Modes biznesā Latvijas dizaineriem ir grūti konkurēt. Ja esi itāļu vai franču modes mākslinieks, uzreiz ir liels «uzticības kredīts». Ja esi no nelielas valsts, kurai nav tādas modes vēstures, ir jābūt divreiz talantīgākam, darbīgākam un gudrākam. Taču Latvijas māksliniekiem ir potenciāls, biznesa portālam db.lv uzsver Elena Strahova, Baltijas modes federācijas prezidente.

Viņa atzīst, ka modes bizness ir ļoti komplicēts. «Mēs redzam galvenokārt aisberga virsotni. Var būt tā, ka zīmols ir pārstāvēts vairākās valstīs un ļoti labos veikalos, bet reālie pārdošanas skaitļi nav iepriecinoši. Var būt arī tā, ka pārdošanas apjomi ir iespaidīgi, bet biznesu nevar saukt par veiksmīgu. Tam iemesls var būt, piemēram, nepareizi sakalkulēta pašizmaksa attiecībā pret pārdošanas cenu. Ir gadījies tā, ka modes zīmols, ieejot lielā tirdzniecības tīklā vai veikalā, tik ļoti samazina iepirkšanas cenas, ka galu galā zaudē vairāk nekā vinnē,» stāsta E. Strahova.

Patērētāju uzvedība, gaume un pirkšanas ieradumi mainās tik strauji, ka vajadzība pēc jauniem dizaineriem arvien pieaug. «Sieviešu apģērbu niša tradicionāli skaitās spēcīgākā, jo tajā ir vislielākā auditorija. No otras puses - tajā ir arī vislielākā konkurence, jo ne tikai pieprasījums, bet arī piedāvājums ir visplašākais. Vairāki Latvijas dizaineri izvēlējušies bērnu modes nišu un strādā tajā ļoti veiksmīgi,» stāsta E. Strahova.

Britu modes nams Burberry sācis tirgot jauno kolekciju uzreiz pēc skates Londonas modes nedēļā, turpinot zīmolu Tom Ford un Tommy Hilfiger Ņujorkā aizsākto tendenci.

Modes industrijā ierasts, ka kolekcija pārdošanā nonāk vairākus mēnešus pēc izrādīšanas modes nedēļā. Taču interneta laikmetā, kad fotogrāfijas no skates uzreiz nonāk atklātībā un «ātrās modes» zīmoli tērpus nokopē vēl pirms oriģinālu parādīšanās veikalu plauktos, parastā kārtība tiek mainīta.

«Man patīk tradicionāla, skaista, lēni tapusi amatniecība, bet mēs dzīvojam laikā, kad viss mainās. Ātrums ir ļoti nozīmīgs,» norāda Burberry radošais direktors Kristofers Beilijs. «Mēs mainām veidu, kādā strādājam, domājam un dzīvojam.»

Londonas un Ņujorkas modes nedēļās vērstas uz modes biznesa veicināšanu, kamēr Milānā un Parīzē lielākais uzsvars likts uz māksliniecisko izpaušanos. Tādi luksusa zīmoli kā Dior un Chanel uzstāj, ka acumirklīga kolekcijas nonākšana pārdošanā varētu izjaukt radošo procesu.

Veikala Bergs (SIA Mode Pluss) īpašniece Ilze Priede-Kļaviņa biznesu vada racionāli un apdomīgi, tai pat laikā atzīst, ka, strādājot modes industrijā, bez vērīgas acs un spējas ātri pieņemt lēmumus neiztikt

Ilze sevi raksturo kā strādīgu reālisti, kura neļaujas salūtiem galvā un lielai eiforijai par sasniegto, bet gan visus lēmumus izsver un tad rīkojas.

Fragments no intervijas, kas publicēta 7. jūnija laikrakstā Dienas Bizness:

Šis gads veikalam Bergs nesis jaunu mājvietu, un droši vien lojālākie klienti to ir ievērojuši. Kādēļ izlēmāt pārcelties?

1994. gadā pēc apjomīgiem remontdarbiem atvērām veikalu Bergs Marijas un Elizabetes ielas krustojumā. Projekta autore bija arhitekte Zaiga Gaile, ar ko ļoti lepojamies. Brīdī, kad remontējām šīs telpas, mājas īpašnieku solījums un perspektīva bija tāda, ka visu ēku remontēs un augšējos stāvos izveidos modernus dzīvokļus. Principā ar šādu noteikumu iegājām šajās telpās; diemžēl māja visu šo 25 gadu laikā palika neapdzīvota. Šajā laika periodā vēl divas reizes telpas remontējām, taču pati ēka lēnām mira. Parādījās plaisas sienās un citas nedienas – augšējos stāvos plīsa caurules. Noskaidrojām, ka uzlabojumi tuvākajos piecos gados mājai nenotiks. Kļuva skaidrs – jāpārceļas. Mums veicās, un šādas telpas atradām pavisam netālu no iepriekšējās mājvietas. Jaunās telpas izrādījās ar brīnišķīgu vēsturi – tajās kādreiz bija atradies Rīgas Modeļu nams. Mājai bija tikko renovēta fasāde un uzņēmīgs mājas saimnieks. Biju domājusi, ka vecās telpas atstāt būs grūti tīri emocionālu apsvērumu dēļ. Tomēr, pēdējo reizi ieejot telpās, lai atdotu atslēgas, sapratu, ka te mani vairs nekas nesaista.

Narciss tērpi nopērkami arvien plašākā areālā ārpus Latvijas, taču eksporta attīstība prasījusi vairāk laika, nekā sākotnēji plānots.

Taču kopš šīs vasaras modes nams Narciss ir vairāk pamanāms arī pašu mājās – Berga bazārā ir atvērts šā zīmola veikals un ateljē. Tas ir ar individuālu pieeju, stāsta Alise Trautmane, SIA Narciss īpašniece. Liels pluss esot iespēja turpat uz vietas apģērbu koriģēt, pielāgojot to figūrai. «Domāju, ka mūsu pārdošanas rezultāti būtu sliktāki, ja nebūtu šī pakalpojuma. Blakus ir citi Latvijas modes dizaineru salonveikali – Anna LED, Latvijas modes Klase, kas rada auru šim rajonam,» teic Alise.

Veikalam grūti atrast darbiniekus, viņa atklāj. «Latvijā ir tik maz apģērbu veikalu, kur man patīk apkalpošana. Pārdevējs veikalu var padarīt brīnišķīgu vai arī pilnībā sabojāt priekšstatu par zīmolu. Darbinieku meklējumi ir aktuāli, domāju, ne man vienai. Šai profesijai ir jāpatīk un jāmāk iemantot klientu cieņu un uzticību. Tā nav pierunāšana vai klanīšanās. Jābūt profesionālim, un tādu ir maz. Tas netiek uzskatīts par cienījamu darbu,» viņa spriež.

Apģērbu meistare Katrīna Vilkonska apgalvo, ka «pārdabiski mīl» savu darbu un varētu pavadīt cauru diennakti strādājot. Nesen viņas lolotais Liepājas uzņēmums Katrīnas modes nams nosvinēja viena gada jubileju, taču ar apģērbu darināšanu viņa darbojas jau kopš laikiem, kad mēdza ietērpt skaistos tērpos slaveno lelli Bārbiju, vēsta reģionālais laikraksts Kursas Laiks.

Sākumā K. Vilkonska strādājusi citā šūšanas uzņēmumā un pēc darba darinājusi pasūtījuma darbus. Tomēr ar laiku sapratusi, ka nevēlas pelnīt naudu citiem. «Sapratu, ka manī ir uzņēmēja gēns un vajag kaut ko darīt pašai. Nonācu pie tā, ka gribu savu modes namu. Nosaukumā obligāti bija jābūt vārdiem «modes nams», un, tā kā tas pieder man - Katrīnai, tad ilgi nebija jādomā, kā savienot šos vārdus,» par Katrīnas modes nama dzimšanu stāsta īpašniece.

Uz jautājumu, kā viņas uzņēmums atšķiras no citiem, šuvējai ilgi nav jādomā atbilde: «Jā, ir daudz cilvēku, kas šuj apģērbus, uzņēmējiem jāatrod sava odziņa, ar ko atšķirties. Piemēram, mēs darinām tērpus tikai no kvalitatīviem itāļu materiāliem.» Katrīna pati ik pa laikam dodas uz Itāliju, lai piedalītos audumu prezentācijās un izvēlētos labākos materiālus. Tie tiek transportēti uz Liepāju, un burvestības var sākties - tiek darināti tērpi.

Parīzes tiesa ceturtdien nolēma likvidēt finanšu grūtībās nonākušo modes namu Sonia Rykiel.

Šādu lēmumu tiesa pieņēma, jo modes namam nav izdevies atrast pircēju. Aprīlī modes nams tika pasludināts par maksātnespējīgu. Jau ziņots, ka modes nama dibinātāja franču modes dizainere Sonja Rikjela nomira 2016.gadā 86 gadu vecumā.

Rikjela kļuva slavena 1962.gadā ar pieguļoša svītera dizainu, ko gadu vēlāk žurnāla «Elle» fotosesijā valkāja tolaik 19 gadus vecā franču popzvaigzne Fransuāza Ardī.

60.gados Rikjelas svīteri kļuva par sensāciju, un tos valkāja tādas slavenas sievietes kā Brižita Bardo, Odrija Hepbērna un Silvija Vartana. 1968.gadā Rikjela atvēra modes namu «Sonia Rykiel».

Lai arī apmēram 50 gadus ilgās karjeras laikā viņa izmēģināja citus materiālus un apģērba stilu, viņa vienmēr palika uzticīga trikotāžai.

Nesen Francijā modes zīmols Gucci demonstrēja 2019. gada pavasara-vasaras kolekciju, piedāvājot ielūkoties, kas tad visus sagaidīs modē pēc dažiem mēnešiem.

Gucci dizaineri cenšas piesaistīt sabiedrību, piedāvājot kaut ko jaunu un to, ko neparāda citi. Jau 30 gadus Gucci savās modes skatēs izceļas, parādot visu cilvēku vienlīdzību, kā arī ar to, ka ir jādzīvo bez aizspriedumiem, ir jābūt drosmīgiem. Arī jaunajā Gucci kolekcijā tas bija redzams, vīrieši demonstrēja kleitas un svārkus, informēja Vogue.

«Mūsdienās visa ir par daudz, ir milzīga modes pārsātinātība. Vai mūsdienās var pārsteigt ar kaut ko ļoti skaistu un kvalitatīvu, bez nekā eksotiska? Es domāju, ka Gucci šādi cenšas pievērt uzmanību un šķiet, ka tas ir izdevies. Lielākoties jau šie apģērbi veikalu plauktos nemaz nenonāk, tas vienkārši ir veids, kā slavenais modes nams parāda kaut ko ekstravagantu,» uzskata Agnese Narņicka, Latvijas modes zīmola One Wolf īpašniece un dizainere.

Sestdien 91 gada vecumā miris slavenais franču modes dizainers Ibērs de Živenšī, pirmdien paziņojis viņa ilggadējais partneris Filips Venē.

Živenšī, kurš 1952.gadā dibināja modes namu «Givenchy», savulaik veidoja lielāko daļu no kino leģendas Odrijas Hepbernas profesionālās un personīgās garderobes. Viņa tērpus valkāja arī ASV pirmā lēdija Džekija Kenedija un daudzi citi sabiedrībā zināmi cilvēki.

Živenšī darinātie tērpi noteica standartu elegantam ģērbšanās stilam pagājušā gadsimta piecdesmitajos un sešdesmitajos gados un joprojām ietekmē Lielbritānijas karalienes Elizabetes II un citu gados vecāko dāmu ģērbšanās stilu daudzviet pasaulē.

Taču tieši draudzība ar Hepbernu, kuru Živenšī satika komēdijas «Sabrina» («Sabrina») filmēšanas laukumā 1953.gadā, palīdzēja viņam kļūt par modes leģendu.

Latvijas modei ir sācies jauns posms – pašmāju dizaineri te ir atzīti, varbūt pagaidām vairāk vārdos; paralēli jāattīsta un jāstiprina eksporta potenciāls.

Modes dizains statistiskā netiek atsevišķi izdalīts, un var vadīties pēc tiem datiem, kas attiecas uz visu tekstila rūpniecību, saka Dita Danosa, Latvijas modes palātas valdes priekšsēdētāja, konceptveikala Taste Latvia īpašniece. Izvērstas informācijas par 2011. gadu vēl neesot, bet 2010. gada dati, ko apkopojusi Vieglās rūpniecības uzņēmumu asociācija, rāda tendenci eksporta apjomam palielināties.

Mūsu valstī radītās lietas ir kvalitatīvas un de facto novērtētas. Ikdienā lielāko konceptveikala Taste Latvia apgrozījuma daļu nodrošina vietējie pircēji, taču brīvdienās, tūrisma sezonā nozīmīgu artavu dod arī ārvalstu viesi. Salonā Latvijas modes Klase piedāvātais apģērbs un aksesuāri tāpat atrod savus piekritējus gan Latvijā, gan ārpus tās.

Itāļu modes mākslinieks Džordžo Armani otrdien atteicies no kažokādu izmantošanas zīmola Armani turpmākajās kolekcijās.

Sākot ar 2016.gada rudens/ziemas kolekciju, modes nams Armani lietos tikai mākslīgās kažokādas.

Ar prieku paziņoju, ka Armani Group apņēmusies izbeigt dzīvnieku kažokādu izmantošanu savās kolekcijās, teica 81 gadu vecais dizainers. Pēdējos gadus tehnoloģiskais progress devis mums labas alternatīvas, tādēļ šī cietsirdīgā prakse kļuvusi nevajadzīga.

Dzīvnieku aizsardzības organizācija Free Fur Alliance norāda, ka lielākoties audzētavās tiekot piekoptas nežēlīgas dzīvnieku nogalināšanas metodes.

Ar šo lēmumu luksusa zīmols atbild uz patērētāju augošo prasību pēc ētiskas un ilgtspējīgas modes, teikts organizācijas paziņojumā.

Nav ko vilkt mugurā! Tiesa, ne sev, bet gan mazajiem mīluļiem. Tā kā importa piedāvājums neatbilst vēlmēm, jāšuj pašām .Tā nospriedušas mazo Jorkšīras terjeru Ļusi un Olsi saimnieces Natālija Karaima (Natalia Karaim) un dizainere Ella Aleksejeva.

Zināšanas abām bijušas, jo ir mācījušās dizainu un modelēšanu. Turklāt sunīšu saimnieces lieliski zina visus knifus, kas jāņem vērā, lietiņas suņu­kiem darinot. Tā radīta Latvijā pirmā un patlaban vienīgā suņu modes līnija. Tie ir gan dažnedažādi mētelīši un zābaciņi, gan somas suņu pārnēsāšanai.

Ja jau ir prece, vajag veikaliņu. Ir veikaliņš, vajag arī suņu frizētavu un Spa. Idejas rodoties gan pašām darbiniecēm, gan klientes pasakot priekšā. Tādēļ skatloga izkārtnē lepni rakstīts Suņu modes nams. Tur arī plāno ievietot informāciju, ka nopērkamas nevis Ķīnā un Amerikā, bet Latvijā ražotas preces, jo ar to klienti asociējot kvalitāti.

Izsolē nonākusi savrupmāja Floridā, kurā dzīvoja un deviņdesmito gadu beigās tika nošauts itāliešu modes dizainers Džovanni Versače (Gianni Versace) un kuras vērtība pērnā gada jūnijā bija 125 miljoni ASV dolāru, vēsta pasaules mediji.

Šā gada maijā nama cena samazinājās līdz 75 miljoniem ASV dolāru, un pašlaik savrupmājas izsoles sākumcena ir 25 miljoni ASV dolāru.

Šovasar, cenšoties atvairīt kreditorus, savrupmājas īpašniece - kompānija Casa Casaurina LLC lūdza uzsākt maksātnespējas procedūru, un tiesa lēma namu izsolīt.

Izsoli rīko Fisher Auction Company, un tā notiks šā gada 17. septembrī. Nodrošinājuma summa, kas iemaksājama depozīta kontā, lai iegādātos grezno mājokli, ir trīs miljoni ASV dolāru. Tāpat, lai piedalītos izsolē, tās dalībniekiem jāpierāda, ka viņiem ir līdzekļi vismaz 40 miljonu ASV dolāru apjomā.

Zviedru apģērbu gigants H&M no tirdzniecības izņēmis bērnu apģērbu līniju, jo neliels Zviedrijas modes nams sūdzējies, ka apģērbiem ir gandrīz identisks dizains kā viņu radītajiem, vēsta thelocal.se.

Zviedrijas apģērbu līnijas Littlephant pārstāvji pamanījuši, ka H&M jaunie bērnu apģērbi ir pārsteidzoši līdzīgi viņējiem. Patiesībā daži apģērba gabali pat bijuši gandrīz identiski. Tomēr mēģinājumi sazināties ar H&M izrādījušies neveiksmīgi.

Itālijas modes nams Versace ir tuvu darījumam, kurā to paredzēts pārdot ASV modes zīmolam Michael Kors, pirmdien vēsta mediji.

Mediji norāda, ka Michael Kors, kura galvenais pārvaldes birojs atrodas Lielbritānijā, par šī darījuma noslēgšanu varētu paziņot jau šonedēļ.

Informācija par šī darījuma iespējamo apjomu ir atšķirīga un tā variē no diviem līdz 2,4 miljardiem ASV dolāru (1,6-2,03 miljardiem eiro).

Versace viceprezidente Donatella Versače otrdien Milānā ieplānojusi darbinieku sanāksmi, ziņo laikraksts Corriere della Sera.

Versace 2014.gadā 20% uzņēmuma akciju pārdeva ASV investīciju kompānijai Blackstone, bet atlikusī daļa pieder Versače ģimenei.

Savukārt Michael Kors pērn par 1,4 miljardiem dolāru iegādājās britu luksusa apavu zīmolu Jimmy Choo.

Itālijas ģimenes modes nams Versace ceturtdien paziņojis, ka piekritis pārdot 20% akciju ASV investīciju kompānijai Blackstone par 210 miljoniem eiro (287 miljoniem ASV dolāru), ziņo thelocal.it.

Blackstone tajā «injicēs» kapitālu 150 miljonu eiro apmērā un iegādāsies arī akcijas 60 miljonu eiro vērtībā no ģimenes holdingkompānijas Givi. Darījuma ietvaros Versace novērtēts viena miljarda eiro apmērā.

Ģimene gan joprojām turpināšot «būt šīs kompānijas sirdī». To pagājušā gadsimta 70.gados dibināja modes dizaineris Džanni Versače, kurš nu jau aizgājis aizsaulē.

Tagad 30% Versace akciju pieder Džanni brālim Santo, kurš ir kompānijas priekšsēdētājs, 20% akciju pieder viņa māsai Donatellai un 50% viņas meitai Alegrai.

Pandēmijas apstākļos gan pasaulē, gan Latvijā pieaudzis vīna patēriņš.

To atzīst Eiropas labākais vīnzinis un trešais labākais vīnzinis pasaulē, uzņēmuma "WineTeach" dibinātājs un līdzīpašnieks Raimonds Tomsons un vīna bāra "VIETA" īpašnieks Jānis Volkinšteins, kurš ieguvis prestižo WSET augstāko "Diploma" kvalifikācijas līmeni Burgundijā, Francijā un Austrijā.

Kā šajā laikā kopumā mainījusies industrija?

JV: Vīna tirdzniecības industrija turpina cīnīties par izdzīvošanu. Online servisi piedzīvo uzplaukumu - krīzes fons mums ar "WineTeach" komandu bija ļoti motivējošs fons, lai steigšus strādātu ar mūsu izglītības platformas attīstību. No vairākiem importētājiem esmu dzirdējis, ka virkne arogantu ražotāju esot stipri mainījuši attieksmi un mīkstinājuši stingros importa noteikumus. Visi mācās pielāgoties - tā ir patiesība. Nekas vēl ne tuvu nav beidzies. Par to, kā šis laiks veidos jaunu komunikācijas ētiku, tirdzniecības modeļus un tiešsaistes vidi vīna tirdzniecībā, varēs veikt aizraujošus pētījumus 2029. gadā, svinot Covid-19 10 gadu jubileju.

Pasaulē diezgan daudz uzņēmumu izmanto biznesa analītikas risinājumus klientu iepazīšanai; Latvija sākuma pozīcijā un iespēju šajā jomā ir daudz , piektdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Jo precīzāki būs dati, jo kvalitatīvāki lēmumi tiek pieņemti, lai arī atskaites reizēm ir kaitinošas, tomēr tās ir nepieciešamas, tā Dienas Bizness sadarbībā ar IBM Latvija un Digital Mind rīkotajā konferencē «Biznesa analītika – nākamais solis biznesa attīstībā» paskaidroja Latvijas Bankas Monetārās politikas pārvaldes Makroekonomikas analīzes daļas galvenā ekonomiste Agnese Rutkovska. Mūsdienās dati ir visapkārt, ko ikdienā iedzīvotāji izmanto lēmumu pieņemšanā un notikumu prognozēšanā. Arī uzņēmumi analizē procesus.

Tiem jautājumu spektrs ir dažāds – sākot no izejvielu iegādes līdz rūpnīcu pārdošanai un jaunu tirgu apguvei. Arī valdība kā aktīvs ekonomikas dalībnieks pieņem lēmumus par budžetu, veido dažādas prognozes nodokļu jomā un izskata citus jautājumus. Ekonomikā pēdējos 20 gados bija vērojami pārkaršanas draudi, ko spilgti apliecināja dažādi makroekonomiskie rādītāji, kas, diemžēl, tika ignorēti un virziens «gāzi grīdā» sevi neattaisnoja. Treknajos gados tērējām krienti vairāk nekā nopelnījām, atgādina A. Rutkovska.

«Šeit var braukt jebkurš, bet īpaši priecīgi esam par radošām personībām – māksliniekiem, pavāriem, dzejniekiem un citiem,» biznesa portālam db.lv saka māksliniece Patricija Brekte, kura Siguldā kopā ar dzīvesbiedru Ksavjēru no Francijas izveidojusi mākslinieku māju «Peahen Residence».

Iepriekš biedrība «Peahen» 12 gadus darbojusies Andrejsalā, Rīgā. Tur Patricija Brekte izveidoja savu mākslas studiju «Art Studio Peahen», bet nu jau aptuveni divarpus gadus savas jaunās mājas atradusi Siguldā. «Art Studio Peahen organiski attīstījās, izveidojās rezidence un komandai pievienojās Ksavjērs, kurš pameta labi apmaksātu darbu Londonā un pārcēlās uz Latviju. Piepildījām lielāku sapni un iekārtojām savu mākslas māju, es pati izveidoju savu darbnīcu, bet viņš savu virtuvi!»

Mākslinieces iedvesmas avots un mākslas bagātināšanās veids ir ceļošana, tāpēc viņa sākusi nodarboties ar mākslas tūrismu un izveidojusi «Peahen Art Holidays». Nedēļas garumā viņa piedāvā braucienu uz Franciju, nelielai klientu grupai. «Pirmo braucienu es nosapņoju un realizēju to ar saviem pirmajiem gleznošanas studentiem, pati īrēju māju, pavāru, mašīnu,» atceras P.Brekte. Brauciens parasti ilgst 7 dienas, no sestdienas līdz sestdienai un tajā piedalās 7 personas.

Ārvalstīs sacensības par vērienīgāko un grandiozāko uguņošanas sarīkošanu gadu no gada vēršas plašumā, savukārt Latvijas debesīs izšaujas krietni pieticīgākas ugunspuķes. Priekam jau nevajag daudz, turklāt uguņošanas laikā ir iespējams sajust tautieša plecu un kopīgi nosvinēt, piemēram, Latvijas dzimšanas dienu.

Lai cik drēgns un auksts būtu krastmalā, tāpat ļaudis tur stāvgrūdām pulcējas, lai noskatītos 18. novembra vai Jaunā gada salūtu. Kas uguņošanā tik ļoti piesaista cilvēkus? Psihologi skaidro, ka salūta vērošana rosina dopamīna izstrādāšanos smadzenēs, rosinot laimes sajūtu. Pastāv arī versija, ka raķešu sprakstoņa un košās dzirksteles raisa ļaudīs neapzinātas atmiņas par paša visuma izcelšanos – par lielo sprādzienu.

Patīk skatīties ugunī

Cilvēkiem nepieciešami svētki, tā ir atpūta no ikdienas. Īpaša diena. Un nav nemaz jāmeklē grandiozi publiski notikumi – arvien biežāk ar personīgo salūtu tiek sveikti gan jaunlaulātie kāzu dienā, gan skolu beidzēji izlaidumā un bagātnieki savās jubilejās, nemaz nerunājot par tām četrām raķetēm, ko katrs mikrorajona iedzīvotājs savā pagalmā uzlaiž gaisā ik Ziemassvētkus vai Jauno gadu. Kādreiz uguņošana bija kaut kas ekskluzīvs, taču šobrīd to var sarīkot jebkurš – jāiegriežas vien specializētā veikalā un jāizvēlas sev tīkamāka pirotehnikas pakete.

Gluži kā pasakās, kāzas pilī ir nemainīga vērtība. Kāzu rīkošana tajās neiziet no modes, piektdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Arī salīdzinoši lielās izmaksas nav šķērslis jaunajiem pāriem priecīgo notikumu atzīmēt kā princim un princesei. DB apkopotā informācija liecina, ka pilis un muižas izvēlas aizvien vairāk precēties gribētāju. Nepieciešamā budžeta minimums ir 5000 eiro. Tālāk – bez robežām.

«Viesu nami un pilis joprojām ir klasika,» stāsta pieredzējusī kāzu rīkotāja Dace Miezīte. Tieši pirmās viņas vadītās SIA Kāzu aģentūra Mīlestība organizētās precības bija pilī. Kā Dace pati smej, laikam tālab nekur tālu no tām nevar un negrib aizmukt. Gadā vismaz puse no uzņēmuma organizētajām kāzām notiek pilīs un muižās. Populārākās ir Mežotnes, Bīriņu, Dikļu, Jaunmoku un Mālpils. Taču ir arī tieši kāzām specializējušies viesu nami, piemēram, Debesu bļoda Ogres novadā, Bebru nams Ķekavas novadā, Brūtes Valmieras rajonā. No budžeta viedokļa pilis un šādi viesu nami ir viens no izdevīgākajiem risinājumiem, jo tajos uz vietas ir galdi, krēsli, ēdinātāji. Izvēloties skaistas telpas, ietaupās līdzekļi telpu dekorējumam.

Šā gada otrajā pusē apģērbu mazumtirdzniecības koncerns Apranga group visās Baltijas valstīs atklās Lielbritānijas luksusa zīmola Burberry veikalus - no tiem veikals Latvijā paredzēts Rīgā, Elizabetes ielā, pastāstīja kompānijas vadītājs Rimants Pervenecks.

Viņš uzsver, ka Burberry ir globāls luksusa zīmols ar izteiktām britu saknēm un tā ir viena no pasaulē vislabāk atpazītajām ikonām.

«Pašlaik to varētu vērtēt kā visstraujāk augošo luksusa preču zīmolu pasaulē. Ņemot vērā vietējā tirgus pieprasījumu pēc šāda piedāvājuma, Baltijas valstis ir ideāla vieta, kur izvērst šo veikalu darbību,» uzskata Pervenecks.

Pirmie Burberry veikali Viļņā, Rīgā un Tallinā, katrā pa vienam, tikšot atvērti gada otrajā pusē. Tradicionāli tie parasti atrodoties pilsētu ekskluzīvākajos komerciālajos un tirdzniecības rajonos.

«Konkrēti Rīgai esam ieplānojuši perfektu atrašanās vietu Elizabetes ielā. Taču plašāku informāciju par veikala izmēru, investīcijām, atrašanās vietu un piedāvātajiem produktiem sniegsim, kad tuvosies to atklāšana,» skaidro Pervenecks.

Ceturtdien par 4,8 miljoniem dolāru (4,48 miljoniem eiro) izsolīta pieguļošā miesas krāsas kleita, kurā amerikāņu aktrise Merilina Monro 1962.gadā toreizējo ASV prezidentu Džonu Kenediju sveica dzimšanas dienā ar dziesmu Happy Birthday.

Beverlihilzas izsoļu nams Julien's Auctions pirms tam bija prognozējis, ka ar stikla pērlītēm izšūtā vakartērpa cena varētu sasniegt divus līdz trīs miljonus ASV dolāru (1,8 līdz 2,8 miljonus eiro).

Kleitu nopirka ASV mediju impērija Ripley's Believe It or Not!, kas specializējas uz dīvainām un vēsturiski nozīmīgām lietām un kurai pieder muzeju ķēde, ieskaitot vienu Holivudā.

Monro izaicinošo kleitu valkāja Kenedija 45.dzimšanas dienas svinībās "Madison Square Garden" koncertzālē 1962.gada 19.maijā. Modes nama Jean Louis kleita bija tik pieguļoša, ka tā tika sašūta uz Monro auguma.

Nepilnus trīs mēnešus pēc tam Monro nomira no miegazāļu pārdozēšanas. Viņa bija 36 gadus veca.