Izskatās, ka Transatlantijas tirdzniecības līgumu ar ASV šogad varētu izdoties parakstīt tikai tad, ja strīdīgie punkti tiks izņemti no tā laukā
Jau vairākus gadus notiek sarunas par Eiropas Savienības un ASV Transatlantiskās tirdzniecības un investīciju līguma, saīsinājumā saukta TTIP, parakstīšanu. Par spīti šī soļa nozīmīgumam un sākotnēji nospraustajiem termiņiem, izskatās, ka vismaz ASV prezidenta Baraka Obamas valdīšanas laikā šis līgums tā sākotnējā versijā nevar tikt parakstīts. Pretrunu ir pārāk daudz un, citējot Vācijas vicekancleru Zigmāru Gabriēlu, «pietrūkst fantāzijas, kā šis darbs vēl šogad varētu tikt paveikts».
Ja skatās uz eiropiešu viedokļu aptauju rezultātiem, tad redzams, ka Eiropas iedzīvotāju galvenās bažas saistās ar to, ka TTIP varētu vājināt patērētāju tiesības. Lielākā daļa ir sašutusi, ka sarunas par TTIP līdz šim ir turētas slepenībā, bet mazāk par pusi no aptaujātajiem saskata šī līguma noslēgšanas gadījumā priekšrocības savas valsts uzņēmumiem. Ejot vēl lielākā iebildumu detalizācijā, bažas par patērētāju tiesību vājināšanos saistās, piemēram, ar farmācijas industrijas izstrādājumiem. Eiropā, pirms virza kādu šīs nozares produktu tirgū, ir jāuzrāda pārliecinoši pētījumu rezultāti, ka produkts ir nekaitīgs cilvēku veselībai. ASV tik striktu ierobežojumu neesot, tur produkts ir no tirgus jāizņem, ja pierādīts, ka tas ir veselībai kaitīgs. Tāpat eiropiešiem joprojām ir lielas iebildes pret ģenētiski modificētu pārtiku, kā arī iespējamo darbaņēmēju aizsardzības mazināšanos. Nepieņemama šķiet arī amerikāņu prasība par investīciju strīdu izskatīšanu privātās šķīrējtiesās, kurās spriedumiem nav iespējama pārsūdzība, bet uzvar lielos vilcienos tas, kurš spēj vairāk samaksāt – vismaz tāds ir priekšstats par tām.
Pārāk atšķirīgie eiropiešu un amerikāņu viedokļi šajos un vēl citos jautājumos ir arī galvenais klupšanas akmens, kāpēc TTIP joprojām nav parakstīts, un neko citu kā uzskatu pretišķību jau arī neparāda nesen vides organizācijas Greenpeace nopludinātie TTIP dokumenti. Pat abpusēji ļoti vēloties šo līgumu parakstīt vēl 2016. gadā, izskatās, ka tas būtu iespējams tikai tad, ja no tā izslēgtu strīdīgos punktus. Tiesa, tad jāskatās, ko šis līgums vēl ir vērts un vai «kaut kas» tiešām ir labāks par «neko». Raugoties ģeopolitiski, nevar noliegt, ka šāds Transatlantijas tirdzniecības līgums starp ASV un ES, perspektīvā arī starp Kanādu un ES ir nozīmīgs kaut vai telekomunikāciju vai biotehnoloģiju nozarē. Pretējā gadījumā ir iespējama situācija, ka, vienojoties ar Āzijas valstīm, trīs ceturtdaļas pasaules dzīvo pēc viena veida normatīviem un Eiropa sev kādā brīdī var uzdot jautājumu, kurā vietā tā vispār šajā pasaulē vēl iederas. Līdz ar to, ja TTIP tiešām ir abpusēja vēlme parakstīt vēl šogad, tad tam būtu jānotiek vēlākais jūnijā – pirms lielajām vasaras brīvdienām un ASV prezidenta vēlēšanu ieiešanas finiša taisnē. Pretējā gadījumā šim stāstam pielikt punktu tik drīz vēl nebūs iespējams.