Šodien, 28.februārī, Ogres novada dome apstiprināja sabiedriskās apspriešanas rezultātus par ieceri uz Ikšķiles un Ogres novadu robežas būvēt Saint-Gobain siltumizolācijas materiālu ražotni, liecina Saint-Gobain sniegtā informācija medijiem.

No rīta pie domes ēkas pulcējās piketētāji, paužot noraidošu attieksmi pret ieceri būvēt rūpnīcu pilsētas pievārtē. Vēlāk piketētāji pārcēlās uz domes sēžu zāli un bija klāt jautājuma izskatīšanas laikā.

Šo jautājumu dome skatīja atkārtoti, jo iepriekšējā reizē, domes sēdē 31.janvārī, lēmums par publiskās apspriešanas rezultātiem netika pieņemts.

"Mums diemžēl jāatzīst, ka sabiedriskās apspriešanas rezultāti ir negatīvi ne tikai emocionālo protestu, bet arī informācijas trūkuma dēļ. Tādēļ ne tikai iedzīvotājiem, bet arī pašam Saint-Gobain ir svarīgi pēc iespējas ātrāk uzsākt ietekmes uz vidi novērtējuma procedūru, kuras rezultāti ļautu iedzīvotājiem un pašvaldībām pieņemt objektīvu un likumīgu lēmumu par projekta tālāko īstenošanu," norāda Saint-Gobain Baltijas reģiona direktors Juha Rippo (Juha Ryyppo).

Valdība sniegs atbalstu siltumizolācijas materiālu ražošanas kompānijai Saint-Gobain un vērsīsies pie attiecīgajām pašvaldībām ar vēstuli, kurā paudīs savu nostāju, ka šādu apjomīgu investīciju ienākšana Latvijā un eksportspējīgu ražotņu darbība ir Latvijas un attiecīgo pašvaldību interesēs.

Turklāt siltumizolācijas materiālu ražošana būs nozīmīgs ieguldījums Latvijas valstij un pašvaldībām energoefektīvas būvniecības attīstīšanā Latvijā, informē premjera preses sekretārs Edgars Vaikulis.

28.martā Ministru prezidents Ivars Godmanis tikās ar vienu no pasaules vadošās siltumizolācijas materiālu ražošanas kompānijas Saint-Gobain pārstāvi Ziemeļvalstu un Baltijas reģionā Jorma Toivonens (Jorma Toivonen), lai pārrunātu nepieciešamo valdības atbalstu kompānijas ražotnes darbības uzsākšanai Latvijā. Sanāksmē piedalījās arī ekonomikas ministrs Kaspars Gerhards, reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrs Edgars Zalāns, Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras direktors Andris Ozols un Saint-Gobain Ģipša un izolācijas nozares Baltijas reģionālais direktors Sīmo Tunkelo.

Uzņēmums Saint-Gobain rīt, 6.decembrī, plkst. 17:00 Ogres novada domē iepazīstinās sabiedrību ar ieceri Ikšķilē izveidot ISOVER minerālvates siltumizolācijas materiālu ražotni, kuras celtniecību plānots uzsākt 2008. gada vasarā, liecina sniegtā informācija medijiem.

Saint-Gobain siltumizolācijas materiālu ražotni paredzēts būvēt teritorijā uz Ogres un Ikšķiles novadu robežas, Saskaņā ar projekta īstenošanas grafiku, siltumizolācijas materiālu ražošanu plānots uzsākt 2009. gada rudenī, izmantojot utilizētos un otrreizējai pārstrādei paredzētos stikla izstrādājumus, kā arī kvarca smiltis.

„Pēdējo gadu laikā pieaugošie būvniecības apjomi ir palielinājuši Saint-Gobain ražoto ISOVER izolācijas materiālu noietu Baltijā / Latvijā, un saskaņā ar mūsu aprēķiniem pieprasījums pēc kvalitatīviem būvniecības materiāliem saglabāsies arī turpmāk. Ražojot materiālus tepat uz vietas, mēs spēsim piedāvāt tos vietējā tirgū par labākām cenām nekā importējot no ražotnēm citviet Eiropā,“ norāda SIA Saint-Gobain Celtniecības Produkti izpilddirektors Normunds Mitko.

Franču koncerns Saint-Gobain varētu būvēt sauso būvmaisījumu ražotni Latvijā ne ātrāk kā 2013. gadā, Db pastāstīja Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras direktors Andris Ozols.

Viņš teica, ka Francijas koncernam tagad prioritāri ir citi plāni, proti, rūpnīca Ukrainā, un tā kā rūpnīcas būvē viena komanda, tad arī Latvijas kārta varētu pienākt pēc Ukrainas. A. Ozols komentēja, ka Latvija ir palaidusi garām īsto momentu, kad investoram bija vēlme ienākt Latvijā, bet tagad pieprasījums būvmateriālu nozarē ir krities un investoriem vairs nav tik liela interese. Arī Saint-Gobain meitasuzņēmuma Latvijā SIA Saint-Gobain celtniecības produkti vadītājs Normunds Mitko Db apstiprināja, ka franču koncerns no plāniem būvēt rūpnīcu Latvijā nav atteicies un darbs pie projekta turpinās, taču tagad rūpnīcas būvniecība atlikta uz daudz vēlāku laiku.

Franču koncerns Saint-Gobain drīzumā atteiksies no ieceres pie Ikšķiles būvēt Isover siltumizolācijas materiālu ražotni, atsaucoties uz neoficiālu informāciju, ziņo laikraksts Telegraf.

Tā kā Saint-Gobain apnikušas birokrātiskās barjeras Latvijā, valsts zaudēs investīcijas 80 miljonu EUR (56 miljonu latu) apmērā.

Saint-Gobain Latvijas pārstāvniecībā SIA Saint-Gobain celtniecības produkti laikrakstam pastāstīja, ka tiek gaidītas instrukcijas no Parīzes, kā rīkoties tālāk. Plānots, ka norādījumi tiks saņemti pēc aptuveni divām nedēļām.

Telegraf rīcībā esošā neoficiāla informācija liecina, ka Saint-Gobain savu ieceri īstenos citā, investīcijām labvēlīgākā valstī.

Ceturtdien, 20.decembrī uzņēmuma Saint-Gobain pārstāvji tikās ar iedzīvotāju grupu, kas pie Ogres novada domes bija sanākuši piketēt pret ieceri Ikšķilē būvēt ISOVER izolācijas materiālu ražotni, liecina uzņēmuma sniegtā informācija medijiem.

Uzklausot iedzīvotāju jautājumus, Saint-Gobain pēc svētkiem plāno rīkot virkni informatīvu pasākumu, lai detalizēti izskaidrotu plānotās ražotnes ietekmi uz vidi un infrastruktūru. Sanākušos ogrēniešus Ogres novada domes priekšsēdētājs Edvīns Bartkēvičs un Saint-Gobain pārstāvji aicināja uz diskusiju Ogres novada kultūras namā. Uzklausīt iedzīvotājus bija ieradies arī Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras pārstāvis Ralfs Dakters.

„Mēs saprotam, ka vietējā sabiedrība vēlas dzirdēt skaidru un izsmeļošu informāciju par iecerēto ISOVER ražotnes būvniecību Ikšķilē. Šīrīta tikšanās ar piketa dalībniekiem mums ir devusi labāku priekšstatu par to, ko cilvēki vēlas zināt un kas viņus satrauc. Jau pavisam drīz mēs aicināsim visus interesentus uz tikšanos, kur izskaidrosim, kādas tehnoloģijas tiks izmantotas ražotnē un kādā veidā tiks garantēta vides aizsardzības prasību ievērošana,“ pēc tikšanās ar piketa dalībniekiem sacīja SIA Saint-Gobain Celtniecības Produkti izpilddirektors Normunds Mitko.

Ekonomikas ministrs Kaspars Gerhards (TB/LNNK) šodien uz tikšanos bija aicinājis Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) direktoru Andri Ozolu, lai pārrunātu masu medijos izskanējušo neoficiālo informāciju par franču koncerna Saint-Gobain plāniem pārtraukt investīciju projektu Latvijā.

Tikšanās laikā LIAA direktors informēja, ka Saint–Gobain ir saskāries ir projekta ieviešanas grūtībām, tomēr oficiālu atteikumu investīcijām Latvijā LIAA nav saņēmis.

K. Gerhards un Ozols vienojās, ka jau šodien LIAA tikties ar uzņēmuma Saint-Gobain pārstāvjiem, lai pārrunātu izveidojušos situāciju un investīciju projekta tālāko attīstību.

Kā zināms, Saint Gobain ir Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras piesaistītais investīciju projekts, pie kura Latvijas ekonomiskā pārstāvniecība Francijā sāka strādāt jau 2005.gadā.

Turpmāk viens no Latvijas vadošajiem būvmateriālu tirgotājiem maxit darbosies Saint-Gobain grupas sastāvā.

Šī gada 4.martā Eiropas Komisija apstiprinājusi maxit grupas un franču uzņēmuma Saint-Gobain apvienošanos. Pamatojoties uz šo lēmumu, 13.martā līdzšinējais maxit grupas mātes uzņēmums Heidelberg Cement to oficiāli nodeva Saint-Gobain īpašumā. Izmaiņas skars arī Latvijas tirgu, kur turpmāk maxit darbosies būvmateriālu nozarē Saint-Gobain grupas sastāvā un ģeogrāfiski ietilps ziemeļu un Baltijas valstu reģionā. Kopā ar maxit Latvijas tirgū Saint-Gobain būvmateriālu sektoru pārstāv arī SG Celtniecības Produkti, kas piedāvā dažādas izolācijas sistēmas, liecina sniegtā informācija medijiem.

Par SIA Saint-Gobain celtniecības produkti valdes priekšsēdētāju kļuvis Somijas iedzīvotājs Johaness Holms, bet par valdes locekli - Mārtiņš Misa, liecina Lursoft dati.

Savukārt līdzšinējais SIA Saint-Gobain celtniecības produkti valdes priekšsēdētājs Heikki Simo Tunkelo darbu turpinās kā valdes loceklis, bet kompānijas valdi ir atstājusi Antoņina Šumova.

Db jau vēstīja, ka SIA Saint-Gobain celtniecības produkti un sauso būvmaisījumu izplatītājs SIA maxit pilnībā apvienosies šā gada 1.jūlijā.

SIA maxit direktors Mārtiņš Misa Db iepriekš norādīja, ka juridiski SIA maxit ir pārgājis SIA Saint-Gobain celtniecības produkti īpašumā, paskaidrojot, ka ir noticis formāls darījums, lai varētu īstenot abu uzņēmumu mātes kompānijas stratēģiskos mērķus.

Par būvmateriālu vairumtirgotāja SIA «Saint-Gobain Celtniecības Produkti» valdes locekli iecelts Normunds Mitko, ziņo «Lursoft» Klientu portfelis.

Normundam Mitko ir tiesības pārstāvēt komercsabiedrību kopīgi ar vismaz vienu no valdes locekļiem.

Viņš uzņēmuma valdē pievienojas valdes priekšsēdētājam Thierry Claude Maxime Lambert un valdes locekļiem Mart Arro, Gunnar Evald Forsman un Juha Tapani Ryyppo.

Uzņēmums arī izbeidzis kopprokūru, kas bija izsniegta Jānim Ankipānam un Inārai Enikovai.

Izmaiņas komercreģistrā ierakstītas 22.februārī.

SIA «Saint-Gobain Celtniecības Produkti» dibināta 1997.gadā, uzņēmuma pamatkapitāls ir 29 295 594 eiro un tā vienīgais īpašnieks ir Francijā reģistrētā kompānija «Saint-Gobain Produits Pour La Construction S.A.S.».

2016.gadā SIA «Saint-Gobain Celtniecības Produkti» strādāja ar neto apgrozījumu 9,737 miljonu eiro apjomā, kas bija par 4,6% mazāk nekā 2015.gadā, savukārt kompānijas peļņa pēc nodokļiem gandrīz dubultojās un bija 352 tūkstoši eiro.

AS "Valmieras stikla šķiedra" ASV meitasuzņēmuma "P-D Valmiera Glass USA Corp." ražotne par 17,5 miljoniem ASV dolāru pārdota uzņēmumam "Saint-Gobain Adfors America, Inc.", teikts paziņojumā biržai "Nasdaq Riga".

Darījums pabeigts otrdien, 2.jūnijā.

Jau ziņots, ka šā gada 3.martā, ASV meitasuzņēmums parakstīja aktīvu pārdošanas līgumu ar uzņēmumu "Saint-Gobain Adfors America, Inc." par būtībā visu pirmās un otrās fāzes aktīvu pārdošanu. Kopējā pirkuma summa ir 17 500 000 ASV dolāru plus papildu atlīdzība saskaņā ar aktīvu pārdošanas līgumu.

ASV meitasuzņēmums no otras līgumslēdzēja puses saņēma maksājumu pilnā apmērā 2.jūnijā, un tajā pašā dienā "P-D Valmiera Glass USA Corp." aktīvi pilnībā nodoti "Saint-Gobain Adfors America, Inc." īpašumā.

Latvijā būvē lielveikalus, autosalonus, birojus, izklaides centrus, arī privātmājas un dzīvokļus. Ekonomika ir orientēta uz pakalpojumu sniegšanu, nevis ražošanu. Taču mūsu dzīves līmenis straujāk augs tikai tad, ja sāksim ražot krietni vien vairāk, - tāds ir Latvijas iedzīvotāju vidū pastāvošais viedoklis par savu valsti un tās tautsaimniecību.

Varbūt šis viedoklis ir pārāk vienkāršots, taču tas radies ne bez pamata – piemēram, rūpniecības produkcijas ražošana Latvijā pagājušā gada decembrī, salīdzinot ar iepriekšējā gada attiecīgo mēnesi, samazinājās par 6,7%, kas bija lielākais kritums starp visām Eiropas Savienības valstīm.

Lai situācija mainītos, nepieciešams veicināt ražošanu, šeit nodrošinot ražotājiem, tostarp ārvalstu investoriem, pievilcīgus apstākļus viņu biznesam. Praksē diemžēl pārāk bieži ir bijis citādi – lielu projektu realizēšanas mēģinājumi sastapušies ar aicinājumiem izraudzītajās teritorijās neko nebūvēt un nedarīt, bet meklēt vietu ražošanai citur. Parasti atrodot to ārpus Latvijas, valstīs, kurās attieksme izrādījusies krietni vien pragmatiskāka un ieinteresētāka. Pēdējo mēnešu ažiotāža saistībā ar franču investora Saint-Gobain iespējamo ienākšanu Latvijā tikai apliecina, ka šāda attieksme jau kļūst par ikdienišķu parādību.

Ārvalstu medijos izskanējusi informācija, ka Francijas uzņēmums Saint-Gobain plāno atteikties no ieceres būvēt siltumizolācijas materiālu ražotni pie Ikšķiles, taču uzņēmuma pārstāvji to noliedz.

Laikraksts La Lettre de l'Expansion raksta, ka uzņēmums Saint-Gobain apsver iespēju atsaukt investīciju plānu Latvijā. Savukārt, kā ziņo Latvijas Radio, koncerna pārstāvis Normunds Mitko uzsvēris, ka šādu informāciju neesot paudis un Saint-Gobain no būvniecības plāniem atteikties negrasās.

Koncerna pārstāvis Normunds Mitko norādīja: "Līdz šim nav dzirdēti nekādi konstruktīvi argumenti pret rūpniecības būvniecības ieceri". Uzņēmuma pārstāvis arī apgalvoja, ka šādai rūpnīcai "vides risku praktiski nav".

Vides aktīvistu un vietējo iedzīvotāju dēļ aptuveni 80 milj. eiro (56 milj. Ls) vērtās Saint-Gobain siltumizolācijas ražotnes celtniecība Ikšķilē atlikta vismaz līdz 2011.gadam.

Tā laikrakstam Biznes&Baltija teicis Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras vadītājs Andris Ozols. Viņš laikrakstam arī nav slēpis sašutumu par bezatbildīgajiem «zaļo» un vietējo iedzīvotāju protestiem, kuru dēļ Latvija nav ieguvusi vairākas darba vietas, bet cilvēki krīzes dēļ šobrīd savus darbus zaudē.

Kā A. Ozols iepriekš skaidroja Db, Latvija ir palaidusi garām īsto momentu, kad investoram bija vēlme ienākt Latvijā, bet tagad pieprasījums būvmateriālu nozarē ir krities un investoriem vairs nav tik liela interese.

Arī Saint-Gobain meitasuzņēmuma Latvijā SIA Saint-Gobain celtniecības produkti vadītājs Normunds Mitko Db iepriekš apstiprināja, ka franču koncerns no plāniem būvēt rūpnīcu Latvijā nav atteicies un darbs pie projekta turpinās, taču tagad rūpnīcas būvniecība atlikta uz daudz vēlāku laiku.

SIA Saint-Gobain celtniecības produkti un sauso būvmaisījumu izplatītājs SIA maxit pilnībā apvienosies šā gada 1. jūlijā, Db pastāstīja maxit direktors Mārtiņš Misa.

Iepriekš M. Misa Db stāstīja, ka juridiski SIA maxit ir pārgājis SIA Saint-Gobain celtniecības produkti īpašumā, taču faktiski nekādas pārmaiņas nav notikušas. Viņš teica, ka noticis formāls darījums, lai varētu īstenot abu uzņēmumu mātes kompānijas stratēģiskos mērķus, tāpēc mainīti īpašnieki, tomēr uzņēmumā nekās izmaiņas nav veiktas. Nav notikušas arī nekādas izmaiņas SIA maxit valdē.

Abi uzņēmumi tāpat kā līdz šim pastarpināti pieder Francijas koncernam Saint-Gobain.

Stikla šķiedras ražotāja AS "Valmieras stikla šķiedra" pabeigusi ASV meitasuzņēmumu "P-D Valmiera Glass USA Corp." un "Valmiera Glass USA Trading Corp." likvidācijas procesu, teikts uzņēmuma paziņojumā "Nasdaq Riga".

Turpmāk "Valmiera Glass" grupu veido "Valmieras stikla šķiedra" Latvijā un "Valmiera Glass UK Ltd." Apvienotajā Karalistē. Grupas uzņēmumi darbu turpina ierastajā kārtībā.

Līdz ASV esošo uzņēmumu likvidācijai "Valmieras stikla šķiedrai" piederēja 100% uzņēmuma "Valmiera Glass USA Trading Corp." kapitāldaļu un 52,21% "P-D Valmiera Glass USA Corp." kapitāldaļu.

Jau vēstīts, ka 2020.gada 2.jūnijā "P-D Valmiera Glass USA Corp." noslēdza aktīvu pirkuma līguma procesu, nododot Dublinā, Džordžijas štatā, ASV, esošās pirmās un otrās fāzes aktīvus uzņēmumam "Saint-Gobain Adfors America, Inc.". Tajā pašā dienā "P-D Valmiera Glass USA Corp." aktīvi pilnībā nodoti "Saint-Gobain Adfors America, Inc." īpašumā.

Uzņēmums Saint-Gobain šo sestdien, 19.janvārī no plkst. 11:00 līdz 13:00, Ogrē, koncertzālē Prestižs (lielveikala Elvi 3.stāvā, Mednieku ielā 21/23) rīko informatīvu pasākumu iedzīvotājiem par ISOVER siltumizolācijas materiālu ražotni, liecina sniegtā informācija medijiem.

"Mēs apzināmies, ka informācijas trūkums par ISOVER ražotni iedzīvotājos ir radījis bažas un maldīgus priekšstatus par iecerētās stikla vates ražotnes ietekmi uz veselību un apkārtējo vidi. Tādēļ mēs aicinām ikvienu interesentu atnākt uz sapulci, iepazīties ar informāciju par stikla vates ražošanu un uzdot mums interesējošos jautājumus," stāstīja SIA Saint-Gobain Celtniecības Produkti izpilddirektors Normunds Mitko, piebilstot: "Mēs skaidrosim arī par ražotnes atbilstību ES standartiem un projekta saskaņošanas procesu. Ceram, ka objektīva, uz faktiem balstīta informācija palīdzēs ogrēniešiem izvērtēt ražotnes patieso ietekmi uz Ogri."

Koncerns “Latvijas Finieris” tuvāko trīs gadu laikā Rīgā, Bolderājas rūpnieciskajā mezglā uzsāks jaunas sintētisko sveķu rūpnīcas būvniecību.

Tā būs aprīkota ar pasaulē unikālu tehnoloģiju, kas dos iespēju šīs plaši izmantotās līmvielas ražošanā būtiski samazināt fosilā fenola īpatsvaru, to aizstājot ar atjaunojamo lignīnu – dabisku biopolimēru, kas sastopams koksnē.

Rūpnīcas būvniecība ir daļa no starptautiskā konsorcija projekta VIOBOND, kas “Latvijas Finiera” vadībā apvieno 9 partnerus no piecām Eiropas Savienības dalībvalstīm. Piecu gadu laikā projektā paredzēts izstrādāt formulu un radīt pasaulē pirmo industriālo ražošanas tehnoloģiju “zaļākiem”, videi un cilvēkiem draudzīgākiem sintētiskajiem fenola formaldehīda sveķiem, ko šobrīd Eiropā un citur pasaulē izmanto saplākšņu, siltumizolācijas materiālu, mēbeļu, grīdas segumu, smilšpapīru un daudzu citu ikdienā klātesošu produktu ražošanā.

Ceturtdien, 28.februārī, no plkst. 8.30 līdz plkst. 11.00 pie Ogres novada domes notiks pikets, lai kārtējo reizi mudinātu deputātus pieņemt striktu lēmumu pret uzņēmuma Saint-Gobain siltumizolācijas rūpnīcas būvniecību pie Ogres robežas, informēja Doles ielas iedzīvotāju apvienības pārstāvis Valdis Rieksts Riekstiņš.

"Ogres domei šīs ceturtdienas sēdē beidzot jāapstiprina sabiedriskās apspriešanas rezultātus, ko līdz šim deputāti vairījušies darīt. Lai gan sabiedriskās apspriešanas laikā vairāk nekā tūkstotis Ogres iedzīvotāju izteicās pret rūpnīcas būvniecību, dome vairās apstiprināt šos rezultātus. Taču ceturtdienas domes sēdē, jautājums par apspriešanas rezultātu apstiprināšanu būs jāpieņem, jo to Ogres novada domei pieprasīja Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija," norāda V. Rieksts Riekstiņš.

Viņš akcentēja, ka "rīt domei jādod savs gala vārds un jāpieņem lēmums, kas vistiešākā veidā ietekmēs ne vien Saint-Gobain rūpnīcas būvniecības ieceri Ikšķilē, bet, visticamāk, arī atsauksies uz nākamajiem pašvaldību vēlēšanu rezultātiem".

Parīzē dzīvojošais dizaineris Kristians Labutens (Christian Louboutin), kura apavi greznojuši daudzas slavenas kājas, iesūdzējis tiesā konkurentu Yves Saint Laurent par sarkanās krāsas izmantošanu kurpju zolēs, vēsta Reuters.

«Mr. Labutens ir pirmais dizaineris, kurš attīstījis ideju par sarkanām zolēm sieviešu kurpēm,» norādīts Manhetenas tiesai iesniegtajos dokumentos.

Kopš janvāra dizaineris esot lūdzis luksusa kompānijai Yves Saint Laurent America, Gucci Group meitas uzņēmumam, pārtraukt pārdot kurpes ar sarkanām zolēm tajos pašos Manhetenas veikalos, kuros viņš pārdod savas kurpes.

Dizaineris uzskata, ka Yves Saint Laurent rada apjukumu pircējos, kā rezultātā viņi var sajaukt šos apavus.

Labutens vēlas iegūt viena miljona dolāru lielu kompensāciju un panākt, lai Yves Saint Laurent vairs nedrīkstētu tirgot šādus apavus.

Masu medijos izskanējusi informācija par iespējamo Coca-Cola rūpnīcas būvniecību Ropažos, kas, manuprāt, ir ļoti pozitīva ziņa. Taču nupat kādā radio raidījumā gadījās dzirdēt viedokļus, kas apšaubīja šādas rūpnīcas būvniecības lietderību. Tas kārtējo reizi rada izbrīnu par mūsu sabiedrības skepsi pret šādiem projektiem. Vai tiešām mēs neapzināmies, ko pašreizējā ekonomiskajā situācijā mūsu valstij var dot šādu projektu realizācija?

Nesenā intervijā laikrakstam Diena Andris Lauciņš, Ārvalstu investoru padomes priekšsēdētājs, minēja, ka Latvijas sabiedrība, sākot jau no pēdējiem padomju varas gadiem, vienmēr ir cīnījusies pret dažādu industriālu projektu realizēšanu. Vairumā gadījumu cīņa ir bijusi veiksmīga. Pēdējos gados ir apturēti daudzi projekti - celulozes rūpnīca, Saint Gobain ražotne Ikšķilē un vēl daudzi citi sākotnēji cerīgi projekti.

Jau daudzus gadus, strādājot pie juridiskā nodrošinājuma dažādiem investīciju projektiem, nebeidz pārsteigt Latvijas sabiedriskās domas personības dalīšanās. No vienas puses, tiek pārmests, ka Latvijā nav darba vietu, algas ir zemas un tūkstošiem iedzīvotāju iztikas pelnīšanai jādodas uz ārvalstīm. Regulāri tiek atkārtots mulsinošais sauklis „šai valstij mēs neesam vajadzīgi", acīmredzot pieņemot, ka kaut kur ir kāds, kas saucas valsts un kam būtu jāizjūt abstrakta nepieciešamība pēc katra no mums, un sava mīlestība jāpauž, dalot labumus, kuri rodas nez no kurienes.

Patlaban tiek meklēti investori naftas pārstrādes rūpnīcas būvniecībai Daugavpils novadā un risināti ar izejvielu piegādi ražotnei saistītie jautājumi, aģentūru LETA informēja SIA Euro Oil Refinery valdes loceklis Igors Jemeļjanovs.

Tā kā naftas pārstrādes uzņēmuma būvniecība ir sarežģīts un dārgs process, investoru piesaiste un izejvielu piegādes jautājumi ir komplicēti un to risināšana prasa daudz laika. Patlaban no pašvaldības un Vides pārraudzības valsts biroja ir saņemtas visas nepieciešamās atļaujas rūpnīcas būvniecībai un tiek vērtēti vairāki ražotnes izveidei nepieciešamā finansējuma piesaistes varianti, skaidroja Jemeļjanovs.

SIA Euro Oil Refinery naftas pārstrādes rūpnīcas ar jaudu 7,875 miljoni tonnu gadā būvniecības un ekspluatācijas Laucesas pagastā ideju Daugavpils novada dome atbalstījusi 2009.gada oktobrī. Lēmums pieņemts, balstoties uz Vides pārraudzības valsts biroja iesniegto ietekmes uz vidi novērtējuma noslēguma ziņojumu.

Tie, kuri iegādājušies pagājušā gadsimta nogalē un šā gadsimta pirmajos piecos gados Eiropā izgatavotas automašīnas, visticamāk, pastarpināti kļuvuši par upuriem automašīnu stiklu ražotāju kartelim.

Eiropas Komisija, noslēdzot izmeklēšanu, trešdien četrām automašīnu stiklu kompānijām, kas laikā no 1998. līdz 2005. gadam kopā aizņēma 95 % automašīnu stiklu Eiropas tirgu, uzlika 1 383 896 000 eiro lielu sodu. Tas ir lielākais līdz šim EK piemērotais sods karteļa dalībniekiem.

Saskaņā ar EK iegūto informāciju Francijas Saint-Gobain, Japānas Asahi/AGC Flat Glass, Lielbritānijas Pilkington un Beļģijas Soliver vadības pārstāvji vairakkārt tikušies dažādu Eiropas lidostu viesnīcās, kur vienojušies par katras kompānijas iekarotās tirgus daļas saglabāšanu un jaunu automašīnu modeļu apgādāšanu ar stikliem.