Ekonomikas ministrs Kaspars Gerhards (TB/LNNK) šodien uz tikšanos bija aicinājis Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) direktoru Andri Ozolu, lai pārrunātu masu medijos izskanējušo neoficiālo informāciju par franču koncerna Saint-Gobain plāniem pārtraukt investīciju projektu Latvijā.

Tikšanās laikā LIAA direktors informēja, ka Saint–Gobain ir saskāries ir projekta ieviešanas grūtībām, tomēr oficiālu atteikumu investīcijām Latvijā LIAA nav saņēmis.

K. Gerhards un Ozols vienojās, ka jau šodien LIAA tikties ar uzņēmuma Saint-Gobain pārstāvjiem, lai pārrunātu izveidojušos situāciju un investīciju projekta tālāko attīstību.

Kā zināms, Saint Gobain ir Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras piesaistītais investīciju projekts, pie kura Latvijas ekonomiskā pārstāvniecība Francijā sāka strādāt jau 2005.gadā.

Franču koncerns Saint-Gobain drīzumā atteiksies no ieceres pie Ikšķiles būvēt Isover siltumizolācijas materiālu ražotni, atsaucoties uz neoficiālu informāciju, ziņo laikraksts Telegraf.

Tā kā Saint-Gobain apnikušas birokrātiskās barjeras Latvijā, valsts zaudēs investīcijas 80 miljonu EUR (56 miljonu latu) apmērā.

Saint-Gobain Latvijas pārstāvniecībā SIA Saint-Gobain celtniecības produkti laikrakstam pastāstīja, ka tiek gaidītas instrukcijas no Parīzes, kā rīkoties tālāk. Plānots, ka norādījumi tiks saņemti pēc aptuveni divām nedēļām.

Telegraf rīcībā esošā neoficiāla informācija liecina, ka Saint-Gobain savu ieceri īstenos citā, investīcijām labvēlīgākā valstī.

Par SIA Saint-Gobain celtniecības produkti valdes priekšsēdētāju kļuvis Somijas iedzīvotājs Johaness Holms, bet par valdes locekli - Mārtiņš Misa, liecina Lursoft dati.

Savukārt līdzšinējais SIA Saint-Gobain celtniecības produkti valdes priekšsēdētājs Heikki Simo Tunkelo darbu turpinās kā valdes loceklis, bet kompānijas valdi ir atstājusi Antoņina Šumova.

Db jau vēstīja, ka SIA Saint-Gobain celtniecības produkti un sauso būvmaisījumu izplatītājs SIA maxit pilnībā apvienosies šā gada 1.jūlijā.

SIA maxit direktors Mārtiņš Misa Db iepriekš norādīja, ka juridiski SIA maxit ir pārgājis SIA Saint-Gobain celtniecības produkti īpašumā, paskaidrojot, ka ir noticis formāls darījums, lai varētu īstenot abu uzņēmumu mātes kompānijas stratēģiskos mērķus.

AS "Valmieras stikla šķiedra" ASV meitasuzņēmuma "P-D Valmiera Glass USA Corp." ražotne par 17,5 miljoniem ASV dolāru pārdota uzņēmumam "Saint-Gobain Adfors America, Inc.", teikts paziņojumā biržai "Nasdaq Riga".

Darījums pabeigts otrdien, 2.jūnijā.

Jau ziņots, ka šā gada 3.martā, ASV meitasuzņēmums parakstīja aktīvu pārdošanas līgumu ar uzņēmumu "Saint-Gobain Adfors America, Inc." par būtībā visu pirmās un otrās fāzes aktīvu pārdošanu. Kopējā pirkuma summa ir 17 500 000 ASV dolāru plus papildu atlīdzība saskaņā ar aktīvu pārdošanas līgumu.

ASV meitasuzņēmums no otras līgumslēdzēja puses saņēma maksājumu pilnā apmērā 2.jūnijā, un tajā pašā dienā "P-D Valmiera Glass USA Corp." aktīvi pilnībā nodoti "Saint-Gobain Adfors America, Inc." īpašumā.

Par būvmateriālu vairumtirgotāja SIA «Saint-Gobain Celtniecības Produkti» valdes locekli iecelts Normunds Mitko, ziņo «Lursoft» Klientu portfelis.

Normundam Mitko ir tiesības pārstāvēt komercsabiedrību kopīgi ar vismaz vienu no valdes locekļiem.

Viņš uzņēmuma valdē pievienojas valdes priekšsēdētājam Thierry Claude Maxime Lambert un valdes locekļiem Mart Arro, Gunnar Evald Forsman un Juha Tapani Ryyppo.

Uzņēmums arī izbeidzis kopprokūru, kas bija izsniegta Jānim Ankipānam un Inārai Enikovai.

Izmaiņas komercreģistrā ierakstītas 22.februārī.

SIA «Saint-Gobain Celtniecības Produkti» dibināta 1997.gadā, uzņēmuma pamatkapitāls ir 29 295 594 eiro un tā vienīgais īpašnieks ir Francijā reģistrētā kompānija «Saint-Gobain Produits Pour La Construction S.A.S.».

2016.gadā SIA «Saint-Gobain Celtniecības Produkti» strādāja ar neto apgrozījumu 9,737 miljonu eiro apjomā, kas bija par 4,6% mazāk nekā 2015.gadā, savukārt kompānijas peļņa pēc nodokļiem gandrīz dubultojās un bija 352 tūkstoši eiro.

Vides aktīvistu un vietējo iedzīvotāju dēļ aptuveni 80 milj. eiro (56 milj. Ls) vērtās Saint-Gobain siltumizolācijas ražotnes celtniecība Ikšķilē atlikta vismaz līdz 2011.gadam.

Tā laikrakstam Biznes&Baltija teicis Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras vadītājs Andris Ozols. Viņš laikrakstam arī nav slēpis sašutumu par bezatbildīgajiem «zaļo» un vietējo iedzīvotāju protestiem, kuru dēļ Latvija nav ieguvusi vairākas darba vietas, bet cilvēki krīzes dēļ šobrīd savus darbus zaudē.

Kā A. Ozols iepriekš skaidroja Db, Latvija ir palaidusi garām īsto momentu, kad investoram bija vēlme ienākt Latvijā, bet tagad pieprasījums būvmateriālu nozarē ir krities un investoriem vairs nav tik liela interese.

Arī Saint-Gobain meitasuzņēmuma Latvijā SIA Saint-Gobain celtniecības produkti vadītājs Normunds Mitko Db iepriekš apstiprināja, ka franču koncerns no plāniem būvēt rūpnīcu Latvijā nav atteicies un darbs pie projekta turpinās, taču tagad rūpnīcas būvniecība atlikta uz daudz vēlāku laiku.

Stikla šķiedras ražotāja AS "Valmieras stikla šķiedra" pabeigusi ASV meitasuzņēmumu "P-D Valmiera Glass USA Corp." un "Valmiera Glass USA Trading Corp." likvidācijas procesu, teikts uzņēmuma paziņojumā "Nasdaq Riga".

Turpmāk "Valmiera Glass" grupu veido "Valmieras stikla šķiedra" Latvijā un "Valmiera Glass UK Ltd." Apvienotajā Karalistē. Grupas uzņēmumi darbu turpina ierastajā kārtībā.

Līdz ASV esošo uzņēmumu likvidācijai "Valmieras stikla šķiedrai" piederēja 100% uzņēmuma "Valmiera Glass USA Trading Corp." kapitāldaļu un 52,21% "P-D Valmiera Glass USA Corp." kapitāldaļu.

Jau vēstīts, ka 2020.gada 2.jūnijā "P-D Valmiera Glass USA Corp." noslēdza aktīvu pirkuma līguma procesu, nododot Dublinā, Džordžijas štatā, ASV, esošās pirmās un otrās fāzes aktīvus uzņēmumam "Saint-Gobain Adfors America, Inc.". Tajā pašā dienā "P-D Valmiera Glass USA Corp." aktīvi pilnībā nodoti "Saint-Gobain Adfors America, Inc." īpašumā.

SIA Saint-Gobain celtniecības produkti un sauso būvmaisījumu izplatītājs SIA maxit pilnībā apvienosies šā gada 1. jūlijā, Db pastāstīja maxit direktors Mārtiņš Misa.

Iepriekš M. Misa Db stāstīja, ka juridiski SIA maxit ir pārgājis SIA Saint-Gobain celtniecības produkti īpašumā, taču faktiski nekādas pārmaiņas nav notikušas. Viņš teica, ka noticis formāls darījums, lai varētu īstenot abu uzņēmumu mātes kompānijas stratēģiskos mērķus, tāpēc mainīti īpašnieki, tomēr uzņēmumā nekās izmaiņas nav veiktas. Nav notikušas arī nekādas izmaiņas SIA maxit valdē.

Abi uzņēmumi tāpat kā līdz šim pastarpināti pieder Francijas koncernam Saint-Gobain.

Parīzē dzīvojošais dizaineris Kristians Labutens (Christian Louboutin), kura apavi greznojuši daudzas slavenas kājas, iesūdzējis tiesā konkurentu Yves Saint Laurent par sarkanās krāsas izmantošanu kurpju zolēs, vēsta Reuters.

«Mr. Labutens ir pirmais dizaineris, kurš attīstījis ideju par sarkanām zolēm sieviešu kurpēm,» norādīts Manhetenas tiesai iesniegtajos dokumentos.

Kopš janvāra dizaineris esot lūdzis luksusa kompānijai Yves Saint Laurent America, Gucci Group meitas uzņēmumam, pārtraukt pārdot kurpes ar sarkanām zolēm tajos pašos Manhetenas veikalos, kuros viņš pārdod savas kurpes.

Dizaineris uzskata, ka Yves Saint Laurent rada apjukumu pircējos, kā rezultātā viņi var sajaukt šos apavus.

Labutens vēlas iegūt viena miljona dolāru lielu kompensāciju un panākt, lai Yves Saint Laurent vairs nedrīkstētu tirgot šādus apavus.

Koncerns “Latvijas Finieris” tuvāko trīs gadu laikā Rīgā, Bolderājas rūpnieciskajā mezglā uzsāks jaunas sintētisko sveķu rūpnīcas būvniecību.

Tā būs aprīkota ar pasaulē unikālu tehnoloģiju, kas dos iespēju šīs plaši izmantotās līmvielas ražošanā būtiski samazināt fosilā fenola īpatsvaru, to aizstājot ar atjaunojamo lignīnu – dabisku biopolimēru, kas sastopams koksnē.

Rūpnīcas būvniecība ir daļa no starptautiskā konsorcija projekta VIOBOND, kas “Latvijas Finiera” vadībā apvieno 9 partnerus no piecām Eiropas Savienības dalībvalstīm. Piecu gadu laikā projektā paredzēts izstrādāt formulu un radīt pasaulē pirmo industriālo ražošanas tehnoloģiju “zaļākiem”, videi un cilvēkiem draudzīgākiem sintētiskajiem fenola formaldehīda sveķiem, ko šobrīd Eiropā un citur pasaulē izmanto saplākšņu, siltumizolācijas materiālu, mēbeļu, grīdas segumu, smilšpapīru un daudzu citu ikdienā klātesošu produktu ražošanā.

Tie, kuri iegādājušies pagājušā gadsimta nogalē un šā gadsimta pirmajos piecos gados Eiropā izgatavotas automašīnas, visticamāk, pastarpināti kļuvuši par upuriem automašīnu stiklu ražotāju kartelim.

Eiropas Komisija, noslēdzot izmeklēšanu, trešdien četrām automašīnu stiklu kompānijām, kas laikā no 1998. līdz 2005. gadam kopā aizņēma 95 % automašīnu stiklu Eiropas tirgu, uzlika 1 383 896 000 eiro lielu sodu. Tas ir lielākais līdz šim EK piemērotais sods karteļa dalībniekiem.

Saskaņā ar EK iegūto informāciju Francijas Saint-Gobain, Japānas Asahi/AGC Flat Glass, Lielbritānijas Pilkington un Beļģijas Soliver vadības pārstāvji vairakkārt tikušies dažādu Eiropas lidostu viesnīcās, kur vienojušies par katras kompānijas iekarotās tirgus daļas saglabāšanu un jaunu automašīnu modeļu apgādāšanu ar stikliem.

Ņemot vērā vakar vakarā notikušo traģēdiju, Zolitūdē sabrūkot veikala Maxima jumtam, kā rezultātā bojā gājis liels skaits cilvēku un patlaban tiek meklēts atbildīgais, Ekonomikas ministrija sniedz skaidrojumu par sabiedriski nozīmīgu ēku būvniecības procesā iesaistīto dalībnieku atbildības sadalījumu.

Ekonomikas ministrija šorīt nosūtījusi vēstuli Latvijas būvvaldēm (kopumā 85 būvvaldēm Latvijā), prasot tām apsekot visus būvlaukumus, kuros tiek būvētas, tai skaitā rekonstruētas vai renovētas, sabiedriski nozīmīgas publiskas ēkas. Par apsekošanas rezultātiem līdz 04.12.2013. iesniegt Ekonomikas ministrijai pārskatu par sastādītajiem atzinumiem, norādot informāciju par apsekoto būvlaukumu, būvprojektu, ēku, būvniecības dalībniekiem un konstatētajiem pārkāpumiem (ja tādi tika konstatēti).

Vienlaikus ministrija aicina būvvaldes iespēju robežās apsekot sabiedriski nozīmīgas publiskas ēkas, kuras pieņemtas ekspluatācijā pēdējo piecu gadu laikā, un iesniegt pārskatu par apsekošanas rezultātiem, norādot informāciju par apsekoto objektu un pazīmēm, kas liecina, ka būvdarbi varētu būt veikti neatbilstoši normatīvajiem aktiem (piemēram, patvaļīgā būvniecība, plaisas ēkas nesošajās konstrukcijās).

Jebkurš no kopīpašniekiem varēs ierosināt noteiktu datu aktualizāciju Kadastra informācijas sistēmā par savu īpašumu, kā arī veikt pirmreizējo būves reģistrāciju bez pārējo kopīpašnieku piekrišanas, paredz grozījumi Nekustamā īpašuma valsts kadastra likumā, kuri kopš šodienas ir stājušies spēkā.

Joprojām būs jāsaņem pārējo kopīpašnieku piekrišana būves sadalīšanai, apvienošanai vai ieraksta par būvi Kadastra informācijas sistēmā dzēšanai, informē Valsts Zemes dienests (VZD). Grozījumi arī nosaka, kā zemes īpašnieks var veikt reģistrāciju attiecībā uz tām būvēm, kurām nav noskaidrota piederība.

VZD skaidro, ka jebkurš no kopīpašniekiem bez pārējo piekrišanas varēs pirmreizēji reģistrēt būvi Kadastra informācijas sistēmā, kā arī aktualizēt datus par nekustamā īpašuma nosaukumu, lietošanas mērķi, kadastra objekta adresi, apgrūtinājumu, zemes, būves un telpu grupas lietošanas veidu, būves tipu un fizisko nolietojumu, kadastra objekta datiem, kas norādīti aktā par būves pieņemšanu ekspluatācijā. Līdz šim šādas darbības varēja veikt tikai visi kopīpašnieki kopā.

Virkne franču modes zīmolu, tostarp Christian Dior un Yves Saint Laurent, trešdien paziņojuši, ka atteiksies no pārlieku tievām modelēm.

Uzņēmumi LVMH un Kering, kam pieder vairāki desmiti zīmolu, paziņoja, ka aizliegs izmantot pieaugušo auditorijai domātām reklāmām un pasākumiem modeles, kas ir jaunākas par 16 gadiem.

Francijā maijā tika pieņemts likums, kas prasa no modelēm ārsta izziņu, kurā apliecināts, ka viņām ir laba veselība.

LVMH un Kering paziņoja, ka šajā ziņā vēlas darīt vēl vairāk, un turpmāk izmantos tikai modeles, kuru apģērba izmērs nav mazāks par 34. saskaņā ar Francijas sistēmu. Vīriešiem par minimālo robežu noteikts 44.izmērs.

LVMH un Kering ieviesušas arī citus ierobežojumus. Tostarp aizliegts pasniegt alkoholu modelēm, kas jaunākas par 18 gadiem, un noteikts, ka tik jaunām meitenēm visos pasākumos un fotosesijās nepieciešams pavadonis.

Ilgstošā «ziepju opera» par to, vai futbolists Deivids Bekhems spēlēs Francijas klubā Paris Saint-Germain, beigusies, jo angļu futbolists atteicies no pārcelšanās uz Francijas galvaspilsētu, ziņo thelocal.fr.

To, ka futbolists pieņēmis šādu lēmumu, preses konferencē Dohā otrdien apstiprinājis kluba prezidents Nasers Al Khelaifi.

«Mēs, protams, esam mazliet vīlušies par to, ka viņš nebrauks,» viņš sacījis žurnālistiem.

Db.lv jau rakstīja, ka Francijā sašutumu izraisīja Bekhemam solītā alga. Plāni maksāt Bekhemam 700 tūkstošus Lielbritānijas sterliņu mārciņu (576 tūkstošus latu) mēnesī, lai viņš spēlētu Francijā, bija saniknojuši valsts politiķus, kuri prasīja, lai šādas algas tiktu aizliegtas ar likumu. Angļu futbolists, noslēdzot 18 mēnešu līgumu, uz Francijas klubu Paris Saint-Germain bija paredzējis pārcelties janvārī, un tas padarītu viņu par Francijā vislabāk atalgoto sporta zvaigzni.

Modes nama Yves Saint Laurent jaunais radošais direktors Edi Slīmans paziņojis par atgriešanos pie oriģinālā zīmola.

Ceturtdien Slīmans paziņoja, ka pārsauks leģendāro modes namu par Saint Laurent Paris, kā arī tuvāko mēnešu laikā mainīs tā zīmolu. Viņš iecerējis lietot tādu pašu burtu rakstības stilu un terminoloģiju kā 60.gados, kad modes nams tika izveidots.

Dizainers cer radīt mūsdienīgas kolekcijas, vienlaikus godājot leģendārā zīmola vēsturi. «Tas vajadzīgs, lai atjaunotu modes nama patiesumu, tīrību un būtību, lai sāktu jaunu ēru, taču cienītu agrākos principus un ideālus,» sacīja zīmola pārstāvis.

Modes nama atpazīstamais logotips netiks mainīts.

Pirmā Slīmana radītā Yves Saint Laurent kolekcija nonāks pārdošanā pēc vairākiem mēnešiem, vēsta modes žurnāls Women's Wear Daily. Tās prezentācija potenciālajiem pircējiem notiks Parīzē no 28.jūnija līdz 4.jūlijam, taču plašākai publikai kolekcija tiks parādīta septembrī.

2016. gadā lauku saimniecību vidējais lielums bija 43,2 ha, kas ir par 15,5 % vairāk nekā 2013. gadā, kad to vidējā zemes platība bija 37,4 ha. To kopējā standarta izlaide pieaugusi par 24,5 %, lai arī ekonomiski aktīvo lauku saimniecību skaits ir samazinājies par 14,5 %, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) apkopotie 2016. gada lauku saimniecību struktūras apsekojuma provizoriskie rezultāti.

Izmantotā lauksaimniecībā izmantojamās zemes (LIZ) platība vidēji vienā lauku saimniecībā palielinājās par 20 % (no 23,0 ha 2013. gadā līdz 27,6 ha 2016. gadā). 2016. gadā vienā lauku saimniecībā bija nodarbināti vidēji 2,3 cilvēki, kas ir par 9,5 % vairāk nekā 2013. gadā. Lielākās lauku saimniecības bija Zemgalē un Kurzemē, kur vidēji viena saimniecība apsaimniekoja attiecīgi 35,7 ha un 33,6 ha izmantotās LIZ.

Graudaugu sējumu platības vidēji vienā saimniecībā palielinājās par 3,6 ha – no 24,7 ha 2013. gadā līdz 28,3 ha 2016. gadā. Palielinājušās arī kartupeļu stādījumu platības – no 0,6 ha 2013. gadā līdz 0,9 ha 2016. gadā un lopbarības-zaļbarības kultūru platības par 2,9 ha, 2016. gadā, sasniedzot 17,2 ha vidēji vienā lauku saimniecībā. Rapšu sējumu platības samazinājās par 9,3 ha līdz 50,4 ha vidēji vienā saimniecībā pērn.

Saeima konceptuāli 1. lasījumā atbalstījusi Tieslietu ministrijas izstrādātos grozījumus Zemesgrāmatu likumā, kuri paredz vienkāršot ar būves ierakstīšanu un dzēšanu zemesgrāmatā saistītās procedūras, nodrošinot nepieciešamo datu nodošanu starp Valsts vienoto datorizēto zemesgrāmatu un Būvniecības informācijas sistēmu.

"Jaunā datu nodošanas kārtība ir ļoti nozīmīga, jo būvju īpašniekiem tiek samazināts administratīvais slogs par vienu rajona (pilsētas) tiesas vai būvvaldes apmeklējuma reizi. Tas būvju īpašniekiem atvieglos dokumentu iesniegšanas procesu zemesgrāmatā, jo privātpersonām nebūs jāpievieno nostiprinājuma lūgumam vēl arī būvvaldes izsniegtie dokumenti, turpmāk tiesa tos izgūs tiešsaistē. Jaunā kārtība to nodrošinās elektroniskā veidā informācijas sistēmu līmenī. Šajā ārkārtējās situācijas laikā ir svarīgi turpināt attīstīt tieslietu sistēmas pakalpojumu pieejamību arī attālināti," norāda tieslietu ministrs Jānis Bordāns.

Izstrādātie grozījumi paredz, ja ēkas (būves) īpašniekam ir elektronisks paraksts, īpašnieks iesniegumu par būves, tajā skaitā, jaunbūves ierakstīšanu, kā arī būves dzēšanu zemesgrāmatā, turpmāk varēs iesniegt aizpildot speciālu tiešsaistes formu Būvniecības informācijas sistēmas tīmekļa vietnē (www.bis.gov.lv). Personas iesniegums pēc lēmuma par ēkas pieņemšanu ekspluatācijā vai izziņas par būves neesamību pieņemšanas kopā ar būves ierakstīšanai zemesgrāmatā nepieciešamajiem Būvniecības informācijas sistēmas datiem un dokumentiem tiks nodots zemesgrāmatai.

#Būves ir bīstamas, telpiski nenoturīgas, tādēļ, lai sakārtotu pilsētvidi un novērstu draudus trešo personu veselībai vai dzīvībai, tās ieteikts nojaukt.

Rīgas domes Pilsētas īpašuma komitejas deputāti šonedēļ apstiprināja piecu pilsētā atrodošos graustu nojaukšanu piespiedu kārtā. Tās ir būves Duntes ielā 11, Līvānu ielā 2a, trīs grausti Ērģeļu ielā 2, Kalnciema ielā 3 un Daugavgrīvas ielā 4a, informē Rīgas domē.

Īpašums Duntes ielā 11 sastāv no divām ēkām – darbnīcas un katlu mājas, kuru īpašniece ir SIA DUNTES NAMI INVEST. Tās klasificētas kā B kategorijas grausti. RD Īpašuma departamenta būvinženieris, apsekojot ēkas, konstatēja, ēku stāvokli var raksturot kā neapmierinošu.

Būves ir bīstamas, telpiski nenoturīgas. Tādēļ, lai sakārtotu attiecīgo teritoriju, pilsētvidi un novērstu draudus trešo personu veselībai vai dzīvībai, būves ieteikts nojaukt. Jau 2016.gadā Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija, saskaņojot ar Būvvaldi, ir noteikusi būvju kultūrvēsturisko vērtību līmeņus, atzīstot tās par ēkām ar nelielu kultūrvēsturisku vērtību, kuras pieļaujams demontēt. Tādēļ 19.martā apstiprinātajā lēmumā par piespiedu sakārtošanu ir paredzēts, ka ne vēlāk kā trīs mēnešu laikā no šā lēmuma spēkā stāšanās dienas ir jāveic dokumentācijas sakārtošanu. Būves nojaukšanas darbi pabeidzami ne vēlāk kā četru mēnešu laikā.

Šodien stājas spēkā Saeimas iepriekš pieņemtie grozījumi Zemesgrāmatu likumā, kuri paredz vienkāršot ar būves ierakstīšanu un dzēšanu zemesgrāmatā saistītās procedūras.

Tāpat ar šiem likuma grozījumiem pēc deputāta Gata Eglīša (JKP) priekšlikuma valdībai tika uzdots grozīt Ministru kabineta noteikumus, paredzot, ka valsts nodevas apmērs par īpašuma tiesību nostiprināšanu zemesgrāmatā jāsamazina fiziskai personai no 2% uz 1,5% no īpašuma vērtības, savukārt juridiskai personai par dzīvokļa īpašuma nostiprināšanu no 6% uz 2% no īpašuma vērtības. Valdība attiecīgus grozījumus Ministru kabineta noteikumos šonedēļ pieņēma.

Tieslietu ministrs Jānis Bordāns (JKP) iepriekš norādīja, ka TM sadarbībā ar Nekustamo īpašumu attīstītāju aliansi ir veikusi detalizētus aprēķinus un ir gūta pārliecība, ka, ņemot vērā jauno dzīvokļu būvniecības intensitāti, pašlaik ir īstais laiks, lai samazinātu zemesgrāmatu valsts nodevas apmēru. Ieņēmumu no valsts nodevas samazinājumu kompensēs nodokļu ieņēmumi, ko rada jaunu dzīvokļu būvniecība, līdz ar to fiskālā ietekme uz valsts budžetu būs pozitīva.

Vairāk nekā seši simti Tukuma iedzīvotāju oficiāli iebilduši pret plāniem vietējo lidlauku pārveidot par starptautisku komerciālu lidostu, jo šādā gadījumā palielināšoties trokšņu līmenis un mazināšoties nekustamo īpašumu vērtība, - tā trešdien paziņoja Tukuma novada dome.

Šī šķietami it kā maznozīmīgā reģionālā ziņa patiesībā uzskatāmi demonstrē to, cik grūti, lai neteiktu, ka neiespējami ir mainīt cilvēku domāšanu, priekšstatus un izpratni par to, kas nepieciešams tik kārotās vispārējās labklājības reālai un reālistiskai sasniegšanai.

Latvijā jau ilgāku laiku ir krīze, un pēdējo mēnešu procesi liek domāt, ka jaunais DnB NORD Latvijas barometrs uzrādīs jaunu pesimisma vilni par valsts un sabiedrības virzību.

Taču šķiet, ka ne smagie ekonomiskie apstākļi, ne ekonomistu, finansistu un politiķu skaidrojumi lielai daļai sabiedrības nav likusi saprast dzīves realitāti – ja aktīvi nedarbosimies un nebūsim gatavi arī uz zināmiem upuriem, uzlabojumi ekonomiskajā situācijā paši no sevis neradīsies.

Reģionos ir ļoti izteikta uzņēmējdarbība, kas izmanto un pārstrādā zemes radītos vai iegūtos produktus, par kādu īpašas jomas investoru, tostarp ārvalstu ieguldītāju piesaisti, nav viegli runāt; konkurētspējīgākas ir tās teritorijas, kurās var piedāvāt speciālās ekonomiskās zonas labumus un industriālo parku iespējas.

To, ka Latvijas reģioni varēja būt bagātāki ar daudziem apstrādes rūpniecības objektiem, atzīst vairāki aptaujātie. Nenoliedzami, ka savulaik anonsēto, bet vēlāk izčākstējušo projektu vidū ir arī tā dēvētie kosmiskie – tādi, par kuru realitāti un vēl jo vairāk dzīvotspēju ir bijušas šaubas. Tomēr pie tādiem nepieder franču celtniecības materiālu ražotāja Saint-Gobain investīciju projekta (140 milj. eiro) realizācija Latvijā, kas varēja radīt vismaz 400 jaunas darbavietas, bet ko liedza apkaimes iedzīvotāju pretestība. Šī paša iemesla dēļ vismaz vairāku cūku audzēšanas novietņu izveide Latvijā izbeidzās to ieceru stadijā. Ir bijuši tādi sākotnēji pat ļoti cerīgi projekti, kuriem jau bija zaļā gaisma un pat bija ēka (metāla karkasa un jumta izbūve), tomēr to tālāko īstenošanu liedza lielā politika. Par spilgtāko piemēru tiek minēta AS UVZ Baltija dzelzceļa kravas vagonu ražotne ar plānoto investīciju apmēru 75 milj. eiro Jelgavā bijušās cukurfabrikas teritorijā. Rūpnīcā bija plānotas aptuveni 300 darbavietas, un ražošanai bija jāsākas 2015. gadā. Ir bijuši projekti par celulozes un papīra ražotnēm, par plātņu rūpnīcām. Savulaik AS HRC Libau plānoja investēt teju 200 milj. eiro Liepājā, lai izveidotu koksa rūpnīcu, bet tās izveidi uz vairākiem gadiem aizkavēja vairākas tiesvedības, kā dēļ kompleksa būvniecība nesākās un projekts izčibēja.

Masu medijos izskanējusi informācija par iespējamo Coca-Cola rūpnīcas būvniecību Ropažos, kas, manuprāt, ir ļoti pozitīva ziņa. Taču nupat kādā radio raidījumā gadījās dzirdēt viedokļus, kas apšaubīja šādas rūpnīcas būvniecības lietderību. Tas kārtējo reizi rada izbrīnu par mūsu sabiedrības skepsi pret šādiem projektiem. Vai tiešām mēs neapzināmies, ko pašreizējā ekonomiskajā situācijā mūsu valstij var dot šādu projektu realizācija?

Nesenā intervijā laikrakstam Diena Andris Lauciņš, Ārvalstu investoru padomes priekšsēdētājs, minēja, ka Latvijas sabiedrība, sākot jau no pēdējiem padomju varas gadiem, vienmēr ir cīnījusies pret dažādu industriālu projektu realizēšanu. Vairumā gadījumu cīņa ir bijusi veiksmīga. Pēdējos gados ir apturēti daudzi projekti - celulozes rūpnīca, Saint Gobain ražotne Ikšķilē un vēl daudzi citi sākotnēji cerīgi projekti.

Jau daudzus gadus, strādājot pie juridiskā nodrošinājuma dažādiem investīciju projektiem, nebeidz pārsteigt Latvijas sabiedriskās domas personības dalīšanās. No vienas puses, tiek pārmests, ka Latvijā nav darba vietu, algas ir zemas un tūkstošiem iedzīvotāju iztikas pelnīšanai jādodas uz ārvalstīm. Regulāri tiek atkārtots mulsinošais sauklis „šai valstij mēs neesam vajadzīgi", acīmredzot pieņemot, ka kaut kur ir kāds, kas saucas valsts un kam būtu jāizjūt abstrakta nepieciešamība pēc katra no mums, un sava mīlestība jāpauž, dalot labumus, kuri rodas nez no kurienes.