Ceturto gadu pēc kārtas Latvijas 100 bagātāko cilvēku saraksta pirmajās vietās ierindoti AS ABLV Bank īpašnieki Oļegs Fiļs un Ernests Bernis, liecina žurnālistu Lato Lapsas un Kristīnes Jančevskas, korporatīvo finanšu kompānijas Laika stars un SIA Lursoft pētījums.
Kā liecina saraksts, gada laikā Latvijas 100 visbagātāko cilvēku pirmā desmitnieka īpašumu vērtības kopsumma sasniegusi 1,41 miljardu eiro.
Topa veidotājs Lapsa norādīja, ka Latvijā nevar nosaukt galvenās trīs vai piecas nozares, uz kurām balstītos visa ekonomika. Jau miljonāru saraksta pirmajā desmitniekā ir atrodami ne tikai baņķieri, bet arī nekustamo īpašumu un būvniecības, meža nozares, informācijas tehnoloģiju un farmācijas pārstāvji. Savukārt Top 100 ir iekļuvuši visu nozaru pārstāvji.
Jaunais Top 100 jau tradicionāli tapis sadarbībā ar korporatīvo finanšu kompāniju Laika stars un Lursoft datu bāzēm. «Topa pirmā desmitnieka īpašumu kopējā vērtība arī pēdējā gada laikā ir turpinājusi pieaugt (1,36 miljardi eiro pirms gada), taču tālākā Top 100 daļa šo pieaugumu līdzsvaro ar nelielu vērtības kritumu,» norāda Laika stara vadītājs Vadims Jerošenko, kurš notikušās pārmaiņas skaidro, pirmkārt, ar ģeopolitiskās situācijas pārmaiņām arī uzņēmumu pirkšanas un pārdošanas darījumu jomā.
Ģeopolitiskās situācijas pārmaiņas deva savu artavu arī darījumu nozarē, kur potenciālajiem investoriem parādījās apetīte pēc lēti nopērkamiem objektiem, kas ir krīzes situācijā jau cietuši vai arī drīz sāks ciest zaudējumus un kuru saimnieki tāpēc izlems labāk pārdot to, kas vēl ir saglabājis vērtību. Šie apsvērumi ir ietekmējuši vērtēšanas metodiku, jo, tirgū esot lētiem piedāvājumiem, vidējais investors būs gatavs maksāt ne vairāk kā piecu gadu peļņu (EBITDA), kas turklāt 2014.gadā samazinājās.
«Tieši šo iemeslu dēļ mēs uzņēmumu vērtību vairāk nekā citus gadus saistījām ar pašu ieguldījumu, uzskatot: jā, uzņēmuma peļņa ir pasliktinājusies, iespējams, ir pat ciesti zaudējumi, tomēr šī situācija, līdzīgi kā citas krīzes mūsu un pasaules vēsturē, ir pārejoša. Būtu nekorekti uzskatīt, ka uzņēmumiem nepiemīt vērtība tāpēc, ka tie vairs negūst peļņu vai arī peļņa ir būtiski samazinājusies. Tieši šādu uzņēmumu finanšu spēku raksturo tas, cik tajos ir ieguldījuši īpašnieki un cik ilgs laiks ir dots pelnītspējīgas darbības atjaunošanai,» saka Jerošenko.
Izvēle lielai daļai uzņēmumu vērtību nesaistīt ar ieņēmumiem, bet gan ar pašu kapitālu, ir piesardzīgais pieņēmums, kas radījis Top 100 vērtības samazinājumu. Tiesa, šis samazinājums ir uz papīra, un, atjaunojot ieņēmumu, kā arī peļņas plūsmu, uzņēmumi atkal atjaunos savas iepriekšējās vērtības pozīcijas topā, stāsta Laika stara vadītājs.
«Ģeopolitiskās situācijas pārmaiņas prognozēt nevēlas neviens, un tas ir arī ļoti grūti izdarāms. Skatoties uz nākamo gadu, mums gribas ticēt, ka uzņēmumi, iesniedzot 2015.gada pārskatus, varēs apliecināt, ka ir atrasti risinājumi ne tikai ieņēmumu rādītāju atjaunošanai, bet arī pārliecinošam vērtības solim augšup,» saka Jerošenko.
Lursoft IT valdes locekle Daiga Kiopa akcentē to, ka veiksminieki joprojām atrodami visdažādākajās tautsaimniecības nozarēs. «Aizvadītais gads sekmīgs bijis ne tikai banku sektorā strādājošajiem, bet arī citu darbības sfēru pārstāvjiem. Piemēram, tradicionāli topā atrodami ar farmācijas, būvniecības, tirdzniecības, nekustamā īpašuma u.c. biznesa jomām saistītu personu vārdi,» saka Kiopa.
Savukārt Top 100 veidotāji Lato Lapsa un Kristīne Jančevska norāda, ka kopumā tomēr visi dati liecina par aizvadītu izcilas stabilitātes gadu - galu galā sen nav bijis tik neliels Top 100 jaunpienācēju un attiecīgi arī sarakstu pametušo īpatsvars. Savukārt pāris papildsadaļās (savādo miljonāru un turīgāko ģimeņu sarakstā) pārmaiņu personālijās vispār nav.
Pilns jaunais Latvijas miljonāru Top 100, desmit turīgāko ģimeņu un divdesmit savādo miljonāru, kā arī Top 100 veterānu saraksts un detalizēts saraksta veidošanas metodikas apraksts atrodams biznesa žurnāla Kapitāls decembra numurā līdz ar tiem miljonāriem, kas palikuši uzreiz aiz pirmā simtnieka.
Latvijas bagātāko cilvēku TOP 10 skatiet raksta galerijā!
#1/10
1. ABLV Bank īpašnieks OĻEGS FIĻS
O.Fiļa bagātība gada laikā augusi par 15 miljoniem eiro, sasniedzot 314 miljonus eiro.
#2/10
2. ABLV Bank īpašnieks ERNESTS BERNIS
E.Berņa bagātība gada laikā augusi par 15 miljoniem eiro, sasniedzot 310 miljonus eiro.
#3/10
3. AS Rietumu banka lielākais īpašnieks LEONĪDS ESTERKINS
L.Esterkina īpašumu kopvērtība gada laikā augusi par 10 miljoniem eiro, sasniedzot 266 miljonus eiro.
#4/10
4. Otrs lielākais Rietumu bankas līdzīpašnieks ARKĀDIJS SUHARENKO
A.Suharenko īpašumu vērtība gada laikā augusi par pieciem miljoniem eiro, sasniedzot 136 miljonus eiro.
#5/10
5. Kompānijas Mikrotīkls līdzīpašnieks ARNIS RIEKSTIŅŠ
A.Riekstiņa īpašumu vērtība gada laikā palielinājusies par pieciem miljoniem eiro, sasniedzot 85 miljonus eiro.
#6/10
6. Bergu dzimtas nekustamo īpašumu apsaimniekotājs JUSTS NIKOLAJS KARLSONS
Pakāpjoties par vienu vietu topā, viņa īpašumu vērtība augusi par 13 miljoniem eiro, sasniedzot 77 miljonus eiro.
#7/10
7. Azartspēļu uzņēmuma Alfor līdzīpašnieks JĀNIS ZUZĀNS
Pakāpjoties uz augšu no 10.vietas pērn, J.Zuzāna īpašumu vērtība augusi par astoņiem miljoniem eiro, sasniedzot 65 miljonus eiro.
#8/10
8. MĀRCIS MARTINSONS
Par miljonāra godu 22 gadus vecais Mārcis Martinsons var pateikties savam tēvam, kriminālu nepatikšanu vajātajam būvniecības uzņēmējam Mārim Martinsonam, kurš savu biznesu pārrakstījis uz dēla vārda. Martinsonu ģimenes uzņēmumam MM investīcijas tieši un pastarpināti pieder kapitāldaļas vairākos būvniecības uzņēmumos, piemēram, Moduls Rīga un Velve. Mārča Martinsona īpašumu vērtība augusi par 30 miljoniem eiro, sasniedzot 61 miljonu eiro.
#9/10
9. Meža nozares kompānijas AKZ īpašnieks ULDIS ASARS
Pakāpjoties no 11.vietas pērn, Asara īpašumu vērtība samazinājusies par diviem miljoniem eiro līdz 48 miljoniem eiro.
#10/10
10. Olainfarm lielākais akcionārs VALĒRIJS MALIGINS
no sestās vietas pērn V.Maligins ir nokritis uz 10.vietu. Viņa īpašumu vērtība samazinājusies par 23 miljoniem eiro līdz 45 miljoniem eiro. Lai gan Olainfarm sasniedzis apgrozījuma rekordu (93,7 miljoni eiro) un guvis arī 12,2 miljonu eiro konsolidēto peļņu, tomēr visu uzņēmuma peļņu paredzēts ieguldīt attīstībā, un Maligins šogad ir izticis bez dividendēm.
