ASV izsludinātie metālu ievedmuitas tarifi, pat ja Eiropas Savienība šobrīd vēl bauda izņēmuma stāvokli, ir uzbrukums brīvajai tirdzniecībai un pēc būtības tirdzniecības kara priekšvēstnesis, par ko vismaz Eiropā neviens bez drebuļiem negrib domāt.
ASV ievedmuitas tarifus izsuldināja it kā nacionālās drošības vārdā, taču faktiskā situācija ir tāda, ka pasaulē jau labu laiku ir tērauda pārprodukcija. Pirms diviem gadiem G20 samitā pasaules varenie plānoja attiecīgas darba grupas izveidi, lai tērauda pārprodukcijas problēmu risinātu, bet iznākums tai bijis, acīmredzot, līdzīgs kā ar daudzām darba grupām Latvijā, proti, bez taustāma rezultāta.
ASV noteiktie ievedmuitas tarifi pirmām kārtām bijuši mērķēti pret Ķīnu, kuras dempinga cenas un pārprodukcija īpaši negatīvi ietekmējušas kopējo tirgu. Tiesa, pavēršoties tagad šīm tērauda plūsmām pret Eiropu, šejienes metālu ražotājiem arī situācija neuzlabojas. Nevar arī aizmirst, ka ķīnieši savulaik masīvi finansējuši ASV deficītu, uzpērkot ASV valsts parādzīmes. Ja nu ķīnieši sadusmotos un nolemtu atbildēt ar pretreakciju, šīs parādzīmes iemetot tirgū, pasaules ekonomika nonāktu vēl nebijušās turbulencēs un visai nopietnās problēmās.
Latvijas līmenī politiķiem būtu labi mazliet apslāpēt savas eiforiskās runas par gaidāmo straujo izaugsmi, nodokļu reformu kā dāvanu Latvijas simtgadē un to, ka dažu nerezidentu banku slēgšana Latvijas ekonomikā nu itin neko nenozīmē.
Arī bez šī katastrofālā scenārija ASV ekonomikai šobrīd nemaz tik labi neklājas – dolāra kurss krīt un kopš Donalda Trampa stāšanās pie šīs valsts vadītāja stūres tas pret citu tirdzniecības partneru valūtām ir nokrities jau par kādiem 10%, bet pret eiro – vēl vairāk. Protams, valūtas stiprums jau vēl nav visas ekonomikas alfa un omega, jo, piemēram, eksportētāji no valūtas vērtības krišanās iegūst, taču valūtas stiprums neapšaubāmi ir ar emocionālu pievienoto vērtību un signalizē par tautsaimniecības jaudu kopumā. Sakarā ar Trampa iniciēto nodokļu reformu pieaug arī ASV budžeta deficīts, un šajā situācijā to finansēt no ārzemēm vairs varētu nebūt tik vienkārši.
Ko esošajā situācijā darīt? Metālu tarifu problēmas risināšana būtu jāuzņemas Pasaules Tirdzniecības organizācijai, panākot vismaz to, ka šā brīža pagaidu izņēmuma risinājums kļūst par pastāvīgu risinājumu. Iespējams, ka arī šis būtu labs brīdis, lai izvilktu no saldētavas ES un ASV transatlantiskās tirdzniecības un investīciju partnerības līgumu (TTIP), atsākot brīvās tirdzniecības sarunas vai vismaz to sadaļu, kas skar tarifus. Savukārt Latvijas līmenī politiķiem būtu labi mazliet apslāpēt savas eiforiskās runas par gaidāmo straujo izaugsmi, nodokļu reformu kā dāvanu Latvijas simtgadē un to, ka dažu nerezidentu banku slēgšana Latvijas ekonomikā nu itin neko nenozīmē. Kā liecina jaunākie makroekonomiskie dati, Swedbank jau ir pazeminājusi Latvijas šī gada IKP pieauguma prognozi, saistot šo korekciju gan ar augstāk minēto pasaules ekonomikas šūpošanos, gan ar Latvijas iekšējo investīciju piesaistes vājumu, ieskaitot nerezidentus apkalpojošo banku biznesa iznīcināšanu.
