Lai atvieglotu Eiropas Savienības mazajiem un vidējiem uzņēmējiem eksporta iespējas Latīņamerikas un Āzijas valstīs radītas divas platformas

Elanbiz.org ir vērsta uz Latīņamerikas valstīm, savukārt ealink.eu – uz Āziju. Pašlaik Latvijas uzņēmēju interese vairāk ir fokusēta uz Āzijas valstīm, tomēr arī Latīņamerikai nišas produkti var būt gana pievilcīgi.

Var jautāt ekspertiem

Elan Biz platforma ES uzņēmumiem sniedz praktisko informāciju par šādu valstu tirgiem: Argentīna, Brazīlija, Čīle, Kolumbija, Kostarika, Meksika un Peru. Elan Biz pārstāvis Havjers Sančess DB stāsta, ka platformā ir pieejama informācija par prasībām, kas tiek izvirzītas ES precēm un pakalpojumiem katrā no pieminētajām Latīņamerikas valstīm. H. Sančess kā īpaši vērtīgu informācijas ieguves iespēju min platformas sadaļu Pajautā ekspertam, kur ES uzņēmumi var konkrētiem speciālistiem uzdot jautājumu par viņus interesējošās valsts tirgu un izvirzītajām prasībām. Atbildes tiek sagatavotas piecu darba dienu laikā. Līdz šim eksperti jau ir sagatavojuši 1500 atbildes un to saņēmēji piecu ballu skalā to kvalitāti ir vidēji novērtējuši ar 4,7 punktiem. Eksperti pārstāv gan ES institūcijas, gan konkrētas valstis un ir specializējušies jautājumos, kas saistīti ar ES uzņēmumu darbību Latīņamerikas valstīs. Informācija, kas interesē uzņēmējus, ir dažāda, un atsevišķa sadaļa ir veltīta konkrētās valsts publisko iepirkumu prasībām, jo tieši valsts pasūtījumi ir tā biznesa iespēja, kas interesē daudzus ES uzņēmumus. H. Sančess teic, ka vienīgā informācija, kuru eksperti nesniedz, ir par konkrētās valsts importētājiem un izplatītājiem, jo šādu informāciju sniedz citas institūcijas, piemēram, tirdzniecības pārstāvniecības. Platformā visa ievietotā informācija uzņēmējiem ir pieejama par velti, vienīgi ir jāpiereģistrējas. Latvijas tirdzniecības un rūpniecības kameras ES projektu vadītāja Līga Ābola atzinīgi novērtē izstrādāto sadarbības platformu un uzsver, ka tā ir lieliska iespēja maziem un vidējiem uzņēmumiem iegūt sev nepieciešamo informāciju par Latīņamerikas valstu tirgiem, jo katram uzņēmumam pašam veikt tirgus izpēti ir samērā laikietilpīgi un arī dārgi.

Taivāna un Norvēģija otrdien paziņoja, ka pievienosies Āzijas Infrastruktūras investīciju bankai (AIIB), kuras izveide jau izsaukusi ASV un Japānas kritiku.

Tādējādi abas valstis kļuvušas par pēdējām, kuras paziņojušas par pievienošanos AIIB pirms otrdien noteiktā gala termiņa.

Taivāna un Norvēģija pievienojas vairāk nekā 40 citām valstīm, tostarp Austrālijai, Dienvidkorejai, Lielbritānijā, Francijai un Vācijai, kas paziņojušas par dalību AIIB.

Valstīm, kuras pieteikušās AIIB līdz otrdien noteiktajam gala termiņam, būs tiesības izveidot bankas pārvaldes un darbības noteikumus.

Tikmēr ASV un Japāna atteikušās pievienoties, abām valstīm paužot bažas par šīs bankas pārvaldes standartiem.

Tāpat abas valstis satraucas, vai bankas piedāvātie aizdevumi sniegs atbilstošus vides, darba un sociālos nodrošinājumus.

Ķīna valūtas kontroli var atcelt 2020. gadā, pirmdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Šonedēļ notiks Ķīnas Komunistiskās partijas vadības saiets, kura laikā, iespējams, liela uzmanība tiks pievērsta šīs valsts vietējās valūtas tirdzniecības liberalizēšanas procesam. Ķīnai tuvāko mēnešu laikā būs jāvienojas par nākamās piecgades plānu jeb to, kā dzīvot līdz 2020. gadam, un lielu lomu ar šo plānu saistītajās diskusijās ieņems tieši valūtas jautājums, ziņo Bloomberg.

Jāpiebilst, ka Ķīnas juaņas patiesais vērtības līmenis ir bijis iegansts visai smagiem strīdiem starp šīs valsts un rietumvalstu politiķiem. Piemēram, ASV Ķīnu jau sen vaino par to, ka tā mākslīgi zemu tur savu vietējās valūtas juaņas vērtību. Šāda mākslīgi vājā Ķīnas valūta savukārt dod priekšrocību minētajai Āzijas ekonomikai attiecībā pret citām pasaules ekonomikām, jo ražotājiem un eksportētājiem citur pasaulē nākas nepārtraukti konkurēt ar Ķīnas lētajiem ražojumiem.

Augustā apritēja divi gadi, kopš Krievijas Federācija noteikusi sankcijas Eiropas Savienības, t.sk., Latvijas pārtikas produktiem. Vai divi gadi Latvijas eksportētājiem ir bijis pietiekošs laiks, lai kompensētu Krievijas tirgus zaudēšanu un atrastu jaunus noieta tirgus?

Kopējais Latvijas preču eksports 2015. gadā pieauga par 1,1%, kas vērtējams kā labs sniegums, ņemot vērā Krievijas noteikto embargo pārtikai un sarežģīto un nelabvēlīgo situāciju vairākos Latvijas eksporta tirgos. Diemžēl šogad Latvijas ārējās tirdzniecības rādītāji pārsvarā atrodas negatīvajā zonā, un šā gada astoņos mēnešos salīdzinājumā ar pagājušā gada attiecīgo periodu preču eksports ir sarucis par 1,5%.

Nav šaubu, ka 2015. gadā Latvijas kopējo preču eksporta izaugsmi būtiski bremzēja eksporta kritums uz Krieviju, kas salīdzinājumā ar 2014. gadu saruka par 24%. Tomēr preču eksportu uz Krieviju nesamazināja tikai sekas, ko izraisīja 2014. gada 7. augustā Krievijas noteiktais embargo liellopu gaļai, cūkgaļai, augļiem, dārzeņiem, mājputniem, zivīm, sieram, pienam, piena produktiem un 2015. gada 4. jūnijā pasludinātais beztermiņa aizliegums visam Latvijas zvejas produktu eksportam uz Krieviju.

57 pasaules valstis kļuvušas par Āzijas Infrastruktūras attīstības bankas (Asian Infrastructure Investment Bank, AIIB) dibināšanas procesa dalībniecēm. Aprīļa vidū par to paziņoja Ķīnas valdība. Jāuzsver, ka Ķīnas plāni šādas bankas izveidošanā jau iepriekš izraisījuši plašu starptautisko rezonansi, trešdien raksta laikraksts Diena.

Oficiāli pieteiktais AIIB darbības virziens ir infrastruktūras projektu (piemēram, ceļu, dzelzceļu, ostu, cauruļvadu) finansēšana Āzijas un Klusā okeāna reģionā. Bankas centrālā mītne atradīsies Pekinā, savukārt sākuma kapitāls būs 50 miljardi ASV dolāru ( 46,63 miljardi eiro) ar iespēju to palielināt līdz simts miljardiem, turklāt tikai retais šaubās, ka šī iespēja paliks neizmantota. Iemaksas veiks AIIB dalībvalstis proporcionāli savu ekonomiku apmēriem. Bankas funkcionēšanas mehānisms vēl nav pilnībā skaidrs, tomēr plānots, ka darbu tā sāks šā gada beigās.

Sākotnējo vienošanos par AIIB dibināšanu 2014. gada rudenī parakstīja 21 valsts, tajā skaitā tādas nozīmīgas ekonomikas kā Indija, Malaizija, Taizeme, Singapūra un Kazahstāna. Savukārt līdz šā gada 31. martam, kad beidzās pieteikšanās termiņš dalībai AIIB dibināšanā, valstu skaits vairāk nekā divkāršojās, papildinoties gan ar citām reģiona lielākajām ekonomikām – Dienvidkoreju, Indonēziju, Filipīnām un Austrāliju, gan valstīm, kurām ir būtiskas intereses reģionā vai kuras uztur draudzīgas attiecības ar Ķīnu – Krieviju, Brazīliju, Saūda Arābiju un Kataru. Lai arī nevienai valstij, kura bija oficiāli pieteikusies dalībai AIIB, šis pieteikums nav noraidīts, Ķīnas valdība paziņoja, ka Taivāna nekļūs par bankas locekli, vēsta LETA.

TransferWise paziņojis par bezrobežu konta borderless un Mastercard debetkartes ieviešanu, kas dos iespēju ikvienam, kurš dzīvo Eiropā, iegūt debetkarti un vietējās bankas konta detaļas Lielbritānijā, ASV, Austrālijā un Eiropā.

Tiem, kuri ceļo, dzīvo vai strādā citā valstī, šis pakalpojums nozīmē to, ka viņi var sūtīt, tērēt un krāt naudu tāpat kā vietējie, bez papildu komisijas maksas. Šis konts ļaus tā lietotājiem turēt naudu vairāk nekā 40 starptautiskās valūtās.

Db.lv jau šī gada janvārī rakstīja, ka TransferWise paziņoja par šāda pakalpojuma piedāvāšanu pirmajiem klientiem. Toreiz TransferWise līdzdibinātājs Tāvets Hinrikus (Taavet Hinrikus) uzsvēra, ka bez pierādāmas vietējās adreses atvērt bankas kontu ārzemēs ir ārkārtīgi sarežģīti, bet ar šo kontu tas izdarāms vien dažās minūtēs. Viņš paredz, ka kādudien ikviens varēs sūtīt un saņemt naudu jebkurā valūtā no draugiem, klientiem vai kompānijām ikvienā vietā pasaulē, un tērēt to jebkur, vairs nekad neuztraucoties par valūtas maiņas komisijas maksu.

Pasaules ekonomikas izaugsmes pamati pakāpeniski nostiprinās, taču process nerit raiti, vērojami atslābumi, un tas joprojām ir atkarīgs no vērienīgās ekspansīvās monetārās politikas, norāda SEB bankas ekonomists Dainis Gašpuitis.

Pamazām noslēdzas fiskālās taupības periods gan Amerikas Savienotajās Valstīs (ASV), gan Eiropā, bet publiskā sektora parāds joprojām ir ļoti augsts. Ir vērojamas skaidras pārmaiņas pasaules ekonomikas izaugsmes virzošo spēku rindās. Uzsvars no strauji augošajām ekonomikām ir novirzījies uz turīgāko Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (ESAO) dalībvalstīm, saka eksperts.

Taču tas rada jaunus jautājumus, kā dēļ uzmanību nāktos veltīt, lai koncentrētos uz ilgtermiņa globalizācijas, globālās recesijas un krīzes politikas seku izvērtēšanu. Tas ietver pārvērtēt nodarbinātības politiku, ienākumu un turības sadalījumu sabiedrībā, inflācijas virzošos faktorus, centrālo banku politiku, kā arī ilglaicīgi noturīgas zemas izaugsmes (stagnācijas) riskus. Nav šaubu, ka ir pienācis laiks, lai pastāvošais skatījums tiktu pārvērtēts, saka eksperts.

Spēcīgs ASV dolārs var atnest smagu attīstības valstu finanšu stabilitātes un maksātspējas krīzi

Jau kādu laiku pasaules centrālās bankas iesaistījušās savstarpējā procentlikmju un valūtu cīņā, kuras viens no mērķiem droši vien ir no kāda cita reģiona importēt šā brīža vispārējo deficītu – ekonomikas pieaugumu un inflāciju. Ekonomiku bezprecedenta stimulējoša monetārā politika noved pie vājākas vietējās valūtas, kas tad attiecīgi palīdz valsts ražotājiem un eksportētājiem un sadārdzina importu. Runas par tā saucamajiem valūtu kariem atkal aktualizējušās pēc Ķīnas valūtas devalvācijas.

Šajā valūtu kaujā zaudētāja pozīcijās nonācis ASV dolārs – tā cena pieaug, kas attiecīgi atstāj negatīvu ietekmi uz šīs valsts kompāniju ieņēmumiem. Pašlaik daudzi ekonomisti sagaida, ka ASV Federālo rezervju sistēma (FRS) jau nākamajā mēnesī paaugstinās savas noteiktās procentlikmes. Tomēr nav izslēgts, ka līdz ar minēto Ķīnas soli, kas tikai uzsver vispārēju ASV dolāra stiprumu attiecībā pret lielāko daļu pasaules valūtu, šāds lēmums var tikt pieņemts vēlāk. Tiesa gan, arī gadījumā, ja ASV monetārās politikas noteicēji lems rīkoties vēlāk, tirgus dalībnieku bāzes scenārijs joprojām ir tālāks dolāra kursa pieaugums.

Indijas valdība gatavo likumprojektu visu privāto kriptovalodu aizliegumam, pieļaujot tikai dažus izņēmumus, kā arī plāno izveidot regulējumu valsts centrālās bankas emitētai digitālajai valūtai.

Likumprojekts par kriptovalūtu un oficiālās digitālās valūtas regulējumu iekļauts 29.novembra parlamenta sēdes darba kārtība, vēstīja Indijas valsts raidsabiedrība "Prasar Bharati".

Likumprojekts paredz "radīt atvieglotu regulējumu oficiālas digitālas valūtas, kuru emitētu Indijas Rezervju banka, izveidei. Tas arī paredz Indijā aizliegt visas privātās kriptovalūtas, tomēr pieļauj noteiktus izņēmumus, lai veicinātu kriptovalūtas pamata tehnoloģijas attīstību".

Saistībā ar valdības plāniem Indijas kriptovalūtu biržās trešdien kritās "Bitcoin", "Ethereum", "Tether" un citu digitālo valūtu vērtība, vēstīja raidsabiedŗība NDTV.

Pagājušajā nedēļā Indijas premjerministrs Narendra Modi aicināja demokrātiskās valstis sadarboties kriptovalūtu regulējumā, uzsverot, ka tādas valūtas kā "Bitcoin" apdraud jaunākas paaudzes un "var samaitāt mūsu jauniešus", ja tās nonāktu "nepareizajās rokās".

Pasaules biržu indeksu dinamikā otrdien bija dažādas tendences, turpinoties ASV-Ķīnas tirdzniecības karam. Volstrītas indeksi pieauga par vairāk nekā 1%, Ķīnai stabilizējot savu valūtu pēc tās vērtības krituma, bet Eiropas un Āzijas biržu indeksi samazinājās.

Ķīnas rīcība «nomierināja valūtu tirgu, un mēs redzējām, kā akciju tirgus [..] sāka vērsties pozitīvā virzienā,» sacīja «Prudential Financial» galvenā tirgus stratēģe Kvinsija Krosbija.

Akciju cenas pirmdien bija ievērojami sarukušas pēc tam, kad Ķīna ļāva juaņas kursam pret ASV dolāru krasi kristies, šādi atbildot uz ASV prezidenta Donalda Trampa paziņojumu par jaunu muitas tarifu noteikšanu Ķīnas precēm.

Investori otrdien nedaudz atslāba, kad Ķīnas Tautas banka fiksēja juaņas kursu pret dolāru augstākā līmenī, nekā analītiķi bija gaidījuši. Tas bija signāls par zināmu savaldību pēc tam, kad ASV pirmdien pasludināja Ķīnu par «valūtas manipulatori».

Eksports ir viens no galvenajiem valsts attīstības virzītājspēkiem, un uzņēmumiem tas ir svarīgs solis biznesa attīstībā. Taču dažkārt šķiet, ka, nākot no tik nelielas valsts kā Latvija, ir grūti iekarot ģeogrāfiski tālus un apjomīgus tirgus.

Tomēr mums ir vairāki piemēri, kuriem tas sekmīgi izdevies. Piemēram, AS «Latvijas finieris» ir labi atpazīstams Dienvidkorejas kuģu būvniecībā, AS «Tukuma piens» zīmola Baltais produkcija ir pieejama Apvienotajos Arābu Emirātos milzīgajā veikalu ķēdē Carrefour, savukārt AS «Valmieras stikla šķiedra» ir sevi pierādījusi 47 dažādās pasaules valstīs.

Katrs uzņēmums ir atšķirīgs gan lieluma, gan darbības nozares, kā arī savas struktūras ziņā. Atkarībā no šiem apstākļiem eksports ne vienmēr ir nepieciešams, taču jāņem vērā, ka uzņēmuma attīstība būs piesaistīta vietējā tirgus izmēram. Ja visi ienākumi tiek gūti, darbojoties tikai vienas valsts teritorijā, pastāv dažādi ar nodokļu politikas izmaiņām vai jauniem regulējumiem saistīti riski, kas var negatīvi ietekmēt uzņēmuma darbību. Veicot eksportu ir iespējams šos riskus mazināt un diversificēt ieņēmumus arī situācijā, kad kāds no tirgiem vairs nenodrošina plānotos ieņēmumus. Nelielam ģimenes uzņēmumam ar vietējo tirgu var pilnībā pietikt, bet, ja mērķis ir kļūt par lielu un veiksmīgu uzņēmumu, tad, piemēram, AS «Valmieras stikla šķiedras» gadījumā tieši eksports ir uzņēmuma attīstības pamatā.

Līdz ar makroekonomiskajām un ģeopolitiskajām pārmaiņām pieaug Latvijas uzņēmumu interese par jaunu un perspektīvu tirgu apgūšanu, DNB banka saviem klientiem ir izstrādājusi jaunu piedāvājumu, kas ļauj atvērt kontus, veikt maksājumus un konvertācijas divās jaunās valūtās - Ķīnas juaņās (CNY) un Izraēlas šekeļos (ILS), informē bankā.

«Koncentrēšanās uz jaunu tirgu apgūšanu un īpaši Āzijas iespēju izpēte ir viena no pēdējā laika Latvijas uzņēmumu prioritātēm, ko ietekmējuši arī vispārējie ģeopolitiskie notikumi. Tāpēc, ņemot vērā Latvijas uzņēmumu vajadzības, esam devuši iespēju un radījuši labvēlīgākus nosacījumus sadarbības attīstībai ar perspektīviem pasaules reģioniem, kuros ir pozitīva interese par Latvijas uzņēmumu piedāvājumu. Arī turpmāk analizēsim Latvijas ārējās tirdzniecības plūsmas un mūsu klientu vajadzības, izvērtējot iespējas piedāvāt šiem klientiem maksājumu un konvertācijas iespējas vēl citās valūtās,» skaidro DNB bankas Valūtas un procentu likmju daļas vadītājs Andris Savickis.

Attīstības tirgus atkal var skart ievērojama naudas noplūde , pirmdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Kamēr tiek spriests par to, vai Rietumvalstu akciju tirgū ir burbulis vai ne, investori samērā steidzīgi plūdina naudu prom no attīstības valstu tirgiem. No attīstības valstu fondiem pagājušajā nedēļā noplūduši līdzekļi – 9,3 miljardi ASV dolāru, kas ir lielākais apjoms kopš 2008. gada oktobra, liecina EPFR Global dati. Lauvas tiesu no šī apjoma veidojusi naudas izceļošana no Āzijas – pamatā Ķīnas – akciju fondiem – 7,9 miljardu USD apmērā, kas ir lielākais apjoms 15 gadu laikā.

Atkal 2013. gads

Jāatgādina, ka jau 2013. gadā bija novērojama pamatīga attīstības valstu finanšu tirgu šūpošanās, kur līdz ar gaidām, ka ASV Federālo rezervju sistēma (FRS) izbeigs savu dolāru drukāšanas programmu, daudzi investori kļuva krietni piesardzīgāki un notika investīciju repatriācija no attīstības valstu tirgiem. Toreiz tikai spekulācijas vien par ASV monetārās politikas nākotni bija viens no galvenajiem faktoriem, kāpēc destabilizējās ekonomiskā situācija vairākos pasaules attīstības reģionos. Arī šobrīd finanšu tirgus briest kaut kam sen nepieredzētam – ASV dolāra procentpunktu pieaugumam. Jau vairākkārt rakstīts, ka pēdējo gadu laikā ASV FRS monetārā politika, kas ietvēra bezprecedenta dolāru drukāšanas programmu īstenošanu, rezultējusies ar ļoti zemām dolāru procentlikmēm. Tas savukārt pēdējo gadu laikā attīstības valstīs stimulējis pieprasījumu pēc kredītiem ārvalstu valūtās – sevišķi ASV dolāros (tikušas emitētas arī obligācijas), jo aizdevumu procentu likmes vietējās valūtās vienkārši bija krietni augstākas. Līdz ar stingrākas monetārās politikas gaidām samērā strauji palielinājusies arī ASV dolāra cena. Ja kāda, piemēram, Malaizijas uzņēmuma vai kompānijas kredīts ir ārzemju valūtā, bet ieņēmumi ir vietējā valūtā, tad arvien vairāk vietējās valūtas vienību nākas izdot, lai iegādātos, piemēram, ASV dolārus, kuros jāatmaksā kredīts. Rezultātā veikt maksājumus par agrāk cerēto lētāko kredītu kļūst arvien grūtāk.

Tirdzniecības karu ziņā tomēr dziļāk tunelī; neskaidrībai seko arī finanšu tirgus.

Šī vasara pasaules lielākajiem akciju tirgiem līdz jūlija beigu daļai bija ļoti veiksmīga. Tiesa gan, nekas nav mūžīgs - ASV centrālo baņķieru nepārliecinoša retorika par tālāku likmju samazināšanu un jauni pasaules tirdzniecības karu uzplūdi tomēr spējuši iedragāt riska aktīvu mijēju optimismu. Kopš savas 26. jūlija virsotnes ASV akciju tirgus Standard & Poor’s 500 indeksa vērtība ir samazinājusies gandrīz par 6%. Turklāt šo pirmdien vien šī indikatora vērtība saruka uzreiz par 3%. Tas šogad ir lielākais vienas sesijas ASV akciju kritums.

Pienākot spējākai izpārdošanai, tradicionāli daudz tiek spriests par to, vai piedzīvosim cenu korekciju (kritums par 10% no iepriekšējām augstienēm var atrasties kaut vai, piemēram, vēl viena ASV prezidenta «Twitter ieraksta attālumā»), un vai, iespējams, būs atnākuši pat lāči (cenu kritums kopš iepriekšējām augstienēm vismaz par 20%). Arī ASV investīciju bankas Morgan Stanley eksperti norāda, ka jaunie ASV vadītāja Donalda Trampa 10% papildu tarifi Ķīnas precēm 300 miljardu vērtībā neesot vien tirdzniecības diskusiju taktika. Iestāde uzskata, ka abas puses šobrīd ir izteikti motivētas pastāvēt par savu taisnību un investoriem būtu jāgatavojas tam, ka globālā protekcionisma stāsts vēl saasināsies. «Abu pušu sadarbību galu galā var veicināt cenu korekcija finanšu tirgū. Domājam, ka būs vajadzīgs vēl tālāks tirgus vājums, pirms tiks panākta tirdzniecības karu deeskalācija, » spriež ASV investīciju bankas analītiķi.

Katru dienu virtuālo valūtu vēstniecībā CryptoCash ienāk vairāk nekā desmit cilvēki, kuri vēlas gan pirkt, gan pārdot virtuālo naudu

Sākumā bija lielāka interese par virtuālo aktīvu pārdošanu, bet tagad tos arī pērk. Tipiskais darījums ir Bitcoin iegāde 700 eiro vērtībā un pārdošana 1500 eiro vērtībā. «Mēs atvērām vēstniecību, lai cilvēkiem ne vien būtu vieta, kur pirkt un pārdot kriptovalūtas, bet arī lai Latvijā būtu centrs, kur cilvēki var atnākt un iepazīties ar blokķēdes tehnoloģiju,» saka Konstantīns Vasiļenko, virtuālo valūtu vēstniecības CryptoCash līdzdibinātājs. Viņa skatījumā, pirmie mēneši vēstniecībai bijuši diezgan labi. CryproCash atvērta pagājušā gada nogalē – laikā, kad virtuālo valūtu cena bija strauji piezemējusies. «Īstenībā tagadējā cena ir ļoti reālistiska. Iepriekšējā bija vairāk spekulatīva. Interesants ir psiholoģiskais aspekts – kad Bitcoin maksāja 15 tūkstošus eiro, cilvēki nebaidījās to pirkt, bet tagad, kad tas maksā 3900 dolārus, – baidās. Šis nebija pirmais vērtības kritums vai kāpums, un tas bija diezgan normāls. Arī fondu un akciju tirgū pērn bija ļoti līdzīga tendence – 2017. gada vidū bija pieaugums, bet 2018. gada beigās tirgus nokrita. Tas ir normāls cikls finanšu pasaulē. Kad bija spekulatīvais bums un viss attīstījās, visi gribēja pirkt un nebija problēmu pārdot. Cilvēki bija dzirdējuši, ka Bitcoin vērtība aug, ka tā ir viegla nauda un vajag investēt. Problēma tāda, ka daudzi no viņiem nezina, ko tas viss nozīmē. Daži no viņiem, kas par lielu summu iepirka virtuālās valūtas, tagad gaida, kad tās pārdot ar pēc iespējas mazākiem zaudējumiem,» atzīst K. Vasiļenko.

Šorīt TransferWise paziņoja par 280 miljonu dolāru investīciju raundu; kopējās investīcijas sasniegušas 397 miljonus dolāru

Finansējums domāts globālai ekspansijai, jo īpaši Āzijas Klusā okeāna reģionā. Tas iekļauj arī plānus piedāvāt pakalpojumu Indijā.

Šo investīciju raundu vadīja Old Mutual Global Investors un Silīcija ielejas riska kapitāla firma IVP. Jaunajiem investoriem pievienojas arī Sapphire Ventures, Mitsui & Co, Ltd un World Innovation Lab. Raundu atbalstīja esošais investors pazīstamais uzņēmējs Ričards Brensons, riska kapitāla fonds Andreessen Horowitz un Baillie Gifford. Līdz šim kopumā kompānija ir piesaistījusi 397 miljonus dolāru.

«Mūsu misija ir piedāvāt TransferWise ikvienam, kam tas nepieciešams. Katru mēnesi klienti mūsu platformā sūta vairāk nekā miljardu mārciņu, dažādiem iemesliem – palīdzēt radiniekiem, maksāt rēķinus vai lai paplašinātu biznesu citās valstīs. Taču viens miljards mārciņu ir tikai daļa no tirgus, kas nozīmē, ka bankas un tradicionālie valūtu brokeri joprojām katru dienu apkrāpj miljoniem cilvēku. Lieliski, ka mums ir Old Mutual Global Investors un IVP atbalsts, lai piedāvātu godīgus un caurspīdīgus finanšu pakalpojumus plašākam cilvēku lokam ar Borderless kontu,» norāda Tāvets Hinrikus (Taavet Hinrikus), TransferWise līdzdibinātājs.

Pasaules biržu indeksi pirmdien kritās, Ķīnai ļaujot juaņas kursam pret ASV dolāru samazināties līdz zemākajam līmenim kopš 2010.gada augusta un apturot ASV lauksaimniecības produkcijas iepirkumus.

Pekina šādi atbildēja uz ASV prezidenta Donalda Trampa paziņojumu par jaunu muitas tarifu noteikšanu Ķīnas precēm.

Pekinas atbilde izraidīja šogad straujāko kritumu Volstrītā un noveda līdz ievērojamai akciju cenu sarukšanai vadošajās Eiropas un Āzijas biržās, investoriem bažījoties, ka ASV-Ķīnas tirdzniecības konflikta eskalācija tālāk vājinās globālās ekonomikas izaugsmes perspektīvu.

Pēc tirdzniecības sesijas beigām Ņujorkā Trampa administrācija atbildēja, pasludinot Ķīnu par valūtas manipulatori.

«Ir sajūta, ka Ķīna var nodarīt daudz lielākas sāpes ASV tirdzniecības strīda ziņā, un daudzi tirgu dalībnieki uztraucas, ka šis ekonomiskais konflikts turpināsies kādu laiku,» sacīja IG analītiķis Deivids Madens.

No Latvijas 2011. gadā aizplūduši 4,06 miljardi ASV dolāru nelegāla kapitāla un preču, savukārt Latvijā ieplūduši aptuveni divi miljardi ASV dolāru, liecina Global Financial Integrity apskats.

2011. gadā no jaunattīstības valstīm aizplūduši 946,7 miljardi ASV dolāru, kas ir par 13,7% vairāk nekā 2010. gadā, kad no tām aizplūda 832,4 miljardi dolāru.

39,6% no šīs summas saizplūdusi Āzijas virzienā, 21,5% - uz jaunattīstības Eiropas valstīm, bet 19,6% - uz Rietumu puslodi. Eiropā naudas aizplūdi lielākoties veicina Krievijas darījumi, savukārt Rietumu puslodē – Meksika un Brazīlija.

Savukārt Tuvie Austrumi un Ziemeļāfrika (MENA) veido 11,2% kopējās summas. Šim reģionam bijis straujākais kāpuma temps – 31,5% gadā, kam seko Āfrika – 20,2%, jaunattīstības Eiropas valstis ar 13,6% pieaugumu, Āzija – 7,5% un Latīņamerika ar 3,1%.

Trešdien investoru vidū atgriezās vēlme iegādāties jaunattīstības valstu akcijas, kas veicināja pieaugumu Āzijas biržās, liecina Reuters dati.

Otrdien Starptautiskais Valūtas fonds prognozēja, ka pasaules ekonomikas atveseļošanās šajā gadā un nākamgad kļūs spēcīgāka, jo palielinās bagātāko valstu ražošanas apjomi. Tāpat tirgus dalībnieku noskaņojumu uzlaboja runas, ka Ķīna varētu gatavot jaunus ekonomikas atbalsta pasākumus.

Rezultātā Āzijas akciju tirgu raksturojošais indekss sasniedza augstāko līmeni piecu mēnešu laikā. Savukārt Japānas akciju cenas saruka, jo jenas vērtība otrdien piedzīvoja straujāko kāpumu kopš pērnā gada augusta, tādējādi pasliktinot eksportētāju stāvokli.

MSCI Asia Pacific indekss pieauga par 1%, sasniedzot augstāko līmeni kopš oktobra. Hongkongas Hang Seng Index palielinājās par 1,1%, Taivanas Taex – par 0,5%, Dienvidkorejas Kospi – par 0,3%, bet Jaunzēlandes biržas indekss – par 0,7%.

Akciju cenas Āzijas biržās otrdien kritās, investoriem uztraucoties par jauno SARS radniecīgo koronavīrusu Ķīnā, un šai tendencei sekoja ASV un vairums Eiropas akciju tirgu.

"AJ Bell" investīciju direktors Rass Moulds saistīja kritumu akciju tirgos ar "ziņām, ka nāvējošais vīruss izplatījies uz kaimiņvalstīm ar visiem potenciālajiem ekonomikas traucējumiem, ko tas var izraisīt".

Analītiķi arī atsaucās uz Starptautiskā valūtas fonda (SVF) pārskatu par globālo tautsaimniecību un lielākajām valstu ekonomikām, kurā pirmdien samazinātas pasaules ekonomikas izaugsmes prognozes šim un nākamajam gadam.

SVF jaunākajā pārskatā par pasaules ekonomikas perspektīvām ("World Economic Outlook") prognozē, ka šogad pasaules iekšzemes kopprodukts (IKP) pieaugs par 3,3%, bet nākamgad - par 3,4%. Salīdzinājumā ar iepriekšējām prognozēm, kas tika publiskotas oktobrī, ekonomikas izaugsme šim gadam samazināta par 0,1 procentpunktu, bet nākamajam gadam - par 0,2 procentpunktiem.

Otrdien pēc publicētajiem Ķīnas ražošanas sektora datiem pasaules akciju tirgos sākās pārdošanas vilnis, liecina Financial Times dati.

Akciju cenas saruka gan Eiropas, gan Āzijas biržās. Europe Stoxx 600 vērtība samazinājās par 2,6%, sasniedzot 1349,5 punktu atzīmi, ko iepriekš sasniedza 24.augustā un iepriekš šādā līmenī indekss viesojās vien pērnā gada decembrī.

FTSEurofirst 300 indeksa vērtība samazinājās par 2,3%.

Ķīnas akciju tirgos bija vērojams straujāks kritums – Shanghai Composite indekss samazinās par 5,8%, taču vēlāk nedaudz atguvās, kopējam dienas kritumam sasniedzot 1,1%.

Savukārt MSCI indekss, kas apkopo Āzijas-Klusā okeāna valstu biržu akciju cenu izmaiņas, samazinājās par 1,9%.

Caixin Insight Group galvenais ekonomists He Fans uzskata, ka straujās cenu svārstības finanšu tirgos nākotnē var atspoguļoties reālajā ekonomikā, un var piepildīties pesimistiskais scenārijs.

Ar savām jaunākajām prognozēm par pasaules ekonomikas sniegumu šonedēļ klajā nāca Starptautiskais Valūtas fonds (SVF). Iestādes aplēse, salīdzinājumā ar iepriekšējo, bija optimistiskāka, lai gan uzmanība tika vērsta uz visai neviendabīgo ekonomiku atkopšanos.

SVF nu paredz, ka globālā tautsaimniecība šogad saruks par 4,4%, kas ir mazāk nekā iepriekš paredzētie 5,2%. Nākamajam gadam SVF pasaulei paredz pieaugumu par 5,2%, kur iepriekšējā prognozē bija 5,4% apmērā.

Latvijai prognozē straujāko ekonomikas lejupslīdi Baltijas valstīs 

Latvijā šogad gaidāma straujākā ekonomikas lejupslīde no Baltijas valstīm, savukārt nākamgad...

Jāsecina, ka vismaz pagaidām vel nav mainījies pamata pieņēmums, ka šā gada ekonomikas planēšanu zemāk nomainīs visai strauja atgūšanās. Pamatā prognoze uz augšu koriģēta, jo straujāk uz izaugsmes ceļa atgriezusies Ķīna, liecina pieejamā informācija. Tāpat labāk vismaz līdz šim klājies ASV un Eiropai.

Šogad tiek gaidīta ASV ekonomikas samazināšanās par 4,3%. Iepriekš SVF lēsa, ka tie būs veseli 8%. Savukārt nākamgad šī izaugsme varot būt 3,1% apmērā. No eirozonas IKP šogad tiek gaidīts kritums par 8,3%, kur iepriekš tika prognozēts “gāziens” par 10,2%.

Daudz labāk varētu klāties Ķīnai, kuras tautsaimniecība šogad varētu pat pieaugt - gandrīz par 2% un nākamgad – par 8,2%. Visai strauji izaugsmes prognozes cirptas Indijai – tās ekonomika šogad varētu saplakt vairāk nekā par 10%, paredz SVF (iepriekšējā prognoze tai bija -4,5% apmērā).

Kopumā gan jāteic, ka kāda veida prognozēšana jau nosacīti “normālos” laikos dažkārt spēj izpelnīties visai lielu (un pamatotu) skepsi. Šobrīd to daļēji, iespējams, varētu salīdzināt ar šaušanu tumsā.

Visai šai sāgai sekošot ievērojams parāda pieaugums. Attīstītajām ekonomikām tas augšot par 20 procentpunktiem un jau nākamgad sasniegšot 125% no to IKP.SVF arī lika noprast, ka, neskatoties uz šādiem pozitīva virzienā koriģētiem IKP skaitļiem, pandēmijai realitātē būs paliekoša un visai plaša negatīva ietekme.

Dzīves līmenim liela daļā pasaules saņemot pamatīgu triecienu, pirmo reizi divu desmitu gadu laikā palielināšoties, piemēram, ekstremālas nabadzības gadījumu skaits. Lielākā daļa pasaules ekonomiku arī saskaršoties ar paliekošu kaitējumu to piedāvājuma potenciālam un rētām no šīs dziļās recesijas, teic SVF pārstāvji un brīdina, ka dzīvotspējīgas vidējā termiņā var nebūt veselas nozares.

Ceļošanas kritums un bankroti turklāt izraisīšot “ievērojamus izlaides zaudējumus” arī pēc pandēmijas mazināšanās. “Īpaši sarežģītā vietā” būšot valstis, kas atkarīgas no tūrisma un izejvielu pārdošanas ieņēmumiem.“ Tas būs lēni. Tāpēc mēs to raksturojam kā ilgu, nevienmērīgu un neskaidru kāpumu. Var novērot, ka zemas kvalifikācijas darbiniekiem, jauniešiem un sievietēm darba tirgū klājas sliktāk. Tāpēc mēs redzam pieaugošu nevienlīdzību, kad nabadzīgie kļūst vēl nabadzīgāki,” Bloomberg norādījusi SVF galvenā ekonomiste.

Viņa arī piebilda, ka valstīm nevajadzētu pārtraukt stimulēšanu. Tieši valdību un centrālo banku rīcība pagaidām esot bijusi atbildīga par mīkstāku ekonomiku piezemēšanos. Proti, īstermiņā valstīm, kas var piekļūt finansējumam, vajadzētu aizņemties tik daudz, cik nepieciešams, lai pasargātu savus iedzīvotājus no veselības krīzes un ierobežotu ekonomisko izaicinājumu apmēru, uzvēra SVF.

Saskaņā ar SVF datiem, valdības visā pasaulē ir īstenojušas ekonomikas palīdzības pasākumus (nodokļu izmaiņu un papildu savu tēriņu ziņā) sešu triljonu ASV dolāru vērtībā. Iestāde arī ieskicēja, ka ļoti ticams ir tas, ka, lai pakarotu ekonomisko kaitējumu, nāksies paaugstināt nodokļus bagātniekiem un uzņēmumiem kā tādiem. Proti, kaut arī jaunu valdības ieņēmumu pasākumu pieņemšana krīzes laikā būšot sarežģīta, tām tāpat var nākties apsvērt progresīvo nodokļu paaugstināšanu turīgajiem un tām personām, kuras krīze skārusi salīdzinoši mazāk. Ar papildu nodokļiem varot tikt aplikti arī īpašumi, kapitāla pieaugums un cita veida bagātība.

SVF arī izceļ, ka Covid-19 pandēmija var būt nozīmīgs tests pasaules finanšu sistēmai. Kādi jauni vīrusa uzplūdi, politikas kļūdas un citi šoki varot mijiedarboties ar iepriekšējām “vājībām”, kas savukārt var nozīmēt papildu riskus visai ekonomikai. Piemēram, eksistenciālas problēmas varot skart kompānijām, kurām ir lielas parādsaistības un kuras atkarīgas no zemām procentu likmēm. Sevišķi bīstami laiki var būt arī mazākiem uzņēmumiem, kuriem ir grūtības piekļūt daudz maz lētam kapitālam vai kapitāla tirgum kā tādam. SVF neizslēdz, ka ievērojams bankrotu skaita pieaugums var novest pat pie stingrākiem kreditēšanas nosacījumiem, kas būs pretvējš ekonomikas atveseļošanās burās. Turklāt šāda situācija sevišķi aktuāla varot būt Eiropā, kur ir liels mazo un vidējo uzņēmumu īpatsvars un kur tie atbildīgi par divās trešdaļām no darbvietām.

Katrā ziņā visā notiekošajā var izcelt vismaz vienu citu interesantu aspektu. To, ka tā pati Ķīna, kas bija pandēmijas perēklis un ir iesaistījusies visai asā pretstāvē ar Rietumiem, pēc šīs krīzes var būt daudz spēcīgākās pozīcijas. Ja vērtē SVF aplēses, tad nākamā gada beigās globālais IKP tiek paredzēts par 0,6% lielāks nekā tas bija 2019. gada beigās. Tomēr par lielu daļu no šā kāpuma būs atbildīga tieši Ķīna.

Arī, piemēram, Financial Times ziņo, ka pandēmija izceļ Rietumu un Āzijas valstu diverģenci – kamēr Eiropa neskaidrība ir milzīga, liela daļa Āzija atgriezusies daudz maz uz ierastās takas (iekšējam tirgum nav tādi apdraudējumi). Protams, arī Āzijas gadījumā nav skaidrs, no kurienes radīsies pieprasījums, lai uzturētu globālo atveseļošanos 2021. gadā un pēc tam. Āzija lielā mērā atkarīga no tā paša Rietumu pieprasījuma.

Eirāzijas Ekonomiskās savienības izveide nav alternatīva integrācijai Eiropā, jo topošajā savienībā dominē uzpirkšanas mehānisms .

Pavisam drīz – 29. maijā – Krievija, Baltkrievija un Kazahstāna gatavojas parakstīt Eirāzijas Ekonomiskās savienības dibināšanas līgumu. Tas būs nākamais solis aiz 2011. gadā izveidotās Krievijas muitas savienības un pusceļš uz Krievijas prezidenta Vladimira Putina mērķi – Eirāzijas savienību, ko vairāki eksperti nodēvējuši par Padomju Savienību jaunās skaņās. Eirāzijas savienība ir Kazahstānas prezidenta Nursultana Nazarbajeva ideja tranzīta stimulēšanai, kurai Putins pieķēries ar lielu deg- smi un, pēc dažu mediju paustā, esot jau uzrunājis tai pievienoties arī Ķīnu un Indiju. Tas, vai Ķīna un Indija tiešām ģeopolitiski varētu izšķirties par šādu soli, pagaidām gan izskatās apšaubāmi, jo šīm valstīm ir svarīgas attiecības ar citu pasaules lielvaru – ASV, taču nākamās Muitas savienības dalībnieces jau zināmas – Kirgizstāna un Armēnija.

Trešdien Āzijas akciju tirgus indeksi sasniedza trīs gadu augstāko līmeni, bet ASV akciju indeksi otrdien uzkāpa līdz rekordiem, jo pasaules ekonomikas dati uzlaboja investoru noskaņojumu, palielinot riska apetīti, raksta Reuters.

Fondu pārvaldnieki otrā pusgada sākumā pārceļ naudu no obligācijām uz akcijām, taču tajā pašā laikā zemās procentu likmes veicinājušas investoru interesi par tā saucamo carry trade (kad valūta ar zemu procentu likmi tiek izmantota kā finansējums spekulācijām tirgū (lēts kredīts investīcijām produktos vai valūtās ar augstāku peļņu jeb carry trade)).

MSCI indekss, kas apkopo Āzijas un Klusā okeāna valstu akcijas, izņemot Japānu, pieauga par 1% līdz 499,15 punktiem, kas ir augstākais līmenis kopš 2011. gada maija. Japānas Nikkei pieauga par 0,3%.

Otrdien Dow Jones Industrial Average un Standard&Poor’s 500 indekss sasniedza rekordaugstus līmeņus, tāpat arī MSCI pasaules akciju indekss.

Kosmētikas ražošanas tirgus Latvijā pakāpeniski attīstās, top jauni produkti, un tiek apgūti jauni tirgi; šis gads plānots vēl labāks par aizvadīto , ceturtdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Kosmētikas un smaržu ražošanas bizness Latvijā atgādina pļavu, kurā izauguši daži brangi ozoli – tirgū spēlētāju ir daudz, taču lielākoties tās ir nelielas kompānijas ar apgrozījumu, kas mērāms vien dažos tūkstošos vai desmitos tūkstošos, atsevišķos gadījumos pat tikai dažos simtos eiro.

Par nepārspētu nozares līderi joprojām uzskatāma a/s Dzintars. Tiesa, pērn tās apgrozījums nedaudz sarucis – līdz 7,92 milj. eiro –, bet zaudējumi auguši līdz 262 tūkst. eiro, kas gan nav salīdzināms ar pirms dažiem gadiem piedzīvotajiem vairāk nekā pusmiljona eiro zaudējumiem. Uzņēmums turpināja optimizēt izmaksas, vienlaikus cenšoties saglabāt konkurētspēju ne tikai pārdošanā, bet arī strādājošo speciālistu piesaistīšanā un mācībās, norāda kompānijas vadība. Latvijas tirgus apjomi salīdzinājumā ar 2012. gadu pērn ir samazinājušies par 6%, savukārt eksporta apjomi palielinājušies par 10%. Uzņēmums veiksmīgi realizējis mērķi par franšīzes veikalu atvēršanu, un patlaban ar a/s Dzintars zīmolu darbojas 75 franšīzes veikali, tostarp Krievijā, Ukrainā, Baltkrievijā, Kazahstānā un Baltijas valstīs. Tiek plānota arī Āzijas tirgus apgūšana. Uzņēmuma intelektuālajā īpašumā ir 159 patenti un 119 preču zīmes. Dzintars sadarbojas arī ar privāto preču zīmju īpašniekiem un investē jaunu produktu ražošanā, piemēram, kopējās investīcijas jaunajā smaržu kolekcijā My Version varētu būt 400 tūkst. eiro, šoruden ziņoja LETA. Šogad radītas arī divas pilnīgi jaunas premium klases kosmētikas līnijas – produkti SPA procedūrām mājās un atjaunojoša kosmētika –, kuru ražošanā gada sākumā investēts ap 1 milj. eiro.