Alusdarītavā «Zoltners» Tērvetes novadā šovasar plānots sasniegt ražošanas apjomu maksimumu, aģentūrai LETA pastāstīja alusdarītavas īpašnieks zemnieks Valters Bruss.

Uzņēmējs novērojis, ka, iestājoties siltākiem laikapstākļiem, arī alus patēriņš būtiski pieaudzis, un plānots, ka šogad vasarā alusdarītavā tiks sasniegts maksimālais ražošanas apjoms.

«Mēnesī mēs spējam saražot 10 000 līdz 12 000 litrus. Vēl pašus griestus neesam sasnieguši, bet šovasar, domāju, iziesim uz tiem, jo tieši vasarā ir maksimālais alus patēriņš, un ar tiem arī strādāsim. Mums ir projekti sortimenta dažādošanā un jaunumu radīšanā, bet kopējā jauda paliks tāda pati,» skaidroja Bruss, piebilstot, ka viņa plānos nav paplašināt ražotni un «izvērst alus ražošanu par nopietnu».

Plānots, ka tuvākā mēneša laikā tirgū būs pieejams pīlādžu alus, ko «Zoltners» izmēģināja par godu gada jubilejai 2016.gadā.

Tērvetes novada zemnieks, restorāna, viesnīcas un alusdarītavas Zoltners īpašnieks Valters Bruss ir apmierināts ar pērn un šogad paveikto gan restorāna, gan citu viņa uzņēmumu attīstībā un paredz, ka šogad varētu kristies graudaugu cenas, taču pieprasījums pēc sēklu materiāla varētu palikt iepriekšējā līmenī.

«Iet labi. Klientu ir pietiekami daudz, tagad sākusies vasaras sezona, kad siltajās dienās apmeklētāju ir vairāk,» par pērnā gada oktobrī atklāto restorānu stāsta Bruss. Pie restorāna ierīkota arī āra terase, bet vēl tiek strādāts pie veikala koncepcijas, lai tajā varētu iegādāties alu. To pašlaik var nopirkt līdzņemšanai restorāna bārā.

Arī viesnīca ir noslogota, īpaši brīvdienās. Bruss vērtē, ka klienti ir gan vietējie, gan tūristi no Latvijas un ārzemēm. «Tāpat kā citiem šajā jomā strādājošajiem,» piebilst uzņēmējs.

Firmas.lv informācija liecina, ka SIA Silāres, kas apsaimnieko restorānu, pērn par 51% krities apgrozījums, sasniedzot 624 962 eiro, bet vēl pirms gada apgrozījums bija 1 295 373 eiro. Ievērojami sarukusi arī peļņa, kas 2015.gadā bija 21 107 eiro, bet 2014.gadā - 104 598 eiro. Uzņēmuma vadība samazinājumu skaidro arī ar izmaksām, kas bija nepieciešamas alusdarītavas, restorāna un viesnīcas atvēršanai. Tāpat lieli izdevumi lauksaimniecības produkcijas ražotājam radās elektroenerģijas, tehnikas rezerves daļu un servisa pakalpojumu cenu pieauguma dēļ. Zemo realizācijas cenu dēļ netika realizēta arī iegūtā kviešu raža.

Ieviešot precīzās lauksaimniecības metodes, z/s Vilciņi 1 izdodas ieekonomēt 5–10% no izmaksām.

Tieši Jelgavas novadā saimniekojošā z/s Vilciņi 1 un tās saimnieks Arnis Burmistris kļuvis par konkursa Gada lauksaimnieks Baltijas jūras reģionā 2013 finālistu Latvijā.

Z/s Vilciņi 1 apsaimnieko vairāk nekā 2000 ha un saimniecībā izmanto precīzās lauksaimniecības tehniku un īpašu saimniecības pārvaldības datorprogrammu, tādējādi efektīvi izmantojot mēslojumu un samazinot barības vielu noplūdi ūdens vidē, norāda Pasaules Dabas fonda Baltijas jūras programmas vadītājs Ingus Purgalis. Izmantojot precīzās lauksaimniecības tehnoloģijas, ir palielinājusies kontrole saimniecībā, tiek taupīti līdzekļi, strādājot precīzi, turklāt netiek radīts augiem stress un tiek samazināti barības vielu noplūdes riski. Saimniecībā lielākā daļa tehnikas ir aprīkota ar GPS iekārtām. Mēslošana tiek veikta ar GPS diferencētām mēslošanas kartēm un īpašu sensoru palīdzību. Pielietojot šādu tehnoloģiju lielās platībās, iespējams būtiski samazināt barības vielu noplūdes riskus plašā teritorijā.

Uzņēmēji jau ilgstoši satraucas par kvalificēta darbaspēka piesaisti un bažas tikai pieaug, liecina jaunākais Citadele Index pētījums.

64% uzņēmēji uzskata, ka uzņēmumam vajadzīgā darbaspēka pieejamība ir slikta. 33% uzņēmēju paredz, ka situācijā šajā jomā tuvākā gada laikā pasliktināsies.

«Darbaspēka pieejamība ir joma, kurā jau ilgāku laiku uzņēmēju atbildēs vērojama negatīva tendence, pieaugot gan uzņēmēju skaitam, kuri jau šobrīd uzskata situāciju par sliktu, gan to, kuri paredz situācijas pasliktināšanos. Salīdzinājumam pirms gada vēl tikai 22% uzskatīja, ka situācija ar darbaspēku tuvākajā laikā varētu pasliktināties. Šī tendence atspoguļo negatīvo demogrāfisko situāciju un arvien aktuālo iedzīvotāju emigrāciju,» skaidro bankas Citadele ekonomists Mārtiņš Āboliņš.

Lauksaimnieks ar 25 gadu pieredzi un restorāna, viesnīcas un alus ražotnes Zoltners īpašnieks Valters Bruss saskata problēmas darbaspēka piesaistē. «Vislielākās bažas sagādā darbaspēka pieejamība nākotnē. Būvniecības nozarei būs pieejama fondu nauda no Eiropas Savienības. Tāpēc šī situācija atgādina 2006. un 2007. gadu, kad būvniecības nozarē bija lieli finanšu līdzekļi un darbaspēks aizplūda no citām, tai skaitā, viesmīlības un lauksaimniecības nozarēm, uz būvlaukumiem, kur «ziedu laikos» algas ir neadekvāti augstas. Visvairāk to izjūtam lauku reģionos, kur algas nevaram tik strauji celt,» tā Valters Bruss.

«Šorīt bija jātiek galā ar nelielu kļūmi. Naktī viesnīcā bija apstājusies apkure. Kā jau jaunā jomā, reižu pa reizei kaut kas gadās,» sasveicinoties stāsta Valters Bruss. Un tūdaļ arī vedina tālāk parādīt minimālisma stilā, pelēkos toņos ieturēto viesnīcu, alus darītavu ar spožiem toveriem un atturīgi eleganto restorānu

Valters Bruss ir uzņēmējs gandrīz kopš Latvijas neatkarības laika sākuma. Pieredzējis, prasmīgs, veiksmīgs. Viņa vadītā saimniecība ir liela Latvijas mērogiem – kurā vietā pēc platības, to viņš neesot skatījies. Pats saimnieks ierindots Latvijas turīgāko cilvēku vidū. Savulaik kopā ar domubiedriem aktīvi iesaistījies lauksaimniecības politikas virzīšanā – dibinājis un astoņus gadus vadījis Zemnieku saeimu, sabiedrisko organizāciju, kas aizstāv un pārstāv zemnieku intereses. Valteram Brusam šis rudens bijis notikumiem bagāts – 2. oktobrī atvērts restorāns, viesnīca un alus ražotne, visi ar vienu nosaukumu Zoltners. 1. novembrī viņš noskrēja Ņujorkas maratonu un tagad ir apņēmies dažus mēnešus vai varbūt pusgadu vadīt sava biznesa jaunu nozari – viesmīlību.

Lai spētu uzņemt vēl vairāk viesu, viesnīca Zoltners Tērvetē paplašinās un piedāvās gan vēl vienu viesnīcas ēku, gan šķūni pasākumiem, Db.lv pastāstīja uzņēmuma īpašnieks Valters Bruss.

Šobrīd Zoltnera teritorijā norisinās divu ēku rekonstrukcijas darbi. Viena no ēkām iepriekš izmantota noliktavas vajadzībām, otra - kalpoja kā klēts. Pēc to pabeigšanas vienā no ēkām tiks ierīkota viesnīca, kurā varēs uzņemt aptuveni 50 līdz 60 viesus. Jaunās viesnīcas platība plānota aptuveni 300 kvadrātmetri un tās pirmajā stāvā atradīsies seši līdzīgi numuriņi kā jau esošajā viesnīcā Zoltners. Savukārt ēkas otrajā stāvā būs ekonomiskākas klases numuriņi.

V.Bruss norādīja, ka esošajā viesnīcā var uzņemt aptuveni 23 viesus, tāpēc nolemts paplašināties.

Savukārt otrajā ēkā tiks izveidots pasākumu šķūnis - pasākumu vieta, kurā vasaras sezonā varēs uzņemt aptuveni 80 viesus.

Līdzšinējais kooperatīvās sabiedrības "Latraps" valdes priekšsēdētājs un kooperatīva dibinātājs Edgars Ruža atstājis "Latraps" vadītāja amatu, informē "Latraps".

Padome kopā ar Ružu, balstoties uz kooperatīva vērtībām, jau izvēlējusies nākamo uzņēmuma vadītāju, kura vārds pašlaik netiek izpausts.

Ruža norāda, ka turpmāk strādās stratēģijas un attīstības projektu jomā.

"Pirms 22 gadiem man bija ideja un pārliecība, ka lauksaimniecība Latvijā var veiksmīgi attīstīties, ja to pārvalda un organizē lauksaimnieki paši. Es ticēju šai idejai, un tai noticēja arī daudzi zemnieki. Tā dzima Latraps. Mēs sev un citiem pierādījām, ka Latvijas zemnieki var vienoties kopīgai idejai, var kooperēties un šodien mēs esam piemērs citām nozarēm," saka E.Ruža.

Šo gadu laikā Latraps kļuvis par lielāko lauksaimniecības uzņēmumu, bet graudkopība par vienu no spēcīgākajām tautsaimniecības nozarēm valstī, nodrošinot ievērojamu daļu no Latvijas kopējā eksperta apjoma. Latraps vairākus gadus tiek atzīts par lielāko Latvijas lauksaimniecības uzņēmumu, jo sasniedz lielāko apgrozījumu gada griezumā, kā arī daudzus gadus ir viens no TOP3 Latvijas privātā kapitāla uzņēmumiem.

Valsts mežu apsaimniekotāja a/s Latvijas valsts meži (LVM) valdes priekšsēdētājs Roberts Strīpnieks ir pieņēmis lēmumu atstāt uzņēmuma vadītāja amatu no šī gada 30. decembra, lai jau drīzumā uzņemtos jaunus profesionālos uzdevumus privātajā sektorā.

Viņš kļūs par lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvās sabiedrības "Latraps" vadītāju.

LVM padome vēl šī gada izskaņā ārkārtas padomes sēdē lems par valdes priekšsēdētāja iecelšanu no citu valdes locekļu vidus, vēlāk rīkojot konkursu uz šo amatu, to liecina uzņēmuma sniegtā informācija.

"Latraps" padomes priekšsēdētājs Valters Bruss informē, ka R.Strīpnieks "Latraps" sāks vadīt no 17.janvāra, kad pašreizējais LVM valdes priekšsēdētājs stāsies līdzšinējā "Latraps" vadītāja Edgara Ružas vietā. E.Ruža par valdes priekšsēdētāja amata atstāšanu paziņoja pagājušajā nedēļā, informējot, ka turpmāk strādās stratēģijas un attīstības projektu jomā.

22 gadus vadījis LVM

Mainīts lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvās sabiedrības "Latraps" padomes sastāvs, un par padomes priekšsēdētāju ievēlēts zemnieku saimniecības (ZS) "Strazdi" īpašnieks Valters Bruss, informēja "Latraps" pārstāvji.

Savukārt par padomes priekšsēdētāja vietnieku ievēlēts zemnieku saimniecības "Laši" īpašnieks Artūrs Akmens.

Padomē kopā ievēlēti deviņi padomes locekļi, tostarp arī zemnieku saimniecības "Meža grumuži" īpašnieks Artūrs Tjušz, zemnieku saimniecības "Lazdiņi" saimnieks Juris Lazdiņš, zemnieku saimniecības "Lielvaicēni" pārstāve Ieva Grudovska, zemnieku saimniecības "Pīlādži" īpašnieks Eduards Šmits, zemnieku saimniecības "Rīgmaļi" saimnieks Māris Bērziņš, SIA "Reits" saimnieks Mārtiņš Trons un Lopkopības kooperatīvās sabiedrības "Durbes grauds" valdes priekšsēdētājs Sandris Bēča.

Kooperatīva pārstāvji norāda, ka "Latraps" padomi ievēl biedru kopsapulcē, un tās vēlēšanas līdz šim notika ik pēc trim gadiem, bet turpmāk kooperatīva biedri ir lēmuši padomi vēlēt reizi piecos gados. Tā ir standarta procedūra, un uz vietu padomē var pretendēt jebkurš kooperatīva biedrs.

Jaunajā Dienas Biznesa žurnālā Dzīves Garša publicēts restorānu tops. Tā veidošanā iesaistījās gan biznesa portāla db.lv lasītāji, gan pazīstami uzņēmēji, pastāstot par savām iecienītākajām vietām, kurp viņiem kopā ar biznesa partneriem, ģimeni un draugiem patīk doties paēst. Pirmo trīs vietu ieguvējus Dienas Bizness apciemoja personīgi.

Saskaņā ar balsojumu Dienas Biznesa lasītāju iecienītākie restorāni ir 36.līnija, Zoltners un Ostas skati. Balsojumā piedalījās vairāk nekā trīsdesmit kvalitatīvi restorāni. Aptaujas rezultāti rāda, ka cilvēki pieturas pie pārbaudītām vērtībām. 36.līnijas šefpavārs un līdzīpašnieks ir Lauris Aleksejevs. Restorāns savu mājvietu radis Lielupē gandrīz pie pašas jūras un durvis vēra 2008. gadā, kad valstī valdīja krīze. Tomēr restorāns spējis izdzīvot un attīstīties.

Otrajā vietā šajā topā ir visjaunākais dalībnieks. Gandrīz tieši pirms gada durvis vēra restorāns Zoltners, kas atrodas Tērvetē. To izveidojis uzņēmējs Valters Bruss. Viņš norāda, ka, sākot projektēt viesnīcu, bijis skaidrs, ka ir nepieciešama arī vieta, kur ēdināt cilvēkus. Restorāns nosaukts par godu saimnieka vecvectēvam, kurš bijis vārdā Zoltners.

Vietējo produktu veikaliņš, mājražotāju darbnīca un lauku darbu demonstrācija – tā ir daļa no jaunā satura, ko krīzes laikā pieklusušajam, bet šogad dzīvību atguvušajam atpūtas centram «Rožmalas» plāno piešķirt jaunie saimnieki.

«Rožmalās» Bauskas novada Ceraukstes pagastā martā un aprīlī jau apmetušās pāris ārzemnieku grupas – biedrības «Zemnieku saeima» (ZSA) starptautisko projektu partneri. Oficiālā atklāšana un darba atsākšana pilnībā paredzēta līdz ar sarīkojumu Muzeju naktī 16. maijā, reģionālajam laikrakstam Bauskas Dzīve stāsta viens no jaunajiem īpašniekiem Arnis Burmistris.

Ciemiņu uzņemšanai jau gatava viesnīca un kafejnīca. Zeļļu mājā būs birojs un kāzinieku istabas, Muzeju nakts sarīkojumam tiek gatavotas dzirnavas.

Centra direktore Anita Dzelzkalēja, viena no jauno saimnieku komandas, stāsta: «Vēl turpinām teritorijas sakopšanu, restaurējam mēbeles, kas bija atlikušas no iepriekšējiem īpašniekiem, iegādājamies jaunas. Viesnīca iegūs mūsu seju. Tās būs tās pašas «Rožmalas», jo pamats šeit ir labs, bet ar jauniem vaibstiem.»

No nākamā gada lauksaimniecības zemi ļaus iegādāties arī ES valstu pilsoņiem – fiziskām personām. «Kā ražotājs uzskatu, ka nepieciešami stingrāki kritēriji zemes iegādei ārvalstniekiem, jo zemei jābūt ražošanas līdzeklim,» norāda z/s Vilciņi 1 saimnieks Arnis Burmistris.

Patlaban spēkā vēl ir pārejas periods jeb likumā «Par zemes privatizāciju lauku apvidos» noteiktie ierobežojumi, kas liedz ES dalībvalstu pilsoņiem un tajās reģistrētām juridiskām personām brīvi iegādāties lauku zemi. Ierobežojumi beigsies 2014. gada 1. maijā, un eksperti prognozē, ka pēc zemes tirgus atvēršanas tiks piedzīvota lielāka pirkšanas aktivitāte.

Skaidrības labad gan jāpiebilst, ka jau līdz šim atrastas iespējas, kā apiet spēkā esošos ierobežojumus, izmantojot tās normas, kas ļauj zemi iegādāties Uzņēmumu reģistrā reģistrētām kapitālsabiedrībām, kuru pamatkapitālos vairāk nekā puse pieder fiziskām vai juridiskām personām no tām valstīm, ar kurām Latvijai noslēgti līgumi par ieguldījumu veicināšanu un aizsardzību.

Svinīgā apbalvošanā Helsinkos par konkursa «Gada lauksaimnieks Baltijas jūras reģionā 2013» uzvarētāju tika atzīts Igaunijas lauksaimnieks Juhans Sargavs, kurš saņēma naudas balvu 10 tūkst. eiro apmērā.

Apbalvojumu lauksaimnieks saņēma par inovatīvajām, daudzveidīgajām un izmaksu ziņā draudzīgajām metodēm, kas tiek praktizētas saimniecībā, lai samazinātu barības vielu noplūdi no lauksaimniecības zemēm, informē Pasaules Dabas fonda pārstāvji.

J. Sargavs ir viens no pirmajiem Igaunijā, kurš uzsāka praktizēt bioloģisko lauksaimniecību, dibinot savu saimniecību 1992. gadā. Viņš pievērsis īpašu uzmanību augu barības vielu noplūžu samazināšanai. Nesen saimniecībā izbūvēta īpaša ūdens attīrīšanas sistēma, tāpat tiek veidota speciāla ēdienkarte liellopiem; arī piena lopkopības blakusprodukti tiek izmantoti, lai samazinātu barības vielu noplūdi.

Ja no katras lauksaimniecības nozares nebūtu atkarīgs iedzīvotāju skaits, bērnu skaits skolās un darbavietas lauku reģionos, tad par šī brīža situāciju lauksaimniecībā varētu ironizēt, ka atkal lauksaimniekiem daba traucē strādāt, norāda Zemnieku saeimas pārstāvji.

«Mēs bieži sūdzamies, ka ir vai nu pārlieku sauss vai pārāk līst un sabiedrība to jau uztver ar smaidu. Bet diemžēl tas nav joks. Šogad situācija ir dramatiska. Kas laukos notiek šobrīd,» ar informāciju dalījās biedrības Zemnieku saeima” valdes locekļi ikmēneša valdes sēdē 7.septembrī sacīja lauksaimnieki.

Edīte Strazdiņa, biedrības Zemnieku saeima valdes locekle un KS Mūsmāju dārzeņi valdes priekšsēdētāja no Ogres novada: «Šogad situācija dārzeņkopībā ir traģiska – pavasarī bija izteikts sausums, vasarā kaitēkļi un nepārtrauktas lietus gāzes. Ražas novākšana ir pamatīgi iekavējusies. Joprojām vācam sīpolus un tikai tad sekos kartupeļi, arī ar nosacījumu, ja nelīs. Laikapstākļu ietekmē, piemēram, bietes ir gan ļoti lielas, gan ļoti mazas, kas neatbilst veikalu standarta izmēram. Tāpat sarežģīti šādus dārzeņus būs pārstrādāt. Uz laukiem veidojas peļķes un dubļi, kā rezultātā vēlās kāpostu šķirnes, stāvot ūdenī, iet bojā. Situāciju vietējiem ražotājiem pasliktina arī šī gada labās ražas Polijā. Jau šobrīd Latvijā ir pieejami poļu kartupeļi par 0,09 eiro kilogramā. Latvijā viena kilograma kartupeļu pašizmaksa nav zemāka par 0,13 eiro . Ja pirms pāris gadiem, kad rēķinājām santīmos, dārzeņiem bija zemas cenas, tad šobrīd tiek uzstādīts zemo cenu rekords,» norāda Edīte Strazdiņa, biedrības Zemnieku saeima valdes locekle un KS Mūsmāju dārzeņi” valdes priekšsēdētāja no Ogres novada.

Piektdien Ādažu kultūras centrā notika biedrības Zemnieku saeima kongress – konference, kas pulcēja vairāk nekā 250 lauksaimniekus no visas Latvijas. Kongresā lauksaimnieki atskatījās uz organizācijas paveikto 2016.gadā, izvirzīja mērķus 2017.gadam, ievēlēja jauno vadību un diskutēja ar Zemkopības ministru Jāni Dūklavu.

Šogad atkārtoti par valdes priekšsēdētāju tika ievēlēts Juris Lazdiņš (Zemgale), un tieši tā pati valde, kas iepriekš: Artūrs Akmens (Latgale), Mareks Bērziņš (Vidzeme), Arnis Burmistris (Zemgale), Arnolds Jātnieks (Zemgale), Ieva Alpa – Eizenberga (Vidzeme), Juris Cīrulis (Zemgale), Edīte Strazdiņa (Vidzeme), un Maira Dzelzkalēja – Burmistre (Zemgale).

Biedrības Zemnieku saeima valdes priekšsēdētājs Juris Lazdiņš: «Esmu gandarīts, ka kopīgiem spēkiem ar organizācijas valdi, biedriem un biroju ikdienā paveicam nozīmīgu darbu Latvijas lauksaimniecībā. Šobrīd mēs nevaram apstāties pie sasniegtā, jo izaicinājumi darbā pie jaunās Kopējās lauksaimniecības politikas veidošanas ir un būs apjomīgi. Mums katram ir jāvelta savs laiks, resursi un jāiesaistās lauksaimniecības nākotnes veidošanā, lai izdarītu maksimāli daudz savu kopējo mērķu sasniegšanai. Šodien atkārtoti ievēlētajai valdei būs jauns izaicinājums un vēlu izturību un izdošanos pie Latvijai tik nozīmīga jautājuma.»