Ministru prezidenta Māra Kučinska (ZZS) vadītā valdība bija pirmā, kas strādāja kā vienota komanda, pirmdien Ministru kabineta sēdē pauda tieslietu ministrs Dzintars Rasnačs (VL-TB/LNNK).

Otrdien apritēs Kučinska vadītās valdības 1000 dienas, tāpēc pirmdien ministri atskaitījās par būtiskākajiem paveiktajiem darbiem.

Rasnačs stāstīja, ka šī bijusi piektā valdība, kurā viņš darbojies, tomēr šī bijusi pirmā, kurā viņš juties kā vienotā komandā. Ministrs pateicās Kučinskim, kurš, viņaprāt, spējis valdību vienot kopīgam darbam.

Atskatoties uz paveikto, Rasnačs atzina, ka viņš un daļa citu ministru reformas savās jomās sākuši iepriekšējās Ministru prezidentes Laimdotas Straujumas (V) laikā, tāpēc arī Rasnačs informēja par paveikto kopš 2014.gada.

Tieslietu ministrs pateicās valdībai par atbalstu maksātnespējas jomas sakārtošanā, norādot, ka šobrīd valsts pilnībā pārņēmusi kontroli pār šo jomu un 158 administratori tajā vairs nestrādā. Rasnačs arī izcēla sadarbību ar Valsts policijas Galvenās Kriminālpolicijas pārvaldes Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvaldi, kuras rezultātā «likvidētas tās sekas, kas bija radušās vairāk nekā pirms četriem gadiem».

Visticamāk, nākamās nedēļas Saeimas plenārsēdē tieslietu ministram Dzintaram Rasnačam būs jāiztur uzticības balsojums – eksāmens – saistībā ar maksātnespējas jomā notiekošo, kas gan esot stipri ielaista kaite

DB aptaujāto uzņēmēju un maksātnespējas pārzinātāju viedokļi par tieslietu ministra amatā ilgdzīvotāja Dzintara Rasnača «atbildības līmeni» atšķiras. Pirmo reizi Dz. Rasnačs par tieslietu ministru kļuva 1995. gada decembrī Andra Šķēles valdībā un, neraugoties uz pārmaiņām Ministru kabineta sastāvā, šo amatu saglabāja arī otrajā Andra Šķēles valdībā un arī sava tā brīža partijas biedra Gundara Krasta vadītajās valdībās. Savukārt pašlaik Dz. Rasnačs tieslietu ministra amatu ieņem kopš 2014. gada novembra, kad tika apstiprināta Laimdotas Straujumas 2. vadītā valdība, un arī pēc tam, kad valdības vadītāja amatā nāca Māris Kučinskis, šo amatu saglabāja. Tieši iespaidīgi ilgā Dz. Rasnača atrašanās tieslietu ministra amatā neļauj visu «nofutbolēt» uz priekšteču kļūdām vai «sarežģīto situāciju», un vēl jo vairāk, ja tie ir bijuši no tā paša politiskā spēka, kurā ir Dz. Rasnačs. Protams, ir viens «bet» – labi iestrādātu sistēmu nav iespējams uzreiz mainīt – salauzt, «taču» ir jautājums, vai izmantotie instrumenti bija pareizākie.Tieslietu ministram Dz. Rasnačam būs jāiztur eksāmens ne tikai attiecībā uz pārmetumiem no politisko opozicionāru – konkurentu – nometnes Saeimā publiski, bet arī no valdību veidojošo partiju frakciju deputātiem ārpus kamerām. To, ka ir neatbildēti jautājumi par maksātnespējas jomā notiekošo – paveikto vai nepaveikto –, liecina arī Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisijas sēdes rezultāts. Atbildīgās komisijas deputāti nolēma rakstīt oficiālu vēstuli – pieprasījumu premjeram, jo «saņēmuši atrakstīšanos, nevis atbildes pēc būtības».

«Piecas dienas pēc manas pret Rasnaču vērstās runas es tiku arestēts. Nevis demisionēja Rasnačs, bet apcietināja Kaimiņu,» sarunā ar DB rezumē Latvijas Republikas Saeimas deputāts Artuss Kaimiņš

Jūs aizturēja Saeimas sēdes sākumā. Kas bija tas, ko jūs nepateicāt?

Vispirms es izstāstīšu, ko es pateicu. Iepriekšējā Saeimas sēdē pirms manas aizturēšanas es uzkāpu tribīnē. Galvenā lieta man bija pateikt, ka tie, kas balsos «pret» Rasnača demisiju, atturēsies vai izraus savas kartes no balsošanas mašīnas, tie atbalsta maksātnespējas administratoru mafiju Latvijā. Tas bija ar piemēriem, kāpēc tas tā ir. Tad pēkšņi tajā Saeimas sēdē tika izsludināts pārtraukums līdz nākamās nedēļas trešdienai.

Varbūt tomēr atgādiniet, ko minējāt savā slavenajā runā?

Es pateicu zināmo faktu, ka tieslietu ministrs Rasnačs Facebook mierīgi lielās ar debiju supošanā tās dienas vakarā, kad tika nošauts Mārtiņš Bunkus, un neuzņemas nekādu - ne morālo, ne politisko atbildību. Neveic savus ministra pienākumus. Uzskata, ka viss ir labi. Šo runu jūs varat paskatīties manā Fb laika joslā 14.jūnijā, ja interesē. Taču es pieprasīju vēl vienu demisiju, kas ir, manuprāt, absolūti nepieciešama. Ašeradena kungam. Trīs mēnešus iepriekš, kad es 8.martā uzkāpu tribīnē, toreiz es teicu: Ašeradena kungs, es nebalsošu par jūsu demisiju, jo jūs no šīs tribīnes solījāt, ka OIK ir negodīgs nodoklis, kurš nedrīkst būt, un ka jūs atbildēsiet pēc lietas būtības, un ka šī lieta Latvijā tiks izbeigta. Šis slēptais OIK nodoklis. Ašeradena kungam bija trīs mēneši. Ir rakstīti kopā, ja es nemaldos, 19 pieprasījumi. Bet Saeimas pieprasījumu komisijā tie visi ir noraidīti. Ašeradena kungam nav bijis jāatbild uz šiem jautājumiem. Tā vietā Ašeradena kungs sasauca darba grupu ar 35 cilvēkiem par valsts naudu. Noīrēja ārpakalpojumu par valsts naudu, nedomāju, ka tas bija lētākais. Kas tā bija par firmu? Ernst&Young, man liekas. Tātad 35 cilvēki un Ernst&Young ies un pārbaudīs spēkstacijas. Rezultātā nupat Ašeradens iznāca un pateica: esam secinājuši, ka ar OIK neko nevar izdarīt, to nevar izbeigt, bet, redziet, mēs darba grupā esam baigi strādājuši. Nu mēs redzam arī, kā tika izvēlēts VID ģenerāldirektora amata kandidāts Skujiņš, kur vesela darba grupa, vesela komisija sēdēja. Arī ne par mazu valsts naudu. Bet Aldis Gobzems vienkārši piecpadsmit minūtes pasēdēja internetā. Un saraka visas šīs te shēmas, no kurienes nāk Skujiņš, Martinsona kungs un viss pārējais šajā sakarā.

Maksātnespējas administrācijas (MNA) direktora amatam izraudzīta Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) direktores vietniece Inese Šteina, žurnālistiem pēc koalīcijas padomes sēdes apliecināja tieslietu ministrs Dzintars Rasnačs (VL-TB/LNNK).

Ministrs informēja, ka konkursam bija pieteikušies seši kandidāti un komisija par atbilstošāku atzina vienu - Šteinu.

Kā aģentūrai LETA papildināja ministra preses sekretārs Andris Vitenburgs, Rasnačs uzskata, ka Šteinas līdzšinējā ilggadīgā pieredze valsts pārvaldē, tostarp stratēģiskajā vadībā un pārmaiņu vadībā, ļaus viņai sekmīgi organizēt savu un MNA darbu. Ministrs uzskata, ka Šteina savā darbībā būs vērsta uz reformām un spēs profesionāli vadīt maksātnespējas procesu uzraugošo institūciju, lai nodrošinātu MNA kompetencē esošo uzdevumu izpildi.

Savukārt Tieslietu ministrijas valsts sekretārs, Pretendentu vērtēšanas komisijas priekšsēdētājs Raivis Kronbergs norāda, ka Šteinai ir vairāk nekā desmit gadu pieredze valsts pārvaldē, tostarp projektu vadībā un citu iestāžu īstenoto projektu uzraudzībā un kontrolē, kas liecina par labām vadības kompetencēm, lai sekmīgi organizētu starpinstitūciju sadarbību maksātnespējas jomā.

Tieslietu ministrs atbild par tiesiskumu valstī, Kučinska kungs, šajā mafijas valstī! Jūs taču neapgalvosiet, ka visi, kas runā par organizēto noziedzību Latvijā, ir sazvērējušies pret Māri Kučinski, Danu Reiznieci-Ozolu un Dzintaru Rasnaču. Kura organizētās noziedzības nozare pašlaik ir nonākusi preses krustugunīs? Pareizi, maksātnespējas administrācija. Kurš ministrs ir atbildīgs par maksātnespējas administratoru mafijas izdarībām? Tieslietu ministrs Dzintars Rasnačs.

Taču jūs tā vietā, lai atbrīvotu Rasnaču no darba, pirms Saeimas balsojuma par viņa demisiju atklāti draudat presei ar «drošības iestāžu uzmanību». Par ko? Ar tādām karikatūrām ir pilna Rietumu prese! To sauc par izpausmes un vārda brīvību, ja jums tas nav skaidrs. Brīvajā pasaulē cilvēki rīko demonstrācijas, lai aizstāvētu pašu asāko karikatūru autorus, kad kāds draud izrēķināties ar viņiem. Jūs piedraudat, lai mēs neizsakāmies, nezīmējam. Mēs nedrīkstam apspriest Rasnaču un Reiznieces kundzi? Ko vēl mēs nedrīkstam?

Ja jūs tiešām gribētu, lai lieta tiek izmeklēta, jūs taču neizpaustu operatīvo informāciju televīzijas tiešraidē!

Manā rīcībā ir neapgāžami fakti, ka faktiski šo maksātnespējas procesu vadīja nelaiķis Mārtiņš Bunkus ar saviem darbiniekiem, kārtoja grāmatvedību, kreditorus pataisot par 150 tūkstošiem eiro nabagākus, kā arī plānoja vēl tikpat nabagākus pataisīt.

Maksātnespējas administrācijas (MNA) vadītājs Ervīns Ābele iesniedzis atlūgumu, liecina aģentūras LETA rīcībā esošā informācija.

Tieslietu ministra Dzintara Rasnača (VL-TB/LNNK) preses sekretārs Andris Vitenburgs aģentūrai LETA apliecināja, ka ministrs ir piekritis MNA direktora lūgumam izbeigt civildienesta attiecības. Šodien Rasnačs ir saņēmis MNA direktora iesniegumu par valsts civildienesta attiecību izbeigšanu.

Pamatojoties uz savstarpēju vienošanos, ministrs ir piekritis izbeigt civildienesta attiecības. Pēdējā darbdiena Ābelem būs 31.marts.

Pašu Ābeli aģentūrai LETA gan neizdevās sazvanīt.

Kā ziņots, tieslietu ministrs iepriekš bija pieprasījis veikt atkārtotu novērtēšanu Ābelem. Rasnačs paskaidroja, ka MNA vadītāja novērtējums šoreiz ir bijis sliktāks nekā iepriekšējā novērtēšanas reizē, tomēr Rasnačs nenorādīja, kāds bija Ābeles vērtējums. Ministrs uzskata, ka novērtējums nav bijis pilnīgs, tas bijis formāls un komisija neiedziļinājās būtiskos jautājumos, līdz ar to Rasnačs nolēmis mainīt komisijas sastāvu un pieprasīs atkārtotu Ābeles novērtējumu.

Tieslietu ministrs Dzintars Rasnačs otrdien pirms valdības sēdes atvainojies par to, ka izmantojis ministrijas mikroautobusu, lai varētu pārvietot savu skapi.

«Atvainojos visiem, kam ar savu rīcību esmu nodarījis kaitējumu vai varēju būt nodarījis kaitējumu. Esmu izdarījis profesionālās ētikas pārkāpumu,» norāda Dz. Rasnačs.

Viņš gan paskaidroja, ka likums Par valsts un pašvaldību finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanu pieļauj šādu rīcību ārkārtas situācijās. Skapja transportēšana prasījusi 40 minūtes un notikusi pusdienas pārtraukumā. Tāpat viņš piebilda, ka ir samaksājis 20 eiro par degvielu, bet nekādu dokumentāciju no vadītāja nav paprasījis.

Jāatgādina, ka vakar izskanēja informācija, ka tieslietu ministrs Dz. Rasnačs 30. marta pusdienas pārtraukumā nepilnu stundu izmantojis ministrijas transportu, lai pārvestu savu skapi no Āgenskalna līdz Rīgas centram. Tas moticis steidzamības kārtā, skaidroja ministra pārstāvis Andris Vitenburgs.

Politiskās ētikas slieksnis tagad ir no gumijas, bet atbildība sabiedrības priekšā ieslēdzas tikai pēc «sasmērēšanās» publiskas izgaismošanas

Dzintars Rasnačs vada ministriju, kuru par tiesisko kišmišu, mēlēm nepagurstot, lamā kā pašu mājās, tā aiz tās robežām, jo paralēli citām nebūšanām tieslietu dūksnājam cauri nevar un negrib rāpties ārvalstu investori, liekot investīciju apjomam ievērojami sarukt, kā iepriekš jau vēstījis DB.

Tieslietu ministra skapja transportēšanas gadījums ar ministrijas mikroautobusu, ietaupot nelielu daudzumu Rasnača privāto līdzekļu, viņa krāšņo biogrāfiju papildinājis ar vēl vienu spilgtu epizodi. Rasnača mikroautobusa vadītājam pasniegtie 20 eiro ilustrē, kā tiesiskuma lāktura nesēja izpratnē kārtojamas lietas valsts pārvaldē. Tomēr sekas šim ļoti būtiskā posteņa valsts amatpersonas izgājienam pagaidām ir saudzējoši maigos toņos krāsotas, jo zem ministra personas apakšā tiek turēts mīksts ķisens.

Trešdienas, 13. jūnija LTV1 raidījumā Tieša runa tieslietu ministrs Dzintars Rasnačs (VL-TB/LNNK) apsūdzēja zvērinātu advokātu Aldi Gobzemu (KPV LV) apmaksātas kampaņas pasūtīšanā medijos Dienas Bizness un RīgaTV 24.

Rasnačs sacīja, ka Gobzems pretojas maksātnespējas nozares sakārtošanai, pasūtot apmaksātas kampaņas. «118 maksātnespējas administratoru ir zaudējuši darbu, un tas turpināsies. Jūs esat tas, kas tam aktīvi pretojas – ar apmaksātām kampaņām Dienas Biznesā un RīgaTV 24. Nezinu, kāpēc jūs te šodien atrodaties. Acīmredzot, lai sabiedrība redzētu, kas aiz jums stāv - Māris Sprūds. Pēc tam, kad viņu izlaida no apcietinājuma, sākās jūsu aktivitātes. Mēs atklāsim, cik daudz finansējuma ir ziedots jūsu šiem pasākumiem, un jūs atbildēsiet likuma priekšā,» raidījumā solīja Rasnačs.

«RīgaTV 24 ir dzīvā satura televīzija, kur viedokļi lielākoties tiek atspoguļoti tiešraidē, un tie netiek cenzēti. Tas, ka šie viedokļi var būt kādam nepatīkami vai netīkami, ir pašsaprotami, jo gan politikā, gan sabiedrībā domas, idejas un uzskati dalās. Mūsu mērķis ir demonstrēt pēc iespējas vairāk skatupunktu. Apvainot televīziju tāpēc, ka tiek atspoguļots tieslietu ministram nepatīkams viedoklis, no viņa puses ir augstprātība. Ja ministrs vēlas, lai RīgaTV 24 izskanētu arī viņa pārstāvēti viedokļi, laipni aicinu viņu atsaukties uz kādu no mūsu vairākkārtējiem ielūgumiem, kurus līdz šim viņš ir noraidījis,» komentē kanāla direktors Klāvs Kalniņš.

Šodien valdības sēdē skatot jautājumu par nacionālā interešu objekta statusa noteikšanu patvēruma meklētāju centram Muceniekos, starp ministriem raisījās domu apmaiņa par patvēruma meklētāju centra atrašanās vietu.

Diskusiju sāka Mucenieku iedzīvotāji, kuri uzsvēra, ka nevēlas savā ciematā cietuma tipa būvi, kas pasliktinās drošības situāciju un Mucenieku iedzīvotāju dzīves apstākļus. Atsaucoties uz iedzīvotāju vēstuli, Ministru prezidents Māris Kučinskis (ZZS) vaicāja, vai tiešām bija nopietni domāts, piedāvājot patvēruma meklētāju centru izvietot Rīgā, Tallinas ielā vai Aspazijas bulvārī. Uz to iedzīvotāji atbildēja apstiprinoši, norādot, ka šie objekti arī esot Iekšlietu ministrijas īpašumā.

Diskusijas laikā izskanēja tieslietu ministra Dzintara Rasnača (VL-TB/LNNK) ierosinājums patvēruma meklētājus izvietot bijušajā Šķirotavas ieslodzījuma vietā.

Maksātnespējas kontroles dienests (MKD) cer palielināt maksātnespējas jomas caurspīdīgumu un atvieglot maksātnespējas procesu uzraudzību, izmantojot jauno Elektronisko maksātnespējas uzskaites sistēmu (EMUS), 2.jūlijā preses konferencē skaidroja Tiesu administrācijas vecākā referente Ieva Zepa.

Viņa norādīja, ka EMUS darbība tika uzsākta 1.jūlijā un tajā lietotāji var iegūt informāciju par maksātnespējas administratoriem, to profesionālo pieredzi, konstatētajiem pārkāpumiem, kā arī viņu darbības rādītājiem. Viņa skaidroja, ka sistēma vēl aizvien tiek izstrādāta un laika gaitā tai tiks pievienotas jaunas funkcionalitātes, piemēram, no nākamā gada 1.janvāra EMUS nodrošinās maksātnespējas administratoru un tiesiskās aizsardzības procesu uzraugošo personu darba vidi.

Savukārt MKD vadītāja pienākumu izpildītāja Baiba Banga medijiem norādīja, ka vēl aizvien turpinās izmeklēšana saistībā ar jūnijā sākumā konstatēto iespējamo iejaukšanos maksātnespējas administratoru rindā. Viņa gan norādīja, ka visticamākais, ka nav notikusi ļaunprātīga iejaukšanās.

Saeimas vairākums 14. jūnijā vienojās atlikt lemšanu par tieslietu ministra Dzintara Rasnača (VL-TB/LNNK) demisiju. Deputāti pie jautājuma par tieslietu ministra demisiju plāno atgriezties 20. jūnijā, ziņo aģentūra LETA.

Diskusijas vidū par opozīcijas izteiktajiem demisijas pieprasījumiem pārtrauca parlamenta sēdi, jo vairāki deputāti piedalījās padomju represiju upuru piemiņas pasākumā pie Brīvības pieminekļa. Parlamenta sēde tika pārtraukta, kad deputāti ilgāk nekā stundu bija diskutējuši par pirmo no diviem opozīcijas ierosinātajiem Dz. Rasnača demisijas pieprasījumiem, bet lēmums vēl nebija pieņemts.

Dz. Rasnačs noraida sev adersētos pārmetumus par maksātnespējas nozari un tajā valdošajām nelikumībām. Tieslietu ministrs pauž, ka neviens viņu nenovērsīs no «pareizā ceļa» par reformu īstenošanu maksātnespējas nozarē. Dz. Rasnačs norādīja, ka demisijas iesniedzēji esot izvēlējušies atceres dienu, kad skatīt šo jautājumu. Tāpēc ministrs solīja, ka izvairīsies no izprovocētiem emocionāliem uzplaiksnījumiem un savu pozīciju paudīs pragmatiski.

Latvieši pelna ar to, ka iznīcina paši sevi. Maksātnespējas administrācija – latviešu «nacionālā nozare», pēdējais, kas «mums vēl palicis». Varbūt pārspīlēti, tomēr šie nereti apkārt dzirdētie teicieni parāda tendenci, kas ir attīstījusies pēdējos divdesmit gados.

Gribēju likt virsrakstu «Nacionālā maksātnespējas apvienība». Taču tas būtu negodīgi pret Nacionālo apvienību. Maksātnespējas mafijas zirneklis ir caurvijis visas partijas. Nacionālajai apvienībai ir Sprūds, Lūsis, Gaidis Bērziņš, Parādnieks un Rasnačs. Vienotībai bija Bunkus, Vonsovičs un Rasa. Maksātnespējas mafijai ir atbalsta punkti visās partijās – arī Saskaņā, ZZS un pat jaunajos veidojumos, kas izliekas tīri.

Tāpēc nebruksim virsū Nacionālajai apvienībai. Tai tāpat ir grūti. Nacionālajā apvienībā ir daudz gaišu, parastu cilvēku, kas partijā ir idejas dēļ, kuri mīl Latviju, vēl tai labu un nav blēži. Nacionālā apvienība tiešām varēja kļūt par nacionālo partiju, kas apvieno visu Latvijas tautu, ar tādiem līderiem kā Ilmārs Latkovskis un Baiba Broka. Taču Nacionālā apvienība ieslodzīja pati sevi un atteicās no nacionālās idejas. Un, jo mazāk Nacionālajā apvienībā palika nacionālo ideju, jo lielāku vietu tajā ieņēma maksātnespējas administratoru mafija, jo agresīvākas kļuva runas pret «svešajiem».

13.Saeimas vēlēšanās visvairāk plusu ir saņēmis Vjačeslavs Dombrovskis (S) un Artuss Kaimiņš (KPV), bet svītrojumu - tieslietu ministrs Dzintars Rasnačs (VL-TB/LNNK), Rīgas domes deputāte Juta Strīķe un Andris Kivičs (KPV LV), liecina Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) provizoriskie vēlēšanu rezultāti.

Līdz šim apkopotā informācija, kas vēl var mainīties, liecina, ka no partijas «Saskaņa» visvairāk jeb gandrīz 34 000 plusu saņēmis Dombrovkis, kuram ir arī vairāk nekā 1300 svītrojumi. Savukārt «Saskaņas» sarakstos visvairāk svītrojumu - ap 2500 saņēmis Jānis Urbanovičs. Daudz vairāk - ap 19 000 bijis Urbanovičam. Kā arī vairāk nekā 5300 svītrojumu saņēmis Rasnačs, kurš gan saņēmis arī ap 3300 plusus.

No «KPV LV» visvairāk plusu ir Kaimiņam - ap 21 000, bet viņš saņēmis arī ap 1200 svītrojumus. Kivičs no «KPV LV» sarakstiem svītrots ap 4000 reižu. Tāpat viņš saņēma ap 5000 plusu.

No nacionālās apvienības «Visu Latvijai!»-«Tēvzemei un brīvībai»/LNNK visvairāk plusu - ap 14 500 - ir Raivim Dzintaram. ievilkto plusu.

Valsts ieņēmumu dienesta lēmumi Vācijas investoram liek meklēt atbildes Eiropas Savienības tiesā. Līdz brīdim, kad izdosies pierādīt, ka Latvijas atbildīgās institūcijas ir pārpratušas Eiropas direktīvu noteikumus noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas ierobežošanai, var paiet aptuveni pieci gadi.

Ja Latvija pati nemainīs pieeju, ļoti iespējams, ka šajā laikā daudzi ārvalstu investori Latviju būs pametuši, Dienas Biznesam pauž Zvērinātu advokātu biroja Rödl & Partner Legal advokāti dr. Lauris Rasnačs un vadošais partneris Jens Kristians Pastille.

ZAB Rödl & Partner Legal advokātu secinājumi izriet no lietas ar salīdzinoši nelielu sodu grāmatvedības uzņēmumam, ko Valsts ieņēmu dienests (VID) piemērojis, jo saskatījis pārkāpumus grāmatvežu rīcībā. Sākot šķetināt lietas apstākļu un argumentu kamolīti, no šķietami maznozīmīgas situācijas advokāti nonāk līdz visai fatālām prognozēm Latvijas biznesam tuvāko piecu gadu laikā un šos secinājumus apstiprina ar savu klientu rīcību jau šodien. Īsāk – miljoni investīciju pamet Latviju tieši tagad, “pateicoties” nepilnībām likumos, pārprastām Eiropas direktīvu prasībām, FATF rekomendācijām un plašai ierēdņu rīcības brīvībai, kas netiek pietiekami efektīvi kontrolēta.

Stīvēšanās ap Stambulas konvenciju izraisījusi «vannas pārplūdi», dodot stimulu kurnētājiem skaidrāk formulēt iebildumus pret šajā amatā pieredzējušā tieslietu ministra darbību vai bezdarbību

Tieslietu ministra Dzintara Rasnača atteikums parakstīt Eiropas Padomes Konvenciju par vardarbības pret sievietēm un vardarbību ģimenē novēršanu un apkarošanu raisījis diskusiju par ministra veiksmēm un neveiksmēm kopumā. Vieni viņam pārmet izdevīgas figūras lomu un marionetes striķīšu gūzmu, kas jau sacilpojušies mezglos, vēl citi ar smīnu atceras kautiņu ar bijušo sievu, kad tā iepērusi vīru ar rabarberiem, ko no Dz. Rasnača iesnieguma policijai citē izdevums Mūsu vēsture: 1985.–2005. Pats Dz. Rasnačs gan laikrakstam Diena šā gada februārī sacīja – esot absurdi uzskatīt, ka par tiesiskumu valstī atbild tieslietu ministrs. Šāda nostāja tikai pastiprina sajūtu, ka Tieslietu ministrija dzīvo no valsts atrautā realitātē, lai gan, uzsvēršu vēlreiz, Dz. Rasnačs neba pirmo reizi uzvilcis ministra buktētās bikses. No otras puses – pēdējā valdības vīru un sievu rotācijā jeb jaunas valdības veidošanas procesā īpašas izvēles tieslietu ministra amatam nemaz nebija, jo uzņemties vadīt tieslietu nozari – tam vajag lielu dūšu un vēl lielāku krampi. Vai Dz. Rasnačam tie abi bija? Vēl jājautā, vai Dz. Rasnačam, kurš zināmu laiku ir pavadījis Saeimas prezidija pavēnī, ir izpratne par to, ka ministra postenis nenozīmē sēdēšanu, bet svīšanu maratonā kalnos un karstumā.

Pateicoties 2015. gada 1. jūlijā uzsāktajai izsoļu norisei elektroniskā vidē, pērn no parādniekiem piedzītā summa ir 581 miljons eiro, kas gandrīz četras reizes pārsniedz 2014. gada rādītājus - 149 miljoni eiro, informē tieslietu ministrs Dzintars Rasnačs.

E-izsoļu koncepciju, kā arī Civilprocesa likuma grozījumus, vadoties pēc ārvalstu kolēģu pieredzes, izstrādāja Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padome un Tieslietu ministrija. Tika izveidots elektronisko izsoļu portāls, nostiprināts tā darbības tiesiskais pamats, kā arī noteikta elektroniskā vidē organizētu izsoļu norises kārtība.

Tieslietu ministrs Dzintars Rasnačs uzsver: «Izsoļu norises reformas īstenošana bija smags darbs, jo ilgstoši nebija pietiekama finansējuma izsoļu nodrošināšanai elektroniskā vidē. Taču tagad, pateicoties jaunajai izsoļu kārtībai, darba rezultāti ir iespaidīgi un ieguvēji ir gan kreditori un parādnieki, gan valsts kopumā. Zaudētāji šajā procesā ir tikai negodprātīgie izsoļu dalībnieki.»

Maksātnespējas jomas sakārtošanu tieslietu ministrs Dzintars Rasnačs sauc par vienu no sava darba prioritātēm, vienlaikus pastāv aizdomas par interešu konflikta iespējamību paša ministra birojā, pirmdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Tas savukārt rada šaubas par tieslietu ministra spēju apkarot ļaunprātīgas maksātnespējas gadījumus.

Tieslietu ministra biroja vadītājas Līgas Ādamsones meita Aija Lamberte (bij. Ādamsone) ir Vladimiram Barinovam piederošās SIA Viesnīca Majori administratore. Tieši šīs viesnīcas maksātnespējas lietu valstij piederošā AS Reverta un vairākas vadošās Latvijas finanšu institūcijas – Swedbank, SEB banka, Norvik Banka un Danske Bank – savulaik nosauca par vienu no septiņiem skaļākajiem ļaunprātīgas maksātnespējas gadījumiem. Savukārt tieslietu ministrs Dz. Rasnačs, taujāts par iespējamu interešu konfliktu viņa ministra birojā vienā no skandalozākajām Latvijas maksātnespējas lietām, teic, ka viņam par to esot pirmā dzirdēšana.

Zemes piespiedu nomas jautājumos Latvija jau vairāk nekā 13 gadus iet pa apburto loku, un to nespēj pārraut arī ar dalītā īpašuma izbeigšanu, kura īstenošanai izveidotais mehānisms ir birokrātiski smagnējs, un tam nav arī adekvāta valsts finansiāla atbalsta.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta zvērinātu advokātu biroja iLaw partneris Normunds Šlitke. Viņaprāt, zemes piespiedu nomas ikgadējo griestu apmēra noteikšanā 4% no zemes kadastrālās vērtības ir daudz ekonomisko absurdu. Situāciju pašlaik var mainīt tikai Satversmes tiesa.

Kāda ir situācija ar dalītā īpašuma problēmu?

Tā ir tieši tāda pati kā pašlaik ar daudzdzīvokļu māju siltināšanu. Kāpēc tāds salīdzinājums? Tāpēc, ka ir vairākas būtiskas līdzības gan ar daudzdzīvokļu māju siltināšanu, gan ar dalītā īpašuma izbeigšanu. Diemžēl, bet vecais teiciens — ir meli, ir lieli meli un ir statistika — būtu jākoriģē un statistika jāaizstāj ar politika. Proti, politiķi pirms 11 gadiem solīja dzīvokļu īpašniekiem, ka zemes gabala izpirkšana zem daudzdzīvokļu mājas būs tikpat vienkārša un nesāpīga kā šīs mājas siltināšana. Diemžēl realitāte ir cita. Vārdos un solījumos viss ir skaisti, bet, tiklīdz raugāmies uz padarītajiem darbiem — piedāvātajiem mehānismiem —, tā aina jau ir pavisam citāda. No šodienas skatupunkta laikam nevienam nav jautājumu par energoresursiem, to cenas būtisku pieaugumu, dabasgāzes kontekstā arī pieejamību un dārdzību, kas pat ir kļuvusi par savdabīgu ieroci Ukrainas kara kontekstā. Ļoti daudzi cilvēki 32 gadus pēc Latvijas neatkarības atgūšanas dzīvo padomju laikos būvēto daudzdzīvokļu māju dzīvokļos, kuru apkurei bija paredzēts izmantot lētos energoresursus — dabasgāzi — no Krievijas, bet šodien tie vairs nav lēti, un siltināšanas problēma, šķiet, ir viena no galvenajām aktualitātēm valstī.

Tieslietu ministrs Dzintars Rasnačs Satversmes tiesas tiesneša amatam iesaka virzīt Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes Starptautisko un Eiropas tiesību zinātņu katedras vadītāju, asociēto profesoru Artūru Kuču, informē Tieslietu ministrija.

Jautājumu par viņa ieteikšanu Satversmes tiesas tiesneša amatam Ministru kabinets skatīs 6. decembra sēdē, jo 2017. gada 30. janvārī beidzas pilnvaru termiņš Satversmes tiesas tiesnesim Kasparam Balodim, kuru Saeima apstiprināja pēc Ministru kabineta priekšlikuma.

Par Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes Starptautisko un Eiropas tiesību zinātņu katedras vadītāju Artūrs Kučs strādā no 2006. gada septembra. Šobrīd viņš ir arī Latvijas Žurnālistu Asociācijas Ētikas komisijas un Latvijas Zvērinātu advokātu padomes komisijas loceklis. Iepriekš strādājis par Latvijas Republikas Tiesībsarga padomnieku, Eiropas Cilvēktiesību tiesas un Latvijas Tiesnešu mācību centra lektoru, kā arī par Latvijas Universitātes Šķīrējtiesas tiesnesi.

Ceturtdien, 2. novembrī, Saeima 1. lasījumā pieņēma Tieslietu ministrijas izstrādāto likumprojektu «Grozījumi Civilprocesa likumā», kas paredz būtiskas izmaiņas kārtībā, kādā īstenojams piespiedu izpildes līdzeklis – piedziņas vēršana uz parādnieka kustamo mantu, piedziņas vēršana uz apbūves tiesību, kā arī grozījumus saistībā ar zvērinātu tiesu izpildītāju veikto dokumentu piegādi.

Likumprojekta grozījumi veikti ar mērķi attīstīt izpildu procesu, veidojot to mūsdienīgu, efektīvu un atbilstošu esošajai sociālekonomiskajai situācijai.

Izmaiņas paredzētas attiecībā uz parādniekam piederošas kustamas mantas izsoļu organizēšanu elektroniskajā vidē.Elektroniskas formas izsoļu plašāka ieviešana spriedumu izpildē, tās attiecinot arī uz kustamas mantas izsolēm, veicinās godīgas konkurences veidošanos izsoles dalībnieku vidū, kā arī ļaus izsoles procesu vienkāršot, padarīt to pieejamāku un ekonomiskāku. Kustamas mantas izsoles notiks elektronisko izsoļu vietnē:https://izsoles.ta.gov.lv.

Tieslietu ministrs Dzintars Rasnačs, atzīmējot vienu no būtiskākajiem ieguvumiem elektroniskās formas izsoļu attiecināšanā uz kustamas mantas izsolēm, uzsver, ka, pateicoties jaunajai izsoļu kārtībai, samazināsies arī krāpšanas risks, līdz ar to ieguvēji būs gan kreditori, gan parādnieki, gan valsts kopumā.

Uzņēmumu reģistra virtuālais asistents – UNA darbosies Uzņēmumu reģistra tīmekļvietnē, kā arī tuvākajā laikā būs pieejams Facebook messenger vietnē. Virtuālā asistenta mērķis ir sniegt klientiem atbildes uz biežāk uzdotajiem jautājumiem par jaunu komersantu, uzņēmumu un organizāciju reģistrēšanu, kā arī likvidēšanu un dokumentu virzības statusu, informē Uzņēmumu reģistrs.

«Virtuālais asistents UNA ir iestādes komandas darbs, kas veidots, lai klientiem būtu iespējams sazināties ar iestādi par biežāk uzdotajiem jautājumiem sev ērtā laikā. UNA ir efektīvs komunikācijas rīks un publiskās pārvaldes pakalpojumos Latvijā inovatīvs risinājums klientu apkalpošanas jomā, kas nepārtraukti apgūst jaunas zināšanas par klientiem interesējošām tēmām,» norāda Uzņēmumu reģistra galvenā valsts notāre Guna Paidere.

Darbs pie Uzņēmumu reģistra virtuālā asistenta izveides uzsākts 2017.gada nogalē, kad tika pieņemts lēmums pilotprojekta ietvaros, izmantojot mākslīgā intelekta tehnoloģijas, radīt rīku, kas ir palīgs Uzņēmumu reģistra klientiem. Arī virtuālā asistenta vārdam UNA ir simboliska nozīme – Uzņēmēju Nākotnes Atbalsts.

Krievijas un Baltkrievijas preču importētāji ar valsts un pašvaldības organizācijām noslēguši 420 miljonus eiro vērtus līgumus, svētdienas vakarā vēsta raidījuma "Nekā personīga".

Ekonomikas ministrija publiskojusi to uzņēmumu sarakstu, kas no Latvijas eksportē preces uz Krieviju. Tas šiem uzņēmumiem rada spiedienu sadarbību pārtraukt vai vismaz publiski skaidrot, kādēļ turpina biznesu ar agresorvalsti. Uzņēmēju organizācijas draud eksportētājus izslēgs no savām rindām, bankas darījumus pēta ar pastiprinātu uzmanību.

Ar importētājiem situācija esot atšķirīga. To nosaukumi nav publiski pieejami, lai gan pagājušajā gadā preces no Krievijas turpināja ievest 91 uzņēmums, bet no Baltkrievijas - 93, noskaidrojis raidījums.

Šiem uzņēmumiem uzmanību pievērsa arī "Transparancy International" Latvijas nodaļa "Delna" kopā ar Igaunijas un Somijas partneriem rīkotā datu hakatonā.

Šodien spēkā stājas Krimināllikuma grozījumi, kas paredz kriminālatbildību par grāmatvedības uzskaitē neuzrādītas darba samaksas izmaksāšanu ievērojamā apmērā, ja kopējā vērtība nav mazāka par 3,7 tūkst. eiro., informē Tieslietu ministrija.

Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā un Krimināllikumā noteikti jauni administratīvā pārkāpuma un noziedzīga nodarījuma sastāvi tieši par uzņēmuma grāmatvedības uzskaitē neuzrādītas darba samaksas jeb aplokšņu algu izmaksāšanu.

Ja aplokšņu algas izmaksātas mazos apmēros, tad iestājas administratīvā atbildība, uzliekot naudas sodu no 140 līdz 2,1 tūkst. eiro, bet ievērojamā apmērā var draudēt pat brīvas atņemšana uz laiku līdz diviem gadiem vai ar īslaicīga brīvības atņemšana, piespiedu darbs, vai naudas sods līdz tūkstoš minimālajām mēnešalgām. Tas nozīmē, ka naudas sods varētu sasniegt pat 370 tūkst. eiro.