Lai gan Dobeles pašvaldības un pilsētas uzņēmēju sadarbība vērtējama kā minimāla, un abas puses to atzīst, šoziem, viesojoties Dobelē, labi pamanāms bija domes un ražotņu kopdarbs - gigantiski sniegavīri, kas izvietoti daudzviet laukumos, skvēros, pat ielu stūros, turpinot pētīt Latvijas pilsētas, raksta laikraksts Diena.
Materiālu, no kā sniegavīru skulptūras izgatavotas, esot sarūpējis vietējais būvķīmijas uzņēmums Tenax, bet acis, degunus un pogas - Dobeles sveču ražotājs Baltc Candles.
Kā norāda laikraksts, tūrismam Dobelē būtu izaugsmes iespējas, domā pilsētas iedzīvotāji, uzsverot, ka pilsētā ir, piemēram, uzmanības vērtās pilsdrupas, Pētera Upīša ceriņu dārzs, Tirgus laukuma senlaicīgā apbūve. Bet dobelnieki arī atzīstot - lai piesaistītu ceļotājus, nepieciešams piešķirt pilsētai dzīvīgumu un atraktivitāti.
Kopumā Dobelē un novadā darbojas aptuveni 600 uzņēmumu, atsaucoties uz pašvaldības datiem, raksta Diena. Sociālekonomisko stabilitāti visspēcīgāk balstot vērienīgās dažādu nozaru ražotnes, kurām veiksmīgi izdevies pārvarēt visas krīzes un satricinājumus. Privātā sektora nozīmīgāko spēlētāju vidū esot gan jau minētās Tenax un Baltic Candles, gan arī Spodrība, Dobeles dzirnavnieks un vēl vairāki citi uzņēmumi.
Bezdarbs Dobelē svārstās ap 10% no sociālekonomiski aktīvo iedzīvotāju skaita un tātad atbilst vidējam Latvijas līmenim. Tomēr investori, kas būtu gatavi veidot jaunas ražotnes un piedāvātu daudzas labi apmaksātas darbavietas, Dobelē tiek ļoti gaidīti, it īpaši tāpēc, ka pilsētā ir brīvas industriālās teritorijas, kas būtu ļoti piemērotas rūpnīcu būvniecībai, noskaidrojis laikraksts.
Neliela darbinieku skaita palielināšanās tiekot pieļauta vairākos uzņēmumos. «Šobrīd nodarbinām ap 170 cilvēku, šogad plānojam pieņemt vēl 10 cilvēkus,» solījis a/s Dobeles dzirnavnieks valdes priekšsēdētājs Kristaps Amsils.
Uzņēmums eksportē vairāk nekā pusi saražotās produkcijas. «Āzijā, piemēram, Taizemē, un Āfrikā, piemēram, Angolā, mums ir iestrādnes. Pirmie konteineri ar makaroniem jau aizsūtīti. Iepriekš šiem reģioniem jau esam miltus piegādājuši,» stāstījis K. Amsils.