Atgriežoties no divu nedēļu ilga atpūtas brauciena Taizemē, sapratām, ka mums šī zeme tik ļoti iepatikusies, ka tajā vēlamies pavadīt ilgāku laiku. Sakārtojām darbā lietas tā, lai varētu strādāt attālināti. Kopā ar septiņgadīgo meitu Emmu, kura bija beigusi bērnudārzu, devāmies gadu dzīvot saulainajā Taizemē.

Tūrisma sezona tur ilgst no novembra līdz februārim, kad ir samērā maz nokrišņu un nav pārlieku karsts. Temperatūra visu gadu ir virs 30 grādiem. Neiesakām uz Taizemi braukt no marta līdz maijam, kad ir viskarstākais laiks un termometra stabiņš sasniedz pat +40 grādu atzīmi. Cilvēki meklē ēnu un cenšas vairāk uzturēties kondicionētās telpās, un arī daba šajā periodā cieš, zaudējot savu krāšņumu. Savukārt lietus sezona, kas ilgst no jūlija līdz septembrim, ir mūsu mīļākais laiks, jo reizi dienā pērkona negaiss drīzāk ir kā veldze, un daba līdz ar lietavām iegūst košumu un spirgtumu. Ja ceļojuma mērķis ir atpūta pludmalē, tad gan jārēķinās, ka lietus sezonā bieži var būt aizliegums peldēties viļņu un straumju dēļ, tomēr valsts ir milzīga, 2500 km gara, līdz ar to klimats dažādās tās daļās mēdz atšķirties. Piemēram, Koh Samui salā tūrisma sezona ir gandrīz visu gadu. Taizemē ziema iestājas janvārī, un tā ilgst apmēram divas nedēļas, kad gaisa temperatūra nokrītas līdz +15 grādiem, un šādi apstākļi vietējiem iedzīvotājiem ir katastrofa, jo mājas ir teju kā malkas šķūņi un paredzēti siltumam, nevis aukstumam.

Šī intervija ar ļoti augstu Valsts ieņēmumu dienesta amatpersonu pirms diviem gadiem bijusi publicēta avīzē Astoņkājis un pārpublicēta DB ar portāla pietiek.com atļauju

Ar ko īsti cilvēki Finanšu policijā «pelna»?

Pirmkārt, ar noplūdēm. Ja agrāk arī bija noplūde informācijai par gaidāmajām Finanšu policijas darbībām lielajās lietās, tad ne daudz. Kādus 10–20% nevarēja nokontrolēt. Bet tagad viņam ir gandrīz 100% noplūde. Šajos divos gados faktiski 99% no tā, ko Finanšu policijā sauc par realizācijām, kuras ir pasākumi un akcijas, ir iepriekšēja noplūde. Un noplūde ir konkrēti tām personām, pie kā šie pasākumi tiek plānoti. Noplūžu nav tur, kur darbinieki paši pa kluso ir uztaisījuši realizāciju, neko nesakot vadībai. Viņi paši pa kluso vienojas sestdien, ka pirmdien brauc uz darbu un katrs brauc uz objektu. Tās divas šāda veida realizācijas, kas bija pagājušajā gadā, tās nav nopludinātas. Bet pārējās visas ir. Nu, normāli tas ir? Un tas viss notiek pie Kaminska, bet Podiņš plāno, kā paaugstināt viņu amatā. Nu, normāli cilvēki?

Taizeme plāno līdz oktobra vidum pilnīgi atvērt savas robežas vakcinētiem ārvalstu viesiem, valdībai cenšoties restartēt jaunā koronavīrusa pandēmijas izpostīto tūrisma industriju, trešdien paziņoja premjerministrs Prajuts Čanoča.

Premjers sacīja, ka pret Covid-19 pilnīgi vakcinētiem ārzemniekiem un Taizemes pilsoņiem, kas atgriežas dzimtenē, jāļauj iebraukt "bez karantīnas vai citiem neērtiem ierobežojumiem", un ka viņa mērķis ir atvērt valsti 120 dienu laikā.

Viņš atzina, ka centieni atkal atvērt valsts robežas var radīt problēmas.

"Es zinu, ka šis lēmums ir ar zināmu risku, jo, kad mēs atvērsim valsti, pieaugs infekcijas gadījumu skaits, lai cik labi būtu mūsu piesardzības pasākumi. Bet es domāju - ņemot vērā tautas ekonomiskās vajadzības, mums ir pienācis laiks uzņemties šo aprēķināto risku."

Tūrisms dod lielu ieguldījumu Taizemes ekonomikā, un tajā ir nodarbināti miljoniem cilvēku. 2019.gadā valstī ieradās apmēram 40 miljoni ārzemnieku, bet 2020.gadā viņu skaits saruka, jo tika noteikts iebraukšanas aizliegums, lai kontrolētu pandēmiju.

Ja vēlaties sākt jaunu dzīvi ārzemēs, bet nezināt, kur sākt, der ielūkoties jaunākās emigrantu aptaujas datos. Saskaņā ar to labākā vieta, kurp doties, ir Taizeme, vēsta Relaxnews.

HSBC Expat Explorer Survey sestajā izdevumā vairāk nekā 7000 emigrantu novērtējuši Taizemi kā labāko galamērķi, ja runa ir par ārzemnieka dzīves kvalitāti.

Interesanti, ka pieci no Top 10 galamērķiem atrodami tieši Āzijā, padarot kontinentu par viesmīlīgāko reģionu pasaulē, kurp doties ārvalstniekiem. Pārējās Āzijas valstis ir Singapūra, Taivāna, Ķīna un Indija.

76 procenti emigrantu, kuri dzīvo Taizemē, norādījuši, ka jaunajā mītnes valstī ir viegli iegūt draugus. Emigranti, kuri mitinās Taizemē, baudot arī labāko sabiedrisko dzīvi, salīdzinot ar ārvalstniekiem citās valstīs.

44 procenti no ārvalstniekiem, kuri dzīvo Ķīnā, norādījuši, ka viņiem ir aktīva sabiedriskā dzīve. Šis rādītājs sarūk līdz 37 procentiem starp ārvalstniekiem Indijā, 36 procentiem - Taivānā un 29 procentiem - Singapūrā.

Tā kā līdz ar koronavīrusa "Covid-19" uzliesmojumu apsīkusi tūristu plūsma, atsevišķās vietās Taizemē novērojami badā esošu pērtiķu bari, kas līdz šim pārtikuši galvenokārt no tūristu sagādātās pārtikas, vēsta ārvalstu mediji.

Viena no populārākajām atrakcijām Āzijas valstīs, piemēram, Malaizijā un Taizemē, ir savvaļas dzīvnieku barošana. Tomēr tas rada arī lielu problēmu-tie kļūst atkarīgi no cilvēkiem, lai izdzīvotu.

Ņemot vērā "Covid-19" koronavīrusa globālo pandēmiju, tūrisma apjomi samazinājušies gandrīz visās pasaules valstīs. Lieki piebilst, ka Taizeme, kas ir populārs tūristu galamērķis, jau tagad izjūt tūrisma nozares lejupslīdes sekas.

Taizemē tagad novērojami izsalkušu un agresīvu pērtiķu baru kari par jebkādu pārtiku, ko tiem izdodas atrast.

Lai uzturētos Taizemē, Latvijas diplomātisko, dienesta un oficiālo pasu turētājiem turpmāk nebūs nepieciešama vīza, liecina valsts sekretāru sanāksmē izsludinātais Ārlietu ministrijas (ĀM) noteikumu projekts.

Tajā norādīts, ka Latvijai pēc pievienošanās Eiropas Savienībai (ES) ir saistoša Padomes regula, ar ko izveido to trešo valstu sarakstu, kuru pilsoņiem, šķērsojot dalībvalstu ārējās robežas, ir jābūt vīzām, kā arī to trešo valstu sarakstu, uz kuru pilsoņiem šī prasība neattiecas. Taizeme ir to valstu sarakstā, kuru pilsoņiem, šķērsojot ES ārējās robežas, ir nepieciešama vīza.

Tomēr ES dalībvalstīm ir tiesības noteikt atbrīvojumu no vīzas prasības diplomātisko, dienesta un oficiālo pasu turētājiem. Ar Ministru kabineta noteikumiem, pieņemot un apstiprinot Latvijas un Taizemes valdību līgumu par vīzu prasības atcelšanu diplomātisko, dienesta un oficiālo pasu turētājiem projektu, tiks noteikta bezvīzu ieceļošanas, izceļošanas, uzturēšanās un tranzīta kārtība abu pušu diplomātisko, dienesta un oficiālo pasu turētājiem.

Taizemē atrodas daļa no pasaulē lielākajām krokodilu fermām, kuru viens no uzdevumiem ir izklaidēt tūristus.

Vairāk nekā 1000 fermās Taizemē tiek turēti aptuveni 1,2 miljoni krokodilu. Krokodilu fermas mēdz būt aprīkotas arī ar kautuvēm un miecētavām, lai vēlāk taptu luksusa produkcija.

Aģentūra Reuters publicējusi fotogrāfijas (fotogrāfijas skatāmas raksta galerijā), kas uzņemtas Sri Ayuthaya krokodilu fermā. Tā ir viena no lielākajām Taizemē un darbojas jau 35 gadus. Fermā mīt 150 tūkstoši krokodilu.

«Mēs radām darbavietas cilvēkiem un ienākumus valstij,» lepojas tās īpašnieks. Ferma eksportē krokodila ādas produktus, kā arī pārdod gaļu.

TEV VARĒTU INTERESĒT ARĪ:

Krokodilu gaļas tirgotājs beidzis darbību

Šogad Latvijas ceļotāju pieprasījums pēc atpūtas braucieniem Ziemassvētkos un Jaunajā gadā ir nedaudz lielāks nekā pērn, kas, visticamāk, skaidrojams ar daudzajām brīvdienām. Tūristi Ziemassvētkos joprojām iecienījuši doties uz Lapzemi, Vāciju un citām tuvākām valstīm, savukārt Jaunajā gadā nemainīgi populāras ir Taizeme, Maroka un Apvienotie Arābu Emirāti (AAE), liecina aģentūras LETA tūroperatoru aptauja.

Pieprasījums pēc tūroperatora Latvia Tours Ziemassvētku un Jaunā gada braucieniem šogad ir ļoti augsts, tas lielā mērā saistīts ar faktu, ka šogad brīvdienas būs garas, aģentūrai LETA pastāstīja Latvia Tours direktore Ieva Keiša. Savukārt, salīdzinot ar pagājušo gadu, pieprasījums ir audzis aptuveni par pieciem līdz desmit procentiem.

Ziemassvētkos ceļotāji vislabprātāk dodas uz Čehiju, Vāciju, Austriju un citām valstīm, Jaunajā gadā dominē arī Ēģipte, Kanāriju salas, AAE, Taizeme, Maroka.

Pēdējā laikā ir parādījusies tendence savlaicīgi saplānot brīvdienas, kas agrāk tūroperatora klientu vidū bijusi diezgan reti sastopama parādība. Arī Latvijas ceļotāji beidzot ir sapratuši, ka uz tādiem periodiem, kad ir paaugstināts pieprasījums, nemēdz būt speciālie piedāvājumi, tāpēc brīvdienu ceļojums būtu jāizvēlas un jārezervē laicīgi. Tomēr joprojām ir arī tādi klienti, kas jautā pēc speciālajiem piedāvājumiem tieši uz šo periodu, kā arī tādi, kas nesen attapušies, ka brīvdienas būs garas, un vēl steidz ko piemērotu piemeklēt, norāda Keiša.

Šonedēļ Āzijas valūtas aizvadījušas labāko nedēļu kopš 2012. gada septembra, jo signāli par lēnāku ASV ekonomikas atveseļošanos veicināja runas tirgus dalībnieku vidū, ka ASV Federālo Rezervju sistēma lēnāk bremzēs monetārās stimulēšanas programmu, raksta Bloomberg.

Bloomberg-JP Morgan Asia Dollar indekss piecu dienu laikā pakāpās par 0,8%, jo mazinājās arī bažas par Krievijas un Ukrainas konfliktu.

Pasaules akciju fondi šajā nedēļā Indijā, Taizemē, Filipīnās un Indonēzijā iegādājās par 558 miljoniem dolāriem vairāk akciju nekā pārdeva, savukārt obligācijas Indijā un Taizemē tie iepirka par 562 miljoniem dolāru vairāk.

Indijas rūpija šonedēļ aizvadīja labāko nedēļu kopš decembra pēc tam, kad jaunākais ziņojums uzrādīja, ka tās tekošā konta deficīts ir samazinājies līdz četru gadu zemākajam līmenim. Rūpijas vērtība aug jau piekto nedēļu pēc kārtas, kas ir ilgākais kāpums kopš 2011. gada aprīļa.

Pašreiz valdošā neskaidrība par tālāko ekonomikas atveseļošanos pasaulē turpinās būtiski bremzēt izaugsmi Dienvidaustrumāzijas reģionā, uzskata "Nomura" galvenais Āzijas ekonomists Eubens Paracuells.

Dažas ekonomikas no Covid-19 pandēmijas ir bijušas ieguvējas, tomēr kopējā globālā neskaidrība turpinās ierobežot ekonomikas atveseļošanos reģionā, uzskata eksperts.

Viņš uzsvēris, ka, piemēram, Taizemes ekonomiku būtiski ietekmē tūrisma apjomu samazinājums, un šāda situācija turpināsies līdz brīdim, kad atkal robežas tiks atvērtas plašāk vai arī kļūs pieejama vakcīna, ļaujot cilvēkiem aktīvāk ceļot, viņš piebildis.

Apvienoto Nāciju Tirdzniecības un attīstības konferencē pagājušajā mēnesī publicētajā ziņojumā teikts, ka Taizeme ir viena no valstīm, kuru vissmagāk skars tūrisma apjoma samazināšanās, un optimistiskākā scenārija gadījumā Taizeme zaudēs 9% jeb 47,7 miljardus no sava IKP.

Septembrī cukura cenas pasaulē pieauga līdz augstākajam līmenim gandrīz 13 gadu laikā, jo klimatiskā parādība "El Ninjo" ietekmēja ražošanu Indijā un Taizemē, piektdien paziņoja ANO Pārtikas un lauksaimniecības organizācija (FAO).

Lai gan pagājušajā mēnesī pārtikas cenas pasaulē kopumā stabilizējās, FAO cukura cenu indekss salīdzinājumā ar augustu pieauga par 9,8%, kas ir augstākais rādītājs kopš 2010.gada novembra, liecina FAO dati.

"El Ninjo", kas atkārtojas vidēji reizi divos līdz septiņos gados, ir saistīta ar ūdens virsmas temperatūras paaugstināšanos Klusā okeāna centrālajā un austrumu daļā.

Saskaņā ar ANO Pasaules Meteoroloģijas organizācijas datiem šī parādība, kas var ilgt deviņus līdz 12 mēnešus, sākās jūlijā.

FAO cukura cenu indekss palielinājies jau divus mēnešus pēc kārtas, jo pieaug bažas par ierobežotāku globālo piegādi 2023.-2024. gada sezonā.

"Tas galvenokārt atspoguļo agrīnās prognozes, kas liecina par ražošanas samazināšanos galvenajās cukura ražotājās Taizemē un Indijā sausāku laika apstākļu dēļ, kas saistīti ar dominējošo "El Ninjo"," norādīja FAO.

Sakarā ar Pakistānas lēmumu slēgt savu gaisu telpu pēc saspīlējuma eskalācijas ar Indiju Kašmiras dēļ atcelti daudzi reisi starp Eiropu un Taizemi, kā rezultātā iestrēguši tūkstošiem atpūtnieku.

Aviokompānija Thai Airways paziņoja, ka trešdienas vakarā un ceturtdienas rītā atcelti visi reisi uz no no Eiropas līdz tiks atrasts jauns maršruts, un par reisu atcelšanu un pārkārtošanu ziņo arī citas aviokompānijas. Domājams, ka tiks ietekmēti reisu grafiki arī citās Dienvidaustrumu Āzijas lidostās.

Taizemes galvaspilsētā Bangkokā iestrēguši tūkstošiem atpūtnieku. Thai Airways pavēstīja, ka atcelti 27 reisi, galvenokārt Eiropas maršrutos, kas ietekmējis 5000 pasažieru. «4000 ir no Eiropas reisiem un 700 līdz 800 ir no Pakistāna reisiem,» pavēstīja Thai Airways preses pārstāve. «Mēs gaidām atļauju lidot pāri citām valstīm. Šobrīd mēs kontaktējamies ar Ķīnu.» Irāna noraidījusi lūgumu lidot pāri tās teritorijai.

Taizeme trešdien aizliegusi aizsargātās jūras teritorijās sauļošanās krēmus, kas satur koraļļiem kaitīgas vielas.

Taizemes pludmales jau sen ir tūristu iecienītas atpūtas vietas, taču pieaug bažas, ka krēmi, kurus tie izmanto aizsardzībai pret saules kaitīgo ietekmi, bojā koraļļus.

No trešdienas jūras parkos aizliegti losjoni, kas satur oksibenzonu, oktinoksātu, 4-metilbenzilidēna kamparu un butilparabēnu.

Zinātne pierādījusi, ka šīs vielas "kaitē koraļļu rifiem, iznīcina koraļļu kāpurus, kavē to reproduktīvo sistēmu un izraisa koraļļu rifu balēšanu", paziņoja Taizemes valdība.

Līdzīgs aizliegums jau ir spēkā Palau un Havaju salās.

Taizemē aizlieguma pārkāpējiem tiks piemērota līdz 100 000 batu (2546 eiro) liela sodanauda, taču amatpersonas nav atklājušas, kā plāno nodrošināt aizlieguma ievērošanu.

Lai gan Dobeles pašvaldības un pilsētas uzņēmēju sadarbība vērtējama kā minimāla, un abas puses to atzīst, šoziem, viesojoties Dobelē, labi pamanāms bija domes un ražotņu kopdarbs - gigantiski sniegavīri, kas izvietoti daudzviet laukumos, skvēros, pat ielu stūros, turpinot pētīt Latvijas pilsētas, raksta laikraksts Diena.

Materiālu, no kā sniegavīru skulptūras izgatavotas, esot sarūpējis vietējais būvķīmijas uzņēmums Tenax, bet acis, degunus un pogas - Dobeles sveču ražotājs Baltc Candles.

Kā norāda laikraksts, tūrismam Dobelē būtu izaugsmes iespējas, domā pilsētas iedzīvotāji, uzsverot, ka pilsētā ir, piemēram, uzmanības vērtās pilsdrupas, Pētera Upīša ceriņu dārzs, Tirgus laukuma senlaicīgā apbūve. Bet dobelnieki arī atzīstot - lai piesaistītu ceļotājus, nepieciešams piešķirt pilsētai dzīvīgumu un atraktivitāti.

Kopumā Dobelē un novadā darbojas aptuveni 600 uzņēmumu, atsaucoties uz pašvaldības datiem, raksta Diena. Sociālekonomisko stabilitāti visspēcīgāk balstot vērienīgās dažādu nozaru ražotnes, kurām veiksmīgi izdevies pārvarēt visas krīzes un satricinājumus. Privātā sektora nozīmīgāko spēlētāju vidū esot gan jau minētās Tenax un Baltic Candles, gan arī Spodrība, Dobeles dzirnavnieks un vēl vairāki citi uzņēmumi.

Piecu padomu izpilde jaunajai valdībai var nest vairāku miljardu eiro vērtu eksporta apjoma pieaugumu vēl šī Saeimas sasaukuma laikā, intervijā Dienas Biznesam pauda Latvijas Eksportētāju asociācijas The Red Jackets valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Tiknuss.

Energoneatkarība, zaļais koridors eksportētājiem, investīcijas eksportējošajos uzņēmumos, atbalsts infrastruktūras sakārtošanai un Latvijas veiksmes stāstu valstiska popularizēšana, pēc viņa domām, dos drīzu efektu un palīdzēs ātrāk pārvarēt recesiju.

Fragments no intervijas

Vispirms jāsaprot atskaites punkts. Piemēram, ja paraugāmies uz eksportu kopumā, cik ļoti atpaliekam no Lietuvas? Cik daudz uzņēmumu eksportē, un cik ir lielu eksportētāju?

Latvijā 68% no IKP veido eksports. Lietuviešiem tas ir tuvu pie 83% no IKP. Proti, arī tas, kas ienāk budžetā, vismaz par divām trešdaļām ir saistīts ar eksportējošu uzņēmumu darbību. Tas, cik šeit ieved naudas, ir vienīgais pretsvars importam.Latvijā ir aptuveni 101 tūkstotis ekonomiski aktīvo uzņēmumu, no kuriem seši tūkstoši ir eksportējoši. Tie ir naudas importētāji, tie, kas veido mūsu IKP ieņēmumu daļu. 1800 uzņēmumu no šiem sešiem tūkstošiem veido 60% no kopējā eksporta, tos arī varētu dēvēt par lielajiem. Neviena attīstīta valsts nav radusies bez pamatuzdevuma eksportēt.

Uzņēmums "Orlen Lietuva", kas Lietuvā nodarbojas ar jēlnaftas importu un pārstrādi, ir sedzis Latvijas zaudējumus 60 775 eiro apmērā, kurus radīja naftas noplūde no Būtiņģes naftas termināla 2020.gada 28.decembrī, aģentūru LETA informēja Valsts vides dienesta (VVD) sabiedrisko attiecību vadītāja Kristīne Kļaveniece.

VVD ģenerāldirektore Elita Baklāne-Ansberga uzskata, ka šīs kompensācijas saņemšana ir "apliecinājums Latvijas atbildīgo iestāžu profesionalitātei un kompetencei, ļoti īsā laikā panākot, ka uzņēmums, kura darbības rezultātā videi nodarīts kaitējums, to atzīst un rīkojas, lai to kompensētu pilnā apmērā".

Saskaņā ar VVD veiktajiem aprēķiniem, naftas noplūdes no Būtiņģes naftas termināla rezultātā Latvijas jūras videi tika nodarīts kaitējums 58 053 eiro apmērā. Papildus Latvijas valstij tika radīti zaudējumi 2632 eiro, kas saistīti ar operatīvo dienestu īstenotajiem pasākumiem, reaģējot uz noplūdi no Būtiņģes naftas termināla. Tāpat "Orlen Lietuva" sedzis izmaksas, ko radīja piesārņojuma paraugu analīžu veikšana - 90 eiro.

Pļaviņu HES teritorijā notikusi aptuveni 2 kubikmetru eļļas noplūde no norakstīta lieljaudas transformatora, kas ir izraisījusi piesārņojumu un radījusi apdraudējumu videi, informē Valsts Vides dienests.

Vakar, 2016. gada 22. janvāra pēcpusdienā, Pļaviņu HES apsardze konstatēja eļļas noplūdi HES ūdenskrātuvē un paziņoja par to HES atbildīgajiem dienestiem.

Pļaviņu HES teritorijā, blakus ūdenskrātuvei, ilgstoši bija novietoti rezervē esoši, šobrīd norakstīti divi lielas jaudas transformatori.

Noplūde notika no viena transformatora izplešanās trauka, kura temperatūras devēja ligzdā bija izveidojusies plaisa (plaisas iemesls tiek skaidrots). Pēc vietas apsekošanas konstatēts, ka sākotnēji tajā bija 2 kubikmetri eļļas, kas ir noplūdusi un nonākusi lietus ūdens teknē, bet no turienes izplūdusi ūdenskrātuvē uz ledus. Rezultātā bija izveidojies apmēram 20 kvadrātmetrus piesārņots laukums.

Dīzeļdegvielas noplūde no kuģa izraisījusi piesārņojumu Lielo Stopu ezerā, informē Valsts vides dienesta (VVD) pārstāve Jūlija Ņikitina.

Kuģa izraisīto piesārņojumu Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) darbiniekiem pāris stundu laikā izdevies lokalizēt. Konstatēts, ka naftas produktu noplūde radusies kuģa īpašnieka bezdarbības dēļ. Patlaban vides pārvalde skaidro īpašnieka identitāti. Tāpat kuģa korpusā konstatēts bojājums, kas apgrūtina sanācijas darbu, līdz ar to pašvaldība lems par specializētas firmas piesaisti piesārņotā ezera ūdens attīrīšanai.

VVD Daugavpils reģionālās vides pārvalde uzsvēra ka negadījums ezera krastā vērtējams kā nenozīmīgs un neizraisīs kaitējumu vides kvalitātei. Naftas produktu noplūdes sekas galvenokārt skārušas ezera krasta nogāzes.

Rundāles novadā upē Kaucīte ir noplūduši naftas produkti, vēsta Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests (VUGD). Lai ierobežotu naftas produktu izplatību, ugunsdzēsēji glābēji uzsāka absorbējošo bonu uzstādīšanu. Paralēli bonu uzstādīšanai, ugunsdzēsēji glābēji devās gar upi meklēt iespējamo piesārņojuma cēloni.

VUGD informāciju par to, ka Rundāles novada Saulainē ir jūtama naftas produktu smaka, saņēma piektdienas rītā plkst. 6:28.

Pārbaudot notikuma vietu, tika konstatēts, ka piesārņota ir visa upe, un naftas produkti ir redzami arī vietā, kur Kaucīte ietek Lielupē. Piesārņojuma kopējais garums Kaucītes upē ir apmēram 4 kilometri. Upītes platums šajā vietā ir no diviem līdz trijiem metriem.

Apsekojot upes krastus, ugunsdzēsēji glābēji konstatēja, ka piesārņojuma cēlonis iespējams ir naftas produktu noplūde no nelegāla pieslēguma naftas vadam. Šobrīd uzņēmuma LatRosTrans pārstāvji kopā ar ugunsdzēsējiem glābējiem veic noplūdes vietas noslēgšanu, lai apturētu naftas produktu ieplūšanu upē.

Irbes jūras šaurumā svētdien notikusi divu kravas kuģu sadursme, aģentūra BNS uzzināja Jūras spēku flotiles Krasta apsardzes dienestā.

Jūras meklēšanas un glābšanas koordinācijas centrs (MRCC Rīga), veicot kuģu satiksmes monitoringu novēroja, ka divi kravas kuģi vec bīstamu manevru, pēc kura Irbes jūras šaurumā pie Miķeļbākas notika Dānijas Maersk Etienne un Panamas Coral Opal kuģu sadursme.

Krasta apsardzes dienests informē, ka sadursmē abi kravas kuģi ir guvuši bojājumus un kuģī Coral Opal balasta tankā ir neliela sūce, kura neietekmē kuģa peldspēju. Cilvēki nav cietuši.

MRCC Rīga nekavējoties uz notikuma vietu nosūtīja glābšanas kuģi KA-14 Astra, kura apkalpe veica vizuālo apsekošanu un kuģu pārbaudi jūrā. Papildus MRCC Rīga norīkoja Gaisa spēku aviācijas bāzes helikopteru doties uz notikumu vietu, lai veiktu video un foto faktu fiksāciju un pārbaudītu vai bojājumu rezultātā nav notikusi naftas produktu noplūde jūrā.

Otrdien, 20.oktobrī, plkst.14 uzņēmumā SIA Ventspils nafta termināls (VNT) no darbībā neesoša cauruļvada notikusi jēlnaftas noplūde, kā rezultātā kā rezultātā naftas produkti nokļuvuši ostas ūdeņos – pirmie aprēķini liecina, ka kopumā noplūduši ne vairāk kā 0,5 kubikmetri, informē uzņēmumā.

Šobrīd jēlnaftas noplūde no cauruļvada ir apturēta un piesārņotā ūdens teritorija ir norobežota ar bonu barjerām un strādā attīrīšanas kuģi. Atbildīgo dienestu darbību rezultātā piesārņojums tiek samazināts.

«Mēs esam pateicīgi par atbalstu, ko saņemam no visiem mūsu darbiniekiem, brīvostas, citiem ostas uzņēmumiem un pašvaldības dienestiem. Viņu profesionālisms ļauj mums efektīvi rīkoties saistībā ar negadījumu un mīkstināt tā sekas,» norādīja VNT vadītājs Lars Panclafs.

Uzņēmums ir informējis atbildīgās valsts institūcijas un sadarbībā ar tām un Ventspils brīvostu īsteno avārijas seku novēršanu un noplūdušo produktu savākšanu. Naftas produktu savākšanā piedalās divi ūdens attīrīšanas kuģi, kā arī uzstādītas bonu barjeras.

Tā kā zinātniskā institūta Bior veiktās analīzes neuzrādīja iespējamo piesārņojuma cēloni Ičas upē, Vides valsts dienests (VVD), paplašinot izpētes laukumu, piesaistīja Latvijas Hidroekoloģijas institūtu plašākai ietekmes uz ekosistēmu analīzei.

Kā informē VVD, atkārtoti analizējot Valsts Ugunsdrošības un glābšanas dienesta (VUGD) mācībās izmantotās vielas iespējamo ietekmi uz ekosistēmu, pirmie analīžu rezultāti liecina par ļoti augstu šīs vielas toksiskuma līmeni - testa organismi gājuši bojā pie ļoti niecīgas koncentrācijas. VUGD pārstāvji gan šos apgalvojumus noraida.

Ņemot vērā šos rezultātus, lai pārliecinātos par VUGD īstenotajiem pasākumiem mācību laikā, VVD atkāroti ir pieprasījis VUGD sniegt detalizētu informāciju par mācību norisi, kā arī izmantotajiem tehniskajiem risinājumiem, kā tika nodrošināts, lai izmantotā viela nenokļūst apkārtējā vidē, šajā gadījumā Ičas upē.

Starptautisks naftas embargo pret Krieviju nav praktiski iespējams, jo tam nevar gūt atbalstu pasaulē, drošības un ārpolitikas foruma "Rīgas konference" laikā intervijā vērtēja Eiropas Savienības (ES) īpašais sūtnis sankciju jautājumos Deivids O'Salivans.

O'Salivans uzsvēra, ka naftas un gāzes importu no Krievijas ES jau ir samazinājusi milzu apmēros un tagad tas ir maznozīmīgs, kaut arī atsevišķas Eiropas valstis turpina importu no Krievijas un joprojām nav spējušas atrast alternatīvus enerģijas piegāžu avotus. "Mēs pie tā strādājam un mūsu mērķis ir izskaust jebkādas enerģētiskās atkarības atliekas no Krievijas," norādīja ES īpašais sūtnis.

"Problēmu nerada mūsu imports. Problēmu rada tas, ka Krievija spēj turpināt tirgoties ar pārējo pasauli. Šajā ziņā mums ir jābūt godīgiem pret sevi un jāatgādina, ka šīs nav sankcijas ar ANO mandātu, tāpēc nekāda starptautiska naftas embargo pret Krieviju nebūs, tādam mēs atbalstu negūsim," skaidroja O’Salivans un piebilda, ka diemžēl daudzas valstis tā sauktajos globālajos dienvidos ir atkarīgas no Krievijas enerģijas importa.

Gandrīz puse no visiem cilvēkiem pasaulē spiesti iztikt ar mazāk kā 5,50 ASV dolāriem (4,75 eiro) dienā, trešdien paziņojusi Pasaules Banka.

Ziņojumā, ar kuru Pasaules Banka nāk klajā reizi divos gados, sniegts plašāks skatījums uz nabadzību un secināts, ka galējā nabadzībā dzīvojošo pasaules iedzīvotāju joprojām ir «nepieņemami augsts», lai gan proporcionāli to daļa pēdējos gados ir sarukusi.

Ziņojumā arī norādīts, ka ekonomiskās izaugsmes augļi tiek nevienlīdzīgi sadalīti starp valstīm un reģioniem.

Lai gan globālā izaugsme pēdējos gados ir gausa, kopējais nabadzībā dzīvojošo cilvēku skaits laikā no 2013.gada līdz 2015.gadam ir samazinājies par vairāk nekā 68 miljoniem, kas ir aptuveni tikpat daudz cilvēku, cik dzīvo Taizemē vai Lielbritānijā.

Tomēr neskatoties uz šo progresu, pašreizējās tendences liecina, ka līdz 2030.gadam var neizdoties sasniegt Pasaules Bankas mērķi samazināt galējā nabadzībā dzīvojošo cilvēku skaitu līdz 3% no pasaules iedzīvotāju kopskaita.

Billionaire Yacht Club vēlas investēt 25 miljonus eiro Jūrmalas ostas teritorijā ieplānotajā jahtu būvniecības un apkopes centra izveidošanā, par saviem nodomiem uzsākt investīcijas Jūrmalas ostā Billionaire Yaht Club īpašnieks Saken Vu Anh Quan šonedēļ informējis Jūrmalas pilsētas domes deputātu) un ostas valdes locekli Māri Dzenīti.

Tāpat Billionaire Yacht Club plāno attīstīt infrastruktūru Jūrmalas ostā, lai tā būtu piemērota ekskluzīvajām jahtām kā ceļojuma galamērķis.

Billionaire Yaht Club šobrīd darbojas lielākajos pasaules jahtu centros, tai skaitā Taizemē, Montekarlo, Šanhajā un Singapūrā. Kompānija ne tikai pati būvē ekskluzīvās jahtas, bet arī specializējas uz šādu jahtu servisa apkopes veikšanu un šajā jomā tai ir ļoti liela pieredze un unikālās tehnoloģijas.

Tādējādi Jūrmala var kļūt par servisa centru ekskluzīvajām jahtām no Krievijas, Zviedrijas Somijas, Polijas, Vācijas, Dānijas, arī Norvēģijas.