Reiz gudri vīri Rīgas zoodārzā sprieda, ko būtu labāk celt Valsts prezidenta kārtā, un atrada ārstu Valdi Zatleru.
Pēc tam latvju tauta vairāk nekā gadu sprieda - ir Zatlers oranži domājošs vai notikušais līdzās zvēru krātiņiem ir tikai gana interesanta sagadīšanās.
Pēdējā laika notikumi šajā jomā ir gandrīz vai aizraujoši, tomēr rada daudz dažādus jautājumus. Nu piemēram... Kā bija iespējams, ka premjers Ivars Godmanis vismaz kaut kādā mērā atguva prezidenta uzticību pēc tam, kad bija atzinis - attiecībā uz valdības reorganizāciju kļūdījos, un ir skaidrs, ka tā ir jāveic. Turklāt jāveic atbilstoši tieši Tautas partijas (TP) beidzamā laika trieciennieka Edgara Zalāna izstrādātajam plānam. Tas nekas, ka vēl tikai dažas dienas iepriekš tika noriets paša Godmaņa izstrādātais valdības apcirpšanas plāns, jo tas diez ko nepatika nevienai koalīcijas partijai, bet galvenokārt TP.
Lūk, šeit rodas nākamais jautājums: kurš diriģē parādi valdībā - Godmanis? Un kurš nosaka lietu kārtību Rīgas pilī - Zatlers? Kādreiz slavens bija teiciens par cirku, kurš aizbraucis, bet klauni ir palikuši. Tad nu situācija šobrīd ir stipri vien līdzīga - Aigars Kalvītis, protams, jau zināmu laiku vairs nav premjers, taču TP diktāts no šīs zemes nekur nav pazudis.
Turklāt šajā kontekstā jāatzīst, ka ļoti veiksmīgi ir ticis veidots Zatlera tēls. Viņš ir spējis tautas masām sevi parādīt kā valstsvīrs, kurš veiksmīgi runā pretī dažādām partijām, kurš izvēlas premjeru pēc sava prāta, kurš spēj atšūt kandidāti uz tādu amatu kā Latvijas vēstnieks ANO. Vēl vairāk - Zatlers atļaujas izvirzīt ultimātus Saeimai un paziņot, kurš ir vai nav zaudējis viņa uzticību, kā arī, kurš ir vai nav kļūdījies kaut ko darot. Bet kronis visam ir viņa paziņojums, ka jāstrādā ir tā, kā izdomājis Zalāns. Faktiski Zatlers uzskatāmi rada iespaidu sabiedrībai, ka viņš var atļauties rīkoties kā prezidentālas valsts vadītājs, lai gan Satversme šajā jomā vēl nebūt nav mainīta, un cerams - arī nebūs.
Rezultātā varas gaiteņos noskaņojums ir visai neapskaužams: vai nu Godmaņa valdība akceptēs TP intereses, turklāt nekavējoties un bez iebildēm, vai arī tās varētu tikt realizētas pavisam cita Ministru kabineta ietvaros. Viena lieta gan joprojām nav skaidra - nu kāds gan no visa minētā ir labums valstij un biznesam?