14 pazīstamu zīmolu ražotāju apģērbos atklātas videi un cilvēka veselībai bīstamas ķīmiskās vielas pēdas, otrdien paziņoja starptautiskā vides aizstāvju organizācija Greenpeace.

Visā pasaulē populāro zīmolu, piemēram, Adidas, Uniqlo, Calvin Klein, H&M, Abercrombie & Fitch, Lacoste, Converse un Ralph Lauren, ražoto apģērbu paraugi pierādīja, ka tie ir apstrādāti ar ķīmiskajām vielām nonilfenola etoksilātiem (NPE), teikts Greenpeace ziņojumā Dirty Laundry 2 (Netīrā veļa 2).

Greenpeace aktīviste Li Jifana skaidroja, ka NPE ir bieži rūpniecībā lietoti tīrīšanas līdzekļi, tostarp ražojot dabiskos un sintētiskos audumus. Ķīmisko vielu klātbūtne tika konstatēta divās trešdaļās no visiem paraugiem, kurus pētīja Greenpeace.

«NPE atdalās no nonilfenola, kam ir toksiskas, grūti sadalāmas un hormonus noārdošas īpašības,» Li teica žurnālistiem Pekinā.

Vides aizstāvju organizācija Greenpeace apsūdzējusi lielākās pasaules IT kompānijas «netīru» resursu izmantošanā, lai nodrošinātu mākoņskaitļošanas pakalpojumus.

Organizācijas pētījumā «How Clean is Your Cloud» Apple, Microsoft, IBM, Amazon un Twitter atzīmētas kā kompānijas, kuras mākoņskaitļošanu uztur ar «netīriem» resursiem – izmantojot ogles savu datu centru darbības nodrošināšanai.

«Apple mākoņskaitļošanas pakalpojuma nodrošināšanai izmanto «netīru» enerģiju, galvenokārt ogles,» norāda Greanpeace. «Tā noteikti nav lieta, kuru jūs sagaidat no kompānijas, kas aicina mūs domāt savādāk.»

Savukārt tehnoloģiju milži Facebook, Google un Yahoo esot nozares līderi atjaunojamo energoresursu izmantošanā. Tā, piemēram, sociālais tīkls Facebook Zviedrijā ceļot datu centru, kurā 100% patērētās enerģijas nāks no atkārtoti izmantojamiem dabas resursiem.

Videi draudzīgākās elektrotehnikas kompānijas ir Hewlett – Packard (HP), Dell un Nokia, secinājusi vides aizstāvju organizācija Greenpeace, kas izveidojusi sarakstu ar videi draudzīgākajiem un nedraudzīgākajiem uzņēmumiem.

HP vides aizstāvju 2011. gada novembra reitingā Greenpeace Guide to Greener Electronics saņēmuši 5,9 punktus, Dell – 5,1 punktu un Nokia – 4,9 punktus no desmit iespējamajiem punktiem. Iepriekšējo gadu laikā Nokia atradās šī saraksta galvgalī, taču tagad ir piedzīvojusi kritumu uz trešo vietu.

Greenpeace norāda, ka kompānijas HP un Dell spējušas nodrošināt videi draudzīgu piegādes ķēdi, kā arī samazinājušas kaitīgos izmešus ražošanas procesā. Kompānija Dell aizvadītā gada pētījumā bija iekļuvusi desmitajā vietā, bet gada laikā piedzīvojusi «dramatisku lēcienu uz priekšu».

Jau šo ceturtdien sāksies 18. Nacionālais Ķīnas Komunistiskās partijas kongress. Tās laikā notiks Kompartijas vadības maiņa un pašreizējā valsts prezidenta Hu Dziņtao vietā stāsies viceprezidents Sji Dziņpins. Bet ko tad līdz ar Ķīnas vadošo politiķu nomaiņu gaidīt no Ķīnas ekonomikas?

Šobrīd valda pārliecība, ka neviens no Ķīnas jaunajiem līderiem nav izteikts reformators un, ja tiks lemts par kādām pārmaiņām, tad tas, visticamāk, notiks lēni. Līdz ar to gaidīt kādas krasas izmaiņas Ķīnas politiskajā vai ekonomikas politikā diez vai būtu ļoti pamatoti.

Līdzīgi uzskata arī eksperti. «Runājot par to, kādu ietekmi atstās uz Ķīnas un pasaules ekonomiku Ķīnas valsts un Kompartijas līderu maiņa, jāpiemin, ka līdz šim (kopš 1980-tajiem gadiem) politiskas elites izmaiņas Ķīnā nebija saistītas ar tūlītējam izmaiņām ekonomiskajā kursā. Ekonomikas politikas ziņā Ķīnā līdz šim bija nodrošināta pēctecība un konsekvence, bet jebkādas izmaiņas kursā tiek ieviestas pakāpeniski. Visdrīzāk arī šoreiz būs tā. Ķīnas valsts un Komunistiskās partijas līderu maiņa neizraisīs lielas izmaiņas valsts ekonomiskajā politikā īstermiņa perspektīvā. Turklāt Ķīnas politiskās elites maiņa pati par sevi aizņems pietiekami ilgu laiku, un Komunistiskas partijas delegātu sapulce, kas atvērsies Pekinā pēc dažām dienām, ir tikai šī procesa sākums,» skaidro Hipo fondu valdes loceklis Aleksejs Marčenko.

Krievijas galvaspilsētā Maskavā policija aizturējusi desmit vides aizstāvju organizācijas Greenpeace aktīvistus, kas tērpušies leduslāču kostīmos protestēja pie enerģētikas milža Gazprom galvenās ēkas.

Aktīvisti aicināja Krievijas kompāniju pārtraukt naftas ieguvi Arktikā un nobloķēja ceļu, kas ved uz Gazprom ēku. Lāča kostīmos tērpušies Greenpeace biedri Gazprom ēkas priekšā izkaisīja mākslīgu sniegu un tajā viļājās.

Kaimiņvalsts likumsargi protestētājus aizgādājusi uz policijas iecirkni, kur viņiem, iespējams, tiks izvirzītas apsūdzības sabiedriskās kārtības graušanā.

Db.lv jau vēstīja, ka Greenpeace aktīvisti augustā sarīkoja protesta akcijas pie Gazprom naftas platformas Pečoru jūrā, Krievijas ziemeļu daļā.

Greenpeace aktīvisti uzrāpās naftas platformā, kur atritināja lielu plakātu, kurā brīdināja par ekoloģisku katastrofu, kā arī pieķēdējās pie platformas enkuriem. Organizācija tādējādi protestēja pret Gazprom plāniem Arktikā iegūt naftu.

Plūdi Ogres upē laiku pa laikam ogrēniešiem liek pārdomāt pašu drošību, pašvaldības spēju rūpēties par šo drošību un lieku reizi pārbauda arī operatīvo dienestu gatavību ārkārtas situācijām. Kā uz visiem laikiem pasargāt Ogres lejteces iedzīvotājus no nepatīkamām situācijām, kad pie mājas palodzes klauvē ledi? To, sarunā ar pieredzējušu hidroenerģētiķi un upju «rakstura» pazinēju Hariju Jaunzemu no Ķeguma novada, skaidroja portāls www.daugavasbalss. Izrādās, risinājums šai problēmai noformulēts jau Rīgas HES nodošanas aktā. Tas ir salīdzinoši lēts, taču nepopulārs.

— Interneta vietnēs lasāmi satrauktu iedzīvotāji viedokļi par to, ka Ogres upē aizsprostam pie hidroelektrostacijas saliktas atpakaļ slūžas un pacelts ūdenslīmenis. Vai šāda rīcība, zinot, ka pavasarī atkal gaidāmi plūdi, ir pamatota?

— Ja upē ir aizsprosts, tad labāk, lai ledus izveidojas pie augstāka ūdenslīmeņa. Biezāks ūdens slānis neizsals cauri un, ja būs nepieciešams, plūdu laikā upē varēs nodrošināt pietiekamu ūdens caurplūdi. Ledus nav nosēdies uz upes gultnes un, operatīvi rīkojoties, cilvēkus var pasargāt.

Protams, ir dzirdēti arī viedokļi, ka dambi vajadzētu nojaukt pavisam. Mēs, cerot uz labāku iznākumu, jau daudz ko esam Latvijā nojaukuši un cerētā ieguvuma vietā ir tikai papildu problēmas. Līdzīgi būtu arī ar spēkstacijas dambi. Tā tomēr ir iespēja kaut nedaudz, tomēr ietekmēt upes plūdumu.

Neskatoties uz to, ka 2020. un 2021. gads paiet dažādu ierobežojumu zīmē, lielākā daļa ražošanas, tirdzniecības uzņēmumu un jo īpaši medicīnas iestādes turpina savu darbu. Šo uzņēmumu darbiniekiem ir nepieciešami darba apģērbi. Šajā rakstā pastāstīsim par to, kādi ir 5 ieguvumi, izmantojot darba apģērbu servisu:

Lasiet rakstu līdz galam, un soli pa solim saņemsiet atbildes uz visiem minētajiem jautājumiem. Kā zināt atbildes uz tiem jau tagad? Droši apmeklējiet Latvijas lielākā apģērbu ražotāja un darba apģērbu servisa nodrošinātāja mājaslapu https://lindstromgroup.com/lv/

#1 ieguvums: Darba apģērbu serviss nodrošina nozarei piemērotu apģērbu.

Darba apģērbu serviss nodrošina dažādam nozarēm īpaši pielāgotus darba apģērbus. Tie atbilst visiem nepieciešamajiem vietējiem un starptautiskajiem standartiem un prasībām. Piemēram, uzņēmums Lindstrom piedāvā darba apģērbu:

Eiropa kopš iepriekšējās finanšu krīzes visai labprātīgi pieņēmusi investīcijas no Ķīnas.

Turklāt, ņemot vērā tās politisko režīmu, lielā daļā gadījumu aiz šīm investīcijām stāv nekas cits kā šīs valsts valdība, liecina Nīderlandes uzņēmuma “Datenna” pētījums.

Tas arī nozīmē, ka faktiski, ar Ķīnas valdību saistītajiem akcionāriem pārņemot Eiropas biznesus, šai valstij ir augoša ietekme pār procesiem Eiropā. Tiek rēķināts, ka kopš 2010. gada bijuši aptuveni 650 ievērojami no Ķīnas nākoši ieguldījumi Eiropā. Aptuveni 40% gadījumu šos ieguldījumus turklāt varot saistīt ar situāciju, kad Ķīnas valdības ietekme pēc šiem darījumiem konkrētajā Eiropas uzņēmumā ir vidēja vai pat ļoti augsta, ieskaitot investīcijas augsti attīstīto tehnoloģiju sektorā, ziņo “Datenna”. Tiek arī izcelts, ka bieži vien Eiropas uzņēmumu pārņemšanas procesos Ķīnas valdības ietekme tiekot rūpīgi maskēta. Parasti tas notiekot ar sarežģītu vairāku īpašumtiesību slāņu un sarežģītu akcionāru struktūru palīdzību. Tāpat šādi darījumi tiekot veikti ar dažādu Ķīnas meitas uzņēmumu Eiropā palīdzību.

Zivju faunas saglabāšanā patlaban visnozīmīgākā upe ir Gauja, bet tai seko Daugava, noskaidrots Valsts zinātniskā institūta "Bior" Latvijas upju pētījumā "Latvijas upju ierindošana prioritārā secībā pēc to esošās un potenciālās nozīmes zivju faunas saglabāšanā".

Kā informēja "Bior" pārstāve Ilze Dimante, institūta vadošie pētnieki sadarbībā ar Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centru šogad pētīja Latvijas upes 19 000 kilometru garumā.

Kā uzsvēra vadošais "Bior" pētnieks Didzis Ustups, pētījuma mērķis bija noteikt, kuras no upēm un tajās esošie šķēršļi zivju migrācijai ir visnozīmīgākās un kāds būtu ieguvums, ja šie šķēršļi tiktu likvidēti.

Pētījumā izmantota gan zinātnieku rīcībā esošā informācija par upēm un tajās esošajiem zivju migrācijas šķēršļiem, gan aplikācija "Dabasdati.lv", kurā iedzīvotāji ziņoja par upēs konstatētajiem šķēršļiem.

Kā liecina apkopotie dati, ja upēs tiktu veikti visi iespējamie to kvalitātes uzlabošanas pasākumi, proti, pilnībā nodrošināta zivju migrācija un novērsta meliorācijas, lauksaimniecības, hidroelektrostaciju (HES) ekspluatācijas un cita veida nelabvēlīgā ietekme, visnozīmīgākā upe joprojām būtu Gauja, bet tai cieši pietuvotos Daugava. Balstoties uz sagaidāmajām nozīmīguma izmaiņām, pētījumā upes iedalītas vairākās grupās.

Vides aizsardzības organizācijas Greenpeace aktīvisti sarīkojuši protesta akcijas pie Krievijas enerģētikas giganta Gazprom naftas platformas Pečoru jūrā, valsts ziemeļu daļā.

Greenpeace aktīvisti uzrāpās naftas platformā, kur atritināja lielu plakātu, kurā brīdināja par ekoloģisku katastrofu, kā arī pieķēdējās pie platformas enkuriem. Organizācija tādējādi protestēja pret Gazprom plāniem Arktikā iegūt naftu.

Aktīvisti savu uzmanību pievērsa Priražlomnajas naftas platformai, kas ir pirmā Arktikas klases, ledus izturīga naftas ieguves platforma pasaulē. Tiek paredzēts, ka 2013. gadā naftas platforma uzsāks darbu, tādējādi aizsākot naftas ieguvi Arktikā.

Greenpeace aktīvisti uzskata, ka Gazprom nav gatavs situācijām, kad izcelsies naftas noplūde, kas būs jāierobežo. Organizācija akcijas pret Gazprom uzsāka aizvadītajā piektdienā. Kopumā tās ilga piecas dienas.

Apple lēmums par ASV Vides aizsardzības aģentūras bijušās vadītājas Līsas Džeksones (Lisa Jackson) nolīgšanu darbam ar kompānijas ekoloģijas iniciatīvām ir drosmīgs solis, kas palīdzēs uzlabot tehnoloģiju milža vides aizsardzības centienus, pavēstījusi organizācija Greenpeace.

«Pieņemot darbā Līsu Džeksoni, kas sevi jau ir pierādījusi, cīnoties ar toksiskajiem atkritumiem un problēmām, kuras saistītas ar fosilā kurināmā izmantošanu, Apple ir spērusi drosmīgu soli, lai stātos pretim saviem lielākajiem izaicinājumiem,» sacīja vides aktīvistu kustības analītiķis Gerijs Kuks (Gary Coock).

Greenpeace arī norāda, ka L. Džeksone kompāniju Apple var padarīt par nozares «zaļo» līderi, kā arī izmantot tehnoloģiju milža ietekmi, lai arī citas kompānijas īstenotu nepieciešamas reformas.

Aizvadītajā gadā Greenpeace vērsa asu kritiku pret Apple, uzsverot, ka kompānija videi draudzīgas enerģijas izmantošanā ir atpalikusi no tādiem nozares pārstāvjiem kā Facebook un Google.

Veicot SIA Mālpils piensaimnieks katlu mājas remontdarbus, Sudas upē ieplūdis mazuts. Avārija notikusi strādnieku neuzmanīgas rīcības rezultātā. Veicot remontdarbus pienotavas katlu mājā, naftas produkti nonākuši pienotavas attīrīšanas iekārtās un plūduši uz upi. Kopējais upē nonākušā mazuta apjoms – 100 litri, informē Valsts vides dienesta (VVD) pārtsāve Jūlija Ņikitina.

Par vides avāriju Mālpils pašvaldībai ziņojuši vietējie iedzīvotāji. VVD Lielrīgas reģionālā vides pārvalde uzsākusi administratīvo lietvedību par upes piesārņošanu un negadījuma neziņošanu atbildīgajiem dienestiem. SIA Mālpils piensaimnieks uzdots veikt upes attīrīšanas darbus. Upes zivju resursu zaudējuma aprēķināšanai VVD Lielīrgas RVP piesaistīs Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskais institūtu BIOR.

Pārbaudes brīdī SIA Mālpils piensaimnieks direktors informēja, ka mazuta sūkņu telpā šā gada 30.jūnijā tika veikta filtra nomaiņa, tā kā mazuta sūkņu telpa ir tehniski saistīta ar notekūdeņu attīrīšanas iekārtām, tad mazuts ir nonācis attīrīšanas iekārtās ar izvadi Sudas upē. Pienotavas vadība VVD Lielrīgas RVP informēja, ka Sudas upē varētu būt nonākuši aptuveni 100 l mazuta. Mazuts sastājies upes krastos, kā arī nosēdies tās gultnē. VVD Lielrīgas RVP uzdevis SIA Mālpils piensaimnieks veikt vides piesārņojuma savākšanu un bīstamos atkritumus nodot attiecīgajam atkritumu apsaimniekotājam. Vides pārvalde ir uzsākusi lietvedību administratīvā pārkāpuma lietā par vides piesārņošanu un piesārņojošās darbības atļaujas nosacījumu neievērošanu. Pēc VVD speciālistu domām, šis piesārņojums ir būtisks un atstās sekas uz upes ekosistēmu, tāpēc Sudas upes zivju resursu zaudējuma aprēķināšanai VVD Lielīrgas RVP piesaistīs Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskais institūtu BIOR.

Viens no Lietuvas tekstilnozares līderiem – sporta un brīvā laika apģērbu ražotājs Audimas atgriežas Latvijā; kaļ paplašināšanās plānus arī Polijā un Igaunijā.

Taisnības labad jābilst, ka Audimas savulaik Latvijas tirgū bija pārstāvēts, taču krīzē uzņēmums slēdza savus veikalus. Tagad, mainot tirdzniecības vietu koncepciju un audzējot muskuļus, uzņēmums nolēmis atgriezties.

«Atkal esam Latvijā. Ja runājam par mūsu veikaliem, tas ir pirmais solis ārpus Lietuvas,» stāsta Jurgita Budiene, Audimas AB izpilddirektore. Latvija, tāpat kā citas Baltijas valstis pašlaik piedzīvo izaugsmi, uzņēmums saredz šajā reģionā perspektīvas biznesa attīstībai. «Jūtam un zinām, ka Latvijai ir liels potenciāls,» viņa saka. Šis ir tikai pirmais solis izaugsmei ārpus Lietuvas.Pēc krīzes pirmais Audimas veikals Rīgā atvērts t/c Domina Shopping. Tajā investēti 100 tūkstoši latu. Veikals tapis pēc Audimas jaunā tirdzniecības vietu koncepta, kas tiek īstenots no šī gada. «Mēs gribētu atvērt četrus veikalus Rīgā,» atklāj J. Budiene. Cik ilgā laikā šie plāni varētu tikt realizēti, būs atkarīgs no tā, cik raiti veiksies piemērotu tirdzniecības vietu atrašana. Pagaidām uzņēmums veikalus paredzējis atvērt tikai galvapilsētā. «Taču neko nevar zināt,» piebilst kompānijas vadītāja.

Šorīt plkst.6.28 Ogrē plūdu dēļ slēgta transporta kustība Lašupes ielā abos virzienos, informēja Valsts policijā.

Kā sacīja Ogres novada domes preses sekretārs Nikolajs Sapožņikovs, ledus Ogres upē iziet, taču pārāk lēni, tāpēc Ogre vēl arvien atrodas plūdu draudu situācijā.

Šorīt LNT raidījumā 900 sekundes Ogres novada domes priekšsēdētājs Edvīns Bartkevičs norādīja, ka situācija Ogrē joprojām vērtējama kā kritiska. Vairākas mājsaimniecības palikušas bez elektrības. Cilvēkiem, kuriem ir urbumi, sāk pietrūkt ūdens, tāpēc dome šodien lems par dzeramā ūdens piegādi mājām plūdu skartajās zonās.

Ogres upes lejtecē ledus sablīvējies vairāku kilometru garumā un uz Daugavas ūdeņiem virzās ļoti lēni. Lai veicinātu ledus iziešanu, vakar civilās aizsardzības komisijas ārkārtas sēdē tika nolemts spridzināt ledu.

Pāvilostas novada domes izsludinātājā iepirkuma konkursā par Tebras un Durbes upes attīrīšanas darbiem uzvarējis uzņēmums SIA Serviss RJ, kas upju gultnes apņēmusies iztīrīt līdz nākamā gada aprīlim, vēsta reģionālais medijs ReKurZeme.

Igaunijas–Latvijas pārrobežu sadarbības programmas projekta Ūdenstūrisma kā dabas un aktīvā tūrisma elements Latvijā un Igaunijā/RIVERWAYS īstenošanas laikā Pāvilostas novadā tiks attīrītas divas upes – Tebra un Durbe.

«Upes ir ļoti aizaugušas, nav pat iespējams ar laivu pārvietoties,» stāstījusi Pāvilostas novada projektu koordinatore Vizma Ģēģere. Darba ir tik daudz, ka kompānija, kas sākotnēji uzvarējusi konkursā, apskatot upes, secinājusi – tā nespēj prasīto izpildīt, raksta ReKurZeme.

Februāra mēnesis ir kļuvis par intensīvu sarunu mēnesi starp divām vadošajām pasaules ekonomikām par nu jau vairāk nekā divus gadus ilgstošo tirdzniecības karu.

Atgādināsim, ka prezidents Donalds Tramps, kurš stājās amatā pirms diviem gadiem, apsūdzēja Ķīnu «negodīgā» tirdzniecībā ar Amerikas Savienotajām Valstīm un apsolīja pārtraukt šo praksi savas prezidentūras laikā. Laikā, kad Donalds Tramps ieradās Baltajā namā, Amerikas Savienotajās Valstīs bija novērojams ilgstošs, hronisks tirdzniecības deficīts ar Ķīnas Tautas Republiku, 2017.gadā šim rādītājam sasniedzot gandrīz 335 miljardus ASV dolāru (skat. 1. attēlu).

Tajā pašā laikā daļai Ķīnas preču bija izteikta «amerikāņu izcelsme», ko, pateicoties pieejamam lētākam Ķīnas darbaspēkam, sev par labu izmantoja Amerikas kompānijas, novirzot daļēju preču ražošanu ārpus Amerikas Savienotajām Valstīm. Līdztekus tam arī ķīnieši aktīvi sāka pārņemt un aizgūt (dažkārt pat ne pavisam juridiski leģitīmi) progresīvās amerikāņu tehnoloģijas, kas tikai veicināja Donalda Trampa neapmierinātību ar tendenci abu lielvaru ekonomiskajās attiecībās.

Valsts Kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas Kurzemes reģionālā nodaļa apturējusi Ālandes upes tīrīšanas darbus Grobiņas pilsētā. Darbu veicējs Grobiņas HES nav saskaņojis ar inspekciju veicamo darbu apjomu, tādējādi apdraudot kultūrvēsturisko mantojumu, vēsta reģionālais medijs Kursas Laiks.

«Ar siltumtrases būvniecību un darbiem ap Pilskalnu viss ir kārtībā, bet administratīvā lietvedība uzsākta par to, lai noskaidrotu kas un kāpēc veic tīrīšanu Ālandes upes krastos, jo konstatēti pārkāpumi,» skaidrojusi Valsts Kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas Kurzemes reģionālās nodaļas vadītāja Ilze Zikmane. Inspekcija darbus upes krastā apturējusi 18. decembrī, pagājušā nedēļā vēl veikusi apsekošanas darbus. Pēc paskaidrojumu un pārbaužu saņemšanas inspekcija lems vai ierosināt administratīvo procesu, kas var beigties ar soda naudu pašvaldībai par darbu nesaskaņošanu.

«Nolīdzinot krastus un tīrot gultni var būt nodarījumi kultūrslānim, arheologs to pārbaudīs un izdarīs secinājumus, no kuriem tad arī lemsim par tālāko rīcību,» skaidrojusi I. Zikmane. Inspekcija savu lēmumu varētu pieņemt tuvāko divu trīs nedēļu laikā.

Finanšu un ekonomikas ziņu virsrakstos joprojām dominē Covid-19.

1. Ziemeļi tomēr var piekāpties

Eiropas lielvaras tomēr mēģinājušas sazīmēt kādu kopēju finansiālu risinājumu, ko likt pretī pandēmijas izaicinājumiem. Francijas un Vācijas vadītāji rosinājuši, ka jāveido 500 miljardu eiro vērts kopējs palīdzības fonds, ko izdotu Eiropas Komisija, bet garantētu un atmaksātu – reģiona valstis (izskatās, ka atkarībā no to ekonomiku "svara"). Faktiski tas būtu reģiona kopēja parāda izmēģinājuma variants, kas ir visai krass un ļoti nozīmīgs pavērsiens, ja ņem vērā to, ka kam tādam asi opozīcijā vienmēr stāvējusi Vācija. Tas būtu arī solis reģiona fiskālās savienības virzienā, kuras neesamību daudzi Eiropas ciešākas integrācijas "ticībnieki" bieži min kā vienu no galvenajām problēmām. Tas gan, visticamāk, nozīmētu vēl lielāku varu kādām pārnacionālām institūcijām, kur nacionālu valstu lēmumu loma potenciāli mazinātos.

Pēc teju 20 gadiem AS «Sadales tīkls» pieņēmusi lēmumu mainīt darbinieku darba apģērbu un līdz šim tik ierastais bordo krāsas darba apģērbs tiks nomainīts uz spilgti dzeltenu, augstas redzamības darba apģērbu, kas kalpos darbiniekiem visos laika apstākļos un nodrošinās arī aizsardzību pret elektriskā loka iedarbību, informē uzņēmumā.

Šogad AS «Sadales tīkls» elektromontieriem plāno iegādāties 750 darba apģērbu komplektus ar aizsardzību pret elektrisko loku. Vidējās darba apģērba komplekta izmaksas ir 503 eiro vienam darbiniekam, kas ir par 10% mazāk kā līdz šim, kad vienam darbiniekam bija nepieciešams darba apģērba komplekts ar 15 dažādām apģērba vienībām. Kopumā elektromontieru vajadzībām paredzēts iegādāties aptuveni 1 315 darba apģērbu komplektus ar aizsardzību pret elektrisko loku, ko AS «Sadales tīkls» iegādāsies līdz 2020. gada beigām, Db.lv informēja uzņēmuma preses sekretāre Tatjana Smirnova.

Jaunie darba apģērbi tiks ieviesti pakāpeniski līdz 2022. gadam un līdz tam laikam tiks izmantoti abi – gan jaunie spilgti dzeltenie, gan arī līdz šim izmantotie bordo krāsas darba apģērbi. AS «Sadales tīkls» darbiniekus jaunajā darba apģērbā var identificēt pēc uzņēmuma logo, kas melnā krāsā izvietots krūšu zonā un uz muguras, darbinieka apliecības, kas šaubu gadījumā jālūdz uzrādīt, un uzņēmuma transportlīdzekļa, uz kura jābūt AS «Sadales tīkls» logo.

Jau iepriekš Diāna Urtāne radīja apģērbu no dabiskiem materiāliem, bet, barojot savus bērnus ar krūti, saprata, ka nopietna niša ir apģērbs tieši jaunajām māmiņām

«Jau tad, kad gaidīju un baroju pirmo bērniņu, biju saskārusies ar to, ka nav ko vilkt ne grūtniecības, ne zīdīšanas laikā, jo tas apģērbs, kuru valkāju pirms tam, vairs neder, jo neesi vēl vecajā formā. Turklāt pabarot bērnu, vienlaikus pārāk daudz neizģērbjoties, nav tik vienkārši,» stāsta Diāna, kurai nesen piedzimusi otra meitiņa.

Pie jaunās māmiņas bija atbraucis ciemos raidījums Māmiņu klubs, kur Diāna cita starpā runāja arī par šo tematu un nodemonstrēja apģērbu, ko ir sašuvusi savām vajadzībām. Drīz pēc tam viņai sāka zvanīt citas mammas, sacīdamas, ka arī viņas labprāt iegādātos šādu apģērbu. «Vienā brīdī sapratu, ka gribētu šo lietu attīstīt tālāk. Pētīju tirgu, bet lielākoties zīdīšanai domātais apģērbs bija vecmodīgs. Man gribas ieviest mūsdienīgo – mammai nav jāizskatās pēc vecmāmiņas. Es meklēju interesantus audumus un kombinācijas, lai izstrādātu apģērbu, par kuru nevar pateikt, ka tas domāts zīdīšanai, ja vien to nezini. Ideja – veidot funkcionālu apģērbu, kas nekliedz, ka esi «piena banka», lai arī mamma to neslēpj. Šādas drēbes nebūtu jāizmet ārā tikai tāpēc, ka beidz barot bērnu,» saka Diāna.

Modes industrija atrodas krustcelēs - ar pircēju maciņiem vienā pusē un savu sirdsapziņu otrā, raksta Bloomberg.

Pircēji ar prieku ir pieņēmuši ātro modi, dodot iespēju uzplaukt tādiem pasaulē zināmiem zīmoliem kā, piemēram, Zara, H&M un Boohoo, kas savas kolekcijas atjauno pēc iespējas ātrāk un lētāk.

Taču vienlaikus aizvien biežāk tiek akcentēta vides saudzēšana, jo modes industrija atstāj dziļas pēdas.

Daži jautājumi un atbildes, kas raksturo situāciju modes industrijā patlaban pasaulē:

Kas ir ilgtspējīga mode?

Tā ir kustība, kas tiecas modes industriju padarīt atbildīgāku pret tās ietekmi uz vidi, mainot apģērba dizaina un izgatavošanas procesus, tā piegādi, lietošanu un pārstrādi. Doma ir virzīties tālāk no tā sauktās ātrās modes, kas veicina ātru, bieži lētu apģērbu ražošanu, lai spētu pielāgoties strauji mainīgajām tendencēm. Tas, savukārt, noved pie pircēju nesaudzīgas izturēšanās pret iegādātajiem apģērbiem. Tiek pievērsta uzmanība arī dzīvnieku aizsardzībai, kā arī industrijas padarīšanai sociāli atbildīgākai, uzlabojot apstākļus ražotnēs un samazinot bērnu darba izmantošanu jaunattīstības valstīs.

Latvijas uzņēmumiem, kas vēlas startēt Ķīnas tirgū, ir jābūt atvērtiem kooperācijai, jāspēj izstrādāt savs piedāvājums tieši Ķīnas tirgum un jāorientējas uz ekskluzīviem un nišas produktiem. Savukārt, lai spētu piesaistīt Ķīnas investīcijas.

Latvijai jāspēj piedāvāt integrētus projektus un loģistikas risinājumus, kas būtu izdevīgi kravu plūsmas nodrošināšanai starp Ķīnu un Eiropas valstīm, liecina starptautiskās biznesa konsultāciju kompānijas KPMG un LIAA veiktais pētījums par Latvijas un Ķīnas biznesa partnerības potenciālu (Latvija kā Ķīnas biznesa partneris).

Edgars Voļskis, direktors KPMG konsultāciju pakalpojumu nodaļā Baltijas valstīs un Baltkrievijā: “Ķīna ir ļoti liels tirgus, tāpēc Latvijas uzņēmumiem, kas pārsvarā ir mazi vai vidēji, nav jācenšas startēt uzreiz visas Ķīnas mērogā. Ir jāatrod uzticams sadarbības partneris uz vietas, sava niša, kurā startēt, un jāizveido savs piedāvājums tieši ķīniešu mērķauditorijai. Ķīnas iedzīvotāju labklājība palielinās, un pieaug arī pieprasījums pēc ekskluzīviem izstrādājumiem un luksusa precēm, kā arī eko produktiem. Savukārt mūsu uzņēmējiem ir jāiemācas kooperēties gan loģistikas, gan produkcijas daudzuma nodrošināšanas jomā, lai spētu piedāvāt apjomus, kas apmierinātu Ķīnas mazpilsētas ar vienu līdz trim miljoniem iedzīvotāju.”

Sešas vides aizstāvju grupas Greenpeace aktīvistes cenšas uzrāpties Rietumeiropā augstākajā celtnē The Shard, protestējot pret naftas un gāzes ieguvi Arktikā, vēsta Guardian.

The Shard atrodas Londonas centrālajā daļā.

Aktīvistes savu kāpienu sāka agri no rīta, un sākotnēji tika ziņots vien par sešām sievietēm, kuras mēģina «iekarot» augstceltni.

Taču Greenpeace savā Twitter kontā ievietojusi fotogrāfiju, kurā redzamas visas sešas sievietes - Sabīne, Sandra, Viktorija, Ali, Viola un Līsbeta - pirms došanās augšup. Organizācija arī publiskojusi Viktorijas sacīto, kurā viņa skaidro savu motivāciju, un veikusi citus paziņojumus, kas saistīti ar šo aktivitāti.

Vides aktīvistu organizācija Greenpeace nākusi klajā ar jaunu, Vācijā būvētu «ieroci», kas tiks izmantots tās cīņā, aizstāvot vidi - 23 miljonus eiro vērtu kuģi ar nosaukumu Rainbow Warrior III, vēsta thelocal.de.

Oriģinālo Rainbow Warrior, pārveidotu zvejas traleri, organizācijai mēģinot pārtraukt kodolizmēģinājumus Klusajā okeānā, 1985.gadā Jaunzēlandē noslīcināja Francijas aģenti.

Otrais Rainbow Warrior ir vairāk nekā 50 gadus vecs un pēc daudzajām kampaņām pret, piemēram, kodolizmēģinājumiem, pārzveju un nelikumīgu mežizstrādi, «devies pensijā», informē Greenpeace.

Rainbow Warrior III esot 58 metrus garš, un ir pirmais, kas būvēts no nulles.

Ar elektromotoru kuģis varot sasniegt ātrumu 18 km/h, bet ar dīzeļa dzinēju - 28 km/h.

Bez piegādēm no ārpuses tas varot izmitināt 33 cilvēku komandu četras nedēļas, tam ir arī helikopteru nolaišanās vieta.

Pašmāju bērnu apģērbu tirgū līdzās starptautiskajiem milžiem par bērnu vecāku uzmanību konkurē arī «otro roku» veikali, amatnieki un nišas spēlētāji, trešdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Pēc Centrālās statistikas pārvaldes datiem, uzņēmumu kopējais apgrozījums, kuru pamatdarbība ir tekstilizstrādājumu, apģērbu, apavu un ādas izstrādājumu tirdzniecība, pērn un šā gada pirmajos divos mēnešos bijis ap 28.5 milj. eiro mēnesī (vidējais rādītājs). Cik lielu daļu veido tieši bērnu apģērbu realizācija, nav zināms. Toties skaidrs, ka lielāko tirgus daļu bērnu apģērbu segmentā aizņem starptautisko zīmolu sortiments, bet mazajiem tirgotājiem jāmeklē nišas. Mūsu tirgū ir pārstāvēti labi pazīstamie starptautiskie zīmoli un veikalu tīkli, tostarp Next, Lindex, Zara, H&M, kuru sortimentā ir arī bērnu apģērbu kolekcijas. Sastopami ir uzņēmumi, kuriem pieder viens vai daži specializēti veikali, pārstāvēti ir arī vietējie ražotāji, kuriem ir savi firmas veikali. «Starptautisko veikalu tīkli ir lielākie konkurenti, ar kuriem Latvijas ražotāji nevar sacensties cenas ziņā, jo to produkciju šuj valstīs, kur ir lēts darbaspēks. Latvijas bērnu apģērbu ražotājiem priekšroka ir kvalitātē un arī sortimentā, kas atšķiras no masu produkcijas,» stāsta Mini mode īpašniece Kristīne Līpiņa.