagājušā gada trešajā ceturksnī palielinājusies līdz 78 miljardiem sterliņu mārciņām. Kopš pandēmijas pirmā viļņa martā tas esot pieaugums par 11,5%. Tādējādi kādas runās par papīra naudas norietu patiesībā daudzviet nemaz neatbilst realitātei. Tajā pašā Apvienotajā Karalistē kopš 2014. gadā skaidras naudas apjoms apgrozībā audzis par 40%, liecina pieejamie dati.
"Cilvēki skaidru naudu tērē mazāk. Apgrozībā esošo banknošu kopējā vērtība gan ir pieaugusi, jo cilvēki, šķiet, vairāk skaidru naudu izvēlas glabāšanai. Šīs tendence ir saglabājusies jau vairākus gadus, un pandēmija to ir pastiprinājusi," atzinuši arī Anglijas Bankas pārstāvji. Arī citur pasaulē tiek izcelts, ka cilvēki skaidru naudu tērē mazāk, bet šajā pašā laikā – to tur vairāk.
Kā alternatīva
Lielam pieprasījumam pēc skaidras naudas par labu šobrīd spēlē vairāki apstākļi. Pandēmijas milzīga neskaidrība nozīmējusi, ka sabiedrībās pamatā augusi vēlme uzkrāt (protams, ja to vispār ir iespējams darīt). Tas ir saprotams – neskaidros laikos kādu lielu, nozīmīgu pirkumu izdarīšana parasti tiek atlikta uz vēlāku laiku un tā vietā tiek domāts par drošības rezervīti. Tāpat šīs krīzes unikālā daba nozīmējusi, ka bieži vien iedzīvotāji līdz ar visiem valdību ierobežojumiem nemaz nevar tērēt pat, ja tie arī gribētu. Pandēmija arī likusi padomāt par alternatīvām maksājuma iespējām. Proti, ja nu gadījumā viss patiešām sabrūk vai uzkaras, tad uz rokas paliek vismaz skaidra nauda, ar kuru, iespējams, joprojām var būt kādas norēķināšanās iespējas arī sliktākajos scenārijos. Tāpat ar skaidru naudu kādas nepieciešamības vajadzības gadījumā var norēķināties pa tiešo un ātri.
"Skaidra nauda ir aktīvs, par kuru cilvēki ir visai pārliecināti, ka tas nezaudēs vērtību. Tāpēc cilvēki lemj, ka viņi lielākā mērā savu bagātību grib turēt skaidrā naudā," martā klāstīja arī ASV Bostonas Federālo rezervju vadība. Tā vēl piebilst, ka dažkārt karšana kā tāda ir aizsargreakcija izolācijas, satraukuma un bezcerības apstākļos. Cilvēki šādos brīžos cenšas saglabāt kādu stabilitātes sajūtu, un tam bieži nepieciešams kaut kas atpazīstams un stabils. Zināmā mērā cilvēkiem šo lomu pandēmijā spēlējusi fiziska skaidra nauda, kuras klātbūtne radot zināmu drošības sajūtu.
Kāpēc piemaksāt
Ļoti nozīmīgs faktors Rietumu pasaulē, kas stimulējis aktuālo interesi par skaidro naudu, ir arī centrālo banku politika. Proti, procentu likmes kādiem noguldījumiem ir faktiski neesošas un nekāda brīnumainā aina vairs nav arī tā, ka par lielākām summām banku kontos Eiropā tiek piemērotas pat negatīvas likmes. Jeb – jaunajā realitātē jārēķinās, ka par privilēģiju, ka bankas apsaimnieko kāda naudu, ir pat jāpiemaksā.
Līdz ar šādu situāciju rodas visai loģisks jautājums – kādēļ man glabāt naudu kontā vai depozītā, kur es to zaudēju. Labāk glabāt skaidru naudu kaut vai zeķē, kur tā būs vienmēr ātri pieejama un tai netiks piemērota kāda mistiska negatīva likme.
Šobrīd vislielākā negatīvā centrālās bankas noteiktā depozītu likme komercbankām ir Šveicē, kur tā tās frankam atrodas pie -0,75% atzīmes. Tālu gan neatpaliek Eiropas Centrālā banka (ECB), kuras depozītu likme atrodas pie -0,5%.
Lielie nomināli
Šveices krājēju vidū sevišķi populāri ir lielie banknošu nomināli. 1000 Šveices franku banknote esot atbildīga aptuveni par 60% no visām banknotēm (vērtības ziņā) apgrozībā. Tas esot par 25% vairāk nekā 1970. gadā, ziņojusi Šveices centrālā banka. Tāpat tās dati liecina, ka skaidras naudas uzkrāšana nozīmējusi, ka 90% no šīm 1000 franku banknotēm patiesībā nenonāk apritē, kur 100 franku banknotēm šis īpatsvars atrodoties aptuveni pie 20%. Domu gaita visai loģiska – 1000 franku banknotes uzglabājot aizņem mazāk vietu. Bloomberg ziņo, ka arī ASV 2017. gadā 100 ASV dolāru banknošu skaits pirmo reizi pārsniedza viena ASV dolāra banknošu skaitu. Kopš tā brīža šī tendence kļuvusi vien spēcīgāka.
"Augstais lielo nominālvērtību īpatsvars norāda, ka banknotes tiek izmantotas ne tikai kā maksāšanas līdzeklis, bet lielā mērā kā bagātības uzglabāšanas instruments. Nepārtraukti zemas procentu likmes ir galvenais faktors banknošu pieprasījuma pieaugumā," skaidrojusi Šveices centrālā banka.
Jāteic, ka eirozonā pēdējos gados pieliktas pamatīgas pūles, lai apgrūtinātu skaidras naudas krāšanu un maksājumus ar to. Piemēram, lemts pārtraukt laist apgrozībā 500 eiro banknotes, kur šāda soļa nepieciešamība nu jau tradicionāli tiek saistīta ar cīņu pret nelegālajiem skaidras naudas darījumiem.
ECB cer, ka līdz ar negatīvām likmēm finanšu iestādes aktīvāk izsniegt aizdevumus, un arī uzņēmumus tas mudinās veikt investīcijas, jo aizdevumu likmes ir ļoti zemas un arī to naudai kontos mēdz būt negatīvas likmes. Pēc idejas šādiem laikiem arī vajadzētu nozīmēt lielāku patērētāju aktivitāti. Lai šāda politika būtu efektīvāka, faktiski nepieciešams atņemt vai apgrūtināt iespēju lielākos apmēros uzkrāt skaidru naudu, jo ar to šādu un dažādu citu regulējošo politiku var apiet.
Seifu pieprasījums
Vēl pirms kāda laika tika ziņots, ka strauji audzis Vācijas banku pieprasījums pēc seifiem, jo skaidras naudas glabāšanai tur vienkārši nepietiekot fiziska vieta. Pagājušā gada janvārī Bundesbank atklāja, ka Vācijas banku fiziskās naudas krājumi pieauguši līdz 43,4 miljardiem eiro. Tas bija gandrīz tīs reizes vairāk nekā 2014. gadā jeb mēnesi pirms ECB no komercbankām sāka iekasēt negatīvu depozītu likmi. Vācieši tradicionāli ir pazīstami ar savu mīlestību pret skaidro naudu un datu privātumu.
Katrā ziņā skaidras naudas krāšanai ir savi labumi. Viens no būtiskākajiem labumiem ir - anonimitāte. Protams, ja ir tāda vēlēšanās, mūsdienās cilvēkiem vajag sniegt iespēju mēģināt dzīvot bez skaidras naudas. Tomēr jāpiedāvā arī jēdzīga alternatīva, un aktuālās varas gribēšana par visu cenu iebāzt degunu privātās darīšanās ir biedējoša, kas var nebeigties labi.
Ēnas puse skaidras naudas uzglabāšanai ir tā, ka tas nav īpaši droši. Ne vienmēr tas var arī būt ērti. Būtu jādomā, kā šādu naudu uzkrāt droši, lai, piemēram, kāda ugunsnelaime vai zādzība šādu uzkrājumu spilvenu vienā mirklī nepazudinātu. Kopumā gan jāatceras, ka arī seifu iegāde vai šādu pakalpojumu izmantošana vienmēr saistīsies ar zināmām izmaksām. Tāpat zem matrača noglabātā nauda arī neko nepelnīs, kur savukārt ar elektronisko naudu mūsdienās ir ļoti viegli veikt dažādus ieguldījumus, piemēram, pasaules ietekmīgāko uzņēmumu vērtspapīros.
Cīņa pret skaidro naudu
Lielu daļu no pasaules kārtības pēc iepriekšējās finanšu krīzes noteikušas centrālās bankas. Pastāv risks, ka negatīvas procentu likmes var radīt skaidras naudas proporcijas pieaugumu ekonomikā, kas būtu pretrunā gan ar valdību, gan banku plāniem. Tādēļ arī dažviet tik aktīvs kariņš pret to.
Negatīvu likmju laikos komercbankas joprojām daļā gadījumu vēl baidās šīs izmaksas pārvelt uz klientiem, jo tad tie vienkārši labāk izvēlēsies naudu turēt zeķē (vai seifos). Tomēr, ja atņem šādu alternatīvu un skaidra nauda tiek izskausta, tad nekur nav teikts, ka līdzekļiem kontā netiek piemērota negatīva likme, kas savukārt daudziem var likt sajusties, ka tā deg un labāk to iztērēt, šāda veidā dodot stimulu ekonomikai. Milzīga skaidras naudas izņemšana no bankām, piemēram, to pašu negatīvo likmju iespaidā, arī nozīmētu, ka pasliktinātos to spēja izsniegt kredītus. Arī tas būtu pretrunā ar centrālo banku monetārās politikas pašreizējo jēgu.
Jau rakstīts - dažkārt varētu likties, ka tieši papīra nauda bezmaz vai ir mūsdienu ekonomisko un finanšu problēmu pamatā. Proti, tās izmantošana saistās ar izvairīšanos no nodokļiem, naudas atmazgāšanu, izspiešanu, narkotiku tirdzniecību un daudzām citām smagām noziedzīgām aktivitātēm. Tiek apgalvots: ja sabiedrība no skaidras naudas atbrīvotos, tad visi būs laimīgāki un valstu budžeti – pilnāki. Daļēji šāds spiediens tiek skaidrots ar centrālo banku vēlmi padarīt savu monetāro politiku pēc iespējas efektīvāku. Likvidējot lielas vērtības naudas banknotes, gan uzņēmējiem, gan vienkāršajiem patērētājiem pieaugs skaidras naudas krāšanas cena un sarežģītība (piemēram, skaidras naudas izņemšanai tiek noteiktas milzīgas komisijas, to lielākos apjomos vienkārši aizliedz darīt vai tas uzreiz raisa kādus jautājumus no kontrolējošo iestāžu puses), un komercbankām vieglāk būtu pārnest mīnusos ceļojošās likmes uz savu klientu maciņiem.
