Anda Šmitmane ēdināšanas biznesā Tukumā darbojas jau 20 gadus. Viņa atzīst, ka ēdināšanas piedāvājuma veidošana ir kļuvusi sarežģītāka - ja kādreiz pietika ar garšīgu un kvalitatīvu maltīti, tad tagad cilvēki primāri meklē veselīgu ēdienu un jārēķinās arī ar vegāniem un veģetāriešiem.

A. Šmitmanes vadītā Tukuma kafejnīca «Karē» darbojas jau divus gadu desmitus. Pirms četriem gadiem ēdināšanas bizness tika paplašināts, atverot otru kafejnīcu «Pils».

A.Šmitmane savu biznesu uzsāka jau pirmajos Latvijas neatkarības gados, kad kopā ar biznesa partneri abiem Tukumā piederēja vairāki pārtikas veikali. Parādoties labam telpu piedāvājumam, uzņēmēji nolēma atvērt arī savu pirmo kafejnīcu «Karē», kas tajā brīdī vairāk gan bija kā sirdslieta. Kad Tukumā ienāca lielo mazumtirdzniecības ķēžu veikali, uzņēmēji sev piederošos veikalus konkurences rezultātā slēdza un ēdināšanas bizness kļuva par viņu nodarbošanās pamatlietu. Tagad A. Šmitmane darbā pavada gandrīz katru dienu un ir lietas kursā par visām uzņēmējdarbības niansēm.

Tieslietu ministrija (TM) iztrādājusi likumprojektus, piedāvājot atcelt nekustamā īpašuma nodokli (NĪN) iedzīvotāju primārajiem mājokļiem vērtībā līdz 100 000 eiro un būtiski samazināt NĪN primārajiem mājokļiem ar augstāku kadastrālo vērtību.

Likumprojekti paredz paralēli jaunajām nekustamo īpašumu kadastrālajām vērtībām ieviest arī t.s. speciālo vērtību, kuru izmantotu NĪN aprēķinam iedzīvotāju primārajiem mājokļiem sākot ar 2022.gadu.

Priekšlikumus 17.februārī vērtēja Saeimas Nodokļu politikas apakškomisijas sēdē. "Mums visiem - iedzīvotājiem un valstij - ir jābūt pieejamai objektīvajai informācijai par kadastrālo vērtību visiem nekustamajiem īpašumiem, taču NĪN piemērošana un nodokļu sloga paaugstināšana attiecībā uz iedzīvotāju primārajiem mājokļiem nav pieļaujama. Tāpēc Tieslietu ministrija uzskata, ka nepieciešams ieviest tā saucamo "neapliekamo minimumu," skaidro tieslietu ministra biroja vadītājs Aldis Bukšs.

Neskatoties uz rekordlīmeņa dzīvokļu piedāvājumu un diskusijām par valsts iespējām sniegt atbalstu hipotekāro kredītu ņēmējiem, darījumi mājokļu tirgū arvien norit gausi. Tomēr paradigmas maiņa uzskatāmi notiek īres segmentā, iedzīvotājiem sākot pieņemt jauno realitāti gan par īres maksas attiecību pret potenciālajiem kredītmaksājumiem, gan citām īres priekšrocībām.

Šāds modelis atbilst Rietumeiropas nekustamo īpašumu tirgum, kur iedzīvotāji augstāk vērtē mobilitāti un iespēju dzīvesvietu pielāgot konkrētā dzīves posma vajadzībām, izvēloties mājokli īrēt. Piemēram, pērn Vācijā īrētos īpašumos dzīvojuši vairāk nekā 53% iedzīvotāju, Austrijā 49%, Dānijā 40% - turpretī Latvijā vien 16%. Pašlaik īres opcija kļūst arvien aktuālāka, par ko liecina gan tirgus dalībnieku intereses pieaugums pircēju un pārdevēju pusē, gan pieejamāks īres maksājuma apjoms, salīdzinot ar mēneša maksu par hipotēku, secināts “Latio” jaunākajā “Mājokļu pircēju pārliecības indeksā”.

“Mājokļu pircēju pārliecības indeksa”* dati par oktobri:

2019. gads tuvojas izskaņai, un šajā laikā parasti atskatāmies uz paveikto, sasniegto, un iezīmējam jaunā gada aprises. Nekustamo īpašumu uzņēmums "Latio" apkopojis būtiskākās šā gada norises Latvijas nekustamā īpašuma tirgū un ielūkojies, kas sagaidāms nākamgad. Lai palīdzētu Ziemassvētku vecītim sarūpēt dāvanas, "Latio" nāca talkā un dāvanu maisam pievienoja savu artavu, jo par aizejošā gada norisēm ir nopelnītas gan dāvanas, gan arī žagari.

2019. gadā bijuši īpaši atzīmējami notikumi gan nekustamā īpašuma (NĪ) nozarē, gan arī politikā, kas to veido.

Šis gads atnesa ierobežojumus darījumos ar skaidru naudu. Kopš 2019. gada 1. maija nodokļu maksātāji, tajā skaitā – fiziskas personas, kuras neveic saimniecisko darbību, vairs nedrīkstēja veikt atsavināšanas darījumus ar nekustamo īpašumu skaidrā naudā neatkarīgi no darījuma summas. Likuma "Par nodokļiem un nodevām" pārejas noteikumi paredz, ka uz tādiem nekustamo īpašumu atsavināšanas darījumiem, kuri noslēgti pirms 2019. gada 1. maija un kuru darbība turpinās pēc šā datuma, un kuru pilnīga vai daļēja izpilde paredzēta skaidras naudas norēķinu veidā, aizliegums norēķināties skaidrā naudā būs spēkā no 2020. gada 1. janvāra.

Galvaspilsētas mājokļu tirgus astoto gadu pēc kārtas stagnē un jau 59% darījumu notiek bez hipotekārā kredīta piesaistes. Tikmēr Latvijas rietumos tirgus aktivizējas, secināts nekustamo īpašumu aģentūras “Latio” jaunākajā “Mājokļu pircēju pārliecības indeksā”.

Dzīvokļu cenas Liepājas jauno projektu otrreizējā tirgū kritušās par 12%, veicinot darījumu skaita pieaugumu. Interese par mājokļa iegādi vēju pilsēta ir liela; potenciālo pircēju vidū arī lietuvieši, kas dod priekšroku cenai, iegādājoties arī vecākus mājokļus, pat neskatoties uz apjomīgo jauno projektu piedāvājumu netālu esošajā piejūras pilsētā Klaipēdā. Vai Liepāja tiks līdzi augošajam pieprasījumam pēc labas kvalitātes mājokļiem un kā savus nekustamā īpašuma tirgus izaicinājumus risina tuvējie Dienvidu kaimiņi?

“Mājokļu pircēju pārliecības indeksa”* dati par jūliju:

2024.gada 1. ceturksnī, salīdzinot ar 2023.gada 1. ceturksni, mājokļu cenas pieauga par 3,7%, liecina jaunākie Centrālās statistikas pārvaldes provizoriskie dati.

Jauniem mājokļiem cenas palielinājās par 11,1%, un lietotiem mājokļiem vidējais cenu līmenis pieauga par 1,2%.

2024.gada 1. ceturksnī, salīdzinot ar 2023.gada 4. ceturksni, mājokļu cenas palielinājās par 2,7%. Jauniem mājokļiem cenas samazinājās par 1,9%, bet lietoti mājokļi bija par 4,0% dārgāki.

Salīdzinot ar 2015.gadu, mājokļu cenas 2024.gada 1. ceturksnī bija par 93,2% augstākas. Jauniem mājokļiem cenas pieauga par 97,6%, bet lietotiem mājokļiem - par 91,4%.

Informācija par mājokļu cenu pārmaiņām 2024.gada 2. ceturksnī tiks paziņota 2024.gada 13.septembrī.

2024.gada 1. ceturkšņa dati ir provizoriski. Galīgie dati tiks publicēti kopā ar 2024.gada 2. ceturkšņa provizoriskajiem datiem 13.09.2024.

Mājokļu cenas pagājušā gada ceturtajā ceturksnī, salīdzinot ar 2021.gada attiecīgo periodu, Latvijā pieaugušas par 9,1%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes provizoriskie dati.

Tostarp jauniem mājokļiem cenas attiecīgajā periodā palielinājušās par 19,4%, bet lietotiem mājokļiem - par 6,6%.

Savukārt 2022.gada ceturtajā ceturksnī, salīdzinot ar trešo ceturksni, mājokļu cenas samazinājās par 0,2%. Tostarp jauniem mājokļiem cenas ceturkšņa laikā palielinājās par 8,6%, kamēr lietoti mājokļi bija par 2,3% lētāki.

Statistikas pārvaldes dati arī liecina, ka, salīdzinot ar 2015.gadu, mājokļu cenas 2022.gada ceturtajā ceturksnī bija par 87,4% lielākas. Jauniem mājokļiem cenas pieauga par 80,5%, bet lietotiem mājokļiem - par 89,5%.

Mājokļa cenu indekss aptver visus mājokļu pirkumus, kas noslēgti starp mājsaimniecībām, no vienas puses, un komersantiem, valsts vai pašvaldību iestādēm, no otras puses, kā arī starp divām vai vairākām mājsaimniecībām neatkarīgi no īpašuma iegādes mērķa un turpmākā izmantošanas veida.

2022. gada 1. ceturksnī, salīdzinot ar 2021. gada 1. ceturksni, mājokļu cenas pieauga par 17,3 %, liecina jaunākie Centrālās statistikas pārvaldes provizoriskie dati.

Jauniem mājokļiem cenas palielinājās par 4,5 %, bet lietotiem mājokļiem – par 21,0 %.

2022. gada 1. ceturksnī, salīdzinot ar 2021. gada 4. ceturksni, mājokļu cenas palielinājās par 2,4 %. Jauniem mājokļiem cenas samazinājās par 1,5 %, savukārt lietoti mājokļi bija par 3,4 % dārgāki.

Salīdzinot ar 2015. gadu, mājokļu cenas 2022. gada 1. ceturksnī bija par 75,9 % augstākas. Jauniem mājokļiem cenas pieauga par 48,9 %, bet lietotiem mājokļiem – par 83,8 %.

Mājokļa cenu indekss aptver visus mājokļu pirkumus, kas noslēgti starp mājsaimniecībām, no vienas puses, un komersantiem, valsts vai pašvaldību iestādēm, no otras puses, kā arī starp divām vai vairākām mājsaimniecībām neatkarīgi no īpašuma iegādes mērķa un turpmākā izmantošanas veida.

2023.gada 4. ceturksnī, salīdzinot ar 2022.gada 4. ceturksni, mājokļu cenas pieauga par 1,0%, liecina jaunākie Centrālās statistikas pārvaldes provizoriskie dati.

Jauniem mājokļiem cenas palielinājās par 11,6%, bet lietotiem mājokļiem vidējais cenu līmenis samazinājās par 2,1%.

2023.gada 4. ceturksnī, salīdzinot ar 2023.gada 3. ceturksni, mājokļu cenas samazinājās par 2,5%. Jauniem mājokļiem cenas kāpa par 4,5%, bet lietoti mājokļi bija par 4,7% lētāki.

Salīdzinot ar 2015.gadu, mājokļu cenas 2023.gada 4. ceturksnī bija par 88,5% augstākas. Jauniem mājokļiem cenas pieauga par 101,2%, bet lietotiem mājokļiem - par 84,5%.

Informācija par mājokļu cenu pārmaiņām 2024.gada 1. ceturksnī tiks paziņota 2024.gada 14.jūnijā.

2023.gada 4. ceturkšņa dati ir provizoriski. Galīgie dati tiks publicēti kopā ar 2024.gada 1. ceturkšņa provizoriskajiem datiem 14.06.2024.

Ministru kabinetā (MK) apstiprināti grozījumi noteikumos par nekustamā īpašuma nodokļa (NĪN) prognozi, kas paredz kārtību, kādā pašvaldības aprēķina NĪN prognozi nākamajam taksācijas periodam, sākot no 2014. gada. NĪN ieņēmumu prognoze tiek izmantota pašvaldību finanšu izlīdzināšanas aprēķinam.

Noteikumu projektā ir norādīts, ka prognozētā NĪN apjomu pašvaldība samazina no taksācijas gadā aprēķinātajiem un piešķirtajiem atvieglojumiem trūcīgām un maznodrošinātām personām par mājokļiem piekritīgo zemi. Tāpat noteikumi paredz, ka prognozētā NĪN apjomu pašvaldība samazina par 50% no taksācijas gadā personai aprēķinātās nodokļa summas par mājokļiem un tiem piekritīgo zemi, ja šai personai (pašai vai kopā ar laulāto) vai tās laulātajam taksācijas gada 1. janvārī ir trīs vai vairāk bērni vecumā līdz 18 gadiem.

Kopējā nodokļa izpilde, pagājušo gadu noslēdzot, par 16 miljoniem latu pārsniedza šā gada pašvaldību finanšu izlīdzināšanas aprēķinā iekļauto prognozi. Noteikumu projekts paredz, ka pašvaldības aprēķināto NĪN prognozi zemei, inženierbūvēm, mājokļiem un ēkām koriģē ar iekasējamības koeficientu 0,8.

Latvijā ekskluzīvo mājokļu segmentā pārliecinošu vietu vēl aizvien ieņem mājas un dzīvokļi Jūrmalā, Mežaparkā, Vecrīgā, Baltezerā un Ķīpsalā, aptaujājot nekustamo īpašumu ekspertus, noskaidroja Db.lv.

«Īpašuma vērtību nosaka trīs pamatfaktori – atrašanās vieta, arhitektūra un apdare. Ja mēs runājam par elitāro segmentu, tad pirmām kārtām tās ir mājas, villas jūras vai ezera krasta pirmajā līnijā, pamatā – Jūrmalā un Baltezerā, ar sakoptu un zaļu apkārtni, plašu teritoriju, īpašu arhitektonisko risinājumu, kvalitatīvu pilnu iekšējo apdari un ekskluzīvu iekārtojumu. Tā ir cenu kategorija, sākot no viena miljona eiro,» Db.lv stāsta Baltic Sotheby’s International Realty valdes locekle Ilze Mazurenko.

Otrs segments ir dzīvokļi Rīgas vēsturiskajā centrā – Vecrīgā un klusajā jūgendstila rajonā. Jaunajiem īpašniekiem ir svarīgs ēku stāvoklis, dzīvokļi tiek pieprasīti pārsvarā renovētās ēkās, svarīga ir atrašanās vieta, infrastruktūra un autostāvvieta.

Pierīgas premium klases nekustamo īpašumu tirgū šis gads ir iesācies neveiksmīgi, jo ir vērojams pārdošanas darījumu aktivitātes samazinājums un premium klases īres tirgū augstu pieprasījumu uztur tikai starptautisko organizāciju darbinieki, pastāstīja Inese Zaķīte, Baltic Sotheby`s International Realty pārdošanas konsultante.

Pierīgas teritorijās 2018. gada pirmajā pusgadā pieprasījums pēc premium klases mājokļiem ir samazinājies. Šogad ir noslēgts par 5 darījumiem mazāk nekā pērn attiecīgajā laika posmā. Savukārt premium mājokļu īres tirgū nemainīgi augstu pieprasījumu palīdz uzturēt Latvijā dislocēto starptautisko organizāciju darbinieku vajadzība pēc augstas klases dzīvojamās platības, kurā manāmas deficīta pazīmes un katrs atbilstošais mājoklis tirgū tiek realizēts ļoti ātri.

Par to liecina premium segmenta nekustamo īpašumu uzņēmuma Baltic Sotheby's International Realty veiktais pētījums par darījumu aktivitāti ar dzīvokļiem, privātmājām un zemes nekustamiem īpašumiem Pierīgas teritorijā (aptver Ādažu, Babītes, Baldones, Carnikavas, Garkalnes, Inčukalna, Ķekavas, Krimuldas, Mālpils, Mārupes, Olaines, Ropažu, Salaspils, Saulkrastu, Sējas, Siguldas un Stopiņu novadus).

Valdībai līdz šā gada 1. maijam ir jāsagatavo piedāvājums nekustamā īpašuma nodokļa liktenim attiecībā uz iespējamo vienīgā vai primārā mājokļa neaplikšanu ar to.

Tāds ir Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas lēmums, izskatot kolektīvo iesniegumu par nekustamā īpašuma nodokļa (NĪN) atcelšanu vienīgajam īpašumam, kas kalpo par dzīvesvietu tās īpašniekam.

Tieslietu ministrija ir sagatavojusi projektu par nekustamā īpašuma nodokļa atcelšanu vai samazinājumu primārajam mājoklim un to nodevusi sabiedriskajai apspriešanai. Tā ieviešanas gadījumā jautājums ir par prognozētajiem pašvaldību ieņēmumiem no šī nodokļa 2022. gadā.

Jāatgādina, ka jau iepriekš ir bijuši vairāki mēģinājumi "atbrīvot" vienīgo mitekli no NĪN maksāšanas, taču neviens no tiem nav beidzies ar uzvaru. Proti, 2019. gadā parlamentā bija pašlaik opozīcijā esošās ZZS deputātu iesniegtais grozījumu projekts Nekustamā īpašuma nodokļa likumā, kurš paredzēja no šī nodokļa maksāšanas ar 2020. gadu atbrīvot mitekli, kurā cilvēks ir deklarēts un dzīvo, un tam piekrītošo zemi pilsētās un ciemos līdz 1,5 ha, bet viensētās līdz 2 ha ar kopējo kadastrālo vērtību līdz 100 000 eiro. Taču attiecīgie grozījumi neguva parlamenta vairākuma atbalstu un nenonāca pat līdz izskatīšanai Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā.

Janvāris nekustamā īpašuma mājokļu segmentā iesācies netipiski aktīvi, pircējiem meklējot potenciālos īpašumus iegādei gan dzīvokļu, gan māju piedāvājumā.

Lai gan Eiropas Centrālā banka lēmusi nepaaugstināt EURIBOR likmi, nav arī skaidru indikāciju par tās krišanos. Aizvien liela daļa pircēju atturas no lēmuma par hipotekāro kredītu – janvārī 45% darījumu notikuši bez kredītu piesaistes. Vairumā gadījumu darījumi ar mājokļiem Rīgā notiek par summu līdz 100 000 EUR. Pieaugusi interese arī par iespēju īrēt privātmājas, savukārt īpašnieki saņem piedāvājumus iegādāties īpašumu par cenu, kas ir pat divas reizes zemāka nekā objekta tirgus vērtība, secināts nekustamo īpašumu aģentūras “Latio” jaunākajā “Mājokļu pircēju pārliecības indeksā”.

“Mājokļu pircēju pārliecības indeksa”* dati par janvāri:

68 % no Latvijas iedzīvotājiem jeb 1,4 miljoni personu, kuras dzīvo tradicionālajos mājokļos (dzīvoklī vai mājā), mitinās pusgadsimtu vecos mitekļos, kas uzcelti no 1946. līdz 1990. gadam un kuru īpatsvars ir 67 % no visiem mājokļiem (674 614) Latvijas tirgū. Vien 3 % iedzīvotāju dzīvo jaunos namos, kas uzcelti 2006.-2011. gadā.

Par to liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) pēdējie pieejamie dati (2011.g. marts) par tradicionālajiem mājokļiem un tajos dzīvojošajām personām pēc ēkas uzcelšanas laika.

Kopumā Latvijā ir 1 018 533 tradicionālie mājokļi, kuros dzīvo pavisam 2 040 812 cilvēki. 32 % jeb 326 291 šādu mājokļu ir Rīgā, bet 18 % no visiem Latvijas tradicionālajiem mājokļiem jeb 179 835 ir Pierīgā, kur kopā dzīvo 50 % Latvijas iedzīvotāju.

Līdzīga situācija pēc CSP datiem novērojama Rīgā un Pierīgā, kur arī personas dzīvo lielāko tiesu padomju gados celtos mājokļos: 327 594 mājokļos, kas uzbūvēti laika posmā no 1946. līdz 1990. gadam, dzīvo 685 727 cilvēku jeb 68 % no visiem Rīgā un Pierīgā deklarētajiem iedzīvotājiem.

Latvijas Banka un Nekustamā īpašuma attīstītāju alianse (NĪAA) vienojušās gatavot priekšlikumu par pievienotās vērtības nodokļa (PVN) samazinātās likmes ieviešanu energoefektīviem jaunajiem mājokļiem, informē NĪAA pārstāvji.

Latvijas Bankas vadība un NĪAA 20.septembrī pārrunāja nepieciešamos pasākumus, lai veicinātu nekustamā īpašuma kreditēšanu Latvijā, un vienojās par sadarbību, sagatavojot priekšlikumu par PVN samazinātās likmes piemērošanu energoefektīviem mājokļiem.

Neskatoties uz būtiskajiem atlikumiem privātpersonu kontos bankās, Latvijas iedzīvotāji kūtri izvēlas brīvos līdzekļus ieguldīt dažādos aktīvos, tostarp vērtspapīros un nekustamajā īpašumā, secināts tikšanās laikā.

NĪAA valdes loceklis Ints Dālderis aicina Latvijas Banku kā banku regulatoru elastīgāk piemērot prasības banku kapitāla pietiekamībai, ja bankas aktīvi kreditē energoefektīvus nekustamā īpašuma projektus. Lai gan bankas ir ieinteresētas "zaļā" portfeļa audzēšanā un energoefektīvu projektu kreditēšanā, NĪAA biedri vērš uzmanību uz apstākli, ka tieši pēdējā gada laikā, nekustamā īpašuma cenām jaunos un ilgtspējīgos projektos augot straujāk nekā iedzīvotāju pirktspējai, arvien vairāk banku aizdevumu tiek novirzīts padomju laikā būvētu mājokļu kreditēšanai otrreizējā tirgū.

Salīdzinot ar gada pirmo mēnesi, februārī tirgus temps kļuvis mazliet gausāks – vienlaikus interese par īpašumu iegādi nav apstājusies.

Vidējais dienu skaits, kas nepieciešams mājokļa pārdošanai par tirgus cenu, samazinājies līdz 76 dienām. Kā novērojuši “Latio” darījumi vadītāji, aktīvāk iegādei tiek meklēta apbūves zeme un nelielas privātmājas, tomēr likvīdu piedāvājumu tirgū būtiski trūkst. Paturot prātā skaļi izskanējušo retoriku par šogad gaidāmo Euribor kritumu, potenciālie pircēji sāk apsvērt arī lielākas platības mājokļus ar trim un vairāk istabām, tomēr no galējā lēmuma pieņemšanas aizvien biežāk attur cits faktors - ģeopolitiskā nestabilitāte.

“Mājokļu pircēju pārliecības indeksa” dati par janvāri:

Daudzu sērijveida paneļu ēku normatīvais ekspluatācijas laiks ir vidēji 50 gadu – tas nozīmē, ka dzīvojamajām ēkām, kas celtas 1974. gadā vai agrāk, šis termiņš ir pienācis šogad – 2024. gadā, īsi un lakoniski konstatēts Latvijas Stratēģiju un ekonomikas risinājumu institūta (LaSER) jaunākajā pētījumā Rīgas metropole 2040: pārvaldāma, dzīvojama, inovatīva, kas klajā nācis oktobrī.

Blokmājas Rīgā – cik to ir?

Lai saprastu un apzinātu problēmu, vispirms ir jānonāk pie rezultāta vismaz divos ceļos, un to arī darījām. Saprotams, ka padomju laikā būvētās mājas ir ne tikai Rīgā, tādēļ, lai nonāktu pie ticama rezultāta, izmantojām ne tikai LaSER pētījuma datus, bet nodrošinājāmies ar vispārīgiem Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) datiem par visas Latvijas mājokļiem. Lai atlasītu mājokļus, kas atbilst prasībai «padomju laikā celta daudzdzīvokļu māja», ņēmām visus reģistrētos mājokļus – gan dzīvokļus, gan privātmājas –, kas ir apdzīvoti un kuros ir centrālapkure. Šāda atlase satur nelielu kļūdu, jo arī lielajās pilsētās tiek celtas privātmājas ar centrālapkuri, tomēr kļūda pret kopskaitu ir neliela, turklāt netiek pētīti lauku apvidi, kur privātmājas ir pārsvarā. No šīs atlases redzams, ka Rīgā atrodas gandrīz puse mājokļu ar centrālapkuri no visiem Latvijas apdzīvotajiem mājokļiem ar centrālapkuri. Proti, var secināt, ka mazākā daļa no visām daudzdzīvokļu mājām atrodas Rīgā. Zināms, ka lielākais vairums paneļu namu ir celti laikā 1961. līdz 1990. gadam. Lai arī CSP atlase piedāvā būvniecības laiku no 1981. līdz 2000. gadam, ir zināms, ka šī perioda otrajā desmitgadē praktiski nekas netika uzcelts. Tādējādi iegūstam, ka aptuveni divas trešdaļas no Rīgas apdzīvotajiem mājokļiem ar centrālapkuri ir mājas, kuru būvniecības termiņš ir no 1961. līdz 1990. gadam, turklāt pēdējā piecgade būvniecībā bija pasīvāka. Tie ir aptuveni 180 tūkstoši mājokļu, un pieņemot, ka vidējais blokmājas dzīvokļu skaits ir ap 30, iegūstam 6000 māju. Arī LaSER pētījumā tiek konstatēts, ka 72% Rīgas iedzīvotāju dzīvo paneļu namos, kas celti no 1958. līdz 1985. gadam, un kopumā Rīgas pilsētā ir 6000 padomju laikos celtu sērijveida paneļu namu. Proti, no visiem avotiem iegūstam līdzīgu rezultātu un par nosaukto problēmas apmēru varam būt pārliecināti.

Nekustamā īpašuma nodoklis par dzīvojamām platībām nākamgad būs 0, 2 %, 0, 4 % vai 0,6 %, atkarībā no konkrētā mājokļa kadastrālās vērtības un pagaidām Latvijā netiks noteikta vienota mājokļu nodokļa likme 0, 5 % apmērā no kadastrālās vērtības.

To, noraidot Saskaņas centra deputāta Igora Pimenova ierosinājumu Latvijā noteikt vienotu nekustamā īpašuma nodokļa likmi visām dzīvojamām platībām, pirmdien nolēma valdība.

Db jau vēstījis, ka mājokļiem piemērojamā nodokļa likme nākamgad būs divas reizes lielāka nekā šogad. Par mājokļiem, kuru kadastrālā vērtība nepārsniedz 40 000 Ls, tā būs 0, 2 %, par mājokļiem, kuru vērtība ir no 40 001 Ls līdz 75 000 Ls – 0, 4 %, bet par mājokļiem, kuru kadastrālā vērtība pārsniedz 75 000 Ls – 0, 6 % no kadastrālās vērtības.

No 2022. gada tiks atcelts nekustamā īpašuma nodoklis (NĪN) primārajam mājoklim.

To paredz Valsts sekretāru sanāksmē izsludinātie Tieslietu ministrijas rosinātie grozījumi Nekustamā īpašuma valsts kadastra likumā un likumā "Par nekustamā īpašuma nodokli".

Komercīpašumu apsaimniekotājus uztrauc iespējamais šī nodokļa maksājuma kāpums.

Jāatgādina, ka 2019. gada nogalē Saeimā tika iesniegta 40 518 pilsoņu parakstīta iniciatīva par NĪN atcelšanu vienīgajam mājoklim. Saskaņā ar Zvērinātu tiesu izpildītāju padomes datiem 2019. gadā zvērinātu tiesu izpildītāju lietvedībā reģistrētas 5257 izpildu lietas par piedziņu Rīgas domes Pašvaldības ieņēmumu pārvaldes labā saistībā ar NĪN parādu.

100 000 eiro slieksnis

Piedāvātais grozījumu projekts paredz, ka primārajiem mājokļiem ar kadastrālo vērtību līdz 100 000 eiro NĪN nebūs jāmaksā. Ja mājokļa vērtība pārsniegs 100 000 eiro, tad NĪN aprēķinātu, no šīs vērtības atņemot 100 000 eiro un iegūtajai starpībai piemērojot koeficientu 0,2 (speciālo vērtību).

Nākamgad nekustamā īpašuma nodoklī (NĪN) par dzīvojamām platībām iedzīvotājiem nāksies maksāt vismaz divas reizes lielāku summu nekā šogad.

Saeima ceturtdien atbalstīja likuma «Par nekustamā īpašuma nodokli» grozījumus, kas paredz mājokļiem piemērojamā NĪN likmes dubultošanu.

Proti, par dzīvokli vai māju, kuras kadastrālā vērtība nepārsniedz 40 000 Ls, nākamgad NĪN likme būs 0,2 % no kadastrālās vērtības līdzšinējā 0,1 % vietā. Par mājokļiem, kuru kadastrālā vērtība ir no 40 001 Ls līdz 70 000 Ls nodoklis pieaugs no 0,2 % līdz 0,4 % no īpašuma kadastrālās vērtības, bet dārgiem īpašumiem, kuru kadastrālā vērtība pārsniedz 70 001 Ls, tiks piemērots 0,6 % liels NĪN. Līdz šim augstākā mājokļu nodokļa likme bija 0,3 %.

Finanšu ministrija lēš, ka dzīvojamām platībām piemērojamā NĪN dubultošana nākamgad nodrošinās aptuveni 7 milj. Ls lielus papildu ieņēmumus.

Cenu pieauguma līderis alternatīvo investīciju vidū ir luksusa klases viskijs.

Vērtības pieaugumu var mēģināt gaidīt no dažādām lietām, un tādējādi ir iespējams meklēt arī alternatīvākas investīciju iespējas. Turklāt pieejamie dati liecina, ka dažkārt tieši tās investoriem nodrošina ļoti labu peļņu. Piemēram, Knight Frank apkopotā Luxury Investment indeksa dati liecina, ka 12 mēnešu laikā līdz šā gada pirmā ceturkšņa izskaņai vieni no pašiem veiksmīgākajiem ieguldījumiem bijuši ekskluzīvā viskijā. Proti, to cena šajā periodā palēkusies vairāk nekā par trešdaļu, kas «izgriež pogas» daudziem citiem ieguldījumiem.

Būtībā tiek izdarīta likme uz to, ka, laikam ejot, ekskluzīva viskija vērtība pieaugs. Pamatdoma ir līdzīga tam, kā tas ir ar investīcijām vīnā, kad tiek pirktas ļoti kvalitatīva vīna pudeles, kuras tad attiecīgi tiek glabātas ar domu, ka to cena palielināsies, un galu galā tās tiks pārdotas dārgāk. Tāpat Apvienotajā Karalistē bāzētās viskija biržās ir iespējams iegādāties šo grādīgo dzērienu mucās, kuras tiek uzglabātas speciālās noliktavās, pirms tas ir sasniedzis savu brieduma stadiju. Viskiju pudelēs var liet pēc trīs gadiem gatavošanās, lai gan augstāka ranga viskijs mucās tiek uzglabāts krietni ilgāk. Viskija biržu operatori savukārt eksperimentē ar šī dzēriena mucās piedāvāšanu investoriem, kur to var gan pirkt, gan pārdot. Protams, pie ļoti ekskluzīviem viskijiem gan tikt var izrādīties pagrūti un ieejas barjeras šajā tirgū ir visai augstas. Savukārt potenciālie nākotnes klienti šiem dzērieniem ir pasaules bagātnieku pulciņš.

Britu luksusklases Bentley ir atrotījis piedurknes, lai atkal ar pilnu jaudu mestos sacīkšu trasēs

Mūsdienu trauksmainajā laikmetā izpratne par luksuslietām, tostarp dārgiem limuzīniem, ir mainījusies. Savulaik klasiskais bagātnieka portrets bija korpulents kungs zīda uzvalkā ar zelta Rolex pulksteni un dārgu Kubas cigāru zobos, kurš, izlaidies limuzīna otrajā sēdekļu rindā, laiski malkoja dārgu konjaku.

Bagātnieku portrets pavisam cits

Šobrīd uz Rolls-Royce, Bentley, Aston Martin un citiem dārgiem luksusvāģiem arvien biežāk jau sāk cierēt vienkāršos T kreklos un nošļukušās treniņbiksēs tērpti izstīdzējuši Ziemeļamerikas vai Ķīnas datorģēniji. Tas gan ir nedaudz pārspīlēts jaunbagātnieka apraksts, taču viens ir skaidrs: kiberlaikmeta bagātnieki globāli ir kļuvuši gados jaunāki, attiecīgi tie arvien biežāk raujas sēdēt paši pie vairāku simtu tūkstošu eiro vērta auto stūres, nevis zvilnēt aizmugurējā beņķī.

Bijusī valsts kontroliere Inguna Sudraba ir gatava uzņemties tautas kustības vadīšanu, lai vienotu cilvēkus «ceļā uz laimīgu Latviju».

Sudraba šodien speciāli sasauktajā preses konferencē paziņoja, ka šādu lēmumu pieņēmusi, jo vēlas, lai tiktu celta pavisam cita Latvija, lai katrs cilvēks tajā būtu laimīgs un katrs rastu savu piepildījumu.

Kustībai patlaban nav nosaukuma. Pašai Sudrabai šis nosaukums esot «Latvija - manas mājas».

Viņa norādīja, ka līdz šim esošie modeļi un sistēma ir novedusi pie kārtības, ka vara tiek veidota atsevišķiem cilvēkiem tikai varas pēc. Taču viņa aicināja apzināties, ka vara ir tautai un tā ir kustība, kurā tauta atmostas. «Cilvēki negrib dzīvot, kā dzīvoja līdz šim. Es esmu izdarījusi savu izvēli - es gribu būt kopā ar tautu, es esmu gatava vienot tautu,» sacīja Sudraba.