Pakrojas muižā, Lietuvā norisinās festivāls "Lielās Ķīnas laternas: Visuma zīmes", kura ietvaros apskatāmas ar rokām gatavotas trīsdesmit gaismu laternu kompozīcijas.

Festivāla eksponāti izgatavoti Ķīnā.

Laternas uzstādītas, izmantojot 16 000 metru ķīniešu zīda, vairāk nekā 10 00 spuldzīšu, kurām strāvas padevi nodrošina 6 kilometrus garš elektrības kabelis. Viss atceļojis sešos jūras konteineros no Ķīnas.

Pakrojas muižas teritorijā skatāma Āfrikas dzīvnieku pasaule, polārlāču ledāji, dzērvju sala, persiku koku mežos spēlējas pērtiķi, redzama arī Ziemassvētku eglīte, ap kuru norisināsies pasaka par Riekstkodi. Festivāla centrālais objekts ir ķīniešu Jaunā gada simbols monstrs Nian. Nākamajam, Cūkas gadam, veiksmi nesīs cūkas templis un eksotiskās ķīniešu zodiaka zīmes. No porcelāna izgatavota trīs metrus augsta pūķa un fēniksa skulptūra.

Ķīnas valdība savā ceļā uz pasaules supervaru ir sasniegusi nākamo pakāpi. Ķīna vairs negrib būt tikai pasaules «fabrika», tā grib būt arī pasaules tehnoloģiskā līdere. Lai to uzskatāmi demonstrētu citām valstīm, Ķīna ir pagrābusies no savas bagātīgās vēstures lādes un izcēlusi no turienes leģendu par viduslaiku tirdzniecības āderi – zīda ceļu, pa kuru jau Marko Polo no Venēcijas ceļoja uz Ķīnu.

Tikai tas zīda ceļš, kas ir iezīmējies šodienas Ķīnas vadoņu vīzijās, ir daudz visaptverošāks. Tas ir paplašināts ar milzīgām infrastruktūras investīcijām – ceļos, dzelzceļa līnijās, avio savienojumos, kuģošanas maršrutos utt., un šajā jomā Ķīna ne tikai grib ciešāk savienot Eiropu ar Āziju, bet arī Ķīnu ar Āfriku.

Var nojaust, ka ar šo stratēģiju ķīnieši, protams, saista arī savas politiskās intereses – būt par pretpolu ASV uz starptautiskās skatuves, un šī mērķa vārdā ķīnieši ir gatavi tērēt simtiem miljardu dolāru vai eiro. Tikai nevajag domāt, ka šis dāsnums ir kāda īpašā labdarība. Par šiem ķīniešu ieguldījumiem citu valstu infrastruktūrā ir jāmaksā ar ekonomisku un politisku sadarbību, kā to jau rāda piemēri Dienvidaustrumāzijā un Āfrikā. Arī Eiropa te nebūs izņēmums, un ir naivi domāt, ka kredīti tiek altruistiski dāļāti bez konkrēta politiskā aprēķina. Turklāt arī Eiropā jau šī ķīniešu stratēģija strādā. Grieķijas ostas jau daļēji ir ķīniešu kontrolē. To papildinās dzelzceļa līnija no Serbijas uz Ungāriju, saprotams, aprīkota ar ķīniešu vilcieniem. Tagad acs uzlikta arī Dženovas ostām.

Ķīna plāno dubultot ieguldījumus ārvalstu ostās; dzelzceļa un ostu projektos pretrunu netrūkst

Īstenojot Vienas jostas viena ceļa iniciatīvu, ķīnieši aktīvi investē infrastruktūrā ārvalstīs. Ne viss gan notiek tik gludi, kā iesaistītajām pusēm gribētos. Piemēram, Ķīnas uzņēmumi šogad plāno investēt 20 miljardus ASV dolāru (USD) projektos ārvalstu ostās, tādējādi divkāršojot iecerēto investīciju apjomu salīdzinājumā ar 2016. gadu, vēsta Financial Times (FT). Lielbritānijas investīciju bankas Grisons Peak pētījumā secināts, ka ķīniešu kompānijas plāno veikt pirkumus vai investēt deviņās ārvalstu ostās.

Piemēram, Malaizijā paredzēti četri projekti 11,6 miljardu USD vērtībā. Viens no tiem ir Malakas Vārti, kur izmaksas tiek lēstas 7,2 miljardu USD apmērā un kas ietver arī dziļūdens ostas izveidi. Šis projekts tiek uzlūkots kā konkurents Singapūrai. Tai pašā laikā tiek uzdots jautājums par Ķīnas patiesajiem motīviem šajā pasākumā, raksta Usatoday.com. Proti, runa varētu būt ne tikai par ekonomiskajiem ieguvumiem, bet arī vēlmi stratēģiski nostiprināties Malakas šaurumā, caur kuru plūst 80% Ķīnas importētās naftas. Tāpat izskan bažas par Malaizijas parāda kāpumu, kā arī valsts ieguvumiem no projekta, jo tamlīdzīgos pasākumos pamatā iesaistītas ķīniešu būvkompānijas. Savukārt ķīniešu reģionālā Ningbo‒Džoušanas apvienotā osta plāno investēt 590 milj. USD Kalibaru projektā Indonēzijā. Latvijai aktuālākas gan ir China Merchants aktivitātes, apsverot iespēju izveidot jaunu konteinerostu Klaipēdā. Nekādu publisku zināmu paziņojumu, ka šāds projekts tiks īstenots, pagaidām gan nav bijis. Tas pats gan sakāms par ķīniešu aktivitātēm Latvijā.

Nav svarīgi, kurā pasaules vietā notiek aviācijas tēmai veltīta konference, ‒ tajā diskutēs par Ķīnas un zemo cenu lidabiedrību iespējam, to šodien notiekošajā Rīgas Aviācijas forumā norādīja partneris MIDAS Aviation Džons Grānts.

Viņš forumā stāstīja par Eiropas Savienības‒Ķīnas un tālo lidojumu zemo cenu aviokompāniju iespējām. Tiek prognozēts, ka jau 2021. gadā Ķīna būs lielākais tirgus, apsteidzot ASV. Pērn 137 miljoni ķīniešu devās uz ārvalstīm, kļūstot par lielāko tirgu šajā aspektā. Turklāt 40% no viņiem ceļoja grupās. Tā kā tikai 10% ķīniešu ir pases, bet vienam miljardam to nav, šis ir milzīgs tirgus – divreiz lielāks par ES. Ķīnas tūristi arvien vairāk izvēlas jaunus ceļojumu produktus, piemēram, medicīnas tūrismu, dabas apskati.

Interesanti, ka galvenās ķīniešu lidsabiedrības pērn palielinājušas sava zīmola vērtību, kā arī investējušas citās aviokompānijās. Tai pašā laikā arī Ķīnā neiztikt bez izaicinājumiem. Piemēram, galvenās lidostas (Pekina, Šanhaja, Honkonga) ir sasniegušas pasažieru apkalpošanas griestus. Savukārt, zemo cenu aviokompāniju jomā Ķīna atpaliek no pārējās pasaules – tur ir tikai viena vietējā šī segmenta lidsabiedrība, aizņemot tikai 2,6% no ķīniešu kompāniju tirgus.

Vai pieejamākas elektroauto cenas mainīs automašīnu segmentu uz Latvijas ceļiem?

Latvijas auto tirgū vienmēr būtiska nozīme ir bijusi cenai. Tāpēc jaunu auto iegādes ziņā mēs visai būtiski atpaliekam no saviem kaimiņiem. Igauņi un lietuvieši salīdzinoši ir gatavāki investēt lielāku summu, iegādājoties jaunu automašīnu, lai pēc tam dzīvotu mierīgi, veicot tikai regulāras apkopes. Savukārt Latvijā automašīnu pircēji ir salīdzinoši gatavāki lielākas summas investēt automašīnas lietošanas periodā, kas, protams, pozitīvi veicina automašīnu remonta darbnīcu tirgus attīstību.

Līdzīgu tendenci varam novērot arī Latvijas jauno elektroauto tirgū, kas kaut cik nozīmīgas dzīvības pazīmes sāka izrādīt tikai brīdī, kad šo transportlīdzekļu iegādi privātpersonām sāka subsidēt. Papildu uzrāvienu šā gada sākumā elektroauto Latvijā piedzīvoja līdz ar lētāku Ķīnas auto aktivizēšanos vietējā tirgū, kas šā gada pirmajos piecos mēnešos pat ievērojami apsteidza elektroauto zīmolu Tesla.

2014. gadā klusā Laosas ciematā ieradušies ķīniešu investori, vietējiem solot viegli iegūstamu naudu. Ķīnieši piedāvāja līdz 720 ASV dolāriem par hektāru lielas zemes nomu, informējot, ka vēlas audzēt banānus.

Nabadzīgajiem Laosas iedzīvotājiem šis piedāvājums šķitis dāsns.

Taču pēc trīs gadiem ķīniešu banānu bums skāris gandrīz ikvienu vietējo un ne visi ir laimīgi. Ķīnieši atveduši ne vien darba vietas un lielāku atalgojumu, bet arī pesticīdus un citas ķimikālijas.

Pagājušajā gadā Laosas valdība aizliedza jaunu banānu plantāciju atvēršanu - intensīvās ķīmisko vielu izmantošanas dēļ cieš strādnieku veselība un tiek piesārņota vide.

Aģentūras Reuters fotogrāfijas, kurās redzamas ķīniešu banānu plantācijas Laosā, skatāmas raksta galerijā!

Jau trešo gadu pēc kārtas Latvijas valodas tehnoloģiju uzņēmums «Tilde» guvis uzvaru mašīntulkošanas «olimpiskajās spēlēs» WMT 2019, kas pagājušajā nedēļā noslēdzās Florencē, Itālijā.

Šogad «Tilde» sacensībās piedalījās ar savu jaunāko mašīntulku lietuviešu valodai, kuru eksperti atzina par kvalitatīvāku nekā «Google», «Microsoft» un citu tehnoloģiju milžu tiešsaistes sistēmas.

«Uzvara WMT sacensībās parāda, ka Latvijā var tik radītas pasaules mēroga mākslīgā intelekta tehnoloģijas. Tildes uzvaru nodrošina gan ilgstoši ieguldījumi pētniecībā – mūsu uzņēmumā strādā nu jau 9 zinātņu doktori, - gan cieša sadarbība ar Latvijas un Eiropas universitātēm un zinātniskajiem centriem. Jaunās mašīntulkošanas tehnoloģijas var pielāgot dažādu uzņēmumu vajadzībām, tādējādi veicinot Baltijas valstu konkurētspēju Eiropā un pasaulē,» stāsta «Tilde» valdes priekšsēdētājs Andrejs Vasiļjevs.

Ceturtdien Daugavpils mēra amatā ar bijušā domes priekšsēdētāja Riharda Eigima pārstāvētās «Mūsu partijas» atbalstu ievēlēts savulaik no šī amata gāztais Andrejs Elksniņš (S).

Trešais domē pārstāvētais politiskais spēks - Latgales partija - jau iepriekš pauda, ka Eigims un Elksniņš izveidojuši jaunu koalīciju, taču līdz šim neviens no politiķiem neapstiprināja, ka Elksniņu varētu virzīt mēra amatam.

«Saskaņas» deputāts, kurš iepriekš aktīvi aģitējis uz ārkārtas vēlēšanām, nebija vienīgais apstiprināšanai virzītais kandidāts. Viņu amatam virzīja kolēģis Valērijs Kononovs (S), aicinot atmest nesaskaņas un vērtēt to kā «nopietnu soli un piedāvājumu».

Savukārt Latgales partijas deputāts Aivars Broks norādīja, ka, ja jau «Saskaņa» un «Mūsu partija» vienojušās vadīt domi, tad mēra amatam būtu izskatāma arī Eigima kandidatūra, taču Eigims atteicās no savas kandidatūras virzīšanas, un tā balsošanai netika piedāvāta.

Tieši pēdējos gados atkal aktuālas kļuvušas runas par mākslīgo intelektu, un šajā lauciņā ir arvien vairāk veiksmīgu piemēru, jo beidzot datoru veiktspēja pietuvojusies tam, lai sistēmas veiksmīgi apmācītu

Latvijas valodu tehnoloģiju uzņēmumam Tilde mākslīgā intelekta jomā ir labi panākumi, kas novērtēti arī pasaules līmenī. Uzņēmuma vadītājs Andrejs Vasiļjevs intervijā Dienas Biznesam atklāj, ka Latvijai ir visas iespējas izmantot mākslīgā intelekta vilni un lielo interesi pasaulē, lai radītu nākamā līmeņa inovācijas.

Cik mākslīgs ir mākslīgais intelekts?

Pilnīgi mākslīgs, taču cilvēka radīts. Ja man prasa, kas ir mākslīgais intelekts, varu iedalīt trīs virzienus. Viens ir spēja iegūt jaunas zināšanas, izdarīt secinājumus, veidot zināšanu modeļus un tos pielietot, balstoties uz datiem. Piemēram, tagad ir mākslīgā intelekta algoritms, kas spēj pēc fotogrāfijas pateikt, kas tajā ir attēlots. Analizējot lielu datu apjomu, šajā gadījumā attēlus, ko cilvēks ir aprakstījis, uz to bāzes tiek izveidoti jauni zināšanu modeļi, lai, saņemot jaunu attēlu, varētu pateikt, kas tur redzams. Tilde šo paņēmienu pielieto mašīntulkošanā – mēs veidojam mašīntulkošanas sistēmas, kas no cilvēku tulkojumiem iemācās, kā jātulko. Mākslīgā intelekta metodes ļauj to iemācīties daudz gudrāk, nekā ar vecajām metodēm. Ja ir daudz cilvēku tulkojumu, neironu tīkli, kas ir viens no dominējošiem veidiem mākslīgā intelekta tehnoloģijās, spēj izveidot gudrus tulkošanas modeļus, kas zina, kā jātulko teksts, un līdzinās savās spējās tam, ko var iztulkot cilvēks.

Jūras atjaunojamie energoresursi, pārtika no sālsūdens un saldūdens resursiem, ilgtspējīgs piekrastes un jūras tūrisms un citi faktori, kas veido zilo bioekonomiku, palīdz Vidzemes reģionam transformēties un radīt produktus ar augstu pievienoto vērtību. Kādas iespējas jau tiek izmantotas un kas vēl gaida potenciālos ieguldītājus?

Lai gan līdz šim zilā bioekonomika Vidzemē tiek saistīta galvenokārt ar tradicionālām darbībām, piemēram, zveju vai transportu, nozarē ienāk inovācijas, darbojas arī novatoriski uzņēmumi. Zilajai bioekonomikai kā jaunai pieejai nozarē šajā Latvijas reģionā saredz lielu potenciālu, kas aptver krietni plašākas jomas par tradicionālo zivsaimniecību un zvejniecību Rīgas jūras līča piekrastē un reģiona iekšējos ūdeņos.

“Zilā bioekonomika ietver visu, kas ir saistīts ar ūdeņiem: sākot no enerģijas ražošanas (ar vēja ģeneratoriem, no viļņiem, no aļģu biomasas) un ūdenstilpju resursu izmantošanas, visbeidzot ar tūrismu pie ūdens. Ja ūdenstilpēs iegūto biomasu apvieno ar biotehnoloģijām, rodas inovācijas: zināšanu ietilpīgā zilā bioekonomika. Šai nozarei svarīgs ir pārtikas sektors, jo zilā biomasa var nākt palīgā risināt globālo pārtikas iztrūkumu, un tas ir līdz šim neizmantots potenciāls,” atzīst Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) zināšanu ietilpīgas bioekonomikas vadošā eksperte un vadības grupas koordinatore Inese Skapste.

Turpinot klientu pieredzes uzlabošanu, kā arī attīstot inovācijas, Tet uzņēmuma iekšienē ir izstrādājis 95%-precīzu "balss uz tekstu" (speech-to-text) latviešu valodas risinājumu un ieviesis to savu klientu apkalpošanā, informē uzņēmums.

Dažu mēnešu laikā jaunais rīks palīdzējis par 35% samazināt klusuma pauzes klientu sarunās ar Tet tehnisko dienestu, uzlabot navigāciju, instrukcijas, e-pastu šablonus un pasūtījuma piegādes izsekošanu e-veikala lapā, nodrošināt mutisko līgumu noslēgšanas procesa pārbaudi un precizitāti, kā arī identificēt virkni ar citām jomām, kur šo tehnoloģiju ir iespējams pielietot ceļā uz izcilu klientu servisu.

"Rīka izveidē mēs pavadījām vairāk nekā 3000 stundas, gatavojot kvalitatīvu audio materiālu atšifrējumu. Vēlāk bija jāapmāca algoritms atšifrēt audio failus. Rezultātā mums ir sanācis izveidot transkribēšanas risinājumu ar 95% precizitāti latviešu valodā, kas ir salīdzināms ar Microsoft un Google risinājumiem angļu valodai," stāsta Tet mākslīgā intelekta pakalpojumu vadītāja Inese Zariņa.

Savstarpējo aizdevumu platforma TWINO publicējusi pirmo Alternatīvo Aizdevumu indeksu (AAI), kas sniedz vispusīgu pārskatu par alternatīvās finanšu nozares attīstības potenciālu Eiropā.

Pētījums, kas tapis sadarbībā ar starptautisko biznesa konsultāciju kompāniju KPMG Baltics, salīdzina kreditēšanas vidi Eiropā laikposmā no 2010. līdz 2016. gadam.

AAI izmantoti dati, kas iegūti no Eiropas Centrālās bankas (ECB), ārpus eiro zonas esošo valstu Centrālajām bankām un Eurostat. Indekss ir augstāks tajās valstīs, kurās pastāv pieprasījums pēc kredītiem, bet to pieejamība ir relatīvi zema un/vai pastāv nekonkurētspējīgi vai stingri kredītu izsniegšanas kritēriji.

Atbilstoši pētījumam, Eiropas valstis ar visaugstāko AAI jeb augstāko potenciālu attīstīt alternatīvo aizdevumu nozari, ir Ungārija, Slovēnija, Latvija, Polija, Rumānija, Grieķija un Īrija. Tikmēr Igaunija ierindojas tikai 12. vietā, kamēr Lietuva 15. vietā.

#Pretkorupcijas kampaņa Ķīnā ir piepildījusi «baltajām apkaklītēm» domāto ieslodzījuma vietu.

Pretkorupcijas kampaņa Ķīnā ir piepildījusi «baltajām apkaklītēm» domāto ieslodzījuma vietu.

Notiesātajiem nomenklatūras darbiniekiem un citiem Ķīnas elites pārstāvjiem domātā augstākās drošības cietuma Cjiņčenā, Pekinā, administrācija ir atcēlusi visas tuvinieku pieteiktās ķīniešu Jaunā gada vizītes, jo cietums ir pārāk pārblīvēts, ziņo South China Morning Post.

Šogad ķīniešu Jaunais gads iekrīt piektdien, 16. februārī, un par «tīģeru būri» dēvētajā elitārajā ieslodzījuma vietā Pekinas ziemeļu piepilsētā tas solās būt vientulīgs pasākums, spriež laikraksts. Cjiņčenā sodu izcieš nežēlastībā kritušie kompartijas funkcionāri, ģenerāļi, sagrēkojušies valsts kompāniju vadītāji un augsta līmeņa politieslodzītie. Iekšējā kārtība paredz, ka ieslodzītajiem, kas vecāki par 60 gadiem, ir tiesības uz Jaunā gada svētku maltīti kopā ar ģimenes locekļiem, tomēr šis gads nāk ar korekcijām. Kāds cietuma darbinieks South China Morning Post komentē, ka prezidenta Sji Dziņpina kampaņa pret korupciju ir izrādījusies tik sekmīga un aptveroša, ka Cjiņčenas iestādījums ir «pilns līdz spārēm».

Tirdzniecības centrs internetā 220.lv nācis klajā ar vērienīgu piedāvājumu pircējiem – bezmaksas piegādēm uz pakomātiem visā Latvijā. Līdz šim 220.lv Marketplace izdevies pulcēt ap 4000 Baltijas valstu un Somijas uzņēmēju, un tas vēl nav viss. 220.lv Marketplace pārdošanas vadītājs Kārlis Ozols uzskata, ka Latvijas uzņēmēji kopā var turēties pretī globālo tirdzniecības milžu iespējām.

Ko uzņēmums pēdējo piecu gadu laikā, kopš attīstījis Marketplace, paveicis, šobrīd attīsta un darīs nākotnē, to stāsta 220.lv Marketplace pārdošanas vadītājs Kārlis Ozols.

Pandēmijas periods no 2020.gada līdz 2022.gadam bija īpašs posms visā tiešsaistes pārdošanā, mainot iedzīvotāju paradumus, sekmējot strauju pieprasījuma pieaugumu, radot izaicinājumus piegādes ķēdēm. Kā pēc pandēmijas laika mainījies 220.lv darbs, un kādas atziņas un secinājumus uzņēmums guva šajā pandēmijas laikā?

Pandēmijas laika lielākais izaicinājums bija preču piegādes līdz gala pircējam. Īsā laika periodā strauji palielinājās pieprasījums un radās situācijas, kad prece ir noliktavā, tā ir pasūtīta, bet kurjers, kas varētu to piegādāt, ir rezervēts jau divas nedēļas uz priekšu. Tā bija sarežģīta situācija, ka ir prece, ir pircējs, bet nav, kas piegādā. Tobrīd mēs pieņēmām lēmumu skaitliski palielināt savu fizisko veikalu tīklu un preču saņemšanas punktus, kas bija vienīgais veids, kā veicināt, lai pircējiem ir iespēja preces saņemt viņiem ērtā laikā. Toreiz veikaliem bija liegumi, tāpēc, ievērojot visus drošības un higiēnas nosacījumus, garantējām preču saņemšanu klātienē, ko pircēji ļoti novērtēja konkrētajos apstākļos. Vienlaikus loģistikas uzņēmumi investēja savā attīstībā, tāpēc, beidzoties pandēmijai, loģistikas uzņēmumi bija veikuši tehnoloģisku lēcienu. Praktiski tas nozīmēja, ka paciņas patērētājs var saņemt krietni ātrāk un saņemšanas punktu skaits ir būtiski pieaudzis. Pakomātu skaits Latvijā pandēmijas laikā būtiski palielinājās, un mēs nonācām pie secinājuma, ka preču saņemšanas punktu nepieciešamība ir jāpārvērtē, jo pakomātu piegāžu izmaksas bija kļuvušas krietni izdevīgākas. Turklāt pēc pandēmijas bija bažas, ka interneta darījumu vai pirkumu skaits saruks, bet varu teikt, ka šīs bažas nav piepildījušās un pircēji turpina iepirkties internetā. Taču kopumā e-komercijā situācija ir kļuvusi saspringtāka un attīstības temps mērenāks. Mēs atšķiramies ar to, ka esam tirdzniecības platforma, kas apvieno daudzu uzņēmēju darbību, tādēļ ir mazliet vieglāk, bet vienam uzņēmējam - izaicinoši. Kopējais secinājums no pandēmijas laika ir nemitīgi uzraudzīt pircēju paradumu maiņu, kādas ir globālās tendences, un jācenšas aktīvi pielāgoties. Tie uzņēmumi, kuri to spēs, izdzīvos.

«Pasaules zirnekļtīklu» gaida lielas pārmaiņas. 25. maijā stājas spēkā Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2016/679 (General Data Protection Regulation (GDPR); Vispārīgā datu aizsardzības regula).

Tā nosaka jaunus personīgās informācijas saņemšanas, uzglabāšanas, apstrādes un izmantošanas noteikumus. Neapšaubāmi tas skars kā on-line tirgotājus, tā arī meklēšanas sistēmas, sociālos tīklus un, protams, arī datu apstrādes uzņēmumus.

Ja runā ļoti īsi: ES rezidenti iegūs plašu savu personīgo datu pilnas kontroles iespēju loku. Vienkāršāk sakot, šiem datiem faktiski tiek piemērotas subjekta īpašuma tiesības.

Iepriekš līdzīga veida funkcijas Eiropas Savienībā nodrošināja 1995. gada ES direktīva. Pirmkārt, direktīvas atšķirības no reglamenta (regulas) ir tajā, ka regula – tas ir tiešās darbības dokuments. Tas ir, ja direktīva paredz nepieciešamību ieviest izmaiņas ES dalībvalstu nacionālajā likumdošanā, kā rezultātā katra valsts risina šo jautājumu savā veidā, tad regula ir attiecināma un darbojas visās 28 Eiropas Savienības valstīs. Un ne tikai.

Eiropas Savienība (ES) plāno aizliegt produktus, kas ražoti ar piespiedu darbu, domājams tādējādi aizkaitinot Ķīnu, kas arvien plašāk tiek kritizēta par uiguru izmantošanu piespiedu darbā Siņdzjanas reģionā.

Briseles plānā Ķīna nav minēta, taču tajā runāts par visiem produktiem, kas ražoti ar piespiedu darbu. Tas attiecas arī uz ES ražotām precēm.

"Šis priekšlikums radīs patiesas pārmaiņas mūsdienu verdzības apkarošanā, kas skar miljoniem cilvēku visā pasaulē," norādījis Eiropas Komisijas priekšsēdētājas izpildvietnieks Valdis Dombrovskis.

"Mūsu mērķis ir izņemt no ES tirgus visus produktus, kas ražoti ar piespiedu darbu, neatkarīgi no tā, kur tie ražoti," viņš piebildis.

Priekšlikums jāapstiprina visām ES dalībvalstīm un Eiropas Parlamentam (EP). Plānots, ka tas stāsies spēkā divus gadus pēc apstiprināšanas.

Briseles plāns atšķiras no ASV aizlieguma importēt preces no Siņdzjanas, tomēr sagaidāms, ka arī tas izsauks spēcīgu Ķīnas reakciju.

Šajā rakstā tiks apskatīts, kas 2019. gadā ietekmēs Eiropas finanšu tehnoloģiju jomu un kādas tendences sagaidāmas maksājumu pakalpojumu jomā.

Finanšu regulējuma pastiprināšana

Masu medijos bieži stāsta par cīņu ar «krievu kapitālu» pasaules banku sektorā. Taču tas ir diezgan šauri. Runa nav vienkārši par kaut kādu «Krievijas kapitālu» ar «apšaubāmu izcelsmi», daudzām valstīm tagad nākas grūtāk strādāt globālajā finanšu pasaulē, jo viss kļūst caurspīdīgāks dažādām regulējošajām un pārbaudošajām iestādēm.

Pēc būtības tiek veikts globāls darbs – tiek savesta kārtībā starptautiskā naudas pārvedumu sistēma. No sākuma ASV parādījās likums «Par citu valstu teritorijās dzīvojošo un strādājošo fizisko un juridisko personu nodokļu nenomaksāšanas novēršanu», saīsinātais nosaukums FATCA (Foreign Account Tax Compliance Act). Pēc tam ar 2012. gadu tika uzsākts analītiskais darbs, lai izstrādātu automātiskas finanšu informācijas apmaiņas standartus nodokļu mērķiem – CRS (Common Reporting Standard).

Eiropas Komisijas vadītājs Žans Klods Junkers šodien plānojis tikties ar ASV prezidentu Donaldu Trampu, lai pārrunātu izveidojušos tirdzniecības karu un pārspriestu varbūtējos risinājumus. ASV finanšu ministrs Stīvs Mnučins G20 tikšanās laikā Buenosairesā izteicies, ka gaida no Eiropas Savienības (ES) konkrētu piedāvājumu konflikta risināšanā, tikmēr no Eiropas vadītājiem izskanējis, ka ar pistoli pie krūtīm neesot iespējams vienoties.

Lai nu kā lietas turpmāk virzīsies, skaidrs ir tas, ka alojās tie, kas domāja, ka Baltā nama tviterfans pret Eiropu izdarīs kādus izņēmumus. Kā Donalds Tramps jau iepriekš pierādījis, viņš ir ne tikai gatavs «uzmest» Parīzes klimata vienošanos un Irānas kodolvienošanos, bet arī brīvi izpausties NATO samitā vai tiekoties ar citu pasaules lielvaru vadītājiem. Arguments, ka no tirdzniecības kara neviens nav ieguvējs, arī ne ASV, kur uzņēmumiem šo politspēlīšu dēļ tāpat pieaug izdevumi, šajā konkrētajā gadījumā var arī nestrādāt, ja vien Tramps jutīsies pārliecināts, ka ar šo soli izpilda savu Rust Belt reģiona vēlētāju gaidas. Politiskās ieguvējas no ASV un ES tirdzniecības kara varētu būt vienīgi Ķīna un Krievija.

Latvijā gan kvadriciklu, gan ūdens motociklu piedāvājums ir plašs, pārstāvēti ir visu lielāko pasaules ražotāju zīmoli, un tuvākajos gados šajā ziņā pārsteigumu nebūs.

Kvadricikliem kā bezceļa transporta līdzekļiem liela sezonalitāte pārdošanas intensitātē nav, jo ar tiem var braukt visu gadu. Pretēji ir ar ūdens motocikliem, jo pēc tiem interesenti naskāk sāk lūkoties līdz ar pirmajiem pavasara saules stariem. Abi šie transporta līdzekļi tiek izmantoti gan izpriecu braucieniem, gan darbam, atzīst DB aptaujātie tirgotāji un ražotāju dīleri.

DB aptaujātie tirgotāji teic, ka pieprasījums pēc kvadricikliem lēnām, stabili pieaug un to veicina gan kopējā ekonomiskā situācija valstī, gan fakts, ka aizvien vairāk šo transporta līdzekli iegādājas praktiskām vajadzībām. SIA SDK direktors un līdzīpašnieks Jānis Kivlinieks spriež, ka pagaidām gan emocionālo pircēju ir vairāk, ap 60%, bet praktisko pircēju pulks lēnām sakuplo. Tādi ir gan lopkopji, gan mednieki, gan lauku saimniecību īpašnieki, kuriem nepieciešams apsekot teritoriju, piemēram, laukus, mežus, kā arī veikt mazus darbus, tostarp sniegu šķūrēt. Šo braucamo par labu esam atzinuši arī dažādi dienesti – municipālā policija, ugunsdzēsēji, militārās struktūras –, kas aprēķinājuši, ka naudas un vajadzību proporcija tiem ir pieņemama. «Kvadricikls ir mazs un viegls. Ar to ērti iebraukt mežā, tas neatstāj pēdas, līdz ar to nebojā vidi sev apkārt, jo sver 300–400 kg. Salīdzinājumam – neliels traktors sver tonnu. Protams, biznesam ir arī garoziņa, nav tikai saldā dzīve. Reizēm tiek noteikti dažādi apkārtējās vides ierobežojumi, kas nereti ir nepamatoti, jo tehnika ir veidota videi draudzīga un tā atbilst gan izmešu normām, gan skaņas ierobežojumiem. Bieži vien vides aktīvisti neņem to vērā un aizliedz kaut ko aizliegšanas pēc,» domā J. Kivlinieks.

ASV gatavojas ierobežot kokvilnas un tomātu importu no Ķīnas Siņdzjanas reģiona, jo pastāv aizdomas, ka to ražošanā tiek izmantots piespiedu darbs.

Šis aizliegums var ietekmēt daudz un dažādas nozares un atstāt tālejošas sekas uz ASV mazumtirgotājiem.

Aizliegumu plānots piemērot visa veida kokvilnas produktiem un tomātu izstrādājumiem.

Siņdzjanas reģions ir Ķīnas vadošais kokvilnas un tomātu ražotājs.

ASV ir spēcīgas aizdomas, ka šo produktu ražošanā tiek izmantoti uiguri aizturēšanas nometnēs.

ANO dati liecina, ka Siņdzjanas Uiguru autonomajā rajonā, kas atrodas Ķīnas ziemeļrietumos, vairāk nekā miljons uiguru, kazahu un citu musulmaņu ieslodzīti internēšanas nometnēs, kur viņi spiesti apgūt komunisma ideoloģiju, runāt ķīniešu valodā un noliegt savu kultūru, valodu un reliģiju.

Pekina sākumā noliedza šādu nometņu pastāvēšanu, bet pēc tam apgalvoja, ka šīs nometnes ir profesionālās apmācības centri, kuros musulmaņu tautu pārstāvji apgūst profesiju un ķīniešu valodu, kā arī tiek pasargāti no radikalizēšanās.

Ne pasažieru, ne kravu pārvadājumu jomā iesaistītajām pusēm šogad izaicinājumu netrūka. Un var samērā droši apgalvot, ka nākamais gads nebūs vieglāks, jo atbildes uz daudziem problemātiskiem jautājumiem palikušas neatrastas, bet viegli sasniedzamus risinājumus pie apvāršņa nemana.

Piemēram, tranzītbiznesa pārstāvji šobrīd ir tādā pašā neziņā kā gada sākumā par to, ko īsti sagaidīt Krievijas un citu NVS valstu izcelsmes kravu jomā. Kaimiņvalsts savu stratēģiju vispirms maksimāli noslogot savas ostas nav mainījusi, Krievijas dzelzceļš šī politiskā uzstādījuma dēļ spiests neapstiprināt kravu nosūtījumu pieprasījumus mūsu termināļu virzienā, līdz ar to enerģētisko kravu apjomi lielā mērā arī nākamgad būs atkarīgi no laika apstākļu un tirgus konjunktūras. Proti, kad naftas produktu un ogļu kravas kaimiņvalsts Baltijas jūras austrumu krasta ostās Krievijā nevarēs apstrādāt aizsalušo kuģu ceļu vai pārāk lielā pieprasījuma dēļ, tad arī Latvijas stividoriem un dzelzceļa operatoriem būs ko darīt.

Pasaules bagātnieku turība pagājušajās gadā vairojusies rekordlielos apjomos, bet Ķīnā ik nedēļu radušies divi jauni miljardieri, piektdien paziņoja Šveices banka UBS un auditorfirma PwC.

Miljardieru bagātība pērn piedzīvojusi jebkad lielāko pieaugumu - par 19% līdz 8,9 triljoniem dolāru (7,8 triljoniem eiro), kuru savā starpā dala 2158 personas.

Taču ķīniešu miljardieri savu bagātību vairojuši teju divas reizes straujāk, kura pieaugusi par 39% līdz 1,12 triljoniem dolāru (980 miljardiem eiro).

«Pēdējā desmitgadē ķīniešu miljardieri ir izveidojuši dažas no pasaules lielākajām un veiksmīgākajām kompānijām, paaugstinājuši dzīves standartus,» pavēstīja UBS pārstāvis. «Taču tas ir tikai sākums. Ķīnas milzīgais iedzīvotāju daudzums, tehnoloģiju inovācijas un ražīgums kombinācijā ar valdības atbalstu sniedz bezprecedenta iespējas personām ne tikai būvēt uzņēmumus, bet arī uz labo pusi mainīt cilvēku dzīves.»

Aizdomās par divu pasažieru iespējamo inficēšanos ar koronavīrusu Itālijas ostā ceturtdien nobloķēta piekļuve kruīza kuģim, uz kura atrodas aptuveni 7000 cilvēku.

Pastāv aizdomas, ka ar vīrusu varētu būt inficējies kāds ķīniešu pāris.

Vietējās varasiestādes ziņo, ka trīs ārsti un medmāsa uzkāpuši uz kompānijas "Costa Crociere" kuģa Čivitavekijas ostā, lai sniegtu palīdzību ar drudzi slimai sievietei.

"Costa Crociere" vesta, ka 54 gadus vecā sieviete, kas ir no Makao, un viņas partneris naktī ievietoti kuģa slimnīcā un ir norobežoti no pārējiem cilvēkiem. Kompānija norādīja, ka seko Itālijas Veselības ministrijas instrukcijām.

Kuģis "Costa Smeralda", kas ir piektais lielākais kruīza kuģis pasaulē, atrodas nedēļu ilgā kruīzā Vidusjūrā.

Ķīniešu pāris 25.janvārī atlidoja no Honkongas uz Milānu un pēc tam uzkāpa uz Kruīza kuģa, ziņo vietējie mediji.

Šobrīd atliek vien spekulēt, cik liela būs koronavīrusa ietekme uz Ķīnas un līdz ar to - visas pasaules - tautsaimniecību. Vīrusam pagaidām izdevies pamatīgi pašķobīt vairāku akciju novērtējumus.

Pašas Ķīnas akciju tirgus Shanghai Composite indeksa vērtība šodien samazinājās gandrīz par 8%. Jāteic gan, ka tik straujš kritums galvenokārt ir tādēļ, ka šīs valsts birža pavērās pēc ilgajām Ķīnas Jaunā gada brīvdienām. Iepriekšējo reizi Ķīnas tirgus vaļā bija vien 23. janvārī. Līdz ar to - vienā dienā bija jāierēķina visas vīrusa atnestās šausmas un riskus (to citi pasaules tirgi, cik nu tas vispār ir iespējams, jau mēģinājuši izdarīt).

Ķīnas akcijas no šādas gaisa nolaišanas neapturēja pat valsts centrālās bankas ziņojums par papildu 171 miljardu likviditātes nodrošināšanu komercbankām.

Lietu internets, lielo datu izmantošana, mākoņdatošana, mākslīgais intelekts un datu pārraides attīstība mūsdienās ievērojami maina cilvēku ikdienu un veicina inovācijas gandrīz jebkurā nozarē.

Gada sākumā Baltijas biznesa tehnoloģiju izstādes un konferences Riga Comm organizatori aicināja iepriekšējo gadu runātājus un nozares ekspertus novērtēt tehnoloģiju attīstību un prognozēt 2019. gada tendences.

Diskutēt par nozares aktualitātēm varēs 8. Baltijas biznesa tehnoloģiju izstādē un konferencē Riga Comm, kas notiks 10. un 11. oktobrī.

Ražotāji pirmās 5G iekārtas sola piedāvāt jau šogad, un arī Latvijas telekomunikāciju operatori plāno šogad attīstīt pirmos 5G tīklus. LMT Inovatīvo risinājumu vadītājs Aleksandrs Sigajevs norāda, ka nākamās paaudzes mobilo sakaru tīkls 5G nebūs vienkārši vēl ātrāks internets: «Tas tiek veidots kā īpaši stabils bezvadu interneta pieslēgums ar ļoti zemu aizkavējumu, lai uz to varētu paļauties gan automatizētās rūpnīcās, gan satiksmē esošs bezpilota auto, gan pacients attālinātā veselības aprūpē». A. Sigajevs norāda, ka 5G veicinās digitalizāciju praktiski jebkurā nozarē, un Latvijai ir visas tehnoloģiskās priekšrocības, kā arī gudri cilvēki, lai kļūtu par līderi.