Starptautiskā projekta VIOBOND ietvaros Rīgā top pasaulē, iespējams, pirmā, uz koksnes dabīgās sastāvdaļas lignīna bāzes veidotu industriālo sveķu ražotne, kas jau 2025. gadā varētu būtiski samazināt līdz šim lietotā fosilā fenola un formaldehīda patēriņu.
“Pašlaik notiek projektēšana un citi ar ieceres realizāciju saistītie darbi, praktiskās darbības (būvniecība) varētu sākties ne ātrāk kā 2023. gadā, visticamāk, 2024. gadā. Savukārt rūpnīca savu darbu varētu uzsākt 2025. gada nogalē, bet, ja tai nepieciešamo iekārtu un komponentu piegādes aizkavēsies, tad 2026. gadā,” projekta attīstības laika grafiku ieskicē AS Latvijas Finieris valdes loceklis Māris Būmanis.
Viņš norāda, ka iecerētajā ražotnē plānots saražot 45 000 t industriālo sveķu ar dabīgo lignīnu, kas nodrošinās iespēju visu Latvijas Finiera saplākšņa produkciju līmēt ar šo jauno līmvielu.
“Paredzētā jauda ļaus arī jauno līmvielu nelielā apmērā piegādāt citiem patērētājiem,” teic M. Būmanis. Viņš atgādina, ka projekta īstenošanā ir daudz izaicinājumu, piemēram, attiecībā uz lignīna padeves un iemaisīšanas tehnoloģijām, kādu pašlaik pasaulē vienkārši nav. “Sākotnējās aplēses bija, ka uz lignīna bāzes ražotās līmvielas ražotnes izveide izmaksātu nedaudz vairāk kā 20 milj. EUR, taču inflācijas ietekmē šīs izmaksas, visticamāk, būs augstākas,” uz jautājumu par šī projekta realizācijai nepieciešamajām investīcijām atbild M. Būmanis. Viņš arī piebilst, ka šajā projektā ir apvienota pētniecība, inovācijas un to komercializācija, tāpēc tam ir piesaistīts arī Eiropas Savienības līdzfinansējums no Eiropas Komisijas pētniecības un inovācijas investīciju programmas Apvārsnis 2020, un informācija par šī projekta sasniegumiem būs pieejama arī citiem interesentiem.
Vispirms tehnoloģija
“Lai varētu lāpstu durt zemē, vispirms ir jāizstrādā tehnoloģija, jo primāri VIOBOND ir pētniecības projekts,” uzsver VIOBOND koordinators Kristaps Stankus. Ražotnes būvniecība ir tikai daļa no projekta. “Ir nepieciešama izejvielas – lignīna – pielāgošana konkrētai tehnoloģijai, kā arī visu tehnoloģisko procesu integrācija vienotā sistēmā, lai sasniegtu noteiktos izejvielas parametrus. Kad minētais būs paveikts, tikai tad varēsim sākt būvniecību,” tā K. Stankus. Viņš uzsver, ka līdztekus tam turpināsies darbs pie sveķu ķīmisko formulu izstrādes. “Lai arī tehnoloģija ir līdzīga esošajai, tomēr jaunās ražotnes sekmīgai darbībai būs nepieciešama esošās infrastruktūras pielāgošana,” skaidro K. Stankus. “Jaunā rūpnīca tiks integrēta Latvijas Finiera Ķīmisko produktu rūpnīcas esošajā infrastruktūrā, kas nav vienkārši, jo būs nepieciešama tās daļēja pārbūve,” tā K. Stankus.
Deviņi partneri
2021. gada pavasarī tika izveidots starptautisks konsorcija projekts VIOBOND, kurā apvienojušies deviņi partneri —lignīna ražotāji, uz tā bāzes radītās līmvielas patērētāji, kā arī zinātniskie institūti, tehnoloģiju izstrādātāji un projektētāji. Bez projekta vadošā partnera AS Latvijas Finieris tajā iesaistījušies lignīna ražotāji - Somijas Chempolis un St1, kā arī Igaunijas Fibenol (bijušais Graanul Biotech), jaunās dabīgās līmvielas patērētāji Somijas slīppapīru ražotājs Mirka, Francijā bāzētais siltumizolācijas materiālu ražotājs Saint-Gobain, zinātnieki no Latvijas Valsts koksnes ķīmijas institūta, kā arī no Spānijas Fundacio Universitaria Balmes. Rūpnīcas projekta izstrādātāja ir Vācijas un Austrijas kompānija Pörner Ingenieurgesellschaft. Konsorcijā esošo dalībnieku kopējais finansējuma apjoms, kas tiek novirzīts šim projektam, pārsniedz 35 milj. EUR.
Pirmsākums pirms vairāk nekā ceturtdaļgadsimta
“Lai arī praktiskās realizācijas aprises VIOBOND ieguva tikai pērn, tomēr ceļu uz to iezīmē daudzi vēsturiski lēmumi un pagrieziena punkti mūsu uztverē. Piemēram, tālais 1995. gads, kad Latvijas Finieris aizsāka savu bērzu programmu – kvalitatīvu, augstražīgu bērzu stādu audzēšanu, stādīšanu, audžu kopšanu — , kad sākām domāt par iespējamu fosilo izrakteņu komponenta samazināšanu savā produkcijā nākotnē,” skaidro M. Būmanis. Nākamais kompānijas solis bijis gadsimta sākumā, kad rūpnīcā Lignums tika uzstādīts termoeļļas sildītājs, kurā siltums tiek ražots no koksnes blakusproduktiem, tādējādi atsakoties no dabasgāzes izmantošanas.
“Turpinājums sekoja 2016. gadā, kad Somijas koncerns Stora Enso piedāvāja Latvijas Finierim iesaistīties lignīna (ko izmantot kā līmvielu) izpētes programmā, kā rezultātā pašlaik jau ap 60% Latvijas Finiera saplākšņu tiek ražoti, izmantojot līmvielu, kurā vairāk nekā 30% fosilo izejvielu ir aizstāts ar lignīnu. Pētījumi rādīja, ka lignīns var aizstāt ne tikai fenolu, bet arī fosilo formaldehīdu,” stāsta M. Būmanis. Pašlaik šīs sadarbības rezultātā ir izstrādāta līme, kurā celulozes ražošanā iegūtais lignīns tiek izmantots kā daļējs tradicionālā fosilā fenola aizstājējs, un tirgū tiek piedāvāti bērza saplākšņa produkti ar preču zīmi RIGA ECOlogical. “Ar šādu līmvielu pašlaik strādā gan rūpnīca Furniers, gan Lignums,” uzsver M. Būmanis.
Viņš prognozē, ka perspektīvā, kad tiks īstenots VIOBOND projekts, ik gadu apmēram 5500 t jeb 100 dzelzceļa vagonu fosilo vielu tiks aizstātas ar dabīgajām – atjaunojamajām. “Ir jāpaaugstina kompetence ķīmijas segmentā,” uz jautājumu par pašreizējo uzdevumu atbild M. Būmanis. Viņš norāda, ka vēsturiski padomju laikos līdzās bērza saplākšņa ražotnei Lignumā bija izveidota līmvielu ražotne. Taču tajā tika izmantoti no fosilajiem resursiem iegūti komponenti. “Ir izveidota atsevišķa struktūrvienība — Ķīmisko produktu rūpnīca, kurā tika apvienota visa koncerna ķīmiskā rūpniecība, ieskaitot betulīna ražošanu. Vienlaikus tiek strādāts pie jauniem augstas pievienotās vērtības produktiem, kuri tiktu iegūti no bērza saplākšņa ražošanā iegūtajiem blakusproduktiem,” tā M. Būmanis. Viņš arī vērš uzmanību, ka, izmantojot uz lignīna bāzes ražotus industriālos sveķus, saplākšņa izstrādājumu fizikālās un ķīmiskās īpašības nemainās.
“Izdomāt un radīt produktu ir tikai viena daļa darba, bet svarīgākais - kā šīs inovācijas izmantot. Latvijas Finieris ir spilgts piemērs inovāciju komercializēšanai, jo iecerētā rūpnīca, šķiet, ir ja ne pirmā, tad viena no pirmajām pasaulē,” vērtē Latvijas Kokrūpniecības federācijas izpilddirektors Kristaps Klauss. Viņš atzīst, ka bieži vien no kokrūpniekiem tiek gaidītas milzu investīcijas jaunos produktos, kā rezultātā zāģmateriālu ražotāji kļūst par mēbeļu vai koka māju, vai trešās paaudzes biodegvielas ražotājiem.
“Uzņēmēji raugās no citām pozīcijām – kā pamatbiznesu padarīt konkurētspējīgāku, paplašināties, iet tālāk pārstrādes produktu segmentā. Un atkal spilgts piemērs ir Latvijas Finieris, kurš nelec ārā no sava pamatbiznesa, bet gan investē izejvielā, kura nepieciešama pamatprodukta ražošanai,” tā K. Klauss. Viņaprāt, uzņēmumam vēl būs jāpārliecina ārvalstu pircēji iegādāties saplāksni, kurā būs izmantota jaunā – inovatīvā līmviela, kura iegūta no dabīgā lignīna. “Ceru, ka tas tā būs,” uz jautājumu, vai dabīgā lignīna izmantošana līmvielā palielinās konkurētspēju, atbild K. Klauss. Viņaprāt, būtiskākais - lai šajā pārejā no fosilajām uz atjaunojamām izejvielām nenotiktu kāds pircējiem nesaprotams sadārdzinājums un nemainītos produkta īpašības.
“Vienlaikus nebrīnīšos, ja produktu ar jauno līmvielu iedzīvināšanai tirgū būs nepieciešams laiks un resursi, jo biznesa pasaule ir ļoti konservatīva,” tā K. Klauss. Viņš vērš uzmanību, ka šāda līmeņa projektus var īstenot tikai tad, ja pats īstenotājs ir liels uzņēmums, jo, ja to darītu kāda neliela uzņēmuma meitas sabiedrība, tad, pat realizējot ieceri, varētu pietrūkt apgrozāmo līdzekļu, lai izdzīvotu līdz brīdim, kamēr ieguldījums nes cerēto atdevi. “Meža nozarē Latvijā tāpat ir maz uzņēmumu ar neto apgrozījumu 100 milj. eiro un vairāk. Būtisks ir vēl viens faktors, proti, kur atrodas kompānijas centrālais birojs, jo lielākoties šādi attīstības projekti tiek īstenoti tuvu galvenajam birojam, kur tiek pieņemti lēmumi. Minēto iemeslu dēļ ir naivi cerēt, ka Latvijas Finiera iecerētais projekts būs sava veida katalizators līdzīgu projektu īstenošanai,” tā K. Klauss.
