Šodien, 28.februārī, Ogres novada dome apstiprināja sabiedriskās apspriešanas rezultātus par ieceri uz Ikšķiles un Ogres novadu robežas būvēt Saint-Gobain siltumizolācijas materiālu ražotni, liecina Saint-Gobain sniegtā informācija medijiem.

No rīta pie domes ēkas pulcējās piketētāji, paužot noraidošu attieksmi pret ieceri būvēt rūpnīcu pilsētas pievārtē. Vēlāk piketētāji pārcēlās uz domes sēžu zāli un bija klāt jautājuma izskatīšanas laikā.

Šo jautājumu dome skatīja atkārtoti, jo iepriekšējā reizē, domes sēdē 31.janvārī, lēmums par publiskās apspriešanas rezultātiem netika pieņemts.

"Mums diemžēl jāatzīst, ka sabiedriskās apspriešanas rezultāti ir negatīvi ne tikai emocionālo protestu, bet arī informācijas trūkuma dēļ. Tādēļ ne tikai iedzīvotājiem, bet arī pašam Saint-Gobain ir svarīgi pēc iespējas ātrāk uzsākt ietekmes uz vidi novērtējuma procedūru, kuras rezultāti ļautu iedzīvotājiem un pašvaldībām pieņemt objektīvu un likumīgu lēmumu par projekta tālāko īstenošanu," norāda Saint-Gobain Baltijas reģiona direktors Juha Rippo (Juha Ryyppo).

Par SIA Saint-Gobain celtniecības produkti valdes priekšsēdētāju kļuvis Somijas iedzīvotājs Johaness Holms, bet par valdes locekli - Mārtiņš Misa, liecina Lursoft dati.

Savukārt līdzšinējais SIA Saint-Gobain celtniecības produkti valdes priekšsēdētājs Heikki Simo Tunkelo darbu turpinās kā valdes loceklis, bet kompānijas valdi ir atstājusi Antoņina Šumova.

Db jau vēstīja, ka SIA Saint-Gobain celtniecības produkti un sauso būvmaisījumu izplatītājs SIA maxit pilnībā apvienosies šā gada 1.jūlijā.

SIA maxit direktors Mārtiņš Misa Db iepriekš norādīja, ka juridiski SIA maxit ir pārgājis SIA Saint-Gobain celtniecības produkti īpašumā, paskaidrojot, ka ir noticis formāls darījums, lai varētu īstenot abu uzņēmumu mātes kompānijas stratēģiskos mērķus.

Turpmāk viens no Latvijas vadošajiem būvmateriālu tirgotājiem maxit darbosies Saint-Gobain grupas sastāvā.

Šī gada 4.martā Eiropas Komisija apstiprinājusi maxit grupas un franču uzņēmuma Saint-Gobain apvienošanos. Pamatojoties uz šo lēmumu, 13.martā līdzšinējais maxit grupas mātes uzņēmums Heidelberg Cement to oficiāli nodeva Saint-Gobain īpašumā. Izmaiņas skars arī Latvijas tirgu, kur turpmāk maxit darbosies būvmateriālu nozarē Saint-Gobain grupas sastāvā un ģeogrāfiski ietilps ziemeļu un Baltijas valstu reģionā. Kopā ar maxit Latvijas tirgū Saint-Gobain būvmateriālu sektoru pārstāv arī SG Celtniecības Produkti, kas piedāvā dažādas izolācijas sistēmas, liecina sniegtā informācija medijiem.

Ekonomikas ministrs Kaspars Gerhards (TB/LNNK) šodien uz tikšanos bija aicinājis Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) direktoru Andri Ozolu, lai pārrunātu masu medijos izskanējušo neoficiālo informāciju par franču koncerna Saint-Gobain plāniem pārtraukt investīciju projektu Latvijā.

Tikšanās laikā LIAA direktors informēja, ka Saint–Gobain ir saskāries ir projekta ieviešanas grūtībām, tomēr oficiālu atteikumu investīcijām Latvijā LIAA nav saņēmis.

K. Gerhards un Ozols vienojās, ka jau šodien LIAA tikties ar uzņēmuma Saint-Gobain pārstāvjiem, lai pārrunātu izveidojušos situāciju un investīciju projekta tālāko attīstību.

Kā zināms, Saint Gobain ir Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras piesaistītais investīciju projekts, pie kura Latvijas ekonomiskā pārstāvniecība Francijā sāka strādāt jau 2005.gadā.

Franču koncerns Saint-Gobain varētu būvēt sauso būvmaisījumu ražotni Latvijā ne ātrāk kā 2013. gadā, Db pastāstīja Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras direktors Andris Ozols.

Viņš teica, ka Francijas koncernam tagad prioritāri ir citi plāni, proti, rūpnīca Ukrainā, un tā kā rūpnīcas būvē viena komanda, tad arī Latvijas kārta varētu pienākt pēc Ukrainas. A. Ozols komentēja, ka Latvija ir palaidusi garām īsto momentu, kad investoram bija vēlme ienākt Latvijā, bet tagad pieprasījums būvmateriālu nozarē ir krities un investoriem vairs nav tik liela interese. Arī Saint-Gobain meitasuzņēmuma Latvijā SIA Saint-Gobain celtniecības produkti vadītājs Normunds Mitko Db apstiprināja, ka franču koncerns no plāniem būvēt rūpnīcu Latvijā nav atteicies un darbs pie projekta turpinās, taču tagad rūpnīcas būvniecība atlikta uz daudz vēlāku laiku.

Franču koncerns Saint-Gobain drīzumā atteiksies no ieceres pie Ikšķiles būvēt Isover siltumizolācijas materiālu ražotni, atsaucoties uz neoficiālu informāciju, ziņo laikraksts Telegraf.

Tā kā Saint-Gobain apnikušas birokrātiskās barjeras Latvijā, valsts zaudēs investīcijas 80 miljonu EUR (56 miljonu latu) apmērā.

Saint-Gobain Latvijas pārstāvniecībā SIA Saint-Gobain celtniecības produkti laikrakstam pastāstīja, ka tiek gaidītas instrukcijas no Parīzes, kā rīkoties tālāk. Plānots, ka norādījumi tiks saņemti pēc aptuveni divām nedēļām.

Telegraf rīcībā esošā neoficiāla informācija liecina, ka Saint-Gobain savu ieceri īstenos citā, investīcijām labvēlīgākā valstī.

AS "Valmieras stikla šķiedra" ASV meitasuzņēmuma "P-D Valmiera Glass USA Corp." ražotne par 17,5 miljoniem ASV dolāru pārdota uzņēmumam "Saint-Gobain Adfors America, Inc.", teikts paziņojumā biržai "Nasdaq Riga".

Darījums pabeigts otrdien, 2.jūnijā.

Jau ziņots, ka šā gada 3.martā, ASV meitasuzņēmums parakstīja aktīvu pārdošanas līgumu ar uzņēmumu "Saint-Gobain Adfors America, Inc." par būtībā visu pirmās un otrās fāzes aktīvu pārdošanu. Kopējā pirkuma summa ir 17 500 000 ASV dolāru plus papildu atlīdzība saskaņā ar aktīvu pārdošanas līgumu.

ASV meitasuzņēmums no otras līgumslēdzēja puses saņēma maksājumu pilnā apmērā 2.jūnijā, un tajā pašā dienā "P-D Valmiera Glass USA Corp." aktīvi pilnībā nodoti "Saint-Gobain Adfors America, Inc." īpašumā.

Par būvmateriālu vairumtirgotāja SIA «Saint-Gobain Celtniecības Produkti» valdes locekli iecelts Normunds Mitko, ziņo «Lursoft» Klientu portfelis.

Normundam Mitko ir tiesības pārstāvēt komercsabiedrību kopīgi ar vismaz vienu no valdes locekļiem.

Viņš uzņēmuma valdē pievienojas valdes priekšsēdētājam Thierry Claude Maxime Lambert un valdes locekļiem Mart Arro, Gunnar Evald Forsman un Juha Tapani Ryyppo.

Uzņēmums arī izbeidzis kopprokūru, kas bija izsniegta Jānim Ankipānam un Inārai Enikovai.

Izmaiņas komercreģistrā ierakstītas 22.februārī.

SIA «Saint-Gobain Celtniecības Produkti» dibināta 1997.gadā, uzņēmuma pamatkapitāls ir 29 295 594 eiro un tā vienīgais īpašnieks ir Francijā reģistrētā kompānija «Saint-Gobain Produits Pour La Construction S.A.S.».

2016.gadā SIA «Saint-Gobain Celtniecības Produkti» strādāja ar neto apgrozījumu 9,737 miljonu eiro apjomā, kas bija par 4,6% mazāk nekā 2015.gadā, savukārt kompānijas peļņa pēc nodokļiem gandrīz dubultojās un bija 352 tūkstoši eiro.

Sarunās ar Starptautisko Valūtas fondu Latvijai jāpanāk ap 7 % budžeta deficīts, un tam ir argumenti, uzskata ekspremjers Ivars Godmanis.

Finanšu ministrs Einārs Repše devies uz Vašingtonu, lai sarunās ar Starptautisko Valūtas fondu (SVF) vienotos par iespējamo budžeta deficīta apjomu Latvijā. I. Godmanis iesaka sarunās kā argumentu izmantot situāciju citās Eiropas valstīs. Saskaņā ar The Economist publicētajiem aktuālajiem datiem Eiropas Savienības valstīs pie līdzīga IKP krituma kā Latvijā budžeta deficīta apjoms ir lielāks, norādīja Ivars Godmanis LNT raidījumā 900 sekundes. Tam, viņaprāt, jābūt argumentam sarunās ar Starptautisko Valūtas fondu.

"Cik mums reāli jāsamazina, salīdzinot ar 2008. gadu? Tie ir 15 % no visiem izdevumiem, turklāt daļa jau samazināta 2008. gada decembrī. Tagad vēl jāsamazina par 8 %," norādīja I. Godmanis.

Deklarācija par Krišjāņa Kariņa (JV) topošā Ministru kabineta iecerēto darbību, par ko vienojušās koalīcijas partijas.

Saeima šodien lems, vai apstiprināt jauno valdību, kuru veidotu partiju apvienība "Jaunā Vienotība", partiju apvienība "Apvienotais saraksts" un Nacionālā apvienība.

Ievads

Krišjāņa Kariņa valdības mērķis: Latvijas ekonomikas transformācija labākai dzīvei Latvijā

Kopš Latvijas valsts neatkarības atgūšanas valsts un tās iedzīvotāji ir piedzīvojuši milzu pārmaiņas - pāreju no komandekonomikas uz tirgus ekonomiku, valsts un pašvaldību īpašuma privatizāciju, demokrātisko institūciju izveidošanu un nostiprināšanos, naudas un zemes reformas īstenošanu, pievienošanos Eiropas Savienībai (ES) un NATO militārajai aliansei.Šajā ceļā ir pārvarēti dažādi izaicinājumi, šobrīd sastopamies ar Krievijas agresīvo karadarbību Ukrainā, kura grauj likuma varā balstīto starptautisko kārtību un ir lielākais drošības apdraudējums Eiropai, radot milzīgas cilvēku ciešanas. Karadarbība ir izraisīju

Latvijā būvē lielveikalus, autosalonus, birojus, izklaides centrus, arī privātmājas un dzīvokļus. Ekonomika ir orientēta uz pakalpojumu sniegšanu, nevis ražošanu. Taču mūsu dzīves līmenis straujāk augs tikai tad, ja sāksim ražot krietni vien vairāk, - tāds ir Latvijas iedzīvotāju vidū pastāvošais viedoklis par savu valsti un tās tautsaimniecību.

Varbūt šis viedoklis ir pārāk vienkāršots, taču tas radies ne bez pamata – piemēram, rūpniecības produkcijas ražošana Latvijā pagājušā gada decembrī, salīdzinot ar iepriekšējā gada attiecīgo mēnesi, samazinājās par 6,7%, kas bija lielākais kritums starp visām Eiropas Savienības valstīm.

Lai situācija mainītos, nepieciešams veicināt ražošanu, šeit nodrošinot ražotājiem, tostarp ārvalstu investoriem, pievilcīgus apstākļus viņu biznesam. Praksē diemžēl pārāk bieži ir bijis citādi – lielu projektu realizēšanas mēģinājumi sastapušies ar aicinājumiem izraudzītajās teritorijās neko nebūvēt un nedarīt, bet meklēt vietu ražošanai citur. Parasti atrodot to ārpus Latvijas, valstīs, kurās attieksme izrādījusies krietni vien pragmatiskāka un ieinteresētāka. Pēdējo mēnešu ažiotāža saistībā ar franču investora Saint-Gobain iespējamo ienākšanu Latvijā tikai apliecina, ka šāda attieksme jau kļūst par ikdienišķu parādību.

Ārvalstu medijos izskanējusi informācija, ka Francijas uzņēmums Saint-Gobain plāno atteikties no ieceres būvēt siltumizolācijas materiālu ražotni pie Ikšķiles, taču uzņēmuma pārstāvji to noliedz.

Laikraksts La Lettre de l'Expansion raksta, ka uzņēmums Saint-Gobain apsver iespēju atsaukt investīciju plānu Latvijā. Savukārt, kā ziņo Latvijas Radio, koncerna pārstāvis Normunds Mitko uzsvēris, ka šādu informāciju neesot paudis un Saint-Gobain no būvniecības plāniem atteikties negrasās.

Koncerna pārstāvis Normunds Mitko norādīja: "Līdz šim nav dzirdēti nekādi konstruktīvi argumenti pret rūpniecības būvniecības ieceri". Uzņēmuma pārstāvis arī apgalvoja, ka šādai rūpnīcai "vides risku praktiski nav".

Vides aktīvistu un vietējo iedzīvotāju dēļ aptuveni 80 milj. eiro (56 milj. Ls) vērtās Saint-Gobain siltumizolācijas ražotnes celtniecība Ikšķilē atlikta vismaz līdz 2011.gadam.

Tā laikrakstam Biznes&Baltija teicis Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras vadītājs Andris Ozols. Viņš laikrakstam arī nav slēpis sašutumu par bezatbildīgajiem «zaļo» un vietējo iedzīvotāju protestiem, kuru dēļ Latvija nav ieguvusi vairākas darba vietas, bet cilvēki krīzes dēļ šobrīd savus darbus zaudē.

Kā A. Ozols iepriekš skaidroja Db, Latvija ir palaidusi garām īsto momentu, kad investoram bija vēlme ienākt Latvijā, bet tagad pieprasījums būvmateriālu nozarē ir krities un investoriem vairs nav tik liela interese.

Arī Saint-Gobain meitasuzņēmuma Latvijā SIA Saint-Gobain celtniecības produkti vadītājs Normunds Mitko Db iepriekš apstiprināja, ka franču koncerns no plāniem būvēt rūpnīcu Latvijā nav atteicies un darbs pie projekta turpinās, taču tagad rūpnīcas būvniecība atlikta uz daudz vēlāku laiku.

Stikla šķiedras ražotāja AS "Valmieras stikla šķiedra" pabeigusi ASV meitasuzņēmumu "P-D Valmiera Glass USA Corp." un "Valmiera Glass USA Trading Corp." likvidācijas procesu, teikts uzņēmuma paziņojumā "Nasdaq Riga".

Turpmāk "Valmiera Glass" grupu veido "Valmieras stikla šķiedra" Latvijā un "Valmiera Glass UK Ltd." Apvienotajā Karalistē. Grupas uzņēmumi darbu turpina ierastajā kārtībā.

Līdz ASV esošo uzņēmumu likvidācijai "Valmieras stikla šķiedrai" piederēja 100% uzņēmuma "Valmiera Glass USA Trading Corp." kapitāldaļu un 52,21% "P-D Valmiera Glass USA Corp." kapitāldaļu.

Jau vēstīts, ka 2020.gada 2.jūnijā "P-D Valmiera Glass USA Corp." noslēdza aktīvu pirkuma līguma procesu, nododot Dublinā, Džordžijas štatā, ASV, esošās pirmās un otrās fāzes aktīvus uzņēmumam "Saint-Gobain Adfors America, Inc.". Tajā pašā dienā "P-D Valmiera Glass USA Corp." aktīvi pilnībā nodoti "Saint-Gobain Adfors America, Inc." īpašumā.

Latvijas Būvinženieru savienības (LBS) valde paplašinātā sēdē izskatījusi Saint-Gobain rūpnīcas celtniecības pamatojuma materiālus un uzklausījusi Saint- Gobain celtniecības produkcijas izpilddirektoru Normundu Mitko par ieceri siltumizolācijas materiālu rūpnīcu būvēt Ikšķiles novada teritorijā, liecina sniegtā informācija medijiem.

Kritiski izvērtējot celtniecības pretendenta piestādītos vizuālos un informatīvos materiālus tajā skaitā atsauksmes par iespējamo rūpnīcas ietekmi uz vidi, valdes sēde nolēma atbalstīt Saint – Gobain ieceres siltumizolācijas materiālu rūpnīcu celt Ikšķiles novadā sekojošu apsvērumu dēļ:

· Izvēlētais apbūves gabals atrodas dzelzceļa un valsts autoceļu tiešā tuvumā;

· Objektiem, kuru celtniecība ir plānota uz iepriekš minētā zemes gabala, relatīvi viegli ir atrisināmi visi inženiertehnisko sistēmu pieslēgumi;

· Teritorija nav apbūvēta, tātad nav paredzami nojaukšanas darbi;

· Var prognozēt, ka sakarā ar Ogres pilsētas un Ikšķiles novada tiešo tuvumu rūpnīcai nebūs darbaspēka problēmu;

SIA Saint-Gobain celtniecības produkti un sauso būvmaisījumu izplatītājs SIA maxit pilnībā apvienosies šā gada 1. jūlijā, Db pastāstīja maxit direktors Mārtiņš Misa.

Iepriekš M. Misa Db stāstīja, ka juridiski SIA maxit ir pārgājis SIA Saint-Gobain celtniecības produkti īpašumā, taču faktiski nekādas pārmaiņas nav notikušas. Viņš teica, ka noticis formāls darījums, lai varētu īstenot abu uzņēmumu mātes kompānijas stratēģiskos mērķus, tāpēc mainīti īpašnieki, tomēr uzņēmumā nekās izmaiņas nav veiktas. Nav notikušas arī nekādas izmaiņas SIA maxit valdē.

Abi uzņēmumi tāpat kā līdz šim pastarpināti pieder Francijas koncernam Saint-Gobain.

Mani «vienkārši absolūti kaitina» runas par lata devalvāciju, šorīt intervijā LNT raidījumam 900 sekundes sacīja bijušais ministru prezidents Ivars Godmanis.

I. Godmanis minēja vairākus argumentus pret lata iespējamo devalvāciju.

«Es nerunāšu par to, par ko visi ir runājuši, ka lata devalvācija sadārdzinās energoresursus, visas izejvielas, ka lata devalvācija katastrofālā stāvoklī noliks tos, kas ir ņēmuši eiro kredītus. Tas viss jau ir runāts, bet ir vēl argumenti. Viens no argumentiem ir tas, ka mēs - trīs Baltijas valstis - turam kursu, mēs visas gribam ieiet eiro. Un, ieejot eiro, mēs būsim mierā. Tie investori, kas liks naudu, nomierināsies, nebūs lata likmei atšķirības divas reizes kā tagad ir ar eiro,» stāstīja bijušais premjers.Godmanis nosauc argumentus pret lata devalvāciju

Ministru prezidents Ivars Godmanis neizslēdz, ka pirmdien, tiekoties ar Valsts prezidentu Valdi Zatleru, prezidents varētu pieprasīt premjera demisiju.

"Tas ir sāpīgi. Jo paliek grūtāk, jo mazāks ir atbalsts," intervijā LTV raidījumam Panorāma atzina pats I. Godmanis, piebilstot, ka pagaidām politisko situāciju ar V. Zatleru pārrunājis tikai pa telefonu.

I.Godmanis gan skaidroja, ka no savas ieceres samazināt ministriju skaitu no 16 līdz 12, nav atteicies, taču valdības reorganizācijas plāna īstenošana esot atlikta līdz brīdim, kad būs pieņemti 2009.gada valsts budžeta likuma grozījumi. Tieši šī koalīcijas partiju šodien panāktā vienošanās ir saniknojusi V. Zatleru, kurš piektdienas vakarā paziņoja, ka I. Godmanis pēdējo dienu laikā ir diametrāli mainījis savas domas par valdības reorganizāciju un tādējādi zaudējis V. Zatlera uzticību.

Šorīt intervijā LNT raidījumam 900 sekundes Ministru prezidents Ivars Godmanis sacīja, ka pagaidām nav zināms, vai šodien sarunās ar SIA Lattelecom akcionāra TeliaSonera un ASV privātā kapitāla fonda The Blackstone Group pārstāvjiem tiks panākts kāds kompromiss. Runājot par nebūšanām Latvijas Pastā, I. Godmanis norādīja, ka nez vai esošā pasta vadība spēs tikt galā ar izveidojušos situāciju uzņēmumā.

Šodien notiks premjera sarunas ar SIA Lattelecom akcionāra TeliaSonera un ASV privātā kapitāla fonda The Blackstone Group pārstāvjiem. Uz jautājumu: "Vai mēs jau varam gaidīt kādu vienošanos, kādu rezultātu?", I. Godmanis atbildēja: "Intereses mums stipri vien atšķiras, ceru, ka atradīsim kādu kompromisa variantu." Taču I. Godmanis nevarēja pateikt, cik reāla ir iespēja, ka tiks panākts kāds kompromiss, jo tas neesot atkarīgs tikai no viņa. Izsole ir īstais kritērijs, pēc kura var pateikt, cik kompānija ir vērta, norādīja I. Godmanis.

Uz jautājumu: "Ar dažu dienu intervālu ir sašķēlušas divas partijas. Kā tas varētu ietekmēt koalīcijas darbu?", I. Godmanis atbildēja:

Bijušais premjers Ivars Godmanis uzskata, ka atstājis nākamajam valdības vadītājam sabalansētu budžetu un konkrētus priekšlikumus par līdzekļu samazināšanu.

Intervijā laikrakstam Neatkarīgā Rīta Avīze Ivars Godmanis norāda, ka iepriekšējā valdība kritusi, jo koalīcijas partneri redzējuši I.Godmaņa gatavību novest vairākas lietas līdz konsekvencei. “Tas zināmā mērā ir politiski pašnāvnieciski partijām, kas piedalās valdībā. Jo bija skaidrs, ka vēlreiz nāksies koriģēt budžetu. [..] Vēl – atbildība un nevēlēšanās to uzņemties. Jo viss, ko tu dari, tev plusus nenesīs. Mums ir vēlēšanas sestā jūnijā. Ja izdarām to, ko es teicu, ko vēl darīsim, tas nenesīs nevienu punktu,” norāda I.Godmanis.

Ekspremjers izsakās arī par lata kursa stabilitāti. "Turot augstu lata kursu, tiek veicināta pievilcīga vide investīcijām no ārpuses. Jo augstāka valūta, jo vairāk tevī investēs. Es prasīju darba devējiem – vai ejam uz kādām specifiskām nozarēm kā prioritārām? Viņi visi sauca – no Dieva puses, nē! Principā es viņiem piekrītu. Bet, tikko mēs prioritarizējam vienas nozares, mēs nogalinām nozares, kuras nav prioritārā sarakstā. Mums – maziem, fleksibliem, jābūt tādiem, kad nevajag iezīmēt, nevajag iekalt klintī – tieši tie un ne citi," tā viņš.

Pašreizējā ekonomiskajā situācijā valdība uzņēmējus spēj atbalstīt minimāli, vienīgi var apsolīt, ka nodokļi palielināti netiks.

Stimulēs ražošanu

Tomēr, kā uzsvēra gan I. Godmanis, gan Finanšu ministrijas valsts sekretārs Dāvids Tauriņš, vienlaikus ar 2009. gada valsts budžeta likumprojektu tiek virzīti grozījumi likumā «Par uzņēmumu ienākuma nodokli», kam vajadzētu stimulēt investīcijas kā ražošanas tehnoloģijās, tā inovācijās un jaunu produktu ražošanā. Proti, paaugstinātu amortizācijas koeficientu 1.5 no nākamā gada varēs piemērot ne tikai norakstot jauniegādātās ražošanas iekārtas, bet arī samazinot ar uzņēmumu ienākuma nodokli apliekamo ienākumu par ieguldījumiem, kas saistīti ar jaunu produktu izstrādi. Vienīgais nosacījums - ieguldījumu rezultātā jātiek reģistrētiem jauniem patentiem vai preču zīmēm. Produktu ar augstāku pievienoto vērtību radīšanu, iespējams, kaut nedaudz varētu veicināt arī tas, ka no nākamā gada tiks dubultoti iedzīvotāju ienākuma nodokļa atvieglojumi par izdevumiem, kas saistīti ar izglītību. Attaisnoto izdevumu limitu plānots dubultot - tas pieaugs no 150 Ls līdz 300 Ls gadā.

Parīzē dzīvojošais dizaineris Kristians Labutens (Christian Louboutin), kura apavi greznojuši daudzas slavenas kājas, iesūdzējis tiesā konkurentu Yves Saint Laurent par sarkanās krāsas izmantošanu kurpju zolēs, vēsta Reuters.

«Mr. Labutens ir pirmais dizaineris, kurš attīstījis ideju par sarkanām zolēm sieviešu kurpēm,» norādīts Manhetenas tiesai iesniegtajos dokumentos.

Kopš janvāra dizaineris esot lūdzis luksusa kompānijai Yves Saint Laurent America, Gucci Group meitas uzņēmumam, pārtraukt pārdot kurpes ar sarkanām zolēm tajos pašos Manhetenas veikalos, kuros viņš pārdod savas kurpes.

Dizaineris uzskata, ka Yves Saint Laurent rada apjukumu pircējos, kā rezultātā viņi var sajaukt šos apavus.

Labutens vēlas iegūt viena miljona dolāru lielu kompensāciju un panākt, lai Yves Saint Laurent vairs nedrīkstētu tirgot šādus apavus.

Patlaban visi nodarbojas ar Latvijas iekšzemes kopprodukta (IKP) minēšanu, taču valdības un banku speciālistu prognozes ir krasi atšķirīgas. Ir jāuzmanās, lai valdībai netiktu dots nepareizs signāls, kā rīkoties. Šādu uzskatu intervijā Neatkarīgajai paudis bijušais premjers Ivars Godmanis.

«Tagad ir skriešanas sacensības - visi sacenšas, cik mums tā IKP prognoze varētu būt slikta. Tas, uz ko Dombrovska valdība taisa budžeta grozījumus, ir 12% kritums, bet Latvijas Banka un nu jau arī Finanšu ministrija sāk mums zīmēt, ka tas kritums varētu būt lielāks. Arī banku speciālisti sāk teikt, ka kritums varētu būt 18–20%,» tā I. Godmanis, piebilstot, ka ir jābūt skaidrībai, nevis sacensībai minēšanā.

«Pagājušā gada maijā CSP publicēja datus par kopprodukta izmaiņām pirmajā ceturksnī 2008. gadā. Var pataisīt vaļā jebkuru avīzi un ieraudzīt, ka cipars bija 3,3% plusā pret 2007. gada pirmo ceturksni. Un tad, kad beidzās pirmais pusgads, CSP dati liecināja, ka esam to beiguši ar plus 1,6%. 2009. gada sākumā CSP koriģēja šos rezultātus. Un pateica, ka diemžēl 2008. gada pirmais ceturksnis bijis nevis plus 3,3%, bet tikai plus 0,5%. Savukārt otrais – jau mīnus 1,4%. Kādas tas atstāj graujošas sekas? Mēs jūlijā samazinājām budžetu par 4,2%. Bet, ja mums būtu bijuši dati, ka krītam jau pirmajā pusgadā, mēs grozītu daudz lielāku skaitli,» skaidro ekspremjers.

"Ja gribam paturēt to budžeta deficītu, kāds bija paredzēts (nepilni 5%), tad vajadzētu to samazināt vēl par 700 miljoniem LVL, kas pēc manām domām nav reāli," intervijā LNT raidījumam 900 sekundes, norādīja demisionējušais Ministru prezidents Ivars Godmanis.

Komentējot Latvijas pašreizējo ekonomisko situāciju, I. Godmanis norāda, ka Latvijai jādomā, kā palielināt budžeta ieņēmumus, tāpēc, visticamāk, tiks apsvērta nodokļu palielināšana. "Ar nodokli turpmāk varētu aplikt uzņēmumu kapitāla pieaugumu un izmaksātās dividendes, kas līdz šim darīts netika. Šis lēmums neskars uzņēmuma ienākumus, bet gan uzņēmuma īpašnieku, akcionāru ienākumus. Savukārt otra pozīcija nodokļu palielināšanas plānā ir ieviest nekustamā īpašuma platības nodokli," sacīja I. Godmanis.

I. Godmanis iestājas par to, lai uz cilvēku būtu nekustamā īpašuma platības neapliekamais minimums, lai tādējādi no šīs nodevas atbrīvotu tos, kas dzīvo mazās dzīvojamajās platībās un nodokli maksāt nevar atļauties.