Ja valsts nebūtu pārņēmusi Parex banku, pēc dažiem mēnešiem tā būtu bijusi pagalam, uzskata žurnālists Lato Lapsa.

Bankas īpašnieki vai viņiem pietuvinātas personas 2008.gada beigās no tās esot izņēmuši aptuveni 10 miljonus latu. Žurnālists secinājis, ka bankas bijušie līdzīpašnieki VLato Lapsa: emParex bankas/em pārņemšanā vainojama nevis korupcija, bet amatpersonu stulbumsalērijs Kargins un Viktors Krasovickis izglābušies nevis korupcijas Lato Lapsa: emParex bankas/em pārņemšanā vainojama nevis korupcija, bet amatpersonu stulbumsvai zemisku motīvu, bet gan amatpersonu stulbuma dēļ, raksta Diena.Lato Lapsa: emParex bankas/em pārņemšanā vainojama nevis korupcija, bet amatpersonu stulbumsLato Lapsa: emParex bankas/em pārņemšanā vainojama nevis korupcija, bet amatpersonu stulbums

«Nedomāju, ka grāmata saraudinās Bērziņu ar tām nodaļām, kurās aprakstītas dažādas prihvatizācijas shēmas, piemēram, tas, kā viņš pats sev par sviestmaizi pārdeva Vaļņu ielas dzīvokli. Bērziņa kungs ir pietiekami rūdīts, lai šajā ziņā mēs negaidītu nekādas asaras,» intervijā izdevumam Sestdiena sacījis žurnālists Lato Lapsa.

Viņš pēc nesenajiem centieniem ielūkoties Latvijas specdienestu ķēķī pamanījies sarakstīt jaunu grāmatu, šoreiz viņa nagos nonācis Valsts prezidents Andris Bērziņš.

«Tomēr grāmatā ir diezgan bēdīgi mazā Andra bērnības taku apraksti. Viņam kā cilvēkam gados sentiments vairāk izpaužas par bērnības, jaunības atmiņām,» turpinājis Lapsa, atbildot uz izdevuma jautājumu: «Vai nav bail, ka saraudināsiet arī prezidentu Bērziņu, kurš jau vairākkārt ļāvies emocijām?»

«Liktenis ar mums izspēlē dažādus jokus, un Bērziņš nav izņēmums. Bērziņš ir normāla izvēle Valsts prezideta postenim stagnācijas laikā. Trauksmainos laikos, kad būtu jāpieņem asi un drosmīgi lēmumi, viņš būtu pilnīga nulle. Viņš būtu labs valsts galva kādai snaudošai Skandināvijas valstij, kurš pildītu savus protokola pienākumus un par visām lietām teiktu «tagad mums septiņreiz jānomēra»,» uzskata Lapsa.

Žurnālists Lato Lapsa skaidru atbildi, vai viņš ir publiskojis Anrija Lemberga konta izdrukas internetā īpaši izveidotā mājas lapā, nesniedz.

«Tā arī rakstiet – izmisīgi izvairījās no vairākkārt uzdotā jautājuma. Taču man ir cerība, ka informācija, ko šobrīd redzam, neaprobežosies ar to, ko ēd, dzer un kā dzīvo kaut kāds Anrijs,» laikrakstam Diena sacījis L. lapsa. Viņaprāt, sabiedrībai būtu jāiepazīstas arī ar pārējo ģimenes locekļu tēriņiem, kuriem plūstoši būtu jāpāriet trešajā sērijā – patiesajos Lemberga atmaskojošos darījumos.

Anrija Lemberga tēvs - Ventspils mērs Aivars Lembergs, uzskata, ka interneta vietnē Rokasgramata.com publicētās iespējamās Anrija Lemberga bankas kontu izdrukas publicējis L. Lapsa.

«Šīs kampaņas organizētāji ir Lato Lapsa un [Aleksandrs] Niklass, bet to finansē [Oļegs] Stepanovs un [Olafs] Berķis,» viņš sacījis aģentūrai LETA.

Likumsargi otrdien veikuši kratīšanu pie polittehnologa Jurģa Liepnieka un publicista Lato Lapsas, liecina abu personu publiskie paziņojumi.

Liepnieks sociālajā tīklā "Twitter" raksta, ka otrdien likumsargi veikuši kratīšanu viņa mājās un darbavietā. Viņam izņemts dators un telefons.

"Kad jūsu mājās un darba vietā pēdējo reizi bija kratīšana ar suņiem, seši cilvēki visu dienu, datoru, telefonu izņemšanas, tāpēc, ka, iespējams, jūsu vadītā SIA nav samaksājusi pareizi dažus tūkstošus nodokļos," raksta Liepnieks.

Liepnieks apgalvo, ka likumsargi formāli it kā meklē līgumus, kas sen jau esot iesniegti Valsts ieņēmumu dienestā (VID). Kratīšanu rezultātā viss privātais foto un video arhīvs tagad atrodas "kaut kādā VID", norāda Liepnieks.

Liepnieks arī norāda, ka pirms dažiem mēnešiem viņu jau centās vainot sakarā ar krimināllietu, kurā publicists Lapsa apsūdzēts par neslavas celšanu advokātam Romualdam Vonsovičam.

Žurnālists un publicists Lato Lapsa saņēmis ziņas, ka Valsts policijas Galvenās kriminālpolicijas pārvaldes Kriminālizlūkošanas vadības pārvaldes 3. nodaļā par viņa sarakstīto grāmatu "Hiēnu banda. 1. daļa" ir sākts kriminālprocess Nr. 18100004723 un ka pašlaik tā ietvaros notiek aktīvas "izmeklēšanas" darbības, informē L.Lapsa.

"Man ir patiess gandarījums par to, ka grāmatā „Hiēnu banda” publiskotie fakti un dokumenti ir izrādījušies prokuroru mantijās un policistu mundieros tērptajai hiēnu bandai tik nepatīkami un neciešami, ka ir pieņemts lēmums par kriminālprocesa sākšanu. Uz to, cik sāpīga noziedzīgajam astoņkājim ir grāmatas „Hiēnu banda” izdošana un un tajā publicētie fakti un dokumenti saistībā ar maksātnespējas administratora Mārtiņa Bunkus slepkavības krimināllietas aizkulisēm, jau norādīja decembra vidū Jura Stukāna vadītās LR Prokuratūras un Armanda Ruka vadītās Valsts policijas kopīgi izplatītais paziņojums, kurā tika izteikta asa nepatika par „iejaukšanos izmeklēšanā” (kaut patiesībā lieta jau tiek izskatīta tiesā un nekāda izmeklēšana tajā jau sen nenotiek)," norāda L.Lapsa.

Atsaucoties uz kāda advokāta atsūtītu telefona īsziņu, Ventspils mērs Aivars Lembergs norāda, ka viņa bērnu kontu izrakstus varētu būt nopludinājis «kāds Gulbis».

Īsziņas teksts bijis šāds: «lūdzu nodod savam klientam, ka ar Lapsas plosīšanos (rokasgramata.com) mūsu klientiem nav nekāda sakara. Šis mēģināja pierunāt mūsējos finansēt, bet viņi strikti atteicās. Šodien noskaidrojām, Lapsa saņēmis to no Gulbja.»

Tā kā personas kodi nav norādīti, A. Lembergam neesot ne jausmas, par ko ir runa, iespējams, tiekot izmantoti fabulu tēli. «Gulbis velk, bet Lapsas mantrausība visu noved strupceļā? Ja par folkloras materiālu, tad – īpaši krieviem patīk dažādu dzīvnieku personificējumi,» tā A. Lembergs.

Viņš ir pārliecināts, ka lielākā daļa no materiāliem, kas iekļauti pret viņu uzsāktās krimināllietas materiālos tur nokļuvuši ar vienu vienīgu mērķi – lai, tos publicējot, interpretētu un pasniegtu „vajadzīgajā” mērcē.

Žurnālists Lato Lapsa 30. novembrī nosūtījis Uzņēmumu reģistram informāciju, ka no 1. decembra atstāj krievu valodā iznākošā laikraksta Telegraf izdevēja – AS News Media Group - padomes locekļa posteni. Taču šīs nav vienīgās pārmaiņas, kas skar laikrakstu - no 30.novembra Telegraf galvenā redaktora amatu pametis Aleksandrs Krasņitskis, liecina informācija portālā pietiek.com.

Par to, ka Lapsa pamet Telegraf, pats žurnālists informē medijiem izsūtītā paziņojumā. «Divus gadus strādājot izdevēja padomē, kopīgiem spēkiem bija izdevies laikrakstu Telegraf padarīt par profesionālu un cienījamu izdevumu, kuram visā šajā laikā nekad nav tikuši izteikti pārmetumi par nekompetenci vai politisku atkarību,» norāda Lapsa. «Diemžēl pašlaik laikraksta redakcionālo neatkarību es kā izdevēja padomes loceklis vairs nespēju nodrošināt. Tāpēc esmu pieņēmis lēmumu par šī posteņa atstāšanu,» viņš paskaidro.

Portāls pietiek.com vēsta, ka Rīgas domes priekšsēdētājs Nils Ušakovs (Saskaņas centrs) noliedz jebkādu savu saistību ar laikraksta Telegraf galvenā redaktora Krasņitska pēkšņo šķiršanos no posteņa otrdien, dažas stundas pēc tam, kad rezonansi ieguva laikraksta ziņa par kāda skolnieka izlēcienu, nosaucot Rīgas mēru par duraku.

Ceturtdien, 19. oktobrī, pie laikraksta Dienas Bizness abonentiem un no 23. oktobra mazumtirdzniecībā nonāks žurnāls Miljonārs.100 Latvijas lielākie pelnītāji.

Šī ir jau divdesmit pirmā reize, kad tiek publicēts jauns Latvijas 100 bagātāko cilvēku saraksts. Taču vienlaikus šī ir pirmā reize, kad vienā izdevumā atrodami četri Latvijas privātajai uzņēmējdarbībai būtiski saraksti – reizē ar miljonāriem vēl arī lielāko pelnītāju, lielāko dividenžu saņēmēju un arī zaudējumus cietušo uzņēmēju simtnieki.

«Mēdz sacīt, ka zeme ir apaļa, ar to domājot, ka pēc zināma laika mēs atkal satiekam tos pašus cilvēkus un nodarbojamies ar tām pašām vai līdzīgām lietām. Dažs to sauc par karmu, dažs par likumsakarību, bet jebkurā gadījumā jau šķiroties ir vērts aizdomāties par to, lai satikšanās būtu uz patīkamas nots. Arī Dienas Biznesam Miljonāru tops ir tāda atkalredzēšanās, savulaik kopts un lolots un tagad pēc vairāku gadu pārtraukuma atgūts kā iztrūkstošais mozaīkas gabaliņš mūsu dažādo, ik gadus veidoto analītisko topu sarakstā. Mēs augstu novērtējam, ka Latvijas bagātāko cilvēku topu ekskluzīvi DB veido autori ar lielu pieredzi un gadu gaitā atstrādātu metodiku – Lato Lapsa un Kristīne Bormane sadarbībā ar Lursoft un korporatīvo finanšu ekspertiem Vadimu Jerošenko un Jāni Pinni. No DB perspektīvas mēs uz šajā žurnālā apkopotajiem faktiem raugāmies ne tikai kā uz iespēju salīdzināt konkrēto cilvēku un ģimeņu turīguma līmeni, bet arī kā uz plašu izzinošu materiālu par Latvijas biznesa vidi un tautsaimniecības attīstības dinamiku kopumā,» saka laikraksta Dienas Bizness galvenā redaktore Līva Melbārzde.

Ekonomistu Apvienības 2010 ikgadējai Spīdolas balvai ekonomikā šogad izvirzīti pieci kandidāti – Roberts Ķīlis, Lato Lapsa, Egons Mednis, Vilnis Rantiņš un Andris Vilks.

Izglītības un zinātnes ministrs Roberts Ķīlis sabiedrības atbalstu ir guvis ar uzdrīkstēšanos sākt strukturālas reformas izglītībā, lai celtu tās konkurētspēju pasaulē, norāda Ekonomistu Apvienība 2010.

Žurnālists Lato Lapsa Spīdolas balvai tiek izvirzīts par centieniem izzināt, apkopot un izplatīt informāciju par ar varu apveltītajiem dažādās jomās un līmeņos, tādejādi veicinot informācijas brīvību, visatļautības ierobežošanu un vairojot procesu caurskatāmību.

Vadoša informācijas tehnoloģiju produktu un komponenšu vairumtirdzniecības uzņēmuma Elko Grupa prezidents Egons Mednis spējis sekmīgi savienot austrumu un rietumu tirgus, turklāt viņa vadītais uzņēmums 2011. gadā iekļauts Centrāleiropas 500 lielāko uzņēmumu sarakstā.

Ceturto gadu pēc kārtas Latvijas 100 bagātāko cilvēku saraksta pirmajās vietās ierindoti AS ABLV Bank īpašnieki Oļegs Fiļs un Ernests Bernis, liecina žurnālistu Lato Lapsas un Kristīnes Jančevskas, korporatīvo finanšu kompānijas Laika stars un SIA Lursoft pētījums.

Kā liecina saraksts, gada laikā Latvijas 100 visbagātāko cilvēku pirmā desmitnieka īpašumu vērtības kopsumma sasniegusi 1,41 miljardu eiro.

Topa veidotājs Lapsa norādīja, ka Latvijā nevar nosaukt galvenās trīs vai piecas nozares, uz kurām balstītos visa ekonomika. Jau miljonāru saraksta pirmajā desmitniekā ir atrodami ne tikai baņķieri, bet arī nekustamo īpašumu un būvniecības, meža nozares, informācijas tehnoloģiju un farmācijas pārstāvji. Savukārt Top 100 ir iekļuvuši visu nozaru pārstāvji.

Jaunais Top 100 jau tradicionāli tapis sadarbībā ar korporatīvo finanšu kompāniju Laika stars un Lursoft datu bāzēm. «Topa pirmā desmitnieka īpašumu kopējā vērtība arī pēdējā gada laikā ir turpinājusi pieaugt (1,36 miljardi eiro pirms gada), taču tālākā Top 100 daļa šo pieaugumu līdzsvaro ar nelielu vērtības kritumu,» norāda Laika stara vadītājs Vadims Jerošenko, kurš notikušās pārmaiņas skaidro, pirmkārt, ar ģeopolitiskās situācijas pārmaiņām arī uzņēmumu pirkšanas un pārdošanas darījumu jomā.

http://db.lv/uploads/ck/images/untitled(52).jpg

Parex bankas valdes priekšsēdētājs Kriss Gviljams uzsver: «Parex banka ir toleranta attiecībā uz viedokļa izteikšanu, izprotot, ka ne vienmēr šis viedoklis var būt bankai labvēlīgs. Tomēr L.Lapsas gadījumā runa ir par neslavas celšanu, izplatot negatīvas ziņas, kuras nav pamatotas ar faktiem.» Viņš arī piebilst, ka iesniegumā atlīdzība netiek prasīta

Banka norāda, ka laikā no Parex bankas sadalīšanas L.Lapsa esot bijis vienīgais žurnālists, kurš izteicis pretenzijas saistībā ar bankas atbildēm uz sniegtajiem pieprasījumiem.

«Būtībā radies iespaids, ka L.Lapsa izmantojis bankas atvērtības politiku nevis tikai pieprasot materiālu gatavošanai nepieciešamas ziņas, bet arī nepārtraukti tiranizējot atbildīgos darbiniekus ar daudz un grūti izprotamiem pieprasījumiem,» norāda banka.

Nav pamata apgalvot, ka par automašīnas iegādi nav samaksāts pievienotās vērtības nodoklis (PVN), jo ir ievērotas likuma par PVN normas, bet viss pārējais šajā gadījumā ir tikai naudas plūsmas jautājums, norāda Vienotības Saeimas frakcijas priekšsēdētājs un Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas deputāts Dzintars Zaķis (V).

Kā ziņots, portāla Pietiek.com rīcībā nonākušie dokumenti liecina, ka Zaķis gadu mijā ticis pie jaunas automašīnas Volvo XC60, nenomaksājot valstij aptuveni 8800 eiro (6160 latu) PVN.

Pēc Zaķa vārdiem, par mašīnas radīto pievienoto vērtību tiks nomaksāts PVN, taču neprecizēja, kādā veidā ar auto ir iecerēts radīt pievienoto vērtību. Deputāts aicināja iepazīties ar likumu par pievienotās vērtības nodokli, kurā ir paredzēts, ka nodoklis ir jāsamaksā jebkurā gadījumā.

«Pirmkārt, vēlos norādīt, ka dzīvoju Jēkabpilī un strādāju Rīgā, taču esmu atteicies no frakcijas vadītāja automašīnas, tādējādi valstij ieekonomējot 500 latu izdevumus mēnesī. (..) Jebkurā gadījumā automašīna bija jāpērk ārpus Latvijas, jo Latvijā auto neražo,» izteicās Zaķis.

Sūdzība par Saeimas Vienotības frakcijas vadītāju Dzintaru Zaķi, kurš it kā iegādājies Volvo džipu, īstenojot «legālu nodokļu apiešanas» shēmu, pirmkārt, jāizvērtē Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam (KNAB), norāda premjers Valdis Dombrovskis.

Viņš norādīja, ka pagaidām personīgi ar Dz. Zaķi runājis neesot, jo laikā, kad publiskajā telpā nonāca žurnālista Lato Lapsas informācija par premjera partijas biedra rīcību, pats Ministru prezidents piedalījies Starptautiskā Valūtas fonda konferencē.

«Vilks paziņoja, ka Lapsas sūdzība par Zaķi tiks izskatīta, tā kā sagaidīsim, ar ko šī sūdzības izskatīšana beigsies un attiecīgi rīkosimies,» LNT raidījumā 900 sekundes sacīja Dombrovskis.

Premjers arī norādīja, ka Lato Lapsa «nereti ir nācis ar skaļiem paziņojumiem arī par citu partiju politiķiem, kuri pēc tam nav apstiprinājušies».

Otro gadu pēc kārtas Latvijas miljonāru Top 100 iekļuvušo uzņēmēju kopējā biznesa vērtība turpina samazināties, liecina žurnālistu Lato Lapsas un Kristīnes Bormanes, žurnāla Kapitāls, korporatīvo finanšu kompānijas Laika stars un SIA Lursoft pētījums.

Valsts bagātāko cilvēku pirmajā desmitā ir notikušas ievērojamas pārmaiņas. «Topa pirmā desmitnieka īpašumu kopējā vērtība joprojām turpina pieaugt (1,74 miljardi eiro šogad pret 1,41 miljardu eiro pirms gada), taču tālākā Top 100 daļa šo pieaugumu līdzsvaro ar vērtības kritumu,» norādīja viens no topa veidotājiem žurnālists Lato Lapsa. Viņš piebilda, ka topā šogad konstatēts arī gandrīz visu turīgāko ģimeņu biznesa vērtības kritums. Vienlaikus kopumā topa dati tomēr liecina par vēl vienu stabilitātes gadu.

Kā norādīja Laika stara valdes priekšsēdētājs Vadims Jerošenko, šogad izvērtējums veikts, aplūkojot gandrīz 40 000 Latvijā strādājošu uzņēmēju ieguldījumus dažādu nozaru uzņēmumos. Ieguldījumu kopējā vērtība pārsniedz 2,83 miljardus eiro. «Šis skaitlis ir ievērojams, un tas apliecina, cik daudzi cilvēki ir ieguldījuši savus līdzekļus dažādos projektos - vai tā būtu nozīmīga Latvijas banka, vai pavisam neliela biznesa ideja.»

«Man rodas sajūta, ka mūsu valdībā strādā Lietuvas ministri. Lietuvā valdība strādā lietuviešu interesēs – tas skaidrs. Bet, ja arī Latvijas valdība strādā lietuviešu interesēs – tas ir absurds, ja ne klaja kaitniecība,» intervijā Latvijas Avīzei sacījis LPP/LC priekšsēdētājs, Rīgas domes vicemērs Ainārs Šlesers.

Uz jautājumu, kas būtu ārlietu ministrs, ja A. Šlesers kļūtu par premjeru, viņš atbildējis:

«Ja man būtu iespēja veidot kabinetu, tad, padarot ārlietas progresīvākas un dinamiskākas, es raudzītos pēc cilvēka, kam piemīt gan atbilstoša pieredze, gan sava veida šarms. Vēroju, cik ļoti pasaules uzmanību saista Hilarija Klintone, kura apbalvota ar šīm īpašībām. Es Latvijā kā tādu iespējamo ārlietu ministri redzu Karīnu Pētersoni – latvisku sievieti, kultūras cilvēku ar valodas zināšanām un spējām. Ministriju apvienošanā man šķiet loģiski veidot Izglītības un kultūras ministriju. Tur priekšgalā nepieciešams cilvēks, kurš ekonomiskāk un sistemātiskāk spēj paskatīties uz lietām. Spēcīgs kandidāts – bijušais premjers Andris Bērziņš. Viņš ir korists, bijis skolotājs un valdības galva.

Šo trešdien, 25. augustā, klajā nāks gandrīz septiņsimt lappuses biezā rokasgrāmata «Kā nozagt miljardu», par kuru tās sastādītāji pēcvārdā raksta: «Nozagt ievārījuma burku vai vistu – tas nav grūti. Bet nozagt Latvijas valstij kopumā vismaz miljardu – tas jau ir kaut kas».

Jau divarpus nedēļas portālā Rokasgramata.com publiskoti materiāli no tās autoru rīcībā nonākušajiem desmitiem tūkstošu dokumentu lappušu, kurās uzrādīti, iespējams, Aivara Lemberga, Līgas Lembergas un Anrija Lemberga banku kontu izraksti.

«Jau sākot darbu pie šī [dokumentu] blāķa caurskatīšanas, ātri vien nonācām pie secinājuma, ka ir jēga atsevišķi atlasīt, apkopot un analizēt tos dokumentus, kas viskrāšņāk parāda, kādā veidā aizvadītajos divdesmit gados mūsu valstij, tātad arī mums pašiem, mūsu radiem, draugiem un paziņām, kopā ir nozagts vismaz miljards latu, pēc tam ar cēlu žestu atmetot atpakaļ drupačas no nozagtā, ļaujot pakalpiņiem sevi paslavēt – «o, viņš gan zog, toties arī dalās ar citiem»,» teikts interneta vietnē Rokasgramata.com.

Baltic Screen pēc nepilnām divām nedēļām klajā laidīs biogrāfisku grāmatu par Rīgas vicemēru Aināru Šleseru, kuras nosaukums pagaidām netiek atklāts.

Savukārt no 30.augusta interneta vietnē www.skele.lv pirmajiem desmit tūkstošiem tās apmeklētāju būs iespējams bez maksas lejuplādēt grāmatu Kampējs, kas stāsta par Andri Šķēli

Baltic Screen pārstāvis Lato Lapsa norāda, ka visiem tiem, kas tic šī kunga labās Latvijas apsolījumiem, būs noderīgi palasīt Kampēju un atsaukt atmiņā visu to labo, ko A.Šķēles kungs jau spējis sagādāt pats sev. Grāmata Kampējs iznāca 2008.gadā, kad tā kļuva par Latvijas gada otro pirktāko grāmatu latviešu valodā un vispirktāko grāmatu oriģināldarbu vidū.

Jāatgādina, ka 25.augustā Baltic Screen klajā laida Aivara Lemberga dzīvei un darbiem veltīto rokasgrāmatu Kā nozagt miljardu. A.Lembergs iznākušo rokasgrāmatu nodēvējis par «dažādu apdrukātu papīru samešanu vienā blāķī».

Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Finanšu policijas pārvalde (FPP) izbeigusi kriminālprocesu, kas šā gada februārī tika sākts par Rīgas vicemēra Aināra Šlesera dārgā rokas pulksteņa nedeklarēšanu.

Kriminālprocess izbeigts, jo FPP nav konstatējis noziedzīga nodarījuma sastāvu.

«Nu, neko darīt,» rezumēja Lapsa, piebilstot: «Tātad šai valstī mierīgi var neuzrādīt dārgus pirkumus un droši zināt - ja neviens neuzķers, tad viss kārtībā, bet, ja kāds arī pamanīs, tāpat nekas slikts nenotiks.»

DB jau iepriekš vēstīja, ka KNAB pabeidzis pārbaudi jautājumā par Šlesera pulksteņa iegādi un konstatējis, ka politiķis vairāk nekā 50 minimālās mēnešalgas vērtā pulksteņa iegādes darījumu tiešām nav deklarējis.

Viņš 2007.gada amatpersonas deklarācijā šo darījumu nav norādījis, lai gan pulksteņa cena pārsniegusi likumā noteikto slieksni - 20 valdības noteiktās minimālās mēnešalgas. Saskaņā ar likumu šādi darījumi valsts amatpersonām ir jāatspoguļo deklarācijā, norādot darījumu un tā puses.

Finanšu policijas pārvaldē (FPP) sākts kriminālprocess saistībā ar Rīgas vicemēra Aināra Šlesera (LPP/LC) rokas pulksteņa pirkuma nenorādīšanu valsts amatpersonas deklarācijā, ziņo BNS.

Par to FPP atbildes vēstulē informējusi žurnālistu Lato Lapsu, kurš iepriekš lūdza viest skaidrību ap vicemēra pulksteni, aģentūrai apliecinājis L. Lapsa.

Finanšu policijas pārvalde iepriekš informēja par materiālu izvērtēšanas procesa pabeigšanu saistībā ar šo lietu, taču neatklāja, vai ir pieņemts lēmums par kriminālprocesa sākšanu vai atteikšanos sākt kriminālprocesu par nepatiesu ziņu sniegšanu amatpersonas deklarācijā.

Pērnā gada nogalē FPP saņēma informāciju no Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) ar lūgumu FPP savas kompetences ietvaros izvērtēt informāciju par iespējamo A. Šlesera prettiesisko rīcību.

KNAB gan savas kompetences ietvaros pārbaudē nav konstatējis pārkāpumus saistībā ar A. Šlesera rokas pulksteņa pirkuma nenorādīšanu valsts amatpersonas deklarācijā, tomēr šīs lietas materiāli tika nosūtīti izvērtēšanai Valsts ieņēmumu dienestam.

Ceturtdien, 19. oktobrī, nācis klajā žurnāls Miljonārs.100 Latvijas lielākie pelnītāji (autori: Lato Lapsa, Kristīne Bormane, pietiek.com, speciāli DB). Nu jau vairāk nekā desmit gadus neiztrūkstoši miljonāru saraksta galvgalī ir abi ABLV bankas īpašnieki - šā gada Latvijas 100 bagātāko saraksta pirmajā vietā ierindots Oļegs Fiļs, bet otrajā - Ernests Bernis.

O. Fiļa bagātība tiek lēsta 315 miljonu eiro apmērā (kāpums par 5 miljoniem eiro, salīdzinot ar pagājušo gadu), savukārt, E. Berņa - 312 miljoni eiro (kāpums par 5 miljoniem eiro).

Miljonāru topu 19. oktobrī abonenti saņem bez maksas, no 23. oktobra tas būs nopērkams lielākajās tirdzniecības vietās.

Neiztrūkstoši ABLV bankas īpašniekiem sarakstā seko trešais baņķieris, kuram pieder būtiska pakete citā «nerezidentu bankā». Topa trešajā vietā atrodas Leonids Esterkins, kura bagātības apmērs ir 226 miljoni eiro (kritums par 24 miljoniem eiro).

Nu jau otro gadu pēc kārtas ceturtais bagātākais cilvēks Latvijā ir komunikāciju tehnoloģiju uzņēmuma Mikrotīkls līdzīpašnieks Arnis Riekstiņš (162 miljoni eiro, kāpums par 12 miljoniem eiro). Neiztrūkstoši miljonāru pirmajā piecniekā ir otrs Rietumu bankas līdzīpašnieks Arkādijs Suharenko (116 miljoni eiro, kritums par 12 miljoniem eiro).

Nākamās nedēļas beigās klajā nāks grāmata par uzņēmēju un politiķi Aināru Šleseru.

Grāmata parādīšot to A.Šleseru, kuru viņš pats līdz šim mēģinājis rūpīgi slēpt, – no biogrāfijas asiņainākajām lappusēm līdz melnākajām biznesa aizkulisēm, norāda autori

«Atšķirībā no rokasgrāmatas Kā nozagt miljardu šī pilnīgi noteikti ir priekšvēlēšanu grāmata. Šī grāmata tika rakstīta tieši tāpēc, lai tiktu izdota pirms Saeimas vēlēšanām un lai visi Latvijas pilsoņi, kuri to vēlas, pirms savas izvēles izdarīšanas varētu uzzināt iespējami pilnu patiesību par cilvēku, kurš publiski tiek izziņots kā labākais mūsu valsts valdības vadītāja posteņa kandidāts,» atzīst grāmatas autori Lato Lapsa un Irēna Saatčiane.

Trešdien, 8.septembrī tiks prezentēta grāmata par pazīstamo uzņēmēju un politiķi Aināru Šleseru, kuras nosaukums ir Šofera dēls minhauzens.

Grāmata esot stāsts «par puiku, kurš nolēma būt pilnīgi citādāks nekā viņa tēvs šoferis. Puika nebija ne briesmīgi gudrs, ne apdāvināts, bet no savas dzimtas vīriešu dzimuma pārstāvjiem acīmredzami bija mantojis galvenokārt muldēšanas un šeptēšanās talantus. Citā zemē viņš būtu kļuvis par kuslu Minhauzena parodiju un kā tāda arī vadītu savu dzīvi, taču puikam paveicās – viņš piedzima un auga zemē, kur tieši šie talanti izrādījās pieprasīti. Vēl uzaudzējis prāvu nekaunības slānīti, apveltīts ar neikdienišķu enerģiju, mūsu varonis kļuva par to Aināru Šleseru, kādu mēs pazīstam šodien,» norāda autori.

«Nav jēgas pacelt nodokļus, ja tos nemaksā,» tā pēc ikmēneša sarunas ar uzņēmējiem atzina Rīgas domes priekšsēdētāja vietnieks Ainārs Šlesers, uzsverot, ka šī gada laikā uzņēmējiem būtu nepieciešams samazināt PVN vismaz līdz 10%, ja pat ne līdz 5%.

Pagaidām gan tās ir tikai vicemēra ieceres, kuras šobrīd reāli netiek īstenotas, jo LPP/LC šobrīd nav plāna par likumu grozījumu ierosināšanu Saeimā. Tajā pat laikā jāuzsver, ka brīdī, kad nodokļi tika paaugstināti, vicemērs darbojās Ministru kabinetā.

Kā atzīst A.Šlesers, valsts dara visu, lai attīstītu ēnu ekonomiku. Vicemērs piebilda, ka augstie nodokļi īpaši negatīvi ietekmē ēdināšanas un tūrisma biznesu.

Pagaidām gan A. Šlesers ir tikai izteicis aicinājumu, bet reālu ideju valdībai vicemērs nav piedāvājis. Kā atzīst A.Šlesera preses sekretārs Ģirts Dripe, PVN samazināšana uzņēmumiem ir akūti nepieciešama, jo pašreiz pastāvošais nodokļu slogs, veicina uzņēmumu bankrotēšanu vai aiziešanu ēnu ekonomikā, pēc Ģ.Dripes vārdiem, tāda ir arī A.Šlesera dziļākā pārliecība.

Izdevniecība Dienas Bizness papildina savu žurnālu klāstu un šā gada 19. oktobrī laidīs klajā Latvijas bagātāko cilvēku TOP 100.

Papildus šim sarakstam, kas ērtības labad ir nosaukts par Miljonāru topu, lasītāji varēs iepazīties arī ar Latvijas lielākajiem pelnītājiem un dividenžu saņēmējiem, kā arī ar lielākos zaudējumus cietušo uzņēmēju simtnieku. Šos topus ekskluzīvi DB žurnālam pēc vairāku gadu gaitā pārbaudītas metodikas veidos Lato Lapsa un Kristīne Bormane sadarbībā ar Lursoft un korporatīvo finanšu ekspertiem Vadimu Jerošenko un Jāni Pinni.

Visbagātāko un vispelnošāko iedzīvotāju saraksts Latvijā tiek apkopots jau 21.reizi, taču tas kalpo ne tikai konkrēto cilvēku un ģimeņu turīguma līmeņa salīdzināšanai. Tas dod pārskatu arī par Latvijas biznesa vides un tautsaimniecības kopējo attīstības dinamiku, tādējādi ļaujot izdarīt vairākus interesantus un nozīmīgus secinājumus arī uz priekšdienām.