Ne pasažieru, ne kravu pārvadājumu jomā iesaistītajām pusēm šogad izaicinājumu netrūka. Un var samērā droši apgalvot, ka nākamais gads nebūs vieglāks, jo atbildes uz daudziem problemātiskiem jautājumiem palikušas neatrastas, bet viegli sasniedzamus risinājumus pie apvāršņa nemana.
Piemēram, tranzītbiznesa pārstāvji šobrīd ir tādā pašā neziņā kā gada sākumā par to, ko īsti sagaidīt Krievijas un citu NVS valstu izcelsmes kravu jomā. Kaimiņvalsts savu stratēģiju vispirms maksimāli noslogot savas ostas nav mainījusi, Krievijas dzelzceļš šī politiskā uzstādījuma dēļ spiests neapstiprināt kravu nosūtījumu pieprasījumus mūsu termināļu virzienā, līdz ar to enerģētisko kravu apjomi lielā mērā arī nākamgad būs atkarīgi no laika apstākļu un tirgus konjunktūras. Proti, kad naftas produktu un ogļu kravas kaimiņvalsts Baltijas jūras austrumu krasta ostās Krievijā nevarēs apstrādāt aizsalušo kuģu ceļu vai pārāk lielā pieprasījuma dēļ, tad arī Latvijas stividoriem un dzelzceļa operatoriem būs ko darīt.
Tāpat nav skaidras atbildes uz jautājumu, vai un, ja jā, tad kad caur mūsu valsts tranzīta koridoru beidzot sāks plūst kārotās ķīniešu kravas Skandināvijas valstu virzienā un zviedru ražojumu plūsma uz austrumiem. Ir daudz politisku vizīšu un reklāmas, valsts kapitālsabiedrības, ostas un nozares komersanti ceļo no vienas izstādes uz otru, taču pagaidām paziņojumu par zīli rokā, piemēram, ķīniešu loģistikas centra un/vai komplektēšanas rūpnīcas izskatā, nav. Droši vien vēl vismaz kādu laiku turpināsies sankcijas pret Krieviju, kas nozīmē zaudētu iespēju arī autopārvadātājiem. Taču viņu bizness pie sliedēm nav piesiets, līdz ar to lielā mērā no pašu izdarības arī nākamgad būs atkarīga fūru noslodze. Un ne jau nu akcīzes pieaugums būs šķērslis starptautiskajiem pārvadātājiem, kas degvielu var uzpildīt arī Lietuvā vai Polijā. Savukārt, palielinoties skaidrībai par dzelzceļa infrastruktūras projektiem – elektrifikāciju un Rail Baltica –, uzkarsīs arī kaislības ieinteresēto pušu, tostarp konkurējošo darbu veicēju vidū.
Risinājumi ar ilgtermiņa ietekmi šogad tika meklēti arī pasažieru pārvadājumu jomā. Pēc ilgākas dīkstāves iekustējās jaunu elektrovilcienu iepirkums, un cerams, ka šīs valsts kapitālsabiedrības vadītāja nomaiņa nebūs par šķērsli, lai beidzot nākamgad līgums ar ritošā sastāva piegādātāju tiktu noslēgts. No tā lielā mērā būs atkarīgs arī reģionālo pārvadājumu ar autobusu maršrutu tīkls pēc 2020. gada, par ko diskusijas valsts, pašvaldības un komersantu pārstāvju vidū kļūs arvien intensīvākas. Nacionālā lidsabiedrība airBaltic turpinās saņemt un pierast pie jaunajām Bombardier CS300 lidmašīnām cerībā nākamgad beidzot arī sagaidīt precinieku stratēģiskā investora izskatā. Bez šāda partnera pa skuju taku šogad aizgājusi ne viena vien Eiropas lidsabiedrība. No ēnu ekonomikas būs jāturpina kārpīties ārā taksometru jomai, kuras neglīto pusi patlaban kā uz paplātes var novērot arī ārvalstu ceļotāji lidostā. Un tie ir tikai daži no jautājumiem, kas aktualitāti nezaudēs arī nākamgad.
