Pasaulē

Ķīnas vadībā veidotā Āzijas Infrastruktūras attīstības banka var mainīt starptautisko spēku samēru

Dienas Bizness,22.04.2015

Jaunākais izdevums

57 pasaules valstis kļuvušas par Āzijas Infrastruktūras attīstības bankas (Asian Infrastructure Investment Bank, AIIB) dibināšanas procesa dalībniecēm. Aprīļa vidū par to paziņoja Ķīnas valdība. Jāuzsver, ka Ķīnas plāni šādas bankas izveidošanā jau iepriekš izraisījuši plašu starptautisko rezonansi, trešdien raksta laikraksts Diena.

Oficiāli pieteiktais AIIB darbības virziens ir infrastruktūras projektu (piemēram, ceļu, dzelzceļu, ostu, cauruļvadu) finansēšana Āzijas un Klusā okeāna reģionā. Bankas centrālā mītne atradīsies Pekinā, savukārt sākuma kapitāls būs 50 miljardi ASV dolāru ( 46,63 miljardi eiro) ar iespēju to palielināt līdz simts miljardiem, turklāt tikai retais šaubās, ka šī iespēja paliks neizmantota. Iemaksas veiks AIIB dalībvalstis proporcionāli savu ekonomiku apmēriem. Bankas funkcionēšanas mehānisms vēl nav pilnībā skaidrs, tomēr plānots, ka darbu tā sāks šā gada beigās.

Sākotnējo vienošanos par AIIB dibināšanu 2014. gada rudenī parakstīja 21 valsts, tajā skaitā tādas nozīmīgas ekonomikas kā Indija, Malaizija, Taizeme, Singapūra un Kazahstāna. Savukārt līdz šā gada 31. martam, kad beidzās pieteikšanās termiņš dalībai AIIB dibināšanā, valstu skaits vairāk nekā divkāršojās, papildinoties gan ar citām reģiona lielākajām ekonomikām – Dienvidkoreju, Indonēziju, Filipīnām un Austrāliju, gan valstīm, kurām ir būtiskas intereses reģionā vai kuras uztur draudzīgas attiecības ar Ķīnu – Krieviju, Brazīliju, Saūda Arābiju un Kataru. Lai arī nevienai valstij, kura bija oficiāli pieteikusies dalībai AIIB, šis pieteikums nav noraidīts, Ķīnas valdība paziņoja, ka Taivāna nekļūs par bankas locekli, vēsta LETA.

Kā pēdējās septiņas AIIB dibināšanas locekles tika apstiprinātas Zviedrija, Izraēla, Dienvidāfrika, Azerbaidžāna, Islande, Portugāle un Polija. Tieši Eiropas valstu, tajā skaitā Lielbritānijas, Vācijas, Francijas, Itālijas un Šveices, pievienošanās AIIB dibinātājiem un fakts, ka pēdējās pieņēma šādu lēmumu, neraugoties uz ASV aicinājumiem ignorēt AIIB, arī izraisīja lielāko ažiotāžu.

Vašingtona nodēvēja topošo banku par «neatbilstošu rietumu standartiem», lai gan plašsaziņas līdzekļi un analītiķi ASV nostāju skaidroja ar to amatpersonu un finanšu aprindu bažām, ka AIIB kļūs par konkurenti Starptautiskajam Valūtas fondam (SVF), Pasaulei Bankai (PB) un Āzijas Attīstības bankai (Asian Development Bank, ADB) – tā dēvētajiem Bretonvudas institūtiem, kuros Vašingtonai ir liela un mūsdienu ekonomiskajai realitātei neatbilstoša ietekme.

ASV balsstiesīgās daļas nodrošina tām veto tiesības SVF un PB, bet Ķīnas un citu vadošo attīstības valstu mēģinājumi mainīt šo situāciju līdz šim nav vainagojušies ar panākumiem. Iepriekšējās desmitgades beigās gan tika panākta kompromisa vienošanās par balsstiesīgo daļu Bretonvudas institūtos pārdali, tomēr to kopš 2010. gada bloķē ASV Kongress, un nekas neliecina, ka kongresmeņu nostāja varētu mainīties. Ieguvēja no esošās sistēmas ir arī ASV tuvākā sabiedrotā un Ķīnas galvenā oponente reģionā Japāna. Lai arī Ķīnas ekonomikas apmēri vēl pirms četriem gadiem pārsniedza Japānas ekonomikas apmērus, Tokijai ir ievērojami vairāk balsstiesīgo daļu nekā Ķīnai gan PB un SVF, gan 1966. gadā dibinātajā ADB, tāpat Japānas pārstāvis tradicionāli ieņem Filipīnās bāzētas ADB vadītāja amatu.

Tikmēr globālajai infrastruktūrai kopumā, it īpaši straujas attīstības reģioniem, tajā skaitā Āzijai, ilgtermiņā nepieciešamas investīcijas 57 triljonu ASV dolāru apmērā. Pieprasījums pēc līdzekļiem (piemēram, lētiem ilgtermiņa kredītiem) ievērojami pārsniedz piedāvājumu. Tādēļ PB, ADB vai citām Bretonvudas sistēmas reģionālajām bankām ir plašas iespējas izvirzīt prasības līdzekļu saņēmējiem, no kurām galvenā, protams, ir ekonomikas liberalizācija. Šī nemainīgā prasība tiek vērtēta ļoti pretrunīgi un ir asu diskusiju priekšmets, jo rezultāti attīstības valstīs bieži ir pretēji gaidītajiem, lai gan netrūkst arī veiksmes stāstu.

Vēl viens ne mazāk būtisks iemesls esošās kārtības kritizēšanai ir finanšu institūtu rokās esošā iespēja izvēlēties, kurus no projektiem atbalstīt, un izvēlēties kompānijas, kas būs atbalstīto projektu īstenotājas.

Plašāk lasiet rakstā Pekinas likme – spēcīga attīstības banka trešdienas, 22.aprīļa laikrakstā Diena (8.,9.lpp)!

Komentāri

Pievienot komentāru
Investors

Akciju un naftas cenas pieaug pēc Ķīnas ekonomikas stimulēšanas pasākumiem

LETA--AFP,25.09.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Akciju un naftas cenas pasaules biržās otrdien pieauga pēc tam, kad Ķīnas centrālā banka paziņoja par jauniem ekonomikas stimulēšanas pasākumiem.

Ķīnas centrālā banka paziņoja, ka samazinās vairākas procentlikmes, lai veicinātu ekonomikas izaugsmi, kā arī patēriņu un investīcijas. Banka norādīja, ka tiks samazinātas rezervju prasības, kas nosaka to, cik daudz naudas bankām jātur rezervē. Tādējādi finanšu tirgū ilgtermiņa likviditātē tiks iepludināts aptuveni triljons juaņu (127,4 miljardi eiro).

Pekinas paziņojums palīdzēja Volstrītas investoriem ignorēt vājos ASV patērētāju pārliecības datus.

Pēc lieliem akciju cenu kāpumiem Honkongas un Šanhajas biržās pieauga arī akciju cenas Volstrītā. Volstrītas indeksi "Dow Jones Industrial Average" un "Standard & Poor's 500" sasniedza jaunus rekordus, un palielinājās arī indekss "Nasdaq Composite".

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Eksperts: Pasaulē arvien vairāk iezīmējas tieksme uzkrāt un vāja vēlme investēt

Žanete Hāka,25.05.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Paralēli pasaules ekonomikas izaugsmes prognožu samazinājumiem, atsevišķi riska faktori kopš gada sākuma savu nozīmi ir zaudējuši, norāda SEB bankas ekonomists Dainis Gašpuitis.

Piemēram, naftas cenas un akciju tirgi daļu iepriekšējā perioda krituma ir atguvuši un centrālās bankas savā politikā ir, vai nu kļuvušas vēl stimulējošākas, vai arī atlikušas līdzšinējās politikas normalizāciju. Nedaudz sarukušas arī bažas par Ķīnu. Tomēr arī šogad pasaules ekonomikas izaugsme saglabāsies anēmiska un trausla. IKP pieaugums 35 Ekonomiskās attīstības un sadarbības organizācijas (ESAO) valstīs, kurām nu jau pieder arī Latvija, sasniegs 1,9%, kas ir zemāks temps nekā pērn (2,1%). 2017. gadā izaugsme sasniegs 2,3%. Tuvākajā perspektīvā joprojām dominē lejupvērsti riski, kaut tie ir nedaudz mazinājušies. Politiskie riski ASV (prezidenta vēlēšanas) un Eiropas Savienībā (iespējamā Lielbritānijas izstāšanās, Grieķijas parāda jautājums), kā arī gaidāmās vēlēšanas tādās valstīs kā Spānija, Francija un Vācija, Ķīnas cietās piezemēšanās iespēja, globālais parādsaistību līmenis, kā arī ierobežotās ekonomiskās politikas manevra iespējas ir faktori, kas ilgtermiņā rada nopietnas bažas, uzsver eksperts.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pirmdien Ķīnas kompānijas akciju cenas piedzīvoja strauju kritumu, jo tirgus dalībnieku vidū aizvien lielāku stresu radīja bažas par valsts ekonomikas izaugsmes palēnināšanos, kā arī svārstīgie finanšu tirgi, raksta Reuters.

Rezultātā Ķīnas akciju indekss Shanghai Composite saruka par 8,4% līdz 3211,75 punktiem, turpinot jau pagājušajā nedēļā iesākto kritumu. Pagājušajā nedēļā indekss zaudēja 12%, līdz ar to kopš jūnija vidus tā vērtība jau ir samazinājusies par 30%.

Arī Hongkongas Hang Seng indekss pirmdien samazinājās par 4% līdz 21523,57 punktu atzīmei.

Nedēļas nogalē Pekinas amatpersonas paziņoja, ka plāno pensiju fonda līdzekļus investēt akciju tirgū. Jauni noteikumi paredzēs, ka fonds 30% no saviem aktīviem varēs investēt vietējā biržā kotētajās akcijās. Tāpat fonds varēs investēt ne tikai akcijās, bet arī citos tirgus instrumentos, piemēram, derivatīvos. Tādējādi palielinot pieprasījumu, valdība cer, ka to cenas augs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Piektdien stājušies spēkā jaunie ASV muitas tarifi uz Ķīnas ražojumiem, un Pekina jau paziņojusi, ka ir «spiesta īstenot nepieciešamos pretpasākumus», reaģējot uz Vašingtonas uzsākto «lielāko tirdzniecības karu ekonomikas vēsturē».

«Ķīna apsolīja neizdarīt pirmo šāvienu, taču nolūkā aizsargāt valsts pamatintereses un tautas intereses mēs esam spiesti īstenot nepieciešamos pretpasākumus,» teikts Ķīnas Tirdzniecības ministrijas izplatītajā paziņojumā.

Ministrija nav sīkāk paskaidrojusi, kādi varētu būt šie pretpasākumi, izņemot vēršanos ar sūdzību Pasaules Tirdzniecības organizācijā (PTO), taču jau iepriekš Pekina norādījusi, ka, atbildot uz Vašingtonas noteiktajām muitas nodevām uz Ķīnas precēm miljardiem dolāru vērtībā, ar jauniem tarifiem līdzvērtīgā apmērā tiks apliktas arī ASV preces.

Ķīna arī brīdinājusi, ka ASV rīcība var novest pie «globālā tirgus satricinājuma». Jaunie ASV muitas tarifi uz Ķīnas ražojumiem stājās spēkā piektdien plkst.00.01 (plkst.7.01 pēc Latvijas laika).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

ASV biržu indeksi un vairums Eiropas biržu indeksu otrdien pieauga, investoriem mierīgi uztverot tirdzniecību karu starp ASV un Ķīnu.

Eiropas biržu indeksi īslaicīgi kritās pēc Ķīnas atbildes uz ASV noteiktajiem muitas tarifiem, bet Volstrītas indeksi pieauga visu tirdzniecības dienu, investoriem uzskatot jauno eskalāciju ASV-Ķīnas tirdzniecības karā par mazāk svarīgu, nekā bija uzskatīts. Reaģējot uz Volstrītas indeksu kāpumu, sāka pieaugt arī Eiropas indeksi.

Ķīna otrdien paziņoja, ka nosaka atbildes muitas tarifus piecu līdz desmit procentu apmērā ASV precēm 60 miljardu ASV dolāru vērtībā, šādi reaģējot uz ASV prezidenta Donalda Trampa pirmdienas lēmumu noteikt 10% muitas tarifus Ķīnas precēm 200 miljardu ASV dolāru vērtībā. Gan ASV, gan Ķīnas noteiktie tarifi stāsies spēkā 24.septembrī.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

Eiropas Nākotnes fonds simts miljardu eiro vērtībā

Rūta Kesnere, DB komentāru nodaļas redaktore,26.08.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Savienības (ES) ierēdniecība nākusi klajā ar priekšlikumu izveidot tā saukto Eiropas Nākotnes fondu ar finansējumu 100 miljardu eiro apmērā, lai aizsargātu Eiropas lielos uzņēmumus, kuri tiek dēvēti par nacionālajiem čempioniem, pret tādiem ASV un Ķīnas konkurentiem kā Google, Apple un Alibaba. Priekšlikums tiks prezentēts jaunajai Eiropas Komisijas prezidentei Urzulai fon der Leienai, kuras mandāts stājas spēkā 1. novembrī, raksta portāls politico.eu.

Dokumentā kā galvenie Eiropas sāncenši minēti Google, Apple, Microsoft, Alibaba, Facebook, Baidu un Tencent, uzsverot, ka ES pašlaik nav līdzvērtīgu uzņēmumu. Runājot par Donalda Trampa radīto draudu starptautiskajai tirdzniecībai novēršanu, ES birokrāti ierosina ļoti agresīvu jaunu sistēmu, lai vienpusēji noteiktu muitas tarifus ASV precēm. Savukārt attiecībā uz Ķīnu dokuments paredz aizliegumu Ķīnas uzņēmumiem piedalīties publiskajos iepirkumos Eiropā, tādējādi tos sodot par subsīdijām, kuras šie uzņēmumi saņem no Pekinas.

Vienīgais veids, kā Eiropai izdzīvot tirdzniecības karos, ir pastiprināti pievērsties inovācijām un digitalizācijai.

Dokumentā minēts, ka jaunizveidotais Eiropas Nākotnes fonds fokusēsies uz ilgtermiņa akciju iegādi ES bāzētos uzņēmumos stratēģiski svarīgās nozarēs. Saskaņā ar portālā politico.eu minēto, lai gan Francija un Vācija varētu šāda fonda izveidi atbalstīt, tomēr citas dalībvalstis, piemēram, Nīderlande, ir daudz atturīgākas. Kā norādījis politico.eu Urzulas fon der Leienas pārstāvis, «neviens no EK prezidentes komandas līdz šim nav neko dzirdējis par mistisko Eiropas Nākotnes fondu».

Komentāri

Pievienot komentāru