Vides aizstāvju organizācija Greenpeace apsūdzējusi lielākās pasaules IT kompānijas «netīru» resursu izmantošanā, lai nodrošinātu mākoņskaitļošanas pakalpojumus.

Organizācijas pētījumā «How Clean is Your Cloud» Apple, Microsoft, IBM, Amazon un Twitter atzīmētas kā kompānijas, kuras mākoņskaitļošanu uztur ar «netīriem» resursiem – izmantojot ogles savu datu centru darbības nodrošināšanai.

«Apple mākoņskaitļošanas pakalpojuma nodrošināšanai izmanto «netīru» enerģiju, galvenokārt ogles,» norāda Greanpeace. «Tā noteikti nav lieta, kuru jūs sagaidat no kompānijas, kas aicina mūs domāt savādāk.»

Savukārt tehnoloģiju milži Facebook, Google un Yahoo esot nozares līderi atjaunojamo energoresursu izmantošanā. Tā, piemēram, sociālais tīkls Facebook Zviedrijā ceļot datu centru, kurā 100% patērētās enerģijas nāks no atkārtoti izmantojamiem dabas resursiem.

Krievijas galvaspilsētā Maskavā policija aizturējusi desmit vides aizstāvju organizācijas Greenpeace aktīvistus, kas tērpušies leduslāču kostīmos protestēja pie enerģētikas milža Gazprom galvenās ēkas.

Aktīvisti aicināja Krievijas kompāniju pārtraukt naftas ieguvi Arktikā un nobloķēja ceļu, kas ved uz Gazprom ēku. Lāča kostīmos tērpušies Greenpeace biedri Gazprom ēkas priekšā izkaisīja mākslīgu sniegu un tajā viļājās.

Kaimiņvalsts likumsargi protestētājus aizgādājusi uz policijas iecirkni, kur viņiem, iespējams, tiks izvirzītas apsūdzības sabiedriskās kārtības graušanā.

Db.lv jau vēstīja, ka Greenpeace aktīvisti augustā sarīkoja protesta akcijas pie Gazprom naftas platformas Pečoru jūrā, Krievijas ziemeļu daļā.

Greenpeace aktīvisti uzrāpās naftas platformā, kur atritināja lielu plakātu, kurā brīdināja par ekoloģisku katastrofu, kā arī pieķēdējās pie platformas enkuriem. Organizācija tādējādi protestēja pret Gazprom plāniem Arktikā iegūt naftu.

Apple lēmums par ASV Vides aizsardzības aģentūras bijušās vadītājas Līsas Džeksones (Lisa Jackson) nolīgšanu darbam ar kompānijas ekoloģijas iniciatīvām ir drosmīgs solis, kas palīdzēs uzlabot tehnoloģiju milža vides aizsardzības centienus, pavēstījusi organizācija Greenpeace.

«Pieņemot darbā Līsu Džeksoni, kas sevi jau ir pierādījusi, cīnoties ar toksiskajiem atkritumiem un problēmām, kuras saistītas ar fosilā kurināmā izmantošanu, Apple ir spērusi drosmīgu soli, lai stātos pretim saviem lielākajiem izaicinājumiem,» sacīja vides aktīvistu kustības analītiķis Gerijs Kuks (Gary Coock).

Greenpeace arī norāda, ka L. Džeksone kompāniju Apple var padarīt par nozares «zaļo» līderi, kā arī izmantot tehnoloģiju milža ietekmi, lai arī citas kompānijas īstenotu nepieciešamas reformas.

Aizvadītajā gadā Greenpeace vērsa asu kritiku pret Apple, uzsverot, ka kompānija videi draudzīgas enerģijas izmantošanā ir atpalikusi no tādiem nozares pārstāvjiem kā Facebook un Google.

Sešas vides aizstāvju grupas Greenpeace aktīvistes cenšas uzrāpties Rietumeiropā augstākajā celtnē The Shard, protestējot pret naftas un gāzes ieguvi Arktikā, vēsta Guardian.

The Shard atrodas Londonas centrālajā daļā.

Aktīvistes savu kāpienu sāka agri no rīta, un sākotnēji tika ziņots vien par sešām sievietēm, kuras mēģina «iekarot» augstceltni.

Taču Greenpeace savā Twitter kontā ievietojusi fotogrāfiju, kurā redzamas visas sešas sievietes - Sabīne, Sandra, Viktorija, Ali, Viola un Līsbeta - pirms došanās augšup. Organizācija arī publiskojusi Viktorijas sacīto, kurā viņa skaidro savu motivāciju, un veikusi citus paziņojumus, kas saistīti ar šo aktivitāti.

Indonēzijas prezidents Susilo Bambans Judojono atvainojies Singapūrai un Malaizijai par mežu ugunsgrēkiem, kuru dēļ plašas teritorijas abās valstīs pārklājis smogs, kas kļuvis par smagāko Dienvidaustrumāzijas gaisa piesārņojuma krīzi pēdējo 16 gadu laikā.

Indonēzijas prezidents atvainojies pirmdienas vakarā, kad smogs bija pārklājis Malaizijas galvaspilsētu Kualalumpuru. Savukārt Singapūrā, kura jau vairākas dienas cīnās ar gaisa piesārņojumu, situācija bijusi labāka, vēsta ārvalstu plašsaziņas līdzekļi. «Kā prezidents es atvainojos un ceru uz mūsu draugu Singapūrā un Malaizijā sapratni,» sacījis Indonēzijas prezidents. Susilo Bambans Judojono arī uzsvēris, ka viņa valsts dara visu, lai savaldītu mežu ugunsgrēkus kas plosās Sumatras salā. Lai cīnītos ar katastrofu, Indonēzija izmantojot armiju un nepieciešamo darbu veikšanai piešķīrusi 20 miljonus ASV dolāru.

Izskatās, ka Transatlantijas tirdzniecības līgumu ar ASV šogad varētu izdoties parakstīt tikai tad, ja strīdīgie punkti tiks izņemti no tā laukā

Jau vairākus gadus notiek sarunas par Eiropas Savienības un ASV Transatlantiskās tirdzniecības un investīciju līguma, saīsinājumā saukta TTIP, parakstīšanu. Par spīti šī soļa nozīmīgumam un sākotnēji nospraustajiem termiņiem, izskatās, ka vismaz ASV prezidenta Baraka Obamas valdīšanas laikā šis līgums tā sākotnējā versijā nevar tikt parakstīts. Pretrunu ir pārāk daudz un, citējot Vācijas vicekancleru Zigmāru Gabriēlu, «pietrūkst fantāzijas, kā šis darbs vēl šogad varētu tikt paveikts».

Ja skatās uz eiropiešu viedokļu aptauju rezultātiem, tad redzams, ka Eiropas iedzīvotāju galvenās bažas saistās ar to, ka TTIP varētu vājināt patērētāju tiesības. Lielākā daļa ir sašutusi, ka sarunas par TTIP līdz šim ir turētas slepenībā, bet mazāk par pusi no aptaujātajiem saskata šī līguma noslēgšanas gadījumā priekšrocības savas valsts uzņēmumiem. Ejot vēl lielākā iebildumu detalizācijā, bažas par patērētāju tiesību vājināšanos saistās, piemēram, ar farmācijas industrijas izstrādājumiem. Eiropā, pirms virza kādu šīs nozares produktu tirgū, ir jāuzrāda pārliecinoši pētījumu rezultāti, ka produkts ir nekaitīgs cilvēku veselībai. ASV tik striktu ierobežojumu neesot, tur produkts ir no tirgus jāizņem, ja pierādīts, ka tas ir veselībai kaitīgs. Tāpat eiropiešiem joprojām ir lielas iebildes pret ģenētiski modificētu pārtiku, kā arī iespējamo darbaņēmēju aizsardzības mazināšanos. Nepieņemama šķiet arī amerikāņu prasība par investīciju strīdu izskatīšanu privātās šķīrējtiesās, kurās spriedumiem nav iespējama pārsūdzība, bet uzvar lielos vilcienos tas, kurš spēj vairāk samaksāt – vismaz tāds ir priekšstats par tām.

Filipīnas piektdien nosūtīja atpakaļ uz Kanādu 69 konteinerus ar, kā vietējās amatpersonas paziņojušas, nelikumīgi ievestiem atkritumiem.

Salu valsts ir viena no Dienvidaustrumāzijas valstīm, kas protestē pret to, ka turīgās zemes uztverot tās kā atkritumu izgāztuves.

Sabikas līča brīvostas pārvaldniece Vilma Eisma teikusi, ka tonnām atkritumu uzkrautas uz kuģa «Bavaria», kas tagad uzsācis 20 dienu ilgu ceļu uz Kanādas ostas pilsētu Vankūveru, ar to noslēdzot «šķērmu mūsu vēstures nodaļu». Pirms došanās uz Kanādu, «Bavaria» piestās ostā Taivānā, viņa piebilda.

Vides aktīvisti, tostarp no organizācijām «Greenpeace» un «EcoWaste Coalition» apsveica «Bavaria» ceļojumu, uzsverot, ka «Filipīnas nav atkritumu izgāztuve».

Filipīnu prezidents Rodrigo Duterte ir draudējis nosūtīt atpakaļ visus atkritumus, kas 103 konteineros Filipīnās tika ievesti 2013.un 2014.gadā. Vairāki konteineri atkritumu ir utilizēti, tostarp noglabāti izgāztuvēs, bet 69 konteineri ar elektriskajiem un mājsaimniecību atkritumiem, tostarp izlietotām autiņbiksītēm, puva divās Filipīnu ostās.

Riodežaneiro Botafogo pludmalē ieradušās līdz šim šeit neredzētas, tumšā spīdošas zivis. No plastmasas pudelēm taisītā mākslas instalācija jau izpelnījusies daudzu vietējo un tūristu uzmanību. Ar to mākslienieks vēlējies pievērst uzmanību klimata problēmām.

Šajās dienās Riodeženeiro notiek gatavošanās pasaules līderu uzņemšanai, kas uz Brazīlijas pilsētu ieradīsies ANO Ilgspējīgas attīstības konferences Rio+20 ietvaros.

Pirms konferences sagatavots ziņojums par sasniedzamajiem klimata mērķiem. Ziņojums konferncē tiks apspriests un pēc tam tiks arī izdots. Vides aizstāvji ziņojumā paustos mērķus jau paguvuši nosaukt par milzīgu ekoloģijas un ekonomikas izgāšanos.

Ziņojumā tiekot runāts par «jauniem ilgtspējīgas attīstības mērķiem», kas jāsasniedz līdz 2015. gadam, taču nav atrasta vienošanās par to, kādās jomās tiem būtu jādarbojas.

Tāpat ziņojumā pausts, ka pasaulei ir jāveic darbības, kas palīdzētu novērst «neilgtspējīgu ražošanu un patēriņu,» taču nav minēts kādas ir paredzētās darbības, uzsver vides aizstāvju organizācija Greenpeace.

Naftas noplūde pie Taizemes krastiem radījusi bažas par ekoloģisku katastrofu un likusi tūristiem pamest iecienīto Ko Sametas salas kūrortu.

Aizvadītās nedēļas nogalē vismaz 50 tūkstoši litru naftas noplūda aptuveni divdesmit kilometrus no krasta jūrā Siāmas līcī no Taizemes energokompānijas PTT cauruļvada. Naftas noplūde ir ceturtā lielākā Taizemes vēsturē, vēsta ārvalstu plašsaziņas līdzekļi.

Taizemes varasiestādes uzsākušas plašu tīrīšanas operāciju un cenšas ierobežot naftas plankuma pārvietošanos. Piesārņojuma tīrīšanas darbos iesaistīti vairāk nekā 600 militārpersonu un PTT darbinieku. Neskatoties uz to, nafta sākusi izskaloties Ko Sametas salas krastā, kur atrodas iecienīts kūrorts.

Taizemes Raijongas provinces Tūrisma asociācijas vadītājs Čairats Triratanajarasporns (Chairat Trirattanajarasporn) atklājis, ka salu, baidoties no piesārņojuma, pametuši jau 30% tūristu un radušās bažas par ievērojamiem zaudējumiem reģiona tūrisma nozarei.

Mazumtirgotājs "Tesco" Lielbritānijā ieviesīs jauninājumu, pircējiem tiešsaistē dodot iespēju iegādāsies produktus atkārtoti lietojamā iepakojumā, ziņo "BBC".

Mazumtirdzniecības gigants apvieno spēkus ar "Loop", kas sevi dēvē par "nulles atkritumu iepirkšanās platformu". Izmēģinājums aptver 150 preces, kuras tiks piegādātas atkārtoti izmantojamā iepakojumā, par kuru patērētāji veiks iemaksas.

Saskaņā ar vides organizācijas "Greenpeace" pausto pieaugošais pieprasījums pēc piegādēm uz mājām, kuru veicinājis Covid-19 uzliesmojums pasaulē, dod "reālu iespēju inovācijām atkārtoti lietojamā iepakojumā jomā".

Toms Szakijs, "Loop" vadītājs, informējis, ka šis būs pilotprojekts, bet piegādes aptvers plašu teritoriju, ieskaitot Ziemeļīriju.

Klienti pieteiksies pakalpojumam, noklikšķinot uz saites "Tesco" vietnē, un pēc tam varēs pasūtīt piegādi, kuru izpildīs kompānija "DPD".

Tehnoloģiju gigants Apple izstājies no ASV Elektronisko preču vides novērtējuma rīka (EPEAT) sertifikācijas programmas, apgalvojot, ka tā vairs neatbilst kompānijas preču «dizaina ievirzei».

Pēdējos gados visiem Apple produktiem bija piešķirts EPEAT zelta sertifikāts. Apple EPEAT norādījusi, ka pametīs programmas reģistru un vairs neiesniegs savus produktus vērtēšanai, vēsta Wall Street Journal. EPAT izteikusi sarūgtinājumu par šādu kompānijas lēmumu un paudusi cerības, ka Apple nākotnē programmā atgriezīsies.

Lai gan EPEAT nav minējusi iemeslus, kas likuši Apple pamest programmu, tomēr organizācijas vadītājs Roberts Frisibjs (Robert Frisbee) sarunā ar WSJ atzinis, ka kompānijas lēmums saistīts ar produktu dizainu, kas vairs neatbilstot EPEAT prasībām.

Viņš norādīja, ka EPEAT nesertificētu jaunāko Apple MacBook Pro, jo ierīces baterija pielīmēta pie korpusa, tādējādi neesot iespējams to nodot otrreizējai pārstrādei. Kompānija Apple atteikusies no komentāriem un norādījusi, ka piedāvā vairākas citas otrreizējās pārstrādes programmas.

Labrīt!

Latvija

Šodien notiks fiksētas likmes izsole, kurā tiks piedāvāti valsts vidējā termiņa vērtspapīri viena miljona latu apmērā.

Ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts šodien un rīt darba vizītē apmeklēs Lielbritāniju, kur piedalīsies Latvijai veltītā biznesa forumā, tiksies ar latviešu diasporu, kā arī ar amatpersonām un uzņēmumu pārstāvjiem.

Administratīvā rajona tiesa vērtēs, vai tieslietu ministra Jāņa Bordāna 28. jūnija rīkojums par bijušā Ieslodzījuma pārvaldes priekšnieka Visvalža Puķītes atvaļināšanu no dienesta bija likumīgs.

Angļu modes dizainere Vivjena Vestvuda, kas bija panku stila pamatlicēja modē, ir mirusi 81 gada vecumā, ceturtdien paziņoja viņas ģimene.

"Vivjena Vestvuda šodien mierīgi nomira ģimenes lokā Klephemā, Londonas dienvidos. Pasaulei ir vajadzīgi tādi cilvēki kā Vivjena, lai veiktu pārmaiņas uz labo pusi," paziņoja Vestvudas modes zīmola tviterkonts.

"Mēs esam strādājuši līdz galam, un viņa man devusi daudz lietu, ko turpināt. Paldies tev, mīļā," paziņoja Vestvudas vīrs un radošais partneris Andreass Krontālers.

Viktorijas un Alberta muzejs Londonā nosauca Vestvudu par "patiesu revolucionāri un dumpīgu spēku modē", savukārt Lielbritānijas kultūras ministre Mišela Donelana raksturoja viņu kā "izcilu personību".

"Viņas panku stils pārrakstīja noteikumu grāmatu septiņdesmitajos gados, un viņa tika plaši apbrīnota par to, ka visu mūžu palika uzticīga savām vērtībām," Donelana rakstīja tviterī.

ASV Kongress gatavojas balsot par jaunu likumprojektu, kas aizliegs šīs valsts lidaparātiem piedalīties Eiropas Savienības (ES) pretrunīgi vērtētajā izmešu tirdzniecības sistēmā.

Db.lv jau iepriekš vēstīja, ka izmešu tirdzniecības shēma stājās spēkā šā gada 1. janvārī. Pret to asi iebildušas Indija, Krievija un Ķīna.

Noteikumi paredz, ka aviokompānijām jāmaksā par noteiktu skaitu izmešu, kas radīti lidojumos no un uz ES valstīm. Tomēr citas pasaules valstis un aviokompānijas apgalvo, ka jaunā kārtība var izraisīt tirdzniecības karu.

«Ja Eiropas Savienība var savu gribu uzspiest visai pasaulei, nevarētu tad teikt, ka to nedarīs arī citas valstis,» sacījis anonīms ASV senators, vēsta Euobserver.

Tikmēr Vašingtonā notiek ES izmešu sistēmai opozīcijā esošu valstu tikšanās, kuras laikā plānots pārrunāt veidus, kādos iespējams izveidot globālu ietvaru siltumnīcas gāžu samazināšanai. Pret alternatīviem plāniem ES ir noskaņota skeptiski.

Vīndaris Francijas Burgundijas reģionā šodien stājas tiesas priekšā par atteikšanos izmantot pesticīdus savā bioloģiskajā vīnadārzā, neraugoties uz valdības rīkojumu. Citi reģiona vīndari atbalsta valdību, vēsta thelocal.fr.

Ekologi nostājušies vīndara pusē, aizstāvot viņa atteikšanos, bet citi nozares darboņi nosodījuši viņam veltīto atbalsta kampaņu.

Vīndaris nav klausījis vietējai pavēlei regulāri apstrādāt vīnogulājus pret lapu insektu. Tā izraisītajai slimībai, kas var nogalināt jaunos vīnogulājus un būtiski samazināt vecāko produktivitāti, pagaidām nav atrastas ārstniecības metodes. Šī slimība Francijā sākusi izplesties jau 1949. gadā. Pēc tās atklāšanas Burgundijas Beaune reģionā, vietējā administrācija pagājušā gada jūnijā lika visiem vīnadārzu īpašniekiem apstrādāt savus dārzus ar pesticīdiem. Taču konkrētais vīndaris, kura īpašuma platība ir 10 hektāri, neesot tam pakļāvies. Viņš apgalvo, ka šis rīkojums iznīcinās viņa tēva darbu, kurš biodinamiskajai saimniekošanai pievērsies pagājušā gadsimta septiņdesmitajos gados.

Zviedrijas valdība plāno masveidā palielināt kodolenerģijas ražošanu, lai apmierinātu augošo pieprasījumu pēc elektroenerģijas, ceturtdien paziņojusi valdība.

Valdības plāns paredz vēlākais līdz 2035.gadam palielināt ražošanu, kas atbilstu diviem kodolreaktoriem, bet līdz 2045.gadam masveidā paplašināt kodolenerģijas ražošanu.

Zviedrijas enerģētikas ministre Eba Buša sacīja, ka šis plāns būs vēl viens solis ceļā uz to, lai Zviedrija "atkal kļūtu par spēcīgu kodolvalvalsti". "Nākamajos 25 gados mums divkārt jāpalielina Zviedrijas elektroenerģijas ražošana," viņa piebilda.

Valdība lēš, ka mērķa sasniegšanai valstij līdz 2045.gadam būs vajadzīgi desmit jauni konvencionālie kodolreaktori.

Zviedrijā pašlaik darbojas seši reaktori trīs dažādās spēkstacijās, un augustā valdība paziņoja, ka tā likvidēs šķēršļus jaunu reaktoru būvniecībai.

Burgundijas vīndarim piespriests 1000 eiro naudas sods, jo viņš atteicās apstrādāt vīnogulājus ar pesticīdiem, lai izvairītos no «agresīvas» slimības izplatības, vēsta Francijas mediji.

Bioloģiskā vīna darītājs vakar stājās tiesas priekšā, kur uzsvēra, ka viņa atteikšanās izmantot pesticīdus saistīta ar «cieņu pret dabas cikliem».

Taču tiesa lēmusi, ka viņš pakļāvis riskam citus vīna dārzus un piespriedusi naudas sodu.

2013. gada jūnijā Côte- d'Or lika visiem audzētājiem apstrādāt savus vīnogulājus pret slimību, kuru pārnēsā insekti.

Kā iepriekš vēstīja thelocal.fr, nepaklausīgajam vīndarim draudēja līdz sešiem mēnešiem cietumā un 30 tūkstošu eiro naudassods. Viņa pusē nostājušās tādas lielas vides aizstāvju grupas kā, piemēram, Greenpeace, taču pret viņu ir kolēģi vīndari.

Dānija ieviesīs pasaulē pirmo oglekļa nodokli mājlopiem ar nolūku tuvināt valsti mērķim līdz 2045.gadam panākt oglekļa neitralitāti.

No 2030.gada metāna emisija, ko rada liellopu un cūku vēdera pūšanās un gāzes, tiks aplikta ar 300 kronas (40 eiro) lielu nodokli par tonnu CO2 ekvivalenta. Plānots, ka nodoklis 2035.gadā pieaugs līdz 750 kronām par tonnu.

Vienošanos par mājlopu "pirdienu nodokli" jūnija beigās panāca valdība, daļa opozīcijas un lopkopju un arodbiedrību pārstāvji. Vienošanās vēl jāapstiprina parlamentam, kas to izskatīs rudenī.

Organizācijas "Greenpeace Nordic" kampaņas vadītājs Kristiāns Frombergs atzina, ka šī vienošanās "dod cerību (..) situācijā, kad daudzas valstis atkāpjas no klimata pasākumiem".

"Lai gan oglekļa nodoklim vajadzēja būt gan lielākam, gan ātrāk ieviestam, tas tomēr ir nozīmīgs pavērsiens," ziņu aģentūrai AFP sacīja Frombergs. Vienlaikus viņš pauda nožēlu par neizmantoto iespēju radīt "jaunu virzienu Dānijas lauksaimniecībā".

Ķīnas galvaspilsētu Pekinu atkal pārņēmis biezs smogs, liekot varasiestādēm slēgt rūpnīcas, bet lidsabiedrībām atcelt avioreisus zemās redzamības dēļ. Ķīnas galvaspilsēta spēcīgu smogu piedzīvoja jau pirms divām nedēļām.

Lai apkarotu smogu, Pekinas varasiestādes likušas uz laiku pārtraukt 103 kompāniju darbu, savukārt valdības aģentūrām, institūcijām un valstij piederošām kompānijām likts samazināt automašīnu izmantošanu par 30% . Smoga dēļ Pekinas starptautiskajā lidostā atcelti divdesmit trīs avioreisi. Paredzams, ka traucējumi lidostas darbā turpināsies.

Pekinas varasiestādes brīdinājušas pilsētas 20 miljonus iedzīvotāju būt gataviem, ka smogs neatkāpsies vēl vismaz vienu dienu. Pilsētas varasiestādes prognozē, ka gaisa kvalitāte sāks uzlaboties tikai naktī uz 1. februāri.

Smoga dēļ redzamība Pekinā vietām samazinājusies pat līdz dažiem desmitiem metru. Tikmēr tirgotāji novērojuši strauju sejas masku tirdzniecības kāpumu.

Koncerns Royal Dutch Shell saņēmis Baltā nama atļauju sākt urbšanas darbus Čukču jūrā starp Kamčatku un Aļasku ar mērķi iegūt naftu, vēsta laikraksts The New York Times.

Urbšanas darbus Arktikā uzņēmums varēs sākt jau vasarā.

Shell plāno izvietot Čukču jūrā divas urbšanas platformas, kas spēs iegūt līdz 400 000 barelu dienā. Vides aktīvistu kustība Greenpeace uzskata, ka urbšanas darbi var apdraudēt rezervātu Vrangeļa sala.

Neraugoties uz ekologu bažām, naftas industrijas pārstāvji aktīvi lobēja darbu uzsākšanu, jo šajā reģionā varētu atrasties 15 miljardi barelu naftas.

Kā norādīja ASV Iekšlietu ministrijas pārstāve Ebigeila Rosa Hārpere, varasiestādes apņēmušās spert visus nepieciešamos soļus, lai Čukču jūrā garantētu darbu drošību.

Vairāku ES politiku notēmēšana vienā virzienā un saprātīga pieeja zemes izmantošanai mežsaimniecībā ļautu Latvijai ieņemt vēl nozīmīgāku vietu produktu, kurus ražo no atjaunojamajiem resursiem, pasaules tirgū, vienlaikus gūstot ekonomiskos labumus, saglabājot nodarbinātību un nozares maksājumu apmērus valsts makā, nenodarot kaitējumu dabas daudzveidībai un veicinot klimata neitralitātes mērķu izpildi.

Tādi secinājumi skanēja Dienas Biznesa sadarbībā ar Latvijas meža un saistīto nozaru portālu Zemeunvalsts.lv rīkotajā diskusijā Meža nozare pēc pieciem gadiem — iespējas, izaicinājumi, resursu pieejamība, konkurētspēja. Meža nozare ir viens no lielākajiem un nozīmīgākajiem eksporta ienākumu ģeneratoriem, nozīmīga darba devēja, jo īpaši lauku reģionos, un nodokļu maksātāja valsts budžetā, kā arī vienlaikus nozīmīga pakalpojumu pircēja no citiem sektoriem, tāpēc tās nākotnei ir būtiska ietekme ne tikai uz kādu atsevišķu apdzīvotu vietu, bet gan visu Latviju kopumā.

Izaicinājumu kokteilis

Šodien ilgtspējīgs bizness ir būtiska veiksmes atslēga. Tas ir labi planētai un, tanī pat laikā, veicina attīstību ar dziļāku skatu uz klientu vajadzībām. Zaļais bizness, ar saudzīgu attieksmi pret vidi un apkartējo sabiedrību, atver durvis uz jaunām iespējām, kas savādāk būtu slēgtas. Mežsaimniecībā un koksnes pārstrādes nozarē, pasaulē atzīta ilgtspējības apliecinajuma zīme ir FSC®, kas apstiprina atbildīgu praksi ķēdē līdz gala patērētajam. FSC misija ir veicināt videi draudzīgu, sociāli atbildīgu un ekonomiski pamatotu pasaules mežu pārvaldību.

Vairāk kā 10 gadus Latvijas lielākais FSC sertificētās koksnes piegādātājs ir VAS «Latvijas Valsts meži», uzņēmums, kurš pārvalda 1,62 miljonus vai pusi Latvijas publisko mežu, ietverot 20% aizsargājamās dabas teritorijas. Lai nodrošinātu FSC sertifikātu, uzņēmumā tiek veikti 8 novērtēšanas auditi gadā.

Tomass Kotovičs, AS «Latvijas valsts meži» Komunikācijas daļas vadītājs, «Mēs lepojamies ar mūsu speciālistu veikumu vairāku paaudžu garumā, lai uzturētu un uzlabotu mūsu mežu apsaimniekošanas sociālās, vides un ekonomiskās vērtības. FSC sertifikācija ir šo iedibināto pamatvērtību attīstības dzinējspēks sasniegt aizvien augstākus standartus, ne tikai pašu darbinieku darbā, bet arī, pieprasot augstas kvalitātes servisu no biznesa partneriem. Jāatzīst, ka pēdējo gadu laikā uzņēmumā ir ļoti daudz paveikts, lai uzlabotu plānošanas, mežizstrādes un vides pārvaldības procesus. Daudzi uzņēmuma attīstības projekti jau ir veiksmīgi integrēti meža apsaimniekošanā, kā piemēru var minēt izveidoto medņu riestu aizsardzības un apsaimniekošanas sistēmu, ekomežu tīkla un vides monitoringa sistēmas izveidi, videi saudzīga koksnes autoceļa izmantošana koksnes izvešanā u.c. veiksmīgi projekti. Tomēr ar to viss nebeidzas, arī pašlaik tiek turpināts darbs pie dažādiem jauniem attīstības projektiem, kas no sertifikācijas viedokļa jau tuvākajā nākotnē dos pozitīvus augļus, kā piemēru var minēt projektu par daudzfunkcionālu meža apsaimniekošanas plānošanu, kur tiek meklēti risinājumi, kā pilnveidot esošo meža apsaimniekošanas stratēģisko plānošanu, apvienojot vides un ekonomisko plānošanu.»