Eiropas Savienības (ES) ierēdniecība nākusi klajā ar priekšlikumu izveidot tā saukto Eiropas Nākotnes fondu ar finansējumu 100 miljardu eiro apmērā, lai aizsargātu Eiropas lielos uzņēmumus, kuri tiek dēvēti par nacionālajiem čempioniem, pret tādiem ASV un Ķīnas konkurentiem kā Google, Apple un Alibaba. Priekšlikums tiks prezentēts jaunajai Eiropas Komisijas prezidentei Urzulai fon der Leienai, kuras mandāts stājas spēkā 1. novembrī, raksta portāls politico.eu.
Dokumentā kā galvenie Eiropas sāncenši minēti Google, Apple, Microsoft, Alibaba, Facebook, Baidu un Tencent, uzsverot, ka ES pašlaik nav līdzvērtīgu uzņēmumu. Runājot par Donalda Trampa radīto draudu starptautiskajai tirdzniecībai novēršanu, ES birokrāti ierosina ļoti agresīvu jaunu sistēmu, lai vienpusēji noteiktu muitas tarifus ASV precēm. Savukārt attiecībā uz Ķīnu dokuments paredz aizliegumu Ķīnas uzņēmumiem piedalīties publiskajos iepirkumos Eiropā, tādējādi tos sodot par subsīdijām, kuras šie uzņēmumi saņem no Pekinas.
Vienīgais veids, kā Eiropai izdzīvot tirdzniecības karos, ir pastiprināti pievērsties inovācijām un digitalizācijai.
Dokumentā minēts, ka jaunizveidotais Eiropas Nākotnes fonds fokusēsies uz ilgtermiņa akciju iegādi ES bāzētos uzņēmumos stratēģiski svarīgās nozarēs. Saskaņā ar portālā politico.eu minēto, lai gan Francija un Vācija varētu šāda fonda izveidi atbalstīt, tomēr citas dalībvalstis, piemēram, Nīderlande, ir daudz atturīgākas. Kā norādījis politico.eu Urzulas fon der Leienas pārstāvis, «neviens no EK prezidentes komandas līdz šim nav neko dzirdējis par mistisko Eiropas Nākotnes fondu».
Jānorāda, ka vairākas ES dalībvalstis kategoriski iebilst Vācijas un Francijas oficiālajām iecerēm mīkstināt ES konkurences politiku un vieglāk atļaut uzņēmumu apvienošanos. Daudzi prominenti Vācijas ekonomisti (Lars Felds, Izabelle Šnābele, Tomaso Duso) norādījuši, ka šādi oligopoli būs nedraudzīgi patērētājiem, ar smagnēju pārvaldību, dārgi izmaksās nodokļu maksātājiem un nebūs īpaši efektīvi. Arī Eiropas Centrālā Banka, izskatot vairāku Vācijas banku vēlmi apvienoties, ir bijusi noraidoša. Laikraksts Financial Times jau šā gada 24. martā rakstīja, ka ir jāatbalsta gudra nacionālās izaugsmes stratēģija, nevis nacionālie oligopoli.
Pašlaik starptautiskajā tirdzniecībā notiekošais liek secināt, ka aizvien vairāk virsroku gūst valstu protekcionisms un vērojama arī liberālās tirdzniecības aizstāvju – ES un ASV – pārorientācija uz valsts atbalstu (brīžam tiešu subsīdiju veidā) biznesam, kas līdz šim bija neiedomājami. Jāatgādina, ka vēl joprojām aktuālas ir arī ASV un ES tirdzniecības nesaskaņas, kur ASV draud noteikt tarifus Eiropā ražotajām automašīnām, kā arī turpinās strīds par abu pušu neatļautu atbalstu savām aviobūves kompānijām, ko izskata Pasaules tirdzniecības organizācija. Pārdomu vērti šķiet daudzo ekonomistu secinājumi, ka vienīgais veids, kā Eiropai izdzīvot tirdzniecības karos, ir pastiprināti pievērsties inovācijām un digitalizācijai.
