Ceturtdien piesārņotības līmenis Singapūrā sasniedzis 371 punkta atzīmi, pārspējot visus iepriekšējos rekordus, vēsta BBC.

Singapūras ministru prezidents brīdina, ka smogs no pilsētvalsts varētu neatkāpties vēl vairākas nedēļas.

Cetirtdienas pievakarē piesārņotības indekss Singapūrā samazinājās līdz 300 punktiem.

Jau ziņots, ka smogu Singapūrā un arī Malaizijas reģionos izraisījuši mežu ugunsgrēki Indonēzijā. Turklāt saistībā ar gaisa piesārņotību kaimiņvalstu atbildīgās amatpersonas paguvušas apmainīties ar asiem izteikumiem.

Singapūras vides ministrs Vivians Balakrišnans (Vivian Balakrishnan) izteicies, ka «pārāk ilgi komerciālās intereses Indonēzijā ir bijušas svarīgākas par vides problēmām». Tajā pašā laikā Indonēzijas amatpersonas uzskata, ka par ugunsgrēkiem atbildīgi Singapūras un Malaizijas investori, iepriekš rakstīja AFP. «Paņēmiens «nocirst un sadedzināt» tiek izmantots kā lētākā zemes attīrīšanas metode, un to nelieto tikai vietējie fermeri, bet arī palmu eļļas ieguves kompānijas, ieskaitot Singapūras un Malaizijas investorus,» paudis Indonēzijas mežsaimniecības ministrs Hadi Darianto (Hadi Daryanto).

Singapūru klāj pēdējos 16 gados biezākais smogs, ko radījuši Indonēzijas mežu ugunsgrēku dūmi, un pilsētvalsts valdība jau izsludinājusi veselībai bīstamu stāvokli un lūdz iedzīvotājus izvairīties no atrašanās ārpus telpām, vēsta BBC.

Piesārņojuma indekss (Pollutant Standards Index, PSI) Singapūrā sasniedzis 155 punktus, kas ir augstākais rādītājs kopš 1997. gada un par 55 punktiem pārsniedz noteikto piesārņotības limitu.

Singapūras centrā jūtama asa deguma smaka, bet augstceltnes tītas dūmakā, informē medijs. Tiek paredzēts, ka dūmaka klās Singapūru vēl dažas dienas.

Līdzīga situācija ir izveidojusies arī dažās Singapūrai kaimiņos esošās Malaizijas daļās, kur piesārņotības līmenis sasniedzis veselībai bīstamus rādītājus.

Indonēzijā, Sumatras salā, pagājušās nedēļas beigās plosījās gandrīz 140 ugunsgrēki. Tikmēr Singapūras valdība lūgusi kaimiņvalstij darīt visu iespējamo, lai tos novērstu. Singapūras vides ministrs Vivians Balakrišnans (Vivian Balakrishnan) izteicies, ka «pārāk ilgi komerciālās intereses Indonēzijā ir bijušas svarīgākas par vides problēmām». Tajā pašā laikā Indonēzijas amatpersonas uzskata, ka par ugunsgrēkiem atbildīgi Singapūras un Malaizijas investori, raksta AFP. «Paņēmiens «nocirst un sadedzināt» tiek izmantots kā lētākā zemes attīrīšanas metode, un to nelieto tikai vietējie fermeri, bet arī palmu eļļas ieguves kompānijas, ieskaitot Singapūras un Malaizijas investorus,» paudis Indonēzijas mežsaimniecības ministrs Hadi Darianto (Hadi Daryanto).

Indonēzijas prezidents Susilo Bambans Judojono atvainojies Singapūrai un Malaizijai par mežu ugunsgrēkiem, kuru dēļ plašas teritorijas abās valstīs pārklājis smogs, kas kļuvis par smagāko Dienvidaustrumāzijas gaisa piesārņojuma krīzi pēdējo 16 gadu laikā.

Indonēzijas prezidents atvainojies pirmdienas vakarā, kad smogs bija pārklājis Malaizijas galvaspilsētu Kualalumpuru. Savukārt Singapūrā, kura jau vairākas dienas cīnās ar gaisa piesārņojumu, situācija bijusi labāka, vēsta ārvalstu plašsaziņas līdzekļi. «Kā prezidents es atvainojos un ceru uz mūsu draugu Singapūrā un Malaizijā sapratni,» sacījis Indonēzijas prezidents. Susilo Bambans Judojono arī uzsvēris, ka viņa valsts dara visu, lai savaldītu mežu ugunsgrēkus kas plosās Sumatras salā. Lai cīnītos ar katastrofu, Indonēzija izmantojot armiju un nepieciešamo darbu veikšanai piešķīrusi 20 miljonus ASV dolāru.

Gaisa kvalitāte Pekinā šobrīd ir krietni virs bīstamā līmeņa.

Pekinā, kas pazīstama kā viena no vispiesārņotākajām pilsētām pasaulē, pēdējās pāris dienas bijušas īpaši biedējošas. Spēcīgs smogs pārklājis pilsētu, kurā ir 20 miljoni cilvēku, bloķējot saulesgaismu un pārpludinot slimnīcas ar pacientiem, kuri sirgst ar sirds un elpceļu slimībām.

Šīs nedienas veicina neparasti zemā gaisa temperatūra, kas palielinājusi ogļu dedzināšanu, rūpniecība un Pekinas 5 miljonu transportlīdzekļu emisijas.

Amatpersonas paziņojušas par ārkārtas pasākumiem, kas ietver dažu rūpnīcu slēgšanu un auto izmantošanas ierobežošanu.

Piesārņojums ir vairāk nekā tikai apgrūtinājums Ķīnas pilsētas iedzīvotājiem. Saskaņā ar pētījumu 2012. gadā smalko daļiņu iedarbības dēļ četrās Ķīnas pilsētās priekšlaicīgi miruši 8572 cilvēki.

Kāds izmanīgs Ķīnas uzņēmējs nolēmis valsts nedienas ar piesārņojumu izmantot pelnīšanai, vēsta metro.co.uk.

Kad toksiskā migla šomēnes skāra Ķīnas ziemeļdaļu, uzņēmējs Čeņs Guangbiao nācis klajā ar inovatīvu produktu - svaigu gaisu bundžās.

Šim biznesam ceļu pavēris kaitīgo PM 2,5 daļiņu koncentrācijas straujais pieaugums gaisā. Tā rezultātā Pekinu klāj biezs smogs. Kā vēsta mediji, izmanīgais uzņēmējs ir viens no Ķīnā turīgākajiem cilvēkiem, kura bagātība ir ap 740 miljoniem ASV dolāru.

Smogs pārņēmis Ķīnas ziemeļu pilsētu Harbinu Heilundzjanas provincē, kā rezultātā slēgtas skolas un lielceļi, kā arī traucēti lidojumi, vēsta BBC.

Gaisā esošo daļiņu blīvums vairākas reizes pārsniedz Pasaules Veselības organizācijas rekomendētos limitus.

Daļā pilsētas redzamība samazinājusies zem 50 metriem.

Vietējie mediji piesārņojumu saista ar apkures iestāšanos.

Smoga dēļ slēgti visi Heilundzjanas provinces lielceļi, kā arī Taiping starptautiskā lidosta Harbinā.

Spēcīgā smoga dēļ Indijas galvaspilsētā pirmdien slēgtas skolas, daļēji aizliegta automašīnu satiksme un apturēti būvdarbi, bet cilvēki smok kodīgajā gaisā.

Indīgā dūmaka Deli pārņem katru ziemu. Smoga iemesli ir automašīnu gāzu, rūpniecības un lauksaimniecības radītie izmeši.

Tomēr šoreiz piesārņojuma krīze ir nopietnākā pēdējo trīs gadu laikā, un Deli galvenais ministrs Arvinds Kedžrivals ierosinājis vairākus pasākumus cīņā pret, kā viņš raksturoja, «nepanesamu piesārņojumu».

«Dūmi ir visur, un cilvēkiem, tostarp jauniešiem, bērniem, senioriem, ir grūti elpot,» viņš sacīja tviterī publicētā uzrunā. «Acis dedzina. Piesārņojums ir tik briesmīgs,» piebilda Deli galvenais ministrs.

Viņa valdība ir devusi rīkojumu nedarbināt pusi privāto automašīnu, balstoties uz pāra un nepāra numuru reģistrācijas zīmēm.

Mēnesi pirms ziemas olimpisko spēļu atklāšanas Pekinā otrdien izveidots tā dēvētais burbulis, no pārējās sabiedrības norobežojot sacensību norises vietas, transportu un darbiniekus.

Ķīna, kur 2019.gada nogalē tika konstatēti pirmie Covid-19 saslimšanas gadījumi, apņēmusies novērst koronavīrusa izplatību olimpisko spēļu laikā, īstenojot tā dēvēto neiecietības stratēģiju.

No otrdienas tūkstošiem cilvēku, kas nodrošinās olimpisko spēļu norisi, tostarp darbinieki, brīvprātīgie, apkopēji, pavāri un autobusu vadītāji, vairākas nedēļas pavadīs noslēgtā burbulī bez tiešas fiziskas saskares ar ārpasauli.

Pērn vasarā notikušajās Tokijas olimpiskajās spēlēs, kuras pandēmijas dēļ norisinājās gadu vēlāk nekā iepriekš plānots, brīvprātīgajiem un citiem spēļu darbiniekiem bija iespējams pārvietoties arī ārpus spēļu norises vietām.

Gaidāms, ka tuvāko nedēļu laikā Ķīnas galvaspilsētā ieradīsies mediju pārstāvji un ap 3000 sportistu no visas pasaules. Viņiem olimpiskajā burbulī būs jāatrodas no ierašanās brīža līdz pat izlidošanai no valsts.

Ķīna izdara spiedienu uz Vācijas autodetaļu ražotāju "Continental", mudinot to pārtraukt Lietuvā ražoto detaļu izmantošanu, ziņu aģentūrai "Reuters" apliecinājuši divi informēti avoti.

Šīs Pekinas darbības acīmredzot saistītas ar Lietuvas un Ķīnas diplomātisko konfliktu, ko izraisījis Viļņas lēmums atļaut Taivānai veidot pārstāvniecību Lietuvā, tās nosaukumā lietojot vārdu "Taivāna".

""Continental" meitasuzņēmuma Lietuvā "Continental Automotive Lithuania" pārstāve Ieva Koncevičūte ziņu aģentūrai BNS sacījusi, ka minēto informāciju uzzinājusi no preses, un atteikusies to komentēt.

"Politiskus jautājumus korporācijas līmenī mēs vispār nekomentējam," viņa norādījusi.

Kompānija "Continental" savu darbību Kauņas rajonā sāka 2019.gada nogalē. Šīs rūpnīcas izveide bija lielākā ārvalstu investīcija ražošanā Lietuvā divdesmit gadu laikā.

Ķīna aizliegusi valstī iebraukt ceļotājiem no Covid-19 pandēmijas smagi skartajām Eiropas valstīm Lielbritānijas un Beļģijas, šādi cenšoties mazināt koronavīrusa izplatības riskus pašu valstī.

Covid-19 pandēmija sākās Ķīnā pagājušā gada nogalē, tomēr Pekinai to lielā mērā izdevies pakļaut kontrolei, ieviešot būtiskus ierobežojumus ceļošanai, kā arī nosakot stingrus veselības kritērijus visiem, kas ieceļo valstī.

Martā, kad vīruss jau bija izpleties pa visu pasauli, Ķīna slēdza robežas ārzemniekiem.

Pekina vēlāk pakāpeniski ierobežojumus mazināja, ļaujot ārzemēs iestrēgušajiem atgriezties ar īpašām vēstniecību atļaujām un ar nosacījumu, ka Covid-19 testa rezultāts bijis negatīvs, turklāt ierodoties jāievēro divu nedēļu karantīna.

Eiropā nerimstot otrajam Covid-19 uzliesmojuma vilnim, Pekina šo politiku pārskatījusi, un Ķīnas vēstniecība Lielbritānijā jau paziņojusi, ka Pekina "uz laiku aptur cilvēku, kas nav Ķīnas pilsoņi, ieceļošanu Ķīnā".

Piena pārstrādes uzņēmums Food Union piedalās vienā no lielākajām pārtikas izstādēm Ķīnā – World of Food Beijing 2014, kas notiek Pekinā no 26. līdz 28.novembrim. Tā ir lielākā pārtikas izstāde Ķīnas ziemeļu reģionā, kas ir visstraujāk augošais un vispievilcīgākais reģions pārtikas produktu importam ar 200 miljonu iedzīvotāju tirgu, informē uzņēmums.

«Pašlaik Ķīna ir pasaulē lielākais piena produktu, galvenokārt piena pulvera, importa tirgus. Taču Ķīnas tirgus nav homogēns, patērētāju gaumes reģionos atšķiras un tās strauji attīstās. Tādēļ īpaša nozīme ir kontaktu nodibināšanai ar lokālajiem partneriem – tirdzniecības ķēdēm, izplatītājiem. Līdz šim esam veiksmīgi nodibinājuši kontaktus Šanhajas reģionā, taču, pateicoties dalībai World of Food Beijing, plānojam kontaktu loku paplašināt arī Ķīnas ziemeļu reģionā – Pekinā, Tiandžinā, Hebejā un citās pilsētās, kā arī iegūt atsauksmes par mūsu produktiem no potenciālajiem pircējiem,» skaidro AS Rīgas piena kombināts (Food Union grupa) valdes priekšsēdētājs Normunds Staņēvičs.

Ārlietu ministrijas Konsulārā un diplomātiskā nodrošinājuma direkcijas vadītājs Mihails Popkovs un Latvijas vēstnieks Ķīnā Māris Selga piektdien oficiāli atklāja vīzu pieteikumu centru Pekinā, kas izveidots sadarbībā ar uzņēmumu VFS Global.

Tuvākajā laikā gan Pekinā, gan arī Šanhajā, Guandžou un Čengdu tiks uzsākta vīzu pieteikumu pieņemšana. Līdz šī gada beigām paredzēts atvērt Latvijas vīzu centrus vēl 11 Ķīnas pilsētās. Vīzu centri atvieglos ārvalstniekiem vīzas pieteikumu iesniegšanu ieceļošanai Latvijā, jo Ķīnas provinču un pilsētu iedzīvotājiem tiks nodrošināta iespēja iesniegt dokumentus vīzu saņemšanai tuvāk viņu dzīves vietai.

Sadarbība ar VFS Global paredz, ka vīzu pieprasītāji varēs iesniegt pieteikumus vīzu centros, iepriekš rezervējot sev izdevīgāko laiku dokumentu iesniegšanai. Dokumenti tiks pārsūtīti izskatīšanai uz Latvijas vēstniecību Pekinā. Vīzu centros būs pieejami arī papildu pakalpojumi, tostarp konsultācijas par nepieciešamajiem dokumentiem, vīzu anketas elektroniska aizpildīšana, kopēšana, fotografēšana, apdrošināšanas noformēšana, pases nosūtīšana uz dzīvesvietu, tādējādi padarot ērtāku vīzu noformēšanas procedūru.

Ķīna neatbalstīs Krievijas karu pret Ukrainu ar ieroču un munīcijas piegādēm Maskavai un "darīs visu krīzes deeskalācijas labā", sacīja Ķīnas vēstnieks ASV Ciņs Gans.

Ar šo paziņojumu diplomāts nācis klajā pēc tam, kad ASV prezidents Džo Baidens piektdien Ķīnas kolēģi Sju Dziņpinu bija brīdinājis par sekām, ja Pekina sniegs materiālu atbalstu Maskavai.

Pagājušajā nedēļā Pekina par dezinformāciju nodēvēja nodēvēja ziņojumus, ka Ķīna ir gatava Maskavai piegādāt bruņojumu. Tiesa gan, Pekina līdz šim nav nosodījusi Krievijas iebrukumu Ukrainā.

Intervijā ASV telekanālam CBS vēstnieks sacīja, ka Krievijas darbību nosodījumam no Rietumu puses nav sekmējoša iespaida un ka ir nepieciešami diplomātiski pūliņi.

Situācijā, kad Rietumi Krievijai pret Ukrainu izvērstā kara dēļ noteikuši sankcijas, Ķīna atbalsta Krievijas ekonomiku, trešdien sacīja NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs, aliansē vairojoties bažām par arvien ciešākajām Pekinas un Maskavas attiecībām.

NATO ārlietu ministriem Briselē bija sarunas ar Āzijas un Klusā okeāna reģiona partneriem Japānu, Dienvidkoreju, Austrāliju un Jaunzēlandi par pieaugušajiem Ķīnas radītajiem izaicinājumiem.

"Ķīna atsakās nosodīt Krievijas agresiju. Un tā atbalsta Krievijas ekonomiku," pavēstīja Stoltenbergs. "Laikā, kad Pekina un Maskava vēršas pret likumos balstītu starptautisko kārtību, ir vēl svarīgāk, ka mēs turpinām turēties kopā."

Aicinājums uz vienotu nostāju izskan laikā, kad Francijas prezidents Emanuels Makrons ieradies Pekinā, kur viņš runās ar Ķīnas prezidentu Sji Dzjiņpinu.

Ķīnas galvaspilsētā Makrons sacīja, ka ikviens, kas palīdz agresoram Krievijai tās karā pret Ukrainu, būtu uzlūkojams kā līdzzinātājs.

Piektdien stājušies spēkā jaunie ASV muitas tarifi uz Ķīnas ražojumiem, un Pekina jau paziņojusi, ka ir «spiesta īstenot nepieciešamos pretpasākumus», reaģējot uz Vašingtonas uzsākto «lielāko tirdzniecības karu ekonomikas vēsturē».

«Ķīna apsolīja neizdarīt pirmo šāvienu, taču nolūkā aizsargāt valsts pamatintereses un tautas intereses mēs esam spiesti īstenot nepieciešamos pretpasākumus,» teikts Ķīnas Tirdzniecības ministrijas izplatītajā paziņojumā.

Ministrija nav sīkāk paskaidrojusi, kādi varētu būt šie pretpasākumi, izņemot vēršanos ar sūdzību Pasaules Tirdzniecības organizācijā (PTO), taču jau iepriekš Pekina norādījusi, ka, atbildot uz Vašingtonas noteiktajām muitas nodevām uz Ķīnas precēm miljardiem dolāru vērtībā, ar jauniem tarifiem līdzvērtīgā apmērā tiks apliktas arī ASV preces.

Ķīna arī brīdinājusi, ka ASV rīcība var novest pie «globālā tirgus satricinājuma». Jaunie ASV muitas tarifi uz Ķīnas ražojumiem stājās spēkā piektdien plkst.00.01 (plkst.7.01 pēc Latvijas laika).

Ķīnas jēlnaftas imports no Krievijas maijā salīdzinājumā ar attiecīgo mēnesi pērn palielinājies par 55%, liecina Ķīnas Muitas dienesta jaunākie dati.

Pagājušajā mēnesī Ķīna no Krievijas importēja gandrīz 8,42 miljonus tonnu naftas, apsteidzot importu no Saūda Arābijas.

Pērnā gada maijā Ķīnas naftas imports no Krievijas veidoja 5,44 miljonus tonnu.

Ķīna palielinājusi naftas importu no Krievijas laikā, kad rietumvalstis noteikušas sankcijas Krievijas naftai.

Pagājušajā nedēļā Ķīnas prezidents Sji Dzjiņpins sacīja Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam, ka Pekina atbalstīs Maskavas "suverenitāti un drošību". Vienlaikus Pekina tiek apsūdzēta par diplomātiskā aizsega nodrošināšanu Maskavai, nosodot rietumvalstu noteiktās sankcijas un bruņojuma piegādes Kijivai.

Ķīnas valsts mediji šomēnes ziņoja, ka Pekina ir gatava pastiprināt stratēģisko koordināciju starp abām valstīm.

Klātesot ekonomikas ministram Arvilam Ašeradenam un Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras direktoram Andrim Ozolam, Ķīnas galvaspilsētas Pekinas lielveikalā Sogo svinīgi atklātas Latvijas dienas Pekinā Taste Latvia.

Viss lielveikala pirmais stāvs tika piepildīts ne tikai ar Latvijā ražotiem produktiem, ko pircēji varēja degustēt un arī iegādāties, bet arī ar īpašu atmosfēru - uzstājās gan vijoles virtuozs Raimonds Ozols, gan iluzionisti Dace un Enriko Pecolli, gan arī BMX riteņbraucēji Green Trials, kas sniedza sportiski akrobātisku priekšnesumu.

Vietējie ar interesi vēroja dažādas meistarklases - gan to, kā tiek austs, gan to, kā pīts. Ar Latvijas virtuvi ķīniešus iepazīstināja pazīstamie nozares profesionāļi Juris Dukaļskis un Ērikas Dreibants. Īpaši tika izcelta arī Latvijas mode un dizains. Tam visam paralēli arī Latvijas uzņēmēji izmantoja iespēju gan iepazīties, gan izcelt savus produktus un pakalpojumus.

Ķīnas pasta dienests ir devis rīkojumu saviem darbiniekiem dezinficēt starptautiskos pasta sūtījumus un aicinājis sabiedrību samazināt pasūtījumus no ārvalstīm pēc varas iestāžu apgalvojuma, ka pasts var būt jaunu Covid-19 uzliesmojumu avots.

Ķīna, kur jaunais koronavīruss pirmoreiz parādījās 2019.gada beigās, īsteno stingru Covid-19 nulles gadījumu politiku laikā, kad pārējā pasaule ir atkalatvērusi pandēmijas laikā slēgto sabiedrību.

Ķīna tagad cīnās pret daudziem nelieliem uzliesmojumiem, tostarp vienu galvaspilsētā Pekinā, divas nedēļas pirms Ziemas olimpiskajām spēlēm Pekinā.

Ķīnas amatpersonas pēdējās dienās ir izteikušas pieņēmumu, ka daži cilvēki var būt inficējušies ar pastu no ārvalstīm. Starp šiem cilvēkiem ir sieviete Pekinā, kurai neesot bijuši kontakti ar citiem inficētajiem, tomēr viņai bija pozitīvs tests attiecībā uz Covid-19 paveidu, kas līdzīgs Ziemeļamerikā konstatētajiem.

Pasaules biržu indeksi pirmdien kritās, Ķīnai ar muitas tarifu piemērošanu ASV precēm atbildot uz ASV plāniem piemērot tarifus gandrīz visam Ķīnas importam.

Sevišķi strauji kritās akciju cenas Volstrītā, valdot bažām, ka gadu ilgais ASV-Ķīnas tirdzniecības konflikts var tālāk saasināties.

Indekss «Nasdaq Composite» piedzīvoja šī gada lielāko kritumu pēc Ķīnas valdības paziņojuma, ka tā no 1.jūnija piemēros muitas tarifus ASV precēm 60 miljardu dolāru (53,4 miljardu eiro) vērtībā, šādi reaģējot uz Vašingtonas plāniem tarifus piemērot gandrīz visam Ķīnas importam.

Ķīnas valdība norādīja, ka tā piemēros muitas tarifus no 5% līdz 25% vairākām ASV ražotām precēm.

Jaunākais sarunu raunds starp Vašingtonu un Pekinu piektdien noslēdzās bez vienošanās, un ASV prezidents Donalds Tramps no 10% līdz 25% paaugstināja muitas tarifus Ķīnas precēm 200 miljardu dolāru vērtībā. Turklāt Tramps devis rīkojumu sākt procesu, lai noteiktu jaunus muitas tarifus Ķīnas precēm vēl 300 miljardu dolāru vērtībā.

Malaizija ir teju pilnīgi pārliecināta, ka Indijas okeāna Reinjonas salā trešdien atrastās atlūzas ir no pērn pazudušās lidsabiedrības Malaysia Airlines reisa Kualalumpura-Pekina lidmašīnas Boeing 777, ceturtdien paziņoja Malaizijas transporta ministra vietnieks Abdulazizs Kapravi.

«Tas ir gandrīz vai neapšaubāmi, ka tas ir lidmašīnas Boeing 777 flaperons. Mūsu vecākais izmeklētājs man šeit to pateica,» sacīja amatpersona.

Malaizijas komanda jau devusies uz Reinjonas salu, kas atrodas 600 kilometrus uz austrumiem no Madagaskaras, viņš piebilda.

Pilnīga pārliecība par to, vai atrastās atlūdzas tiešām ir no reisa MH370 lidmašīnas, tiks gūta divu dienu laikā.

Kā pastāstīja Austrālijas premjerministra vietnieks Vorens Trass, uz atlūzām ir redzams numurs, un tas lietas apstākļu noskaidrošanu varētu paātrināt.

Cilvēks, kurš ir pazīstams ar notikumu gaitu, iepriekš ziņu aģentūrai Reuters apliecināja, ka atlūzas pavisam noteikti ir no lidmašīnas Boeing 777.

Ķīna trešdien paziņoja, ka sāks izmeklēšanu saistībā ar Eiropas Savienības (ES) piešķirtajām subsīdijām atsevišķiem Ķīnā importētiem piena produktiem.

Šādu paziņojumu Pekina publiskojusi vien dienu pēc tam, kad Eiropas Komisija pavēstīja, ka plāno uz pieciem gadiem Ķīnas elektromobiļu importam noteikt nodevas līdz pat 36% apmērā.

"Tirdzniecības ministrija nolēmusi no 2024.gada 21.augusta sākt antisubsidēšanas izmeklēšanu attiecībā uz importētajiem ES izcelsmes piena produktiem," teikts ministrijas paziņojumā.

Izmeklēšana attieksies uz atsevišķiem importētajiem piena produktiem, tostarp svaigu sieru un biezpienu, zilo sieru, kā arī pienu un krējumu, norāda ministrija.

Ministrija skaidro, ka izmeklēšanā tiks pārbaudītas vairākas subsīdijas, kas piešķirtas saskaņā ar ES kopējo lauksaimniecības politiku, un to paredzēts noslēgt gada laikā, taču tā varētu tikt arī pagarināt par sešiem mēnešiem.

Ķīnas Galvenā muitas pārvalde trešdien oficiāli informējusi Lietuvu, ka apturējusi Lietuvas liellopu gaļas, piena produktu un alus importu, ziņu aģentūrai BNS apstiprināja Lietuvas Valsts pārtikas un veterinārajā dienestā.

"Vakar vakarā saņēmām paziņojumu, ka apturēts liellopu gaļas, piena produktu un alus eksports no Lietuvas uz Ķīnu," sacīja Lietuvas Pārtikas un veterinārā dienesta preses sekretārs Rosvalds Gorbačovs.

Dienesta vadītājs Mants Staškevičs sacīja, ka Ķīnas Galvenā muitas pārvalde norādījusi, ka iemesls šādam lēmumam ir dokumentu trūkums.

"Ļoti dīvaini, jo esam snieguši un sniedzam visu viņu pieprasīto informāciju," uzsvēra Staškevičs, piebilstot, ka iepriekš Ķīnas iestādes nav sūdzējušās par dokumentu vai informācijas trūkumu.

'Ķīnas atbildīgās iestādes pārstāvji 2020. gadā veica gan liellopu gaļas, gan piena produktu attālināto auditu. Mēs saņēmām diezgan labu vērtējumu, visa informācija tika sniegta," piebilda Lietuvas Pārtikas un veterinārā dienesta vadītājs.

Latvijas saldumu ražotājs Laima ar atsevišķu stendu piedalās Ķīnā, Čendu pilsētā, notiekošā pārtikas izstādē, cerībā veidot plašāku atpazīstamību Ķīnas lielveikalu tīklu vidē un radīt jaunas sadarbības ar vairumtirgotājiem.

«Šogad izstādē piedāvājam arī zīmolu Selga un Gutta produktus, kas jau ir nākamais solis pēc tam, kad pēdējo divu gadu laikā esam sertificējuši un uzsākuši zīmola Laima šokolādes produktu eksportēšanu uz šo valsti,» skaidroja Ieva Jonsone, a/s Laima eksporta direktore.

Viņa skaidroja, ka dalība šajā izstādē uzņēmumam ir būtiska, jo tajā tradicionāli tiek saņemts akcepts produktu kvalitātei un atbilstībai Ķīnas tirgus prasībām.

Laimas stendā Ķīnā tika akcentēti šokolādes produkti Serenāde, šokolādes batoniņš Miks, šokolāde Lukss, kā arī cepumi Selga un Guttas sulas.

ASV un Eiropas biržu indeksi otrdien pieauga, tirgus dalībniekiem pozitīvi reaģējot uz progresa pazīmēm ASV-Ķīnas tirdzniecības sarunās.

Eiropas biržu indeksiem bija solīds kāpums, savukārt Volstrītas indeksi palielinājās trešo tirdzniecības sesiju pēc kārtas.

Pekinā trešdien turpināsies tirdzniecības sarunas, kas ir ASV un Ķīnas amatpersonu pirmās tiešās tikšanās kopš ASV prezidenta Donalda Trampa un Ķīnas prezidenta Sji Dzjiņpina 1.decembra vienošanās par pamieru muitas tarifu karā.

Laikraksts «The Wall Street Journal» ziņoja, ka abas puses samazina savas viedokļu atšķirības, Ķīnas amatpersonām piedāvājot ASV preču un pakalpojumu iepirkšanu lielākos apmēros, un šomēnes ir gaidāmas arī tikšanās valdību līmenī.

«Pēc 2018.gada šausmīgajām beigām, kad bija pieredzēta globālo akciju cenu krišanās, tirgi beidzot redz zaļās krāsas atgriešanos uz saviem ekrāniem,» sacīja FXTM galvenais tirgus stratēģis Huseins Sajeds.

Trīs no pieciem lielākajiem Lietuvas piena pārstrādes uzņēmumiem - Rokiškio sūris, Marijampoles pieno konservai un Vilkyškiu pienine - cer sākt eksportu uz Ķīnu ne vēlāk kā līdz šā gada beigām, ziņu aģentūru BNS informējusi šo uzņēmumu vadība.

Lai gan premjerministrs Aļģirds Butkevičs vasaras otrajā pusē izteicās, ka pirmā produkcija turp varētu tikt nosūtīta jau augusta beigās, procedūras krietni ievilkušās.

Lielas cerības uz daudzu jaunu līgumu parakstīšanu uzņēmumi saista ar novembra vidū Pekinā paredzēto ikgadējo izstādi Anufood China.

«Kopš esam oficiāli iekļauti iespējamo importētāju sarakstos, izveidojušies daudzi jauni kontakti. Mums bijis daudz ciemiņu no Ķīnas. (..) Novembrī plānota izstāde Pekinā, kur būs daudz tikšanos, tiks parakstīti dokumenti. Lielāka rosība varētu sākties pēc izstādes,» norādījis Rokiškio sūris valdes priekšsēdētājs Daļus Trumpa. Pēc viņa teiktā, uzņēmums uz Ķīnu plāno eksportēt sierus.