Parādu nastas nomāktā Grieķija starptautiskajiem kreditoriem lūgs aizdevuma programmas ieviešanas termiņa pagarinājumu, lai uzlabotu perspektīvas atgriezties pie izaugsmes. Ar šādu lūgumu nākamnedēļ, sarunu laikā ar Vācijas kancleri Angelu Merkeli, gatavojas nākt klajā Grieķijas premjers, Antonis Samars, vēsta Financial Times.
Grieķijas vēlas panākt atļauju valsts izdevumu samazinājumu veikt četru gadu laikā, pašlaik noteikto divu gadu vietā, kā arī ik gadu budžeta deficītu samazināt par 1,5% no IKP, liecina medija rīcībā nonācis dokuments. Patlaban noslēgtā vienošanās paredz, ka Grieķijai budžeta deficīts ik gadu jāsamazina par 2,5%.
Tāpat Grieķijai vajadzēs papildus 20 miljardus eiro, lai segtu savus tēriņus nākamajos divos gados, kad valsts vēlas budžeta deficītu samazināt lēnākos tempos. Tomēr šos finanšu līdzekļus Atēnas apsolījušas sameklēt bez palīdzības lūgšanas eirozonai.
Iepriekš vēstīts, ka šādus Grieķijas plānus eirozonas valstis uzņem bez īpašas sajūsmas. Tā Eiropas Komisijas (EK) prezidents Žozē Manuels Barrozu iztiecās, ka Grieķijai jābeidz solīt un jāsāk beidzot darīt. «Lai varētu uzturēt Eiropas un starptautisko partneru uzticību, jāpārtrauc kavēšanās. Ar vārdiem nav pietiekoši. Daudz svarīgāki ir darbi,» sacīja EK prezidents.
Savukārt Vācija bloķēšot starptautiskās palīdzības piešķiršanu Grieķijai, ja Atēnas pilnībā nepildīs panāktās vienošanās saistībā ar aizdevuma saņemšanu. Berlīne šādi rīkosies arī tad, ja palīdzības piešķiršanu atbalstīs citas valstis, iepriekš pavēstīja augsta ranga Vācijas amatpersona.
Grieķija nespēju pildīt noslēgtās aizdevuma programmas mērķis pamato ar negaidīti augstu recesiju, kas šogad var sasniegt pat septiņus procentus. Cīniņš starp Atēnām un Berlīni var vēl vairāk destabilizēt finanšu tirgus, vēsta Financial Times.
Tikmēr Grieķijai izdevies pārdot savas 13 nedēļu parādzīmes un piesaistīt finansējumu, lai varētu atdod 3,2 miljardus Eiropas Centrālajai bankai (ECB). Aizdevuma atmaksas termiņš bija 20. augusts, kas raisīja bažas, ka Grieķija nespēs atrast nepieciešamo naudu un tādējādi kļūs maksātnespējīga, vēsta AP. Atēnu parādzīmju izsole bija lielākā pēdējo gadu laikā, kopš valsti piemeklēja parādu krīze.