Par būvmateriālu vairumtirgotāja SIA «Saint-Gobain Celtniecības Produkti» valdes locekli iecelts Normunds Mitko, ziņo «Lursoft» Klientu portfelis.

Normundam Mitko ir tiesības pārstāvēt komercsabiedrību kopīgi ar vismaz vienu no valdes locekļiem.

Viņš uzņēmuma valdē pievienojas valdes priekšsēdētājam Thierry Claude Maxime Lambert un valdes locekļiem Mart Arro, Gunnar Evald Forsman un Juha Tapani Ryyppo.

Uzņēmums arī izbeidzis kopprokūru, kas bija izsniegta Jānim Ankipānam un Inārai Enikovai.

Izmaiņas komercreģistrā ierakstītas 22.februārī.

SIA «Saint-Gobain Celtniecības Produkti» dibināta 1997.gadā, uzņēmuma pamatkapitāls ir 29 295 594 eiro un tā vienīgais īpašnieks ir Francijā reģistrētā kompānija «Saint-Gobain Produits Pour La Construction S.A.S.».

2016.gadā SIA «Saint-Gobain Celtniecības Produkti» strādāja ar neto apgrozījumu 9,737 miljonu eiro apjomā, kas bija par 4,6% mazāk nekā 2015.gadā, savukārt kompānijas peļņa pēc nodokļiem gandrīz dubultojās un bija 352 tūkstoši eiro.

AS "Valmieras stikla šķiedra" ASV meitasuzņēmuma "P-D Valmiera Glass USA Corp." ražotne par 17,5 miljoniem ASV dolāru pārdota uzņēmumam "Saint-Gobain Adfors America, Inc.", teikts paziņojumā biržai "Nasdaq Riga".

Darījums pabeigts otrdien, 2.jūnijā.

Jau ziņots, ka šā gada 3.martā, ASV meitasuzņēmums parakstīja aktīvu pārdošanas līgumu ar uzņēmumu "Saint-Gobain Adfors America, Inc." par būtībā visu pirmās un otrās fāzes aktīvu pārdošanu. Kopējā pirkuma summa ir 17 500 000 ASV dolāru plus papildu atlīdzība saskaņā ar aktīvu pārdošanas līgumu.

ASV meitasuzņēmums no otras līgumslēdzēja puses saņēma maksājumu pilnā apmērā 2.jūnijā, un tajā pašā dienā "P-D Valmiera Glass USA Corp." aktīvi pilnībā nodoti "Saint-Gobain Adfors America, Inc." īpašumā.

SIA Saint-Gobain celtniecības produkti un sauso būvmaisījumu izplatītājs SIA maxit pilnībā apvienosies šā gada 1. jūlijā, Db pastāstīja maxit direktors Mārtiņš Misa.

Iepriekš M. Misa Db stāstīja, ka juridiski SIA maxit ir pārgājis SIA Saint-Gobain celtniecības produkti īpašumā, taču faktiski nekādas pārmaiņas nav notikušas. Viņš teica, ka noticis formāls darījums, lai varētu īstenot abu uzņēmumu mātes kompānijas stratēģiskos mērķus, tāpēc mainīti īpašnieki, tomēr uzņēmumā nekās izmaiņas nav veiktas. Nav notikušas arī nekādas izmaiņas SIA maxit valdē.

Abi uzņēmumi tāpat kā līdz šim pastarpināti pieder Francijas koncernam Saint-Gobain.

Vides aktīvistu un vietējo iedzīvotāju dēļ aptuveni 80 milj. eiro (56 milj. Ls) vērtās Saint-Gobain siltumizolācijas ražotnes celtniecība Ikšķilē atlikta vismaz līdz 2011.gadam.

Tā laikrakstam Biznes&Baltija teicis Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras vadītājs Andris Ozols. Viņš laikrakstam arī nav slēpis sašutumu par bezatbildīgajiem «zaļo» un vietējo iedzīvotāju protestiem, kuru dēļ Latvija nav ieguvusi vairākas darba vietas, bet cilvēki krīzes dēļ šobrīd savus darbus zaudē.

Kā A. Ozols iepriekš skaidroja Db, Latvija ir palaidusi garām īsto momentu, kad investoram bija vēlme ienākt Latvijā, bet tagad pieprasījums būvmateriālu nozarē ir krities un investoriem vairs nav tik liela interese.

Arī Saint-Gobain meitasuzņēmuma Latvijā SIA Saint-Gobain celtniecības produkti vadītājs Normunds Mitko Db iepriekš apstiprināja, ka franču koncerns no plāniem būvēt rūpnīcu Latvijā nav atteicies un darbs pie projekta turpinās, taču tagad rūpnīcas būvniecība atlikta uz daudz vēlāku laiku.

Stikla šķiedras ražotāja AS "Valmieras stikla šķiedra" pabeigusi ASV meitasuzņēmumu "P-D Valmiera Glass USA Corp." un "Valmiera Glass USA Trading Corp." likvidācijas procesu, teikts uzņēmuma paziņojumā "Nasdaq Riga".

Turpmāk "Valmiera Glass" grupu veido "Valmieras stikla šķiedra" Latvijā un "Valmiera Glass UK Ltd." Apvienotajā Karalistē. Grupas uzņēmumi darbu turpina ierastajā kārtībā.

Līdz ASV esošo uzņēmumu likvidācijai "Valmieras stikla šķiedrai" piederēja 100% uzņēmuma "Valmiera Glass USA Trading Corp." kapitāldaļu un 52,21% "P-D Valmiera Glass USA Corp." kapitāldaļu.

Jau vēstīts, ka 2020.gada 2.jūnijā "P-D Valmiera Glass USA Corp." noslēdza aktīvu pirkuma līguma procesu, nododot Dublinā, Džordžijas štatā, ASV, esošās pirmās un otrās fāzes aktīvus uzņēmumam "Saint-Gobain Adfors America, Inc.". Tajā pašā dienā "P-D Valmiera Glass USA Corp." aktīvi pilnībā nodoti "Saint-Gobain Adfors America, Inc." īpašumā.

Parīzē dzīvojošais dizaineris Kristians Labutens (Christian Louboutin), kura apavi greznojuši daudzas slavenas kājas, iesūdzējis tiesā konkurentu Yves Saint Laurent par sarkanās krāsas izmantošanu kurpju zolēs, vēsta Reuters.

«Mr. Labutens ir pirmais dizaineris, kurš attīstījis ideju par sarkanām zolēm sieviešu kurpēm,» norādīts Manhetenas tiesai iesniegtajos dokumentos.

Kopš janvāra dizaineris esot lūdzis luksusa kompānijai Yves Saint Laurent America, Gucci Group meitas uzņēmumam, pārtraukt pārdot kurpes ar sarkanām zolēm tajos pašos Manhetenas veikalos, kuros viņš pārdod savas kurpes.

Dizaineris uzskata, ka Yves Saint Laurent rada apjukumu pircējos, kā rezultātā viņi var sajaukt šos apavus.

Labutens vēlas iegūt viena miljona dolāru lielu kompensāciju un panākt, lai Yves Saint Laurent vairs nedrīkstētu tirgot šādus apavus.

Koncerns “Latvijas Finieris” tuvāko trīs gadu laikā Rīgā, Bolderājas rūpnieciskajā mezglā uzsāks jaunas sintētisko sveķu rūpnīcas būvniecību.

Tā būs aprīkota ar pasaulē unikālu tehnoloģiju, kas dos iespēju šīs plaši izmantotās līmvielas ražošanā būtiski samazināt fosilā fenola īpatsvaru, to aizstājot ar atjaunojamo lignīnu – dabisku biopolimēru, kas sastopams koksnē.

Rūpnīcas būvniecība ir daļa no starptautiskā konsorcija projekta VIOBOND, kas “Latvijas Finiera” vadībā apvieno 9 partnerus no piecām Eiropas Savienības dalībvalstīm. Piecu gadu laikā projektā paredzēts izstrādāt formulu un radīt pasaulē pirmo industriālo ražošanas tehnoloģiju “zaļākiem”, videi un cilvēkiem draudzīgākiem sintētiskajiem fenola formaldehīda sveķiem, ko šobrīd Eiropā un citur pasaulē izmanto saplākšņu, siltumizolācijas materiālu, mēbeļu, grīdas segumu, smilšpapīru un daudzu citu ikdienā klātesošu produktu ražošanā.

Virkne franču modes zīmolu, tostarp Christian Dior un Yves Saint Laurent, trešdien paziņojuši, ka atteiksies no pārlieku tievām modelēm.

Uzņēmumi LVMH un Kering, kam pieder vairāki desmiti zīmolu, paziņoja, ka aizliegs izmantot pieaugušo auditorijai domātām reklāmām un pasākumiem modeles, kas ir jaunākas par 16 gadiem.

Francijā maijā tika pieņemts likums, kas prasa no modelēm ārsta izziņu, kurā apliecināts, ka viņām ir laba veselība.

LVMH un Kering paziņoja, ka šajā ziņā vēlas darīt vēl vairāk, un turpmāk izmantos tikai modeles, kuru apģērba izmērs nav mazāks par 34. saskaņā ar Francijas sistēmu. Vīriešiem par minimālo robežu noteikts 44.izmērs.

LVMH un Kering ieviesušas arī citus ierobežojumus. Tostarp aizliegts pasniegt alkoholu modelēm, kas jaunākas par 18 gadiem, un noteikts, ka tik jaunām meitenēm visos pasākumos un fotosesijās nepieciešams pavadonis.

Modes nama Yves Saint Laurent jaunais radošais direktors Edi Slīmans paziņojis par atgriešanos pie oriģinālā zīmola.

Ceturtdien Slīmans paziņoja, ka pārsauks leģendāro modes namu par Saint Laurent Paris, kā arī tuvāko mēnešu laikā mainīs tā zīmolu. Viņš iecerējis lietot tādu pašu burtu rakstības stilu un terminoloģiju kā 60.gados, kad modes nams tika izveidots.

Dizainers cer radīt mūsdienīgas kolekcijas, vienlaikus godājot leģendārā zīmola vēsturi. «Tas vajadzīgs, lai atjaunotu modes nama patiesumu, tīrību un būtību, lai sāktu jaunu ēru, taču cienītu agrākos principus un ideālus,» sacīja zīmola pārstāvis.

Modes nama atpazīstamais logotips netiks mainīts.

Pirmā Slīmana radītā Yves Saint Laurent kolekcija nonāks pārdošanā pēc vairākiem mēnešiem, vēsta modes žurnāls Women's Wear Daily. Tās prezentācija potenciālajiem pircējiem notiks Parīzē no 28.jūnija līdz 4.jūlijam, taču plašākai publikai kolekcija tiks parādīta septembrī.

Ilgstošā «ziepju opera» par to, vai futbolists Deivids Bekhems spēlēs Francijas klubā Paris Saint-Germain, beigusies, jo angļu futbolists atteicies no pārcelšanās uz Francijas galvaspilsētu, ziņo thelocal.fr.

To, ka futbolists pieņēmis šādu lēmumu, preses konferencē Dohā otrdien apstiprinājis kluba prezidents Nasers Al Khelaifi.

«Mēs, protams, esam mazliet vīlušies par to, ka viņš nebrauks,» viņš sacījis žurnālistiem.

Db.lv jau rakstīja, ka Francijā sašutumu izraisīja Bekhemam solītā alga. Plāni maksāt Bekhemam 700 tūkstošus Lielbritānijas sterliņu mārciņu (576 tūkstošus latu) mēnesī, lai viņš spēlētu Francijā, bija saniknojuši valsts politiķus, kuri prasīja, lai šādas algas tiktu aizliegtas ar likumu. Angļu futbolists, noslēdzot 18 mēnešu līgumu, uz Francijas klubu Paris Saint-Germain bija paredzējis pārcelties janvārī, un tas padarītu viņu par Francijā vislabāk atalgoto sporta zvaigzni.

Mazumtirdzniecības veikalu tīkls Maxima izsludinājis celtniecības projektu vadītāja un celtniecības projektu vadītāja asistenta vakances. Šogad uzņēmums plāno sešu objektu rekonstrukciju, liecina informācija portālā Cv.lv.

«Šogad plānojam rekonstruēt sešus morāli novecojušos Maxima veikalus Latvijā, kuri tika atvērti laika posmā no 2001. gada,» stāstīja J. Beseris. Tiks rekonstruēti - divi XX formāta veikali un četri X formāta veikali. «Veiksim investīcijas iekštelpu remontam un inventāra nomaiņai, lai veikali būtu ērtāki un pievilcīgāki mūsu darbiniekiem un arī klientiem. Investīciju kopējā summa veikalu rekonstrukcijās veidos piecus miljonus eiro,» stāstīja J. Beseris.

Maxima pārstāvis Jānis Beseris Db.lv skaidroja, ka jaunu darbinieku meklēšana saistīta ar kadru maiņu. «Celtniecības projektu vadītāja pozīcija uzņēmumā ir pastāvīga – projektu vadītājs ikdienā atbild par visdažādāko ar celtniecības procesu saistīto projektu vadīšanu – esošo ēku tehnisko labiekārtošanu, veikalu rekonstrukcijām un jaunu projektu koordinēšanu. Šajā konkrētajā gadījumā vakance izsludināta saistībā ar kadru maiņu,» Db.lv pauda J. Beseris.

Starptautiskā projekta VIOBOND ietvaros Rīgā top pasaulē, iespējams, pirmā, uz koksnes dabīgās sastāvdaļas lignīna bāzes veidotu industriālo sveķu ražotne, kas jau 2025. gadā varētu būtiski samazināt līdz šim lietotā fosilā fenola un formaldehīda patēriņu.

“Pašlaik notiek projektēšana un citi ar ieceres realizāciju saistītie darbi, praktiskās darbības (būvniecība) varētu sākties ne ātrāk kā 2023. gadā, visticamāk, 2024. gadā. Savukārt rūpnīca savu darbu varētu uzsākt 2025. gada nogalē, bet, ja tai nepieciešamo iekārtu un komponentu piegādes aizkavēsies, tad 2026. gadā,” projekta attīstības laika grafiku ieskicē AS Latvijas Finieris valdes loceklis Māris Būmanis.

Viņš norāda, ka iecerētajā ražotnē plānots saražot 45 000 t industriālo sveķu ar dabīgo lignīnu, kas nodrošinās iespēju visu Latvijas Finiera saplākšņa produkciju līmēt ar šo jauno līmvielu.

“Paredzētā jauda ļaus arī jauno līmvielu nelielā apmērā piegādāt citiem patērētājiem,” teic M. Būmanis. Viņš atgādina, ka projekta īstenošanā ir daudz izaicinājumu, piemēram, attiecībā uz lignīna padeves un iemaisīšanas tehnoloģijām, kādu pašlaik pasaulē vienkārši nav. “Sākotnējās aplēses bija, ka uz lignīna bāzes ražotās līmvielas ražotnes izveide izmaksātu nedaudz vairāk kā 20 milj. EUR, taču inflācijas ietekmē šīs izmaksas, visticamāk, būs augstākas,” uz jautājumu par šī projekta realizācijai nepieciešamajām investīcijām atbild M. Būmanis. Viņš arī piebilst, ka šajā projektā ir apvienota pētniecība, inovācijas un to komercializācija, tāpēc tam ir piesaistīts arī Eiropas Savienības līdzfinansējums no Eiropas Komisijas pētniecības un inovācijas investīciju programmas Apvārsnis 2020, un informācija par šī projekta sasniegumiem būs pieejama arī citiem interesentiem.

Piektdien, 6.novembrī, Nordea mājā norisinājās konkursa Pārdošanas GURU 2009 fināls. Katram fināla dalībniekam bija jārisina divas pārdošanas situācijas, kas skar ekonomiskās krīzes smagi skartās nozares – nekustamo īpašumu un medijus.

Par konkursa uzvarētāju un ģenerālsponsora Nordea bankas dāvātās Ls 500 naudas balvas īpašnieku kļuvis jelgavnieks Nauris Ligeikis, SIA Saint-Gobain Celtniecības produkti projektu vadītājs, kuram ir 5 gadu pieredze aktīvajā pārdošanā. Otro vietu un Ls 300 naudas balvu ieguvis Ansis Birznieks, SIA Galantus valdes loceklis. Savukārt trešo vietu un Ls 200 naudas balvu ieguvis Māris Ozoliņš, interneta portāla www.jauniauto.lv dalībnieks.

Triviums apmācība un CV-Online Latvia simpātiju balvas saņēma Ilmārs Beikmanis un Jānis Krastiņš.

Konkursa žūrija secinājusi, ka šā gada finālistiem nedaudz pietrūka tā pārdošanas azarta, kas bija novērojams iepriekšējo gadu konkursos, kas esot likumsakarīgi, jo tieši pārdošanas speciālisti jebkurā nozarē šobrīd sakaras ar sarežģītām un bieži vien bezcerīgām situācijām.

Viesu apkalpošana galvaspilsētas līmenī, aktīva kokapstrāde un potenciāls ģipša ieguvei – nelielajam Mālpils novadam ir laba apetīte uz ambīcijām , trešdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

«Mutvārdos figurējam kā Pierīgas novads, bet sevi par tādu neuzskatām, lai arī stundā var aizbraukt uz Rīgu, un daudzi to arī diendienā dara,» sarunu sāk Mālpils novada domes priekšsēdētājs Aleksandrs Lielmežs. No galvaspilsētas 60 kilometru attālā Mālpils ir viena no senākajām apdzīvotajām vietām Latvijā, hronikās tā pirmo reizi minēta pirms 807 gadiem.

Bagātības zem kājām

«Lepojamies tieši ar lielo dažādību uzņēmējdarbībā. Tā rada zināmu stabilitāti. Tradicionālās jomas novadā ir lauksaimniecība, mežsaimniecība un kokapstrāde, taču aktīvo zemnieku saimniecību skaits samazinās. Tam ir dažādi iemesli. Atbalsta maksājumi ir zemākie Eiropas Savienībā, arī piena iepirkuma cena ir zemākā,» stāsta A. Lielmežs. Katrs desmitais novadā dzīvojošais devies peļņā uz ārzemēm. Mālpilī nelielos apjomos jau notiek kūdras ieguve, plānots ražot sūnu siltinājumu, darbojas trīs mazās hidroelektrostacijas, bet uz laiku atlikts plāns iegūt ģipsi. Šim mērķim globālais koncerns Saint–Gobain pirms vairākiem gadiem iegādājies vairāk nekā 200 hektārus novada zemes, kuras sevī slēpj ģipša iegulas. Tagad projekts ir iesaldēts. «Bija paredzēts, ka ģipša rūpnīca ar celtniecības materiāliem apgādās Austrumeiropu, ieskaitot daļu Krievijas, Ukrainu un Baltkrieviju. Agrāk vai vēlāk iestāsies miers, pēc kara taču vajadzēs materiālus, ar ko atjaunot ēkas!» perspektīvu tālākā nākotnē pamato A. Lielmežs. Līdz tam iesaldētas arī simt darbavietas, ceļu izbūve un gāzesvads. «Žēl, jo viens no retajiem Latvijas resursiem guļ zem kājām, netiek izmantots un nodots tautsaimniecībā,» galvu nogroza A. Lielmežs.

Pagājušajā nedēļā Uzņēmumu reģistrā un Komercreģistrā reģistrēti 257 jauni subjekti, kas ir par 92 subjektiem vairāk nekā pirms nedēļas. Biedrību un nodibinājumu reģistrā tika reģistrēti 17 subjekti, liecina UR dati.

No kopējā skaita visvairāk jeb 231 bija sabiedrības ar ierobežotu atbildību un 17 biedrības.

Pagājušajā nedēļā likvidēti 270 subjekti, kas ir par 82 subjektiem vairāk nekā pirms nedēļas.

Aizvadītajā nedēļā lielākais reģistrētais uzņēmums bija SIA Leca Latvia, kuras pamatkapitāls bija 1,105 miljoni eiro. Kompānijas juridiskā adrese ir Rīga, Daugavgrīvas iela 83. Uzņēmuma valdes priekšsēdētājs ir Francijas pilsonis Terjjs Klods Maksims Lamberts, bet valdes locekļi – Dānijas pilsoņi Antonio Bruno Frederiks Bresans un Tjerbens Ludvigs Dirbergs. Uzņēmuma 100% īpašnieks ir SIA Saint-Gobain celtniecības produkti.

Otrs lielākais uzņēmums bija SIA Avelon Capital ar 507,9 tūkstošiem eiro. Kompānijas juridiskā adrese ir Rīga, Uriekstes iela 3. Uzņēmuma vienīgā valdes locekle ir Jūlija Mališeva.

Kompānija SIA Saint-Gobain Celtniecības produkti ir pieteikusi makātnespēju SIA Tapeks, liecina Maksātnespējas administrācijas dati.

Maksātnespējas pieteikums iesniegts Rīgas pilsētas Ziemeļu rajona tiesā.

Zvērināts advokāts Mārtiņš Bunkus Db norādīja, ka Maksātnespējas likums nosaka par pienākumu parādniekam pašam pieteikt savu maksātnespēju, ja ir iestājusies likumā noteiktā maksātnespējas pazīme. Protams, likums nenosaka konkrētu termiņu, kurā pēc maksātnespējas pazīmes konstatēšanas, pieteikums būtu jāiesniedz.

Tādējādi parādnieks var novilcināt maksātnespējas pieteikuma iesniegšanu. Tikai ar maksātnespējas pasludināšanas brīdi uzņēmuma valdes pilnvaras tiek izbeigtas un pārvaldīšanas tiesības pār uzņēmumu un tās mantu iegūst administrators. Bez tam administratoram ir arī pienākums izvērtēt un apstrīdēt visus šaubīgos darījumus, kuri ir noslēgti pat piecus gadus pirms maksātnespējas iestāšanās dienas un ar kuriem ir nodarīti zaudējumi kreditoru kopuma interesēm, norādīja M. Bunkus.

Reģionos ir ļoti izteikta uzņēmējdarbība, kas izmanto un pārstrādā zemes radītos vai iegūtos produktus, par kādu īpašas jomas investoru, tostarp ārvalstu ieguldītāju piesaisti, nav viegli runāt; konkurētspējīgākas ir tās teritorijas, kurās var piedāvāt speciālās ekonomiskās zonas labumus un industriālo parku iespējas.

To, ka Latvijas reģioni varēja būt bagātāki ar daudziem apstrādes rūpniecības objektiem, atzīst vairāki aptaujātie. Nenoliedzami, ka savulaik anonsēto, bet vēlāk izčākstējušo projektu vidū ir arī tā dēvētie kosmiskie – tādi, par kuru realitāti un vēl jo vairāk dzīvotspēju ir bijušas šaubas. Tomēr pie tādiem nepieder franču celtniecības materiālu ražotāja Saint-Gobain investīciju projekta (140 milj. eiro) realizācija Latvijā, kas varēja radīt vismaz 400 jaunas darbavietas, bet ko liedza apkaimes iedzīvotāju pretestība. Šī paša iemesla dēļ vismaz vairāku cūku audzēšanas novietņu izveide Latvijā izbeidzās to ieceru stadijā. Ir bijuši tādi sākotnēji pat ļoti cerīgi projekti, kuriem jau bija zaļā gaisma un pat bija ēka (metāla karkasa un jumta izbūve), tomēr to tālāko īstenošanu liedza lielā politika. Par spilgtāko piemēru tiek minēta AS UVZ Baltija dzelzceļa kravas vagonu ražotne ar plānoto investīciju apmēru 75 milj. eiro Jelgavā bijušās cukurfabrikas teritorijā. Rūpnīcā bija plānotas aptuveni 300 darbavietas, un ražošanai bija jāsākas 2015. gadā. Ir bijuši projekti par celulozes un papīra ražotnēm, par plātņu rūpnīcām. Savulaik AS HRC Libau plānoja investēt teju 200 milj. eiro Liepājā, lai izveidotu koksa rūpnīcu, bet tās izveidi uz vairākiem gadiem aizkavēja vairākas tiesvedības, kā dēļ kompleksa būvniecība nesākās un projekts izčibēja.

Hakeri otrdien izvērsuši kārtējo Eiropas mēroga kiberuzbrukumu, kurā līdz šim īpaši smagi cietusi Ukraina.

Uzbrukums sākās ap plkst.14 pēc Latvijas laika, un sākotnēji tam bija pakļauti Ukrainas un Krievijas uzņēmumi, bet pēc tam tas sāka izplatīties arī Rietumeiropā.

Uzņēmumu un valdības amatpersonas ziņo par nopietnu uzbrukumu Ukrainas elektrosadales tīklam, bankām, tostarp centrālajai bankai, aviorūpniecības uzņēmumam Antonov un valdības iestādēm, kā arī pastam.

Uzbrukuma rezultātā cita starpā darbu pārtraukusi Ukrainas Ministru kabineta datorsistēma.

Šķiet, traucēta arī Kijevas Borispiļas starptautiskās lidostas darbība, un tās administrācija brīdina, ka var kavēties reisi.

Tiek arī ziņots, ka Kijevas metro sistēmā pārstājuši darboties maksājuma karšu nolasītāji un ka darbu apturējušas vairākas degvielas uzpildes staciju ķēdes.

Apstrādes rūpniecības izlaide pēc pieklājīga izrāviena par 8,2% 2017. gadā pērn vairāk nekā uz pusi samazināja izaugsmes tempus, augot vien par 3.4%.

Bija nozares, kurām veicās labāk, piemēram, kokrūpniecībai, augsto tehnoloģiju nozarēm, un tādas, kurām šis nebija veiksmīgs gads. Viena no apakšnozarēm, kas lika visvairāk vilties, bija pārtikas produktu un dzērienu ražošana. Kādi šķēršļi stājās šīs nozares ceļā?

Šajā rakstā ieskatīsimies detalizētāk, soli pa solim palielinot un pietuvinot skatam dažādu pārtikas produktu grupu ražotāju sekmes un problēmas ilgākā laikā un tieši pēdējos gados.Pārtikas un dzērienu ražošanas pievienotā vērtība veido 21% no apstrādes rūpniecības jeb 2.5% no kopējās pievienotās vērtības. Tātad mēs runājam par gana nozīmīgu tautsaimniecības jomu. Ar šīs nozares produkciju mēs visi saskaramies ik dienu. Nemaz nerunājot par citiem aspektiem – pārtikas kvalitātes nozīmi mūsu veselībā, pārtikas ražošanas lomu valsts ekonomiskās neatkarības kontekstā utt. Tā teikt – var bez daudz kā iztikt, bet bez pārtikas nudien neiztiksim.

Divas Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) Arhitektūras fakultātes studentu komandas ieguvušas godalgotas vietas starptautiskā arhitektūras projektu studentu konkursa «Multi Comfort House» finālā – viena komanda izcīnīja pirmo vietu, bet otra atzīta par labāko skatītāju balsojumā.

Studentes Aiva Dorbe un Lauma Kalniņa konkursā piedalījās ar projektu «Sun Shade», kuru starptautiskā žūrija novērtēja kā labāko, piešķirot autorēm 1. vietu un 1500 EUR lielu naudas balvu. Ineses Gustas un Lauras Dārtas Ivanes projekts «Formula for Living» tika atzīts par labāko projektu konkursa dalībnieku balsojumā un saņēma 500 EUR lielu naudas balvu. Konkursa 2. vietu ieguva Ukrainas, bet trešo – Igaunijas pārstāvji.

No RTU konkursā piedalījās arī Madara Šadrina un Rūdolfs Maurāns, kuri konkursā prezentēja projektu ar devīzi «Outside-In».

Šogad starptautiskā konkursa valstu nacionālajās atlasēs un tiešsaistē kopumā tika iesniegti gandrīz 1800 projekti no 80 valstīm. Madridē, Spānijā 2. jūnijā notikušajā finālā iekļuva 57 darbi, pārstāvot arhitektūras skolas no 25 valstīm.

Kokapstrādes uzņēmums AS "Latvijas finieris" paredz, ka šogad koncerna apgrozījums varētu pārsniegt 250 miljonus eiro, prognozēja "Latvijas finiera" padomes priekšsēdētājs Uldis Biķis.

Tādējādi koncerna apgrozījums pieaugs par aptuveni 25-30 miljoniem eiro, salīdzinot ar gadu iepriekš, kad tas bija 223,55 miljoni eiro.

Biķis uzsvēra, ka, neskatoties uz apgrozījuma kāpumu, ievērojami sadārdzinājušās teju visas "Latvijas finiera" ražošanas izmaksas, kuru sabalansēšana ir viens no kompānijas būtiskākajiem izaicinājumiem.

"Koncerna diversificētā tirgus gadījumā šis process nav ātrs, un noteikti šis būs viens no svarīgākajiem jautājumiem arī nākamgad," skaidroja Biķis.

Minēto iemeslu dēļ uzņēmuma padomes priekšsēdētājs no "Latvijas finiera" peļņas prognozēm atturējās. "Jāskatās, kā noslēgsies decembris," piebilda Biķis.

Vaicāts par investīcijām, padomes priekšsēdētājs pauda, ka šogad "Latvijas finiera" attīstībā ieguldīti vairāk nekā 20 miljoni eiro. Starp uzsāktajiem projektiem ir rūpnīcas "Furniers" telpu kompleksa paplašināšana, Rīgā būvējot jaunu lielizmēra koka konstrukciju industriālo ēku.

2009.gadaDnB NORD Latvijas barometra aprīļa aptaujas dati liecina, ka mēneša laikā spriedze sabiedrībā ir vēl par naga melnuma tiesu samazinājusies: no pētījumā iekļautajiem astoņiem indikatoriem mēneša laikā septiņi ir nedaudz uzlabojušies.

Tomēr, lai arī aprīlis ir bijis jau otrais secīgais mēnesis, kad pēc ļoti drūmā gada sākuma ir vērojama sabiedrības noskaņojuma uzlabošanās, jāuzsver, ka vēl aizvien nav pamata runāt par jau notikušām būtiskām sabiedriskās domas izmaiņām. Pagaidām var runāt par zināmu lūzumu sabiedriskajā domā: ja līdz 2009.gada sākumam indikatoru virzība bija uz leju un savu zemāko punktu tā sasniedza janvārī – februārī (kad janvāra grautiņš Vecrīgā bija likumsakarīgs iznākums), tad, sākot ar martu, līknes uzrāda augšupejošu tendenci.

Taču būtu nepareizi izdarīt secinājumu, ka tā krīzes daļa, kas saistīta ar sabiedrības noskaņojumu, jau ir garām vai arī pēc pāris mēnešiem neizbēgami būs garām. Visi indikatori vēl aizvien ir kritiski zemi. Tā aprīlīDnB NORD Latvijas barometrā tikai 9% iedzīvotāju domā, ka situācija Latvijā kopumā attīstās pareizā virzienā (martā 6%). Vienlaikus 88% Latvijas pašreizējo ekonomisko stāvokli vērtē kā sliktu (martā 90%), bet 66% ir pārliecināti, ka tas patlaban pasliktinās (martā 68%). Lai gan mēneša laikā nav mainījies to iedzīvotāju īpatsvars, kuri domā, ka pēc 12 mēnešiem Latvijas ekonomikas stāvoklis būs labāks nekā patlaban (gan martā, gan aprīlī 17%), nedaudz ir samazinājies to iedzīvotāju īpatsvars, kuri prognozē pasliktināšanos (martā 49%, aprīlī 45%).

Stikla šķiedras ražotāja AS "Valmieras stikla šķiedra" akcionāru vairākums nolēmis pārdot 83,14% uzņēmuma akciju Luksemburgas alternatīvo ieguldījumu uzņēmumam "Duke I S.à r.l." ("Duke"), liecina "Valmieras stikla šķiedra" paziņojums biržai "Nasdaq".

Pirkuma darījuma pabeigšana esot atkarīga no tā, vai tiks izpildīti vairāki paredzētie nosacījumi. Tostarp, tā galvenokārt ir atkarīga no "Valmieras stikla šķiedras" ASV meitas uzņēmumu izslēgšanas no ASV kompetento reģistrācijas iestāžu reģistriem un noteiktu uzņēmuma kreditoru piekrišanu saņemšanas.

Tāpat tiks iesniegts pieteikums Vācijas Konkurences iestādē par piekrišanas saņemšanu darījumam. Apstiprinājuma saņemšana no Vācijas Konkurences iestādes ir viens no paredzētajiem nosacījumiem, kas attiecas uz akciju pārdošanu, teikt paziņojumā.

Vienlaikus nesaistīti ar darījumu "Valmieras stikla šķiedra" lūgs piekrišanu tās kreditoriem grozīt, papildināt vai mainīt dažus tiesiskās aizsardzības procesa pasākuma plāna noteikumus, kuri pašlaik attiecas uz uzņēmumu.

Trešdien "Valmieras stikla šķiedras" akcionāru sapulcē apstiprināts uzņēmuma 2019.gada pārskats, liecina uzņēmuma paziņojums biržai "Nasdaq Riga".

Tāpat akcionāri apstiprināja 2019.gada zaudējumus 397 962 eiro apmērā un pieņēma lēmumu 2019.gadā radušos zaudējumus pilnā apmērā segt no nākamo gadu peļņas.

Uzņēmuma 2020.gada pārskata revīzijai akcionāri nolēma ievēlēt zvērinātu revidentu komercsabiedrību "KPMG Baltics". Atlīdzība par 2020.gada pārskata revīzijas veikšanu nevar pārsniegt 100 000 eiro, neskaitot pievienotās vērtības nodokli.

Akcionāri arī nolēma par padomes locekļa pienākumu pildīšanu 2020.gadā un 2021.gadā katram padomes loceklim noteikt fiksēto atlīdzību 3000 eiro par katru apmeklētu padomes sēdi.

Biržas "Nasdaq Riga" valde trešdien nolēma veikt izmaiņas "Valmieras stikla šķiedrai" piemērotajā uzraudzības statusā.