Izmaiņas amatpersonu un dalībnieku sarakstos reģistrējis būvniecības uzņēmums SIA ARS būve, liecina Lursoft dati.

Līdzšinējais valdes loceklis Juris Kravalis turpmāk pildīs uzņēmuma valdes priekšsēdētāja pienākumus, savukārt valdes locekļa amatu uzņēmies Ivars Juhna. Aplūkojot I. Juhna līdzšinējo darbību uzņēmējdarbībā, redzams, ka nepilnu gadu jaunieceltajam SIA ARS būve valdes loceklim piederējusi reklāmas aģentūra SIA Global investment and export agency.

Ņemot vērā, ka aizsaulē aizgājis viens no SIA ARS būve līdzīpašniekiem Anatolijs Latoškins, viņam piederošie 50% uzņēmuma pārdalīti Žanetei Latoškinai (25,2%) un Kristai Latoškinai (24,8%). Atlikušo 50% kapitāldaļu turētāja kopš 2011.gada novembra ir Tatjana Kravale.

Baltic Screen pēc nepilnām divām nedēļām klajā laidīs biogrāfisku grāmatu par Rīgas vicemēru Aināru Šleseru, kuras nosaukums pagaidām netiek atklāts.

Savukārt no 30.augusta interneta vietnē www.skele.lv pirmajiem desmit tūkstošiem tās apmeklētāju būs iespējams bez maksas lejuplādēt grāmatu Kampējs, kas stāsta par Andri Šķēli

Baltic Screen pārstāvis Lato Lapsa norāda, ka visiem tiem, kas tic šī kunga labās Latvijas apsolījumiem, būs noderīgi palasīt Kampēju un atsaukt atmiņā visu to labo, ko A.Šķēles kungs jau spējis sagādāt pats sev. Grāmata Kampējs iznāca 2008.gadā, kad tā kļuva par Latvijas gada otro pirktāko grāmatu latviešu valodā un vispirktāko grāmatu oriģināldarbu vidū.

Jāatgādina, ka 25.augustā Baltic Screen klajā laida Aivara Lemberga dzīvei un darbiem veltīto rokasgrāmatu Kā nozagt miljardu. A.Lembergs iznākušo rokasgrāmatu nodēvējis par «dažādu apdrukātu papīru samešanu vienā blāķī».

Otro gadu pēc kārtas Latvijas miljonāru Top 100 iekļuvušo uzņēmēju kopējā biznesa vērtība turpina samazināties, liecina žurnālistu Lato Lapsas un Kristīnes Bormanes, žurnāla Kapitāls, korporatīvo finanšu kompānijas Laika stars un SIA Lursoft pētījums.

Valsts bagātāko cilvēku pirmajā desmitā ir notikušas ievērojamas pārmaiņas. «Topa pirmā desmitnieka īpašumu kopējā vērtība joprojām turpina pieaugt (1,74 miljardi eiro šogad pret 1,41 miljardu eiro pirms gada), taču tālākā Top 100 daļa šo pieaugumu līdzsvaro ar vērtības kritumu,» norādīja viens no topa veidotājiem žurnālists Lato Lapsa. Viņš piebilda, ka topā šogad konstatēts arī gandrīz visu turīgāko ģimeņu biznesa vērtības kritums. Vienlaikus kopumā topa dati tomēr liecina par vēl vienu stabilitātes gadu.

Kā norādīja Laika stara valdes priekšsēdētājs Vadims Jerošenko, šogad izvērtējums veikts, aplūkojot gandrīz 40 000 Latvijā strādājošu uzņēmēju ieguldījumus dažādu nozaru uzņēmumos. Ieguldījumu kopējā vērtība pārsniedz 2,83 miljardus eiro. «Šis skaitlis ir ievērojams, un tas apliecina, cik daudzi cilvēki ir ieguldījuši savus līdzekļus dažādos projektos - vai tā būtu nozīmīga Latvijas banka, vai pavisam neliela biznesa ideja.»

Žurnālists Lato Lapsa skaidru atbildi, vai viņš ir publiskojis Anrija Lemberga konta izdrukas internetā īpaši izveidotā mājas lapā, nesniedz.

«Tā arī rakstiet – izmisīgi izvairījās no vairākkārt uzdotā jautājuma. Taču man ir cerība, ka informācija, ko šobrīd redzam, neaprobežosies ar to, ko ēd, dzer un kā dzīvo kaut kāds Anrijs,» laikrakstam Diena sacījis L. lapsa. Viņaprāt, sabiedrībai būtu jāiepazīstas arī ar pārējo ģimenes locekļu tēriņiem, kuriem plūstoši būtu jāpāriet trešajā sērijā – patiesajos Lemberga atmaskojošos darījumos.

Anrija Lemberga tēvs - Ventspils mērs Aivars Lembergs, uzskata, ka interneta vietnē Rokasgramata.com publicētās iespējamās Anrija Lemberga bankas kontu izdrukas publicējis L. Lapsa.

«Šīs kampaņas organizētāji ir Lato Lapsa un [Aleksandrs] Niklass, bet to finansē [Oļegs] Stepanovs un [Olafs] Berķis,» viņš sacījis aģentūrai LETA.

Atsaucoties uz kāda advokāta atsūtītu telefona īsziņu, Ventspils mērs Aivars Lembergs norāda, ka viņa bērnu kontu izrakstus varētu būt nopludinājis «kāds Gulbis».

Īsziņas teksts bijis šāds: «lūdzu nodod savam klientam, ka ar Lapsas plosīšanos (rokasgramata.com) mūsu klientiem nav nekāda sakara. Šis mēģināja pierunāt mūsējos finansēt, bet viņi strikti atteicās. Šodien noskaidrojām, Lapsa saņēmis to no Gulbja.»

Tā kā personas kodi nav norādīti, A. Lembergam neesot ne jausmas, par ko ir runa, iespējams, tiekot izmantoti fabulu tēli. «Gulbis velk, bet Lapsas mantrausība visu noved strupceļā? Ja par folkloras materiālu, tad – īpaši krieviem patīk dažādu dzīvnieku personificējumi,» tā A. Lembergs.

Viņš ir pārliecināts, ka lielākā daļa no materiāliem, kas iekļauti pret viņu uzsāktās krimināllietas materiālos tur nokļuvuši ar vienu vienīgu mērķi – lai, tos publicējot, interpretētu un pasniegtu „vajadzīgajā” mērcē.

Ceturtdien, 19. oktobrī, pie laikraksta Dienas Bizness abonentiem un no 23. oktobra mazumtirdzniecībā nonāks žurnāls Miljonārs.100 Latvijas lielākie pelnītāji.

Šī ir jau divdesmit pirmā reize, kad tiek publicēts jauns Latvijas 100 bagātāko cilvēku saraksts. Taču vienlaikus šī ir pirmā reize, kad vienā izdevumā atrodami četri Latvijas privātajai uzņēmējdarbībai būtiski saraksti – reizē ar miljonāriem vēl arī lielāko pelnītāju, lielāko dividenžu saņēmēju un arī zaudējumus cietušo uzņēmēju simtnieki.

«Mēdz sacīt, ka zeme ir apaļa, ar to domājot, ka pēc zināma laika mēs atkal satiekam tos pašus cilvēkus un nodarbojamies ar tām pašām vai līdzīgām lietām. Dažs to sauc par karmu, dažs par likumsakarību, bet jebkurā gadījumā jau šķiroties ir vērts aizdomāties par to, lai satikšanās būtu uz patīkamas nots. Arī Dienas Biznesam Miljonāru tops ir tāda atkalredzēšanās, savulaik kopts un lolots un tagad pēc vairāku gadu pārtraukuma atgūts kā iztrūkstošais mozaīkas gabaliņš mūsu dažādo, ik gadus veidoto analītisko topu sarakstā. Mēs augstu novērtējam, ka Latvijas bagātāko cilvēku topu ekskluzīvi DB veido autori ar lielu pieredzi un gadu gaitā atstrādātu metodiku – Lato Lapsa un Kristīne Bormane sadarbībā ar Lursoft un korporatīvo finanšu ekspertiem Vadimu Jerošenko un Jāni Pinni. No DB perspektīvas mēs uz šajā žurnālā apkopotajiem faktiem raugāmies ne tikai kā uz iespēju salīdzināt konkrēto cilvēku un ģimeņu turīguma līmeni, bet arī kā uz plašu izzinošu materiālu par Latvijas biznesa vidi un tautsaimniecības attīstības dinamiku kopumā,» saka laikraksta Dienas Bizness galvenā redaktore Līva Melbārzde.

Ekonomistu Apvienības 2010 ikgadējai Spīdolas balvai ekonomikā šogad izvirzīti pieci kandidāti – Roberts Ķīlis, Lato Lapsa, Egons Mednis, Vilnis Rantiņš un Andris Vilks.

Izglītības un zinātnes ministrs Roberts Ķīlis sabiedrības atbalstu ir guvis ar uzdrīkstēšanos sākt strukturālas reformas izglītībā, lai celtu tās konkurētspēju pasaulē, norāda Ekonomistu Apvienība 2010.

Žurnālists Lato Lapsa Spīdolas balvai tiek izvirzīts par centieniem izzināt, apkopot un izplatīt informāciju par ar varu apveltītajiem dažādās jomās un līmeņos, tādejādi veicinot informācijas brīvību, visatļautības ierobežošanu un vairojot procesu caurskatāmību.

Vadoša informācijas tehnoloģiju produktu un komponenšu vairumtirdzniecības uzņēmuma Elko Grupa prezidents Egons Mednis spējis sekmīgi savienot austrumu un rietumu tirgus, turklāt viņa vadītais uzņēmums 2011. gadā iekļauts Centrāleiropas 500 lielāko uzņēmumu sarakstā.

Ceturto gadu pēc kārtas Latvijas 100 bagātāko cilvēku saraksta pirmajās vietās ierindoti AS ABLV Bank īpašnieki Oļegs Fiļs un Ernests Bernis, liecina žurnālistu Lato Lapsas un Kristīnes Jančevskas, korporatīvo finanšu kompānijas Laika stars un SIA Lursoft pētījums.

Kā liecina saraksts, gada laikā Latvijas 100 visbagātāko cilvēku pirmā desmitnieka īpašumu vērtības kopsumma sasniegusi 1,41 miljardu eiro.

Topa veidotājs Lapsa norādīja, ka Latvijā nevar nosaukt galvenās trīs vai piecas nozares, uz kurām balstītos visa ekonomika. Jau miljonāru saraksta pirmajā desmitniekā ir atrodami ne tikai baņķieri, bet arī nekustamo īpašumu un būvniecības, meža nozares, informācijas tehnoloģiju un farmācijas pārstāvji. Savukārt Top 100 ir iekļuvuši visu nozaru pārstāvji.

Jaunais Top 100 jau tradicionāli tapis sadarbībā ar korporatīvo finanšu kompāniju Laika stars un Lursoft datu bāzēm. «Topa pirmā desmitnieka īpašumu kopējā vērtība arī pēdējā gada laikā ir turpinājusi pieaugt (1,36 miljardi eiro pirms gada), taču tālākā Top 100 daļa šo pieaugumu līdzsvaro ar nelielu vērtības kritumu,» norāda Laika stara vadītājs Vadims Jerošenko, kurš notikušās pārmaiņas skaidro, pirmkārt, ar ģeopolitiskās situācijas pārmaiņām arī uzņēmumu pirkšanas un pārdošanas darījumu jomā.

#Šis ir fragments no Lato Lapsas grāmatas Zem Muhameda palmas – pirms diviem gadiem islāma pasaulei veltītās grāmatas Zem Muhameda bārdas turpinājums.

Mēs sēžam klusumā, jo mums priekšā stāv kaut kas reizē ikdienišķs un vienreizējs, tāds, kas katru reizi notiek pilnīgi no jauna. Tā vismaz pret to izturas šī nedaudz svētā procesa dalībnieki. Tējas ceremonija cilvēkiem, ar kuriem kopā sēžu pie mazās uguntiņas, ir pasākums, kas trenē pacietību.

Ja centīsieties to sasteigt, Allāhs atradīs veidu, kā jūs piebremzēt, – labāk pat nemēģināt. Ir izskanējis sauciens «kess, kess», ar kādu Sahāras nomadi jūs aicina uz tēju, un tagad ir laiks paklusēt un koncentrēties uz patiesi svarīgo.

Vispirms vajag uguni, pareizāk, ugunij vajag barību. Ja mēs būtu Āfrikas Sahela zonā, kas ir, tā sacīt, Lielā Tuksneša priekšnams, šādus tādus žagariņus varētu salasīt. Bet nē, mēs esam īstajā tuksnesī, te katram vajag līdzi savu malciņu vai kokogles – protams, ja nav vēlēšanās skraidīt pakaļ kamielim un gaidīt kādu kakiņu. Un vēl cienījams cilvēks ir tas, kam ir sava plītiņa – parasti māla bļoda, pa kuras caurumiem strāvojošās vēja plūsmas uztur ogles vajadzīgajā temperatūrā.Kad ogles jau gatavas un kvēlo tumši sarkanas, var ķerties pie tējas gatavošanas.

Žurnālists Lato Lapsa savu nākamo grāmatu iecerējis uzrakstīt par politiķi Aināru Šleseru. Autors nevarēja pateikt, vai grāmata varētu iznākt vēl pirms gaidāmajām Saeimas vēlēšanām, ziņo Diena.lv.

L. Lapsa norāda, ka ideja rakstīt grāmatu par A. Šleseru ir ieceres līmenī, un šobrīd tai vēl nav nosaukuma. Pēc dažām dienām internetā gan parādīšoties mājas lapa slesers.lv.

A. Šlesers savā twitter vietnē L.Lapsam novēlējis radošu iedvesmu viņa biogrāfijas atspoguļošanā.

L. Lapsa ir autors arī sabiedrībā plašu rezonansi izraisījušai grāmatai «Va(i)ras virtuve».

Sūdzība par Saeimas Vienotības frakcijas vadītāju Dzintaru Zaķi, kurš it kā iegādājies Volvo džipu, īstenojot «legālu nodokļu apiešanas» shēmu, pirmkārt, jāizvērtē Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam (KNAB), norāda premjers Valdis Dombrovskis.

Viņš norādīja, ka pagaidām personīgi ar Dz. Zaķi runājis neesot, jo laikā, kad publiskajā telpā nonāca žurnālista Lato Lapsas informācija par premjera partijas biedra rīcību, pats Ministru prezidents piedalījies Starptautiskā Valūtas fonda konferencē.

«Vilks paziņoja, ka Lapsas sūdzība par Zaķi tiks izskatīta, tā kā sagaidīsim, ar ko šī sūdzības izskatīšana beigsies un attiecīgi rīkosimies,» LNT raidījumā 900 sekundes sacīja Dombrovskis.

Premjers arī norādīja, ka Lato Lapsa «nereti ir nācis ar skaļiem paziņojumiem arī par citu partiju politiķiem, kuri pēc tam nav apstiprinājušies».

Trešdien, 8.septembrī tiks prezentēta grāmata par pazīstamo uzņēmēju un politiķi Aināru Šleseru, kuras nosaukums ir Šofera dēls minhauzens.

Grāmata esot stāsts «par puiku, kurš nolēma būt pilnīgi citādāks nekā viņa tēvs šoferis. Puika nebija ne briesmīgi gudrs, ne apdāvināts, bet no savas dzimtas vīriešu dzimuma pārstāvjiem acīmredzami bija mantojis galvenokārt muldēšanas un šeptēšanās talantus. Citā zemē viņš būtu kļuvis par kuslu Minhauzena parodiju un kā tāda arī vadītu savu dzīvi, taču puikam paveicās – viņš piedzima un auga zemē, kur tieši šie talanti izrādījās pieprasīti. Vēl uzaudzējis prāvu nekaunības slānīti, apveltīts ar neikdienišķu enerģiju, mūsu varonis kļuva par to Aināru Šleseru, kādu mēs pazīstam šodien,» norāda autori.

Latvijas bagātākā ģimene joprojām ir Lembergu ģimene - Aivars, Anrijs un Līga, kuru īpašumu kopvērtība gada laikā saglabājusi 140 miljonus latu, savukārt visstraujāk augusi Karginu ģimenes bagātība - par desmit miljoniem latu.

Pētījumu par Latvijā bagātākajām ģimenēm veidoja žurnālisti Lato Lapsa un Kristīne Jančevska, SIA Baltic Screen, korporatīvo finanšu kompānijas Laika stars un SIA Lursoft.

Saraksta veidotāji norāda, ka Latvijas bagātāko cilvēku vidū ir arī miljonāru ģimenes, par kurām puslīdz droši var pateikt tikai to, kuru aktīvi formāli pieder katram ģimenes loceklim, kaut skaidrs, ka šī formālā piederība neatspoguļo reālo situāciju. Šī iemesla dēļ desmit bagātākās Latvijas ģimenes tika iekļautas atsevišķā sarakstā ārpus «Latvijas miljonāru Top 100».

Latvijas 100 bagātāko cilvēku sarakstā līdzās jau pāris gadus topā esošajiem lauksaimniekiem klāt nākuši divi jaunpienācēji - Valters Bruss un Arnis Burmistris, liecina žurnālistu Lato Lapsas un Kristīnes Jančevskas, SIA Baltic Screen, korporatīvo finanšu kompānijas Laika stars un SIA Lursoft pētījums.

Bruss ar septiņu miljonu vērtu kopīpašumu ierindojies saraksta 89.vietā. Bruss ir bijušais Zemnieku saeimas priekšsēdētājs, uzņēmējs un zemnieku saimniecības Strazdi īpašnieks.

Vēl viens turīgs zemnieks, kurš simts Latvijas bagātāko cilvēku sarakstā parādās pirmo reizi, pateicoties zemnieku saimniecības Vilciņi-1 darbības rezultātiem, ir Arnis Burmistris. Viņš ir arī Zemnieku saeimas aktīvists, kas atbild par graudkopības jomu. Burmistris ar pieciem miljoniem latu iekļuvis saraksta 93.vietā.

Miljonāru sarakstā šogad joprojām ir arī lielzemnieki Arnis Vējš, Jānis Vaļko, Edgars Cielavs un Juris Vinters ar attiecīgi 16 miljonu, 10 miljonu, sešu miljonu un piecu miljonu latu vērtiem kopīpašumiem.

Par Latvijas bagātāko sievieti saskaņā ar Baltic Screen pētījumu kļuvusi AS Grindeks līdzīpašniece Anna Lipmane, viņai seko Ieva Plaude-Rēlingere un Tatjana Kargina.

Pirms diviem gadiem Latvijas bagātāko sieviešu pirmā desmitnieka kopējais īpašumu novērtējums bija 211 miljoni latu, pērn bija palikuši pieticīgie 105 miljoni, bet nu šī kopsumma sarukusi vēl iespaidīgāk – līdz 76 miljoniem latu. Tomēr, kā norāda saraksta veidotāji no Baltic Screen, visas simt jaunajā sarakstā minētās daiļā dzimuma pārstāves joprojām uzskatāmas par pilntiesīgām miljonāra statusa īpašniecēm. Turklāt šo statusu ir nodrošinājuši visdažādākie faktori, un nozīmīgākais nebūt nesaucas «sava vīra sieva».

Latvijas bagātākā ģimene ir Lembergu ģimene - Aivars, Anrijs un Līga Lembergi, kuru īpašumu kopvērtība gada laikā augusi par desmit miljoniem latu, sasniedzot 140 miljonus latu, secināts Baltic Screen pētījumā.

Saraksta veidotāji norāda, ka Ventspils mēra ģimenei joprojām ir divi būtiski atšķirīgi īpašumu saraksti - viens, kas atrodams Aivara Lemberga amatpersonas deklarācijā un publisko reģistru datos par viņu pašu un bērniem Līgu un Anriju, - tajā redzams, ka ģimenes īpašumu kopvērtība nekādi nepārsniedz 10-12 miljonus latu (pašam ģimenes galvam oficiāli pieder seši nekustamie īpašumi Rīgā un Ventspils novadā, uz dēla vārda reģistrētas kapitāldaļas SIA Baltimar VT, AS VB Holdings un SIA LSF Holdings, kā arī 48 nekustamie īpašumi Rīgā, Ventspilī, Ventspils un Krimuldas novadā, bet uz meitas vārda ir 25 nekustamie īpašumi Rīgā, Ventspilī, Ventspils un Kuldīgas novadā).

Par līzinga kompānijas pārdošanu Baltkrievijā Parex banka saņēmusi 100 ASV dolāru.

Laikraksts Neatkarīgā vēsta, ka lēmums par to pieņemts Baltkrievijas ārvalstu SIA Pareks lizing dalībnieku pilnsapulcē, kurā piedalījās Pareks lizing īpašnieku – a/s Parex banka un SIA Parex Express Kredīts – vadītāji Nils Melngailis un Andris Miķelsons. Saskaņā ar šiem dokumentiem vienbalsīgi nolemts Baltkrievijas līzinga kompāniju pārdot Rietumu bankai un ar to saistītajai SIA RB Investments, Parex bankai kā pirmo iemaksu pašlaik saņemot tikai 100 ASV dolārus.

«Maksājumi tiek veikti atbilstoši noslēgtajiem līgumiem,» – tas ir vienīgais, ko par šo faktu pašlaik ir gatava pavēstīt Parex banka. Otrs maksājums saskaņā ar līgumu tiks saņemts tikai līdz 2012. gada 10. februārim, izmantojot pietiekami sarežģītu formulu. Maksājuma summa tiks aprēķināta, no visiem uzņēmuma ienākumiem 2011. gada 31. decembrī, kas diskontēti uz 16 procentiem gadā, atskaitot visus uzņēmuma izdevumus (tāpat ar 16% diskontu gadā) un arī visus maksājumus saskaņā ar uzņēmuma kredītlīgumiem par labu Parex bankai un pircējam – Rietumu bankai.

Krīze nekustamo īpašumu jomā plosās jau vismaz trešo gadu, taču pērn Rīgā un Jūrmalā vairāk nekā 30 dzīvokļu, veikalu un biroju telpu nopirkti par summām, kas katrā darījumā pārsniegušas 200 000 latu, dažreiz - pat pusmiljonu, liecina Baltic Screen pētījums iknedēļas žurnālā Sestdiena.

Rīgā un Jūrmalā 2007.gada otrajā pusgadā kopā bija reģistrēti vismaz astoņi dzīvokļu un neapdzīvojamo telpu iegādes darījumi, kuru apjoms katram pārsniedza pusmiljonu latu, bet 2008.gada pirmajos sešos mēnešos tādu bija saskaitāmi veseli 11.

Turklāt 2008.gada pavasaris uzstādīja absolūtos dzīvokļu un nedzīvojamo telpu cenu rekordus - 562 000 latu tika samaksāti par 73 kvadrātmetru dzīvokli Vecrīgā, Kaļķu ielā 2 (viena kvadrātmetra cena - rekordaugstie 7700 latu).

Savukārt 597 000 latu izmaksāja 90 kvadrātmetru dzīvoklis Rīgā, Blaumaņa ielā 10 (kvadrātmetra cena - 6600 latu), bet Latvijas Krājbanka 459 kvadrātmetrus plašās bijušā Elkor veikala telpas Brīvības un Elizabetes ielas stūrī iegādājās par 2,64 miljoniem latu.

Izvērtējot publicista Lato Lapsas iesniegumu par tieslietu ministra Dzintara Rasnača (VL-TB/LNNK) rīcību saistībā Tieslietu ministrijas (TM) transporta izmantošanu privātām vajadzībām, Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) konstatējis Rasnača rīcībā likumpārkāpumu un nolēmis saukt viņu pie administratīvās atbildības.

Lapsas veidotajā portālā pietiek.com šodien publicēts KNAB priekšnieka Jaroslava Streļčenoka parakstīts atzinums, kurā teikts, ka Rasnačs šogad 30.martā, izmantojot TM lietošanā esošo automašīnu Volkswagen (VW) Caravella privātām vajadzībām, proti, pārvedot savu skapi no adreses Mārupes ielā uz adresi Lāčplēša ielā, nonāca interešu konflikta situācijā un neievēroja likumā noteikto, ka publiskas personas īpašumā, valdījumā vai lietošanā esošais autotransports, tostarp operatīvais transports, izmantojams tikai dienesta, darba, amata pienākumu pildīšanai.

Ņemot vērā likumā Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā noteikto aizliegumu veikt darbības, kurās amatpersona ir personiski vai mantiski ieinteresēta, un amatpersonām noteikto ierobežojumu rīkoties ar publiskas personas institūcijas mantu, tieslietu ministrs ir saukts pie administratīvās atbildības.

Jau 4. oktobrī klajā nāks izdevums Miljonārs - 100 Latvijas turīgākie cilvēki: vienā izdevumā būs atrodami četri Latvijas privātajai uzņēmējdarbībai būtiski saraksti – reizē ar Latvijas bagātākajiem cilvēkiem arī lielāko pelnītāju, lielāko dividenžu saņēmēju un arī lielākos zaudējumus cietušo uzņēmēju simtnieki.

Vispirms jauno izdevumu, ko jau tradicionāli sagatavojuši Lato Lapsa un Kristīne Bormane sadarbībā ar Lursoft un korporatīvo finanšu kompānijas Laika Stars ekspertiem, saņems laikraksta Dienas Bizness abonenti, savukārt nākamnedēļ tas nonāks arī mazumtirdzniecībā.

Pats galvenais ir Latvijas 100 bagātāko cilvēku saraksts

100 lielāko pelnītāju saraksts neuzrāda to, cik naudas nokļuvis kāda uzņēmēja personiskajā makā, un tieši tāpat 100 lielāko zaudētāju saraksts neatklāj, cik no šī maka ir izzudis. Tas, ko šie saraksti rāda, ir – kāda ir uzņēmējiem piederošo uzņēmumu peļņas vai zaudējumu daļa, kas atbilst viņu līdzdalībai konkrētajos uzņēmumos.

Jau 27. gadu tiek publicēts jauns Latvijas 100 bagātāko cilvēku saraksts. Un jau piekto gadu pēc kārtas žurnālā Miljonārs atrodami pieci Latvijas privātajai uzņēmējdarbībai ļoti būtiski saraksti – reizē ar miljonāriem vēl arī lielāko pelnītāju, lielāko dividenžu saņēmēju, lielākos zaudējumus cietušo uzņēmēju un tagad arī patieso labuma guvēju simtnieki, kas apkopoti sadarbībā ar Lursoft.

Žurnāla veidotājs Lato Lapsa norāda - katrā no sarakstiem ir atrodami simt vārdi un uzvārdi, sniedzot vispilnīgāko iespējamo pārskatu par Latvijas nacionālās uzņēmējdarbības lielāko panākumu guvējiem un arī lielākajiem neveiksminiekiem.

Izdevniecības Dienas bizness galvenais redaktors Gatis Madžiņš secina, ka pēdējā laika stāsts lielāko, bagātāko, pelnošāko cilvēku sarakstos ir kļuvis vēl mainīgāks, un viena otru nomainošās krīzes atklāj aizvien pārliecinošāku tendenci - daudz pelna tie, kuriem ir talants uzminēt rītdienu, kā arī tie, kuriem rītdiena nokritusi kā dāvana un neizbēgama peļņas izdevība. Skaidrs ir arī tas - lai pelnītu daudz, nepietiks ar klausīšanos banku runājošo galvu pielādēti murrājošajā pavadījumā. "Pandēmija beidzās, un uzņēmumu peļņa atgriežas parastajos rāmjos. 2022. gads kā dāvana bijis kokrūpniekiem, bet jau šobrīd zināms, ka 2023. gads drīzāk ir izaicinājums šajā nozarē, savukārt 2024. gads var būt smags pārbaudījums. Proti, līdzīgi kā pelnītājiem, tā arī zaudētājiem ir bijis jautājums - uzminēt rītdienu, ko krietns ducis uzņēmēju nav spējuši, un viņi naudas skaitļu trepēs paslīdējuši zemāk," vērtē G.Madžiņš.

Viesnīcas Rīdzene 301.numurā, kurā vismaz divus gadus Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) noklausījās «oligarhu sarunas», šodien tika prezentēta Lato Lapsas, Agnese Margēvičas un Kristīnes Jančevskas grāmata Cits ķēķis: zem likumīgā «jumta».

Ņemot vērā to, ka jaunās grāmatas galvenā tēma ir Latvijas specdienestu nekontrolējamība un visatļautība, ielūgumi uz preses konferenci tika nosūtīti arī KNAB priekšnieka pienākumu izpildītājai Jutai Strīķei, viņas «labajai rokai» Jurim Jurašam un Satversmes aizsardzības biroja direktoram Jānim Kažociņam.

«Par to, vai uzaicinātās amatpersonas ieradīsies, ziņu nav, taču, ņemot vērā faktus par ilgstošo sarunu noklausīšanos šajā viesnīcas numuriņā, nav šaubu, ka viņas informāciju par preses konferencē runāto varēs saņemt arī «tiešraidē»,» iepriekš norādīja grāmatas autori.