Neraugoties uz to, ka samazinās skaidras naudas izmantošana, tā turpinās pastāvēt, ceturtdien Latvijas Bankas konferencē "Ilgtspēja un nauda: veidojot nākotnes ekonomiku" atzina paneļdiskusijas "Naudas nākotne" dalībnieki.
Zviedrijas centrālās bankas prezidents Stefans Ingvess uzsvēra, ka mūsdienās arvien vieglāk ir veikt maksājumus un pārskaitījumus, izmantojot internetu, viedtālruņus, banku kartes un tas ir veicinājis visas sistēmas izmaiņas, ievērojami samazinot skaidrās naudas lietojamību. Vienlaikus, lai tas notiktu, ir nepieciešama drošība, ka bezskaidras naudas norēķini darbojas un, pārskaitot naudu no viena tālruņa uz otru, cilvēki netiks apkrāpti un nauda kaut kur nepazudīs.
Viņš atgādināja, ka mūsdienās, kad domājam par naudu, daudz biežāk ar to tiek saprasta elektroniska nauda. Tomēr galu galā to, kāda nauda katrā valstī tiks lietota, nenosaka centrālās bankas, bet gan likumdevēji. "Tehnoloģijas ir jāsalāgo ar likumdošanas bāzi," uzsvēra Ingvess, atgādinot, ka parasti tieši nauda ir tā mērvienība, kurā tiek definēti likumīgi darījumi.
Vienlaikus fiziskās naudas aprite ir salīdzinoši dārga, jo ir jānodrošina inkasācijas pakalpojumi, nolietotās banknotes un monētas ir jāpārstrādā utt. "Ja skaidras naudas lietojamība samazinās līdz zemam līmenim, tad naudas pārvaldīšana izmaksā naudu. Tādēļ arī ir spiediens uz arvien lielāku elektronisko norēķinu lietošanu vienā vai citā veidā," uzsvēra Zviedrijas centrālās bankas vadītājs, piebilstot, ka tikai laiks rādīs, vai kādā brīdī arī nebūs spiediens uz pilnīgu atteikšanos no skaidras naudas, ja tās aprite sāks prasīt pārāk lielas subsīdijas.
Taču viņš arī atgādināja, ka vienmēr ir jautājums, kas notiek, ja pazūd elektrība. Tādā gadījumā tieši skaidrā nauda ir veids, kā var turpināties norēķini.
Savukārt, runājot par finanšu tehnoloģiju jeb "fin-tech" kompāniju ienākšanu finanšu tirgū, Ingvess uzsvēra, ka par finanšu sistēmu ir pierasts domāt kā par ļoti konservatīvu, taču tā attīstās un mainās. Tādēļ regulatoriem ir jādomā, kā atrast līdzsvaru, jo, lai gan vienkāršākais visam jaunajam ir pateikt "nē", tas nozīmēs tikai to, ka daudzi uzņēmumi un darījumi aizies citur. Vienlaikus viņš minēja, ka arī arvien vairāk "fin-tech" kompāniju sāk saprast, ka banku bizness un tehnoloģiju bizness tomēr ir ļoti atšķirīgs.
IT kompānijas "Google" "Redy to Pay Partnerships" reģionālā vadītāja Floransa Disa paneļdiskusijā norādīja, ka pašlaik maksājumu pakalpojumu jomā ir tik daudz spēlētāju, ka ir ļoti grūti saprast, kur ir jāsākas regulācijai - kur tā ir lietderīga un kur slēpjas riski.
"Tehnoloģijas mums ļauj mainīt daudzas naudas tradicionālās funkcijas. Tas ir viens veids kā saprast daudz monetāro pasauli, kura šodien ir kļuvusi daudz sarežģītāka," norādīja Kalifornijas Universitātes ekonomikas un politikas zinātnes profesors Berijs Eišengrīns, piebilstot, ka pašlaik ir ļoti grūti paredzēt, kā šī sistēma izskatīsies nākotnē.
Vienlaikus viņš atgādināja, ka virkne naudas funkciju, īpaši maksājumu funkcija, ir nacionālais monopols, jo vēsturiski tieši valstis un centrālās bankas ir garantējušas, ka vienam cilvēkam piederošs ASV dolārs ir tāds pats kā citam cilvēkam piederošs ASV dolārs.
Arī Zviedrijas centrālās bankas vadītājs uzsvēra, ka tieši centrālās bankas garantē uzticamību maksājumiem. "Ja būs tikai privātu institūciju izdota nauda, tad nebūs šīs savstarpējās uzticības starp tām. Taču, ja maksājums iziet caur centrālās bankas klīringa sistēmu, tad lielākajā daļā valstu tas ir tik drošs, cik vien var būt," uzsvēra Ingvess.
Taču viņš arī atgādināja, ka nauda ir pakalpojums sabiedrībai, kuru nodrošina centrālās bankas. "Ja mēs nespētu nodrošināt maksājumu sistēmas darbību, tad viss pārietu kaut kur citur. Pasaulē ir neskaitāmi gadījumi, kad tas ir noticis, tostarp gadījumi, kad nacionālo valūtu vērtība ir sagrauta. Tādēļ arī ir redzami tādi fenomeni kā Venecuēlā, Zimbabvē, jo nauda ir pakalpojums sabiedrībai. Ja jūs to savai sabiedrībai nespējat nodrošināt, tad viss aizplūst kaut kur citur. Ja tas notiek, tad monetārā politika kļūst par fikciju, jo nav kontroles pār jūsu pašu naudu," uzsvēra Zviedrijas centrālās bankas vadītājs.
Latvijas Bankas Monetārās politikas pārvaldes vadītāja vietnieks Mārtiņš Bitāns arī atgādināja, ka, piemēram, sociālo tīklu platformas "Facebook", tagad "Meta", lēmums par savas valūtas "Libra" veidošanu kļuva par modinātājzvanu daudzām centrālajām bankām, kad tās tiešām sajuta, ka var rasties alternatīvas viņu sistēmām.
