«Scenārijus atstāsim shēmotājiem,» šovakar LNT raidījuma Top 10 debatēs uz jautājumu par iesaistīšanos jaunas politikas veidošanā Latvijā sacīja Valsts prezidents Valdis Zatlers. Saistībā ar pārmetumiem, ka rosinājums atlaist Saeimu ir savtīgs, Zatlers teica, ka personīgi tikai zaudē.

Viņš stāstīja, ka Saeimas atlaišana radītu «konkrētu politisko pieprasījumu», tādējādi tiktu panākts lūzums, radot stabilu politisko aizmuguri Latvijas attīstībai. «Šī ir iespēja,» akcentēja Zatlers, piebilstot, ka mēs kā tauta esam ieguvuši cerību.

Pēc Prezidenta sacītā, «varam panākt reālu uzrāvienu» gan politikā, gan ekonomikā.

Zatlers uzsvēra, ka, pirmkārt, ir uzņēmies politisko atbildību, otrkārt, kandidē prezidenta vēlēšanās. «Es nedrīkstu tautu pievilt,» viņš sacīja, uz jautājumu par iesaistīšanos jaunas politikas veidošanā Latvijā atbildot, ka scenāriji jāatstāj shēmotājiem.

Reiz gudri vīri Rīgas zoodārzā sprieda, ko būtu labāk celt Valsts prezidenta kārtā, un atrada ārstu Valdi Zatleru.

Pēc tam latvju tauta vairāk nekā gadu sprieda - ir Zatlers oranži domājošs vai notikušais līdzās zvēru krātiņiem ir tikai gana interesanta sagadīšanās.

Pēdējā laika notikumi šajā jomā ir gandrīz vai aizraujoši, tomēr rada daudz dažādus jautājumus. Nu piemēram... Kā bija iespējams, ka premjers Ivars Godmanis vismaz kaut kādā mērā atguva prezidenta uzticību pēc tam, kad bija atzinis - attiecībā uz valdības reorganizāciju kļūdījos, un ir skaidrs, ka tā ir jāveic. Turklāt jāveic atbilstoši tieši Tautas partijas (TP) beidzamā laika trieciennieka Edgara Zalāna izstrādātajam plānam. Tas nekas, ka vēl tikai dažas dienas iepriekš tika noriets paša Godmaņa izstrādātais valdības apcirpšanas plāns, jo tas diez ko nepatika nevienai koalīcijas partijai, bet galvenokārt TP.

Četru stundu sarunās premjers Ivars Godmanis un prezidents Valdis Zatlers vienojās, ka valdību reorganizēs pēc Tautas partijas receptes.

Pēc četru stundu nopietnām sarunām Valsts prezidents Valdis Zatlers pārliecināja premjeru Ivaru Godmani, ka viņa reorganizācijas plāns bijis kļūdains.

Visadekvātākais plāns

«Visadekvātākais valdības reorganizācijas plāns ir tas, ko ierosināja Edgars Zalāns (Tautas partija), un tas ir jāsāk nekavējoties,» pēc tikšanās paziņoja V. Zatlers. Prezidents pastāvēja uz to, ka visi valdībai nosauktie uzdevumi vēl joprojām īstenojami līdz 31. martam, taču nekomentēja, vai tagad uzticas Ivaram Godmanim. «Es atzīstu, ka biju pārāk optimistisks, uzskatot, ka valsts pārvaldi varēs reorganizēt tik strauji, tomēr mēs esam uzsākuši sešu lielu aģentūru funkcionālo auditu,» klāstīja I. Godmanis. Jāatgādina, ka E. Zalāna piedāvātais plāns paredzēja 11 ministriju izveidošanu, piemēram, Attīstības ministrijas izveidošanu, tajā apvienojot Vides, Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministriju, kā arī Ekonomikas ministriju, bet neparedzēja Izglītības un Kultūras ministriju apvienošanu. «Es atzīstu Zalāna piedāvāto plānu par adekvātu un tūlīt došos pie koalīcijas partneriem, lai to saskaņotu ar viņiem; ja kāda no koalīcijas partijām nevēlēsies pieņemt šo plānu, tad situācija būs jāpārplāno, bet Valsts prezidenta atbalsts mums ir ļoti svarīgs,» paziņoja premjers pēc tikšanās ar prezidentu.

Sarunās ar Starptautisko Valūtas fondu Latvijai jāpanāk ap 7 % budžeta deficīts, un tam ir argumenti, uzskata ekspremjers Ivars Godmanis.

Finanšu ministrs Einārs Repše devies uz Vašingtonu, lai sarunās ar Starptautisko Valūtas fondu (SVF) vienotos par iespējamo budžeta deficīta apjomu Latvijā. I. Godmanis iesaka sarunās kā argumentu izmantot situāciju citās Eiropas valstīs. Saskaņā ar The Economist publicētajiem aktuālajiem datiem Eiropas Savienības valstīs pie līdzīga IKP krituma kā Latvijā budžeta deficīta apjoms ir lielāks, norādīja Ivars Godmanis LNT raidījumā 900 sekundes. Tam, viņaprāt, jābūt argumentam sarunās ar Starptautisko Valūtas fondu.

"Cik mums reāli jāsamazina, salīdzinot ar 2008. gadu? Tie ir 15 % no visiem izdevumiem, turklāt daļa jau samazināta 2008. gada decembrī. Tagad vēl jāsamazina par 8 %," norādīja I. Godmanis.

Latvijas nacionālā lidsabiedrība AS Air Baltic Corporation (airBaltic) informējusi Satiksmes ministriju (SM) kā valsts akciju turētāju, ka bijušais prezidents un Zatlera reformu partijas (ZRP) līderis Valdis Zatlers uz kādu no Eiropas galamērķiem iegādājies biļeti par 102,8 latiem turp un atpakaļ, lai gan pārējiem pasažieriem ekonomiskajā klasē tās tika tirgotas, sākot no 180 latiem, liecina biznesa portāla Nozare.lv rīcībā nonākusī informācija.

airBaltic vēstuli nosūtījis SM valsts sekretāram Anrijam Matīsam, kurā arī apgalvots, ka biznesa klasē uz to pašu galamērķi biļetes jau maksājušas 753 latus. Kaut arī Zatlers iegādājies biļetes ekonomiskajā klasē, viņš lidojis biznesa klasē.

Biļešu jautājumu esot kārtojusi pārstāve no Prezidenta kancelejas, kas arī izteikusi dažādas vēlmes.

Jau ziņots, ka Zatlera reformu partijas (ZRP) līderis eksprezidents Zatlers savas prezidentūras laikā uz airBaltic reisiem iegādājies biļetes ekonomiskajā klasē, bet reģistrācijas brīdī viņam iedotas vietas biznesa klasē.

Šāda aviokompānijas darbinieku rīcība ir ierasta prakse gadījumos, piemēram, ja lidmašīna ir pārpildīta, taču attiecībā uz prezidentu tikusi veikta iepriekš plānoti, liecina aģentūras LETA rīcībā esošā informācija.

Pēc asām diskusijām par ārlietu ministra Ģirta Valda Kristovska saraksti ar nu jau bijušo Pilsoniskās savienības biedru Aivaru Sluci, kas guvusi publicitāti arī ārzemēs, Saeima 9.novembrī nobalsoja par ministra atstāšanu amatā.

Par neuzticības izteikšanu Ģ. V. Kristovskim nobalsoja 36 deputāti, bet par viņa palikšanu ministra krēslā - 51 deputāts. Konkrētas nostājas nebija 12 deputātiem, kas balsojumā atturējās.

«Pirms pieņemt atbildīgus lēmumus, izteikšu arī savu redzējumu par Aivara Sluča izteikumu pierakstīšanu man. Šī politiskā skandāla kurinātāji pirms gada notikušu elektronisko saraksti mēģina padarīt par manu saraksti. To noraidu un akcentēju, ka sarakstes Sluča un Kristovska starpā nav bijis. Cik atceros, ir bijis tikai viens mans komentārs, nevis sarakste. Es nevaru uzņemties atbildību par to, ko desmitiem un simtiem cilvēku pauž elektroniskajā vidē. Manā sarakstē nav ne vārda par pacientu ārstēšanu,» pirms balsojuma pauda pats ārlietu ministrs Ģ. Valdis Kristovskis.

Mani «vienkārši absolūti kaitina» runas par lata devalvāciju, šorīt intervijā LNT raidījumam 900 sekundes sacīja bijušais ministru prezidents Ivars Godmanis.

I. Godmanis minēja vairākus argumentus pret lata iespējamo devalvāciju.

«Es nerunāšu par to, par ko visi ir runājuši, ka lata devalvācija sadārdzinās energoresursus, visas izejvielas, ka lata devalvācija katastrofālā stāvoklī noliks tos, kas ir ņēmuši eiro kredītus. Tas viss jau ir runāts, bet ir vēl argumenti. Viens no argumentiem ir tas, ka mēs - trīs Baltijas valstis - turam kursu, mēs visas gribam ieiet eiro. Un, ieejot eiro, mēs būsim mierā. Tie investori, kas liks naudu, nomierināsies, nebūs lata likmei atšķirības divas reizes kā tagad ir ar eiro,» stāstīja bijušais premjers.Godmanis nosauc argumentus pret lata devalvāciju

Zatlera reformu partijas (ZRP) līderis eksprezidents Valdis Zatlers savas prezidentūras laikā uz Latvijas nacionālās lidsabiedrības AS Air Baltic Corporation (airBaltic) reisiem iegādājies biļetes ekonomiskajā klasē, bet reģistrācijas brīdī viņam iedotas vietas biznesa klasē, liecina aģentūras LETA rīcībā esošā informācija no drošiem avotiem.

Šāda aviokompānijas darbinieku rīcība ir ierasta prakse gadījumos, piemēram, ja lidmašīna ir pārpildīta, taču attiecībā uz prezidentu tikusi veikta iepriekš plānoti.

Informācijas avots aviokompānijā atminējās vairākas reizes, kad bijušas norādes darbiniekiem, ka toreizējais prezidents ar ģimeni jāsēdina biznesa klasē. Šajās reizēs Zatlera ģimenei bija iegādātas lētākās ekonomiskās klases biļetes.

Avots nevarēja apgalvot, ka visas reizes šie lidojumi bijuši prezidenta privāti braucieni, tomēr vismaz vienreiz viņš šādi kopā ar ģimeni devies slēpot.

Arī portāls Pietiek.com šodien raksta, ka informēti pārstāvji kādreizējā Zatlera kancelejā un aviokompānijā neoficiāli portālam skaidrojuši, ka Zatlers sev un savu ģimenes locekļu privātajiem lidojumiem biļetes pircis par personiskajiem līdzekļiem ekonomiskajā klasē, tomēr pēc tam ikreiz panākta vienošanās ar airBaltic, ka Zatleru ģimenes locekļi faktiski tiks sēdināti biznesa klasē. Lai to nodrošinātu, airBaltic pat izdots iekšējs rīkojums, liecina Pietiek.com rīcībā esošā neoficiālā informācija.

Ekspremjeri Aigars Kalvītis (Tautas partija) un Ivars Godmanis (LPP/LC), kā arī esošais valdības vadītājs Valdis Dombrovskis (Vienotība) ir bijuši atbilstošākie premjeri attiecīgajā laikā, taču viņu darbību nevar salīdzināt.

Valsts prezidents Valdis Zatlers, kurš savas prezidentūras pirmo pusgadu sastrādājās ar Kalvīti, bet premjera amatam nominēja gan Godmani, gan divas reizes arī Dombrovski, intervijā aģentūrai BNS izvairījās atzīt, kurš no Ministru prezidentiem bijis veiksmīgākais.

«Katram premjeram ir atvēlēta konkrēta ekonomiskā un sociālā situācija valstī, un katrs premjers nonāk savā ļoti specifiskā situācijā. Tā bija pilnīgi atšķirīga gan Kalvītim, kurš tomēr demisionēja, tā bija pilnīgi atšķirīga Godmanim, kura laikā valsts iegāja krīzē, un tā bija pilnīgi atšķirīga Dombrovska pirmās valdības laikā, kas sāka krīzes viszemākajā punktā, ieguva sabiedrības uzticību un beidza kā mazākumvaldība. Nevar pat salīdzināt Dombrovska pirmo un otro valdību. Katrs laiks reāli prasīja premjera darba kārtības prioritāšu sarakstu, un bieži vien tas bija neatliekamu darbu saraksts, kur bieži vien izvēles iespējas bija minimālas,» klāstīja Zatlers.

Latvija būs izkļuvusi no krīzes 2015. gadā un tas būs gads, kad Latvijai pirmo reizi tiks uzticēti Eiropas Savienības prezidējošās valsts pienākumi.

To Strasbūrā, uzrunājot Eiropas Parlamenta deputātus, teica Valsts prezidents Valdis Zatlers.

Viņš ieskicēja, kāda Eiropas Savienība un Latvija varētu izskatīties 2015. gadā. «Eiropai būs griba un spēja būt vienotai,» tā «joprojām būs atvērta uzņemt visus eiropiešus, kas atzīst tās vērtības», vairs «nebūs veco un jauno, lielo un mazo Eiropas valstu (..) Tas būs laiks, kad Latvija būs izkļuvusi no krīzes,» pauda prezidents, atgādinot, ka Latvijai 2015. gadā pirmo reizi tiks uzticēti Eiropas Savienības prezidējošās valsts pienākumi.

Līdztekus uzskaitītājām pozitīvajām lietām, Latvijai esot ES, Valsts prezidents Valdis Zatlers, uzrunā minēja arī nepadarīto: neizmantotas sniegtās finansiālās iespējas un neieviests eiro. Prezidents uzskaitīja Latvijas panākumus pēc iestāšanās Eiropas Savienībā, vienlaikus atzīstot: «Pēc iestāšanās Eiropas Savienībā Latvijas valdība bija atslābusi labi padarīta darba sajūtā. (..) Mēs Latvijā neesam izmantojuši visas iespējas. Ne vienmēr esam gudri īstenojuši kohēzijas politiku un izmantojuši sniegtās finansiālās iespējas.» V. Zatlers arī norādīja, ka Latvija nav bijusi gana mērķtiecīga, lai ieviestu eiro: «Tā ir viena no lielākajām kļūdām, ko esam pieļāvuši eirointegrācijas procesā.»

Valsts prezidents Valdis Zatlers šodien Saeimai iesniegs vairākus priekšlikumus Satversmes grozījumiem, kuri Valsts prezidentam sniegtu lielākas pilnvaras un atbildību.

V. Zatlers ierosina Valsts prezidentam uzticēt uzdevumu izvēlēties kandidātus tādiem amatiem kā tiesībsargs, Valsts kontrolieris vai Latvijas bankas prezidents. Līdz šim kandidātu izvēlē ir dominējis politiskais atbalsts un nedaudz mazāk – profesionālā atbilstība šiem amatiem, uzskata V. Zatlers. Viņaprāt, prezidenta tiesības izvirzīt kandidātus Saeimas balsojumam mazinātu «tirgošanos par amatiem».

Tāpat V. Zatlers vēlas, lai turpmāk Valsts prezidenta izvirzītais Ministru prezidenta kandidāts «celtu priekšā» visu Ministru kabineta sastāvu. Tas novērstu kvotu sistēmu koalīciju ietvaros un veicinātu valdības profesionālismu, preses brīfingā pauda V. Zatlers. Lai nostiprinātu valdības politisko atbildību, V. Zatlers ierosina Satversmē paredzēt pienākumu valdības locekļiem nodot zvērestu. Savukārt prezidenta atstādināšanas procedūru V. Zatlers vēlas nodot Satversmes tiesai, nevis Saeimai.

Valsts prezidents Valdis Zatlers patlaban vērtē vairākas iespējas, kā iesaistīties politiskajā dzīvē pēc Valsts prezidenta pilnvaru beigām 7.jūlijā, intervijā laikrakstam Diena sacīja Zatlers.

«Līdz pilnvaru beigām būšu politiski neitrāls, bet es konsultēšos ar visiem politiķiem, kuri vēlēsies ar mani konsultēties, un ar daudziem cilvēkiem ārpus politikas, lai noskaidrotu, kas ir labākais veids, kā panākt mērķi - godīga, labi pārvaldīta Latvija, Saeima un valdība bez oligarhiem,» sacīja Zatlers.

Konkrētus plānus Zatlers neatklāja, taču atzina, ka viņam ir vīzija, kas top. Zatlers patlaban arī tiekoties ar daudziem sabiedrībā pazīstamiem un mazāk zināmiem cilvēkiem, lai saprastu, cik daudzi ir gatavi iet politikā, lai īstenotu šo mērķi kopā ar viņu. Zatlers neizslēdza iespēju, ka nākamajās, iespējams, Saeimas ārkārtas vēlēšanās, piedalīsies kāds jauns politiskais spēks, kas būs gatavs uzņemties tiešo varu pār politiskajiem procesiem.

Valdošā koalīcija ir agonējusi jau no Ziemassvētkiem un premjers Ivars Godmanis ir bijis šīs koalīcijas ķīlnieks, TV3 raidījumam Nekā personīga, norādīja Valsts prezidents Valdis Zatlers.

"Tomēr šī valdība un šī koalīcija bija iekšēju pretrunu plosīta. Iekšējās pretrunas bija par pamatjautājumiem. Tādiem, kā valdības reorganizācija. Ja šī valdība būtu to izdarījusi, tad jauno valdību varētu sastādīt jau ar jaunu struktūru, jaunu ministriju skaitu, ar jaunu ministru skaitu," norāda V. Zatlers.

Viņš norādīja, ka pazudusi ir iespēja uzreiz veidot jaunu valdību ar jaunu ministru skaitu, ar jaunu ministriju skaitu, ar jaunu ministriju struktūru. Tādējādi ir viena iespēja, kā to izdarīt. Tas ir, ja Saeima šobrīd uzņemas iniciatīvu un atbildību veikt izmaiņas Ministru Kabineta iekārtas likumā līdz jaunās valdības apstiprināšanai Saeimā.

Pēc vairāk nekā četru stundu garas sarunas ar Valsts prezidentu Valdi Zatleru, ir panākta vienošanās, ka premjers Ivars Godmanis (LPP/LC) tomēr turpinās vadīt Ministru kabinetu.

Godmanis esot kļūdijies, ka atteicies no valdības reorganizācijas. Par to viņu pārliecinājis V. Zatlers.

Tikšanos, kura ilga vairāk nekā 4 stundas, nobeigumu gaidīja teju visu Saeimas koalīcijas frakciju vadītāji, izņemot Tautas partiju, ziņoja LNT.

Tautas partija gaidot sarunu nobeigumu, lai lemtu par saviem turpmākiem soļiem valdībā, tiek lēsts, ka, iespējams, vēl šovakar tikšot domāts par finanšu ministra nomaiņu.

Valsts prezidents Valdis Zatlers norādīja, ka premjers ir sapratis savu kļūdu piektdien, un prezidenta ultimāts: 31. marts, lai paspētu veikt grozījumus Satversmē, KNAB priekšnieka iecelšana- paliekot spēkā.

Bijušais premjers Ivars Godmanis uzskata, ka atstājis nākamajam valdības vadītājam sabalansētu budžetu un konkrētus priekšlikumus par līdzekļu samazināšanu.

Intervijā laikrakstam Neatkarīgā Rīta Avīze Ivars Godmanis norāda, ka iepriekšējā valdība kritusi, jo koalīcijas partneri redzējuši I.Godmaņa gatavību novest vairākas lietas līdz konsekvencei. “Tas zināmā mērā ir politiski pašnāvnieciski partijām, kas piedalās valdībā. Jo bija skaidrs, ka vēlreiz nāksies koriģēt budžetu. [..] Vēl – atbildība un nevēlēšanās to uzņemties. Jo viss, ko tu dari, tev plusus nenesīs. Mums ir vēlēšanas sestā jūnijā. Ja izdarām to, ko es teicu, ko vēl darīsim, tas nenesīs nevienu punktu,” norāda I.Godmanis.

Ekspremjers izsakās arī par lata kursa stabilitāti. "Turot augstu lata kursu, tiek veicināta pievilcīga vide investīcijām no ārpuses. Jo augstāka valūta, jo vairāk tevī investēs. Es prasīju darba devējiem – vai ejam uz kādām specifiskām nozarēm kā prioritārām? Viņi visi sauca – no Dieva puses, nē! Principā es viņiem piekrītu. Bet, tikko mēs prioritarizējam vienas nozares, mēs nogalinām nozares, kuras nav prioritārā sarakstā. Mums – maziem, fleksibliem, jābūt tādiem, kad nevajag iezīmēt, nevajag iekalt klintī – tieši tie un ne citi," tā viņš.

Iekšlietu ministre Linda Mūrniece (JL) paliek amatā, jo par viņas demisiju neuzticības balsojumā Saeimā nobalsoja 44 deputāti, bet vairākums – 48 bija pret. Viens deputāts atturējās.

Cerot, ka balsojumu par labu L. Mūrniecei varētu izšķirt atsevišķu opozīcijas deputātu kavēšanās uz plenārsēdes sākumu, koalīcijas partiju panāca, ka lēmumprojekts par demisiju Saeimas dienaskārtībā tiek iekļauts kā pirmais. Šajā balsojumā 46 deputāti bija par un kopumā 44 bija pret vai atturējās, kas liecināja par divu balsu pārsvaru par labu L. Mūrniecei.

Balsojumu ietekmēja arī SC deputāts Andrejs Klementjevs, kurš tobrīd bija pametis zāli un izņēmis balsošanas kartīti, tādējādi samazinot demisijas pieprasītāju kopskaitu. Žurnālisti pāris minūtes pēc balsojuma novēroja kā L. Mūrniece pieiet pie A. Klementjeva un viņu pateicībā nobučo uz vaiga. Iekšlietu ministre tūlīt pēc amata nosargāšanas žurnālistiem uzsvēra, ka viņas likteni neizšķīra viena, bet vairākas balsis, ko viņa uzskata par labu novērtējumu savam darbam. Ar balsu meklēšanu savam atbalstam viņa neesot nodarbojusies, bet paļāvusies, ka arī deputāti no citām frakcijām «godaprāta dēļ, balsos pret manu demisiju».

Ja Valdis Zatlers tagad risinās referendumu par Saeimas atlaišanu, viņš destabilizēs situāciju valstī, uzskata bijušais premjerministrs Ivars Godmanis.

"Ir kategoriski nepieļaujami atlaist Saeimu pašreizējā situācijā," LNT raidījumā 900 sekundes norādīja Ivars Godmanis. Viņš atzina, ka "grāmtvediski" varbūt arī neesot izpildītas Valda Zatlera ultimātā izvirzītās prasības, taču konceptuāli tās tiekot pildītas.

Vērtējot jauno valdību, ekspremjers bija skeptisks, atzīstot, ka līdz galam nav izpratis Dombrovska valdības plānus. Tomēr, salīdzinot ar Godmaņa valdības plānoto, kad martā vajadzēja pieņemt budžeta grozījumus un jūnijā saņemt kārtējos starptautiskos aizdevumus, šī valdība jau ir nokavējusi budžeta grozījumus, un Valsts kasei nākšoties plānot, kā "noturēt valsti sarkanajās līnijās" jūnijā bez kārtējā aizdevuma.

Sabiedrībā joprojām ir gaidas pēc jaunā, un, ja Valsts prezidents Valdis Zatlers nolems veidot partiju, tā gaidāmajās Saeimas vēlēšanās varētu gūt salīdzinoši lielus panākumus, prognozēja sociologs un SKDS vadītājs Arnis Kaktiņš.

Pēc viņa teiktā, 28.maija prezidenta paziņojums ir kardināli mainījis visu līdzšinējo situāciju. Vēlētāju aptaujas un tendences, kas bija līdz Zatlera paziņojumam, rādīja, ka Saskaņas centrs ir relatīvi ļoti stiprs ar pieaugošu potenciālu, arī Zaļo un zemnieku savienība bija stipra, Vienotība bija uz lejupejošas līknes, Tautas partijas un Latvijas Pirmās partijas popularitāte bija itin zema, un viņiem būtu problēmas pārvarēt 5% barjeru, bet nacionālās apvienība situācija bija relatīvi stabila.

«Tomēr šīs tendences bija līdz vakar vakaram un lielais nezināmais ir, kā rīkosies Zatlers. Ja viņš izšķiras rīkot jaunu politisko spēku un to īsteno, situācija vēlēšanās var izskatīties krietni atšķirīga no tā sadalījuma, kas ir patlaban,» sacīja sociologs.

Situācija valstī kopš 13. janvāra nemieriem ir uzlabojusies, un Saeimas atbalsts nepopulāriem budžeta grozījumiem ir lielāks nekā pirms tam, uzskata Valsts prezidents Valdis Zatlers.

“Situācija ir nedaudz mainījusies uz labo pusi, tā ir cita situācija, nekā tā bija janvāra vidū. Tai pašā laikā runāt par politiskās vides kvalitāti, ka būtu samazinājusies atsvešinātība starp varu un tautu, ir krietni, krietni pāragri. Es domāju, ka mēs labākajā gadījumā to varēsim panākt uz nākamajām Saeimas vēlēšanām. Šis ir viens no maniem uzdevumiem, ko minēju savā runā – jāpanāk, lai nākamajās vēlēšanās sabiedrība, katrs vēlētājs sajustu, ka vēlēšanas ir notikušas godīgi un viņu griba ir respektēta,” intervijā laikrakstam Neatkarīgā Rīta Avīze izteicies V.Zatlers.

Bijušais premjers Ivars Godmanis norāda, ka vājais punkts aizdevuma saņemšanai ir Einars. I. Godmanis video, kas ievietots portālā Collective Memory, nesaka, kas tas ir par Einaru, bet visticamāk, ar to domāts pašreizējais finanšu ministrs Einars Repše.

«Es runāju ar I. Rimšēviču. Es saku, Ilmār, nu tad vismaz tu pagarināsi to kredītlīniju, viņš saka - to kredītu viņi pagarinās. Bet ar to pietiks tikai līdz jūnijam. Tas nozīmē, ka viņiem tagad uz 10. maiju ir jābūt visam saskaņotam ar fondu. Ja viņi aizbrauks bez saskaņojuma, tad ir finišs,» norāda I. Godmanis.

Vērojot pasaules ekonomiku, I. Godmanis uzskata, ka atveseļošanās būs jūtama 2010. gada pirmajā pusē, kas, savukārt, Latvijai varētu nozīmēt tās pārvarēšanu 2010. gada septembrī vai vēlākais decembrī.

«Labā ziņa ir tā, ka Finanšu sistēma nav sabrukusi Eiropā. Viņa arī reāli nav sabrukusi Amerikā, bet Amerikā viņa tomēr bruka. [...] Tur pazuda vairākas bankas, bet Eiropā nepazuda neviena. Ar tām milzīgajām lietām, kas tika darīts, ar milzīgu naudas pumpēšanu tās bankas tika saglābtas un arī Latvijā mes viņas saglābām. ERBD ir iekšā un par Parex banku man galva vairs nesāp. Nu tā uz 99.90%, 100% es vēl nesaku,» norāda I. Godmanis.

Tik straujš algu kāpums un nekustamā īpašuma cenu lēciens kā aizvadītajos «treknajos» gados Latvijā nebūs vairs nekad, norāda bijušais premjers Ivars Godmanis.

Viņaprāt, atbildību par savlaicīgu situācijas neprognozēšanu jāuzņemas visām valdībām, sākot no 2000. gada. Tagad, pieņemot straujus lēmumus, valstij jāpiedzīvo ļoti asas kolīzijas, I.Godmanis izteicās LNT raidījumā 900 sekundes.

I.Godmanis arī aicināja koalīciju būt vienotai un kritizēja domstarpības valdošo partiju vidū par Antas Rugātes neievēlēšanu Saeimas prezidijā. «Kāda ir starpība, kas strādā prezidijā gadu pirms vēlēšanām?» izteicās I.Godmanis.

Patlaban visi nodarbojas ar Latvijas iekšzemes kopprodukta (IKP) minēšanu, taču valdības un banku speciālistu prognozes ir krasi atšķirīgas. Ir jāuzmanās, lai valdībai netiktu dots nepareizs signāls, kā rīkoties. Šādu uzskatu intervijā Neatkarīgajai paudis bijušais premjers Ivars Godmanis.

«Tagad ir skriešanas sacensības - visi sacenšas, cik mums tā IKP prognoze varētu būt slikta. Tas, uz ko Dombrovska valdība taisa budžeta grozījumus, ir 12% kritums, bet Latvijas Banka un nu jau arī Finanšu ministrija sāk mums zīmēt, ka tas kritums varētu būt lielāks. Arī banku speciālisti sāk teikt, ka kritums varētu būt 18–20%,» tā I. Godmanis, piebilstot, ka ir jābūt skaidrībai, nevis sacensībai minēšanā.

«Pagājušā gada maijā CSP publicēja datus par kopprodukta izmaiņām pirmajā ceturksnī 2008. gadā. Var pataisīt vaļā jebkuru avīzi un ieraudzīt, ka cipars bija 3,3% plusā pret 2007. gada pirmo ceturksni. Un tad, kad beidzās pirmais pusgads, CSP dati liecināja, ka esam to beiguši ar plus 1,6%. 2009. gada sākumā CSP koriģēja šos rezultātus. Un pateica, ka diemžēl 2008. gada pirmais ceturksnis bijis nevis plus 3,3%, bet tikai plus 0,5%. Savukārt otrais – jau mīnus 1,4%. Kādas tas atstāj graujošas sekas? Mēs jūlijā samazinājām budžetu par 4,2%. Bet, ja mums būtu bijuši dati, ka krītam jau pirmajā pusgadā, mēs grozītu daudz lielāku skaitli,» skaidro ekspremjers.

"Ja gribam paturēt to budžeta deficītu, kāds bija paredzēts (nepilni 5%), tad vajadzētu to samazināt vēl par 700 miljoniem LVL, kas pēc manām domām nav reāli," intervijā LNT raidījumam 900 sekundes, norādīja demisionējušais Ministru prezidents Ivars Godmanis.

Komentējot Latvijas pašreizējo ekonomisko situāciju, I. Godmanis norāda, ka Latvijai jādomā, kā palielināt budžeta ieņēmumus, tāpēc, visticamāk, tiks apsvērta nodokļu palielināšana. "Ar nodokli turpmāk varētu aplikt uzņēmumu kapitāla pieaugumu un izmaksātās dividendes, kas līdz šim darīts netika. Šis lēmums neskars uzņēmuma ienākumus, bet gan uzņēmuma īpašnieku, akcionāru ienākumus. Savukārt otra pozīcija nodokļu palielināšanas plānā ir ieviest nekustamā īpašuma platības nodokli," sacīja I. Godmanis.

I. Godmanis iestājas par to, lai uz cilvēku būtu nekustamā īpašuma platības neapliekamais minimums, lai tādējādi no šīs nodevas atbrīvotu tos, kas dzīvo mazās dzīvojamajās platībās un nodokli maksāt nevar atļauties.