Parādu krīzes nomāktajai Grieķijai tikuši uzstādīti nesasniedzami fiskālie mērķi un valstij, visticamāk, būs nepieciešams papildus finansējums, lai Atēnas sasniegtu tādu pašu progresu kā Īrija, pavēstījis Starptautiskais finanšu institūts (IIF).
Īrijas finanšu konsolidācija arī bija sāpīga, bet tajā pašā laikā daudz vairāk sociāli un politiski kontrolējama, IIF Eiropas nodaļas direktora Džefrija Andersona pausto citē britu laikraksts The Daily Telegraph.
«Īrijas gadījuma piemērošana Grieķijai, lai tādējādi palīdzētu atjaunot valsts tautsaimniecības izaugsmi, nozīmē papildus naudu,» sacīja Dž. Andersons. Tajā pašā laikā viņš atzina, ka Grieķijas glābšanas kopējās izmaksas vienalga ir mazākas nekā gadījumā, ja turpinātu saglabāties tirgu šaubas par Atēnu ilgtspēju.
Īrija, kas 2010. gadā saņēma 85 miljardu eiro lielu starptautisko aizdevumu, tiek uzskatīta par Eiropas «veiksmes stāstu». Trešdien Īrija atgriezās ilgtermiņa obligāciju tirgos pēc tam, kad valstij izdevās pārciest tautsaimniecības kritumu un stabilizēt savu parādu kalnu. Īrija cer, ka nākamgad būs pirmā eirozonas valsts, kas noslēgs starptautiskā aizdevuma programmu.
Tikmēr Grieķija, kuras ekonomikas izmērs ir līdzvērtīgs Īrijas, saņēma gandrīz trīs reiz lielāku aizdevumu 240 miljardu eiro apmērā, kā arī norakstīja parādsaistības 100 miljardu eiro apmērā. Neskatoties uz to, joprojām pastāv bažas par Grieķijas maksātnespēju.
Ceturtdien Grieķijas starptautiskie aizdevēji pavēstīja, ka Atēnām par 25 tūkstošiem nepieciešams samazināt valsts civildienesta ierēdņu skaitu, lai varētu turpināt saņemt starptautisko aizdevumu. Grieķijas aizdevēji pavēstījuši, ka valsts panākusi nopietnu progresu nepieciešamo reformu ieviešanā, tomēr joprojām jāatrisina atsevišķi jautājumi un tāpēc Atēnu novērtēšana pagaidām tiks pārtraukta. Paredzams, ka darbs atsāksies aprīlī.
Marta sākumā Grieķijas premjers Antonis Samars pavēstīja, ka viņa valsts nepiekritīs jauniem taupības pasākumiem, kas vēl vairāk var sarežģīt saspringto situāciju Grieķijā. Premjers pavēstīja, ka starptautiskajiem aizdevējiem jāpiešķir Grieķijai kārtējais maksājums, vai arī jāgatavojas valsts sabrukumam. Grieķijas civildienestā strādā aptuveni 20% valsts nodarbināto.