Finanses

Godmanis: Latvijā nav iespējama kontrolēta lata devalvācija

Ritvars Bīders,10.01.2011

Jaunākais izdevums

Latvijā kontrolētu lata devalvāciju īstenot nav iespējams, par ko liecina Ungārijas un Rumānijas piemērs, kad nacionālās valūtas vērtības samazināšanās, kā rezultātā iedzīvotāji lielos apjomos centās atbrīvoties no vietējās valūtas, kas galu galā vienalga piespieda valstis vērsties pēc palīdzības pie starptautiskajiem aizdevējiem, intervijā laikrakstam Vesti norāda ekspremjers Ivars Godmanis.

Viņš skaidro, ka Polijā nacionālās valūtas devalvācija bija iespējama, jo valstij ir apjomīgs iekšējais tirgus un pašiem sava izejvielu bāze.

Latvijā nacionālās valūtas vērtības kritums ietekmētu importa resursu cenu. Turklāt lata devalvācijas gadījumā ievērojami negatīvi tiktu ietekmēta Latvijas parāda atmaksa. Viņš norāda, ka kopējais parāds ir aptuveni 18,5 miljardi latu, kurš 90% gadījumu ir ņemts eiro valūtā.

I. Godmanis kritizē lata devalvācijas piekritējus, skaidrojot, ka šiem cilvēki nekad ne par ko nav atbildējuši, piebilstot, ka vairumā gadījumu, ieskaitot Dienvidāzijas un Eiropas valstis, nacionālās valūtas devalvācija ir izgāzusies.

Komentāri

Pievienot komentāru
Makroekonomika

Godmanis: eirozonā Latviju sagaida zemūdens akmeņi

Jānis Rancāns,03.05.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Iestājoties eirozonā, Latviju sagaida zemūdens akmeņi. Negatīvie aspekti ir saistīti ar to, ka situācijā, kad valsti piemeklē dziļa krīze, nav iespējams to risināt ar devalvāciju un gaidāma cenu celšanās, kādu pieredzējusi Igaunija, raidījumā Dienas rīts sacīja Eiropas parlamenta deputāts Ivars Godmanis.

Raidījumā politiķis atzīmēja, ka kopš Latvijas neatkarības atgūšanas valsti piemeklējušas trīs nozīmīgas problēmas – pārāk maza bagātu cilvēku līdzdalība sabiedrības dzīves līmeņa celšanā, Eiropas Savienības brīvā tirgus divējāda ietekme un nespēja konkurēt ar ārvalsu kompānijām.

Padomju pēdējos gados dzīves līmenis bijis zināmā mērā vienāds. Pēc neatkarības atgūšanas daļa cilvēku stāvus kļuvuši bagāti, bet viņu iesaiste sabiedrības dzīves līmeņa celšanā bijusi maza, sacīja I. Godmanis. Viņš arī atzīmēja, ka personīgi uzskata, ka vispirms nepieciešams sasniegt zināmu dzīves līmeni un pēc tam varot pāriet uz sociāldemokrātisku sistēmu. Pašlaik, bagātajiem piemērojot lielus nodokļus, var panākt, ka tie aizies strādāt citur.

Komentāri

Pievienot komentāru
Makroekonomika

Ošlejs par Godmani: Āža ietiepīga valūtas kursa saglabāšana noved pie stagnācijas

LETA,17.01.2011

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Āža ietiepīga valūtas kursa saglabāšana krīzes laikā izraisa milzu bezdarbu un ciešanas, kas noved pie ekstremālām idejām, preses brīvības apdraudēšanas, nekārtībām un ekonomikas stagnācijas, tā, atbildot ekspremjera un Eiropas Parlamenta deputāta Ivara Godmaņa (LPP/LC) sacītajam, ka Latvijā nav iespējams īstenot kontrolētu lata devalvāciju, pauž ekonomists un SIA Primekss vadītājs Jānis Ošlejs.

Jau ziņots, ka Godmanis pagājušajā nedēļā intervijā laikraksta Vesti Segodņa pielikumam Delovije Vesti asi kritizēja devalvācijas piekritējus, piemēram, ekonomistu Ošleju, norādot, ka šie cilvēki nekad ne par ko nav atbildējuši, kā arī apgalvo, ka gandrīz visos gadījumos kontrolēta devalvācija izgāzusies, piemēram, Dienvidāzijā un daudzās Eiropas valstīs.

Ošlejs norādīja, ka valstis, kas nonākušas finansiālās grūtībās, bieži vien izvēlējušās devalvēt valūtu. Pēc Starptautiskā Valūtas fonda (SVF) aplēsēm, pasaulē kopš 1970.gada devalvācija notikusi vairāk nekā 140 reižu. Ošlejs uzskata, ka arī Latvijai bija jādevalvē lats, tādējādi iegūstot iespēju veikt naudas emisiju. Viņš ir pārliecināts, ka Godmanis varēja pirms devalvācijas ar likumu pārvērst eiro kredītus latos, savukārt bankām radušos zaudējumus daļēji segt no starptautisko aizdevēju piešķirtā kredīta.

Komentāri

Pievienot komentāru
Lauksaimniecība

Godmanis par ES tiešajiem maksājumiem: Latvijai jābūt gatavai rīkoties radikāli

Jānis Rancāns,18.10.2011

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jaunā Eiropas Savienības (ES) lauksaimniecības politika, kas Latvijai paredz nevienlīdzīgus tiešmaksājumus, ir politisks nevis ekonomisks lēmums un tāpēc Latvijai uz to jāatbild politiski, nevis racionāli un jābūt gataviem rīkoties radikāli, intervijā laikrakstam Diena uzsvēra Latvijas ES parlamenta deputāts Ivars Godmanis.

I. Godmanis savu teikto ilustrēja ar piemēru no 1998. gada, kad lauksaimnieki vērsās valdībā ar lūgumu pēc palīdzības, jo valstī uz pārstrādi importēja cūkgaļu no Igaunijas un Somijas. Valdība uz simts dienām piemēroja pretdempinga mehānismu. «Tas bija liels troksnis, bet atstāja iespaidu,» norādīja I. Godmanis.

Lēmumu, kas ir jādara, jāpieņem tiem, kas cietīs visvairāk – ražotājiem un zemniekiem, stāstīja I. Godmanis, piebilstot, ka jāvienojas arī ar Lietuvu.

I. Godmanis laikrakstam arī norādīja, ka viņa rokās esot nonācis Eiropas Komisijas (EK) pētījums, kurā ļoti rūpīgi analizēti visi iespējamie varianti. Izvēlētajam variantam, kas Latvijai ir visnelabvēlīgākais un pašlaik tiek apspriests, neesot nekāda ekonomiskā pamatojuma – tā pamatā ir tīra politika, kas saistīta ar valstu lielumu un ietekmi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Godmanis: Latvijai vēl ir gads cīņai par taisnīgākiem atbalsta maksājumiem ES; pēc tam jāizmanto radikāli līdzekļi

BNS,11.10.2011

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijai vēl ir gads cīņai par taisnīgākiem atbalsta maksājumiem lauksaimniekiem Eiropas Savienībā (ES), bet pēc tam jāizmanto radikāli līdzekļi, atzīst ekspremjers un eiroparlamentārietis Ivars Godmanis.

Latvijai ir jāizmanto visi iespējamie līdzekļi, taču ja tie nelīdz, tad ir jāizmanto radikālākas metodes, piemēram, aizsargājot savu tirgu no citu valstu produkcijas, viņš uzsvēra LNT raidījumā 900 sekundes.

«Lēmums [par atbalsta apjomu] vēl nav pieņemts. Mums ir apmēram nepilns gads cīņai. Kāpēc mums šoreiz jācīnās ar visām metodēm? Tāpēc, ka šoreiz abi lēmumi - gan kohēzijas finansējuma, gan lauksaimniecības atbalsts - nav ekonomiski pamatoti, bet tīri politiski. Tostarp, politika, kas mainās no Eiropas Komisijas (EK) puses un politika, kas ir vērsta pret mazām valstīm un Baltijas valstīm,» klāstīja Godmanis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Starptautiskā Valūtas fonda (SVF) misijas locekļi savulaik Latvijā saņēmuši draudus un steigā pametuši valsti, vēstīja LTV raidījums de facto. To raidījumam apstiprinājusi gan Drošības policija, gan bijušais premjers Ivars Godmanis.

De facto informēja, ka starpgadījums noticis pirms diviem gadiem - laikā, kad valdība lēma par aizdevuma prasīšanu no starptautiskajām organizācijām. Valdība lēmumu pieņēma 2008.gada novembrī, un jau pēc dažām nedēļām Latvijā ieradās pirmā SVF ekspertu misija, lai vienotos par aizdevuma nosacījumiem. Tolaik amatpersonu izteikumi bijuši visai optimistiski, un ne ar vārdu nav ticis pieminēts, ka sarunas varēja izjaukt kāds nepatīkams incidents.

Kā zināms de facto, Latvijas valdības un aizdevēju sarunu pirmais raunds noslēdzies bez rezultāta, jo valūtas fonda eksperti misiju pēkšņi pārtraukuši un evakuēti no Latvijas. Darbs palicis nepabeigts, jo kāda no misijas loceklēm saņēmusi draudu īsziņu. Valūtas fonds nolēmis, ka jāreaģē tūlītēji, un ekspertiem Rīgu lika pamest. Sarunas ar Latvijas valdību nolēma turpināt no Varšavas. Turklāt, kā liecina de facto rīcībā esošā neoficiālā informācija, Latviju lielā steigā fonda cilvēki pameta ar auto un ceļu tālāk turpināja no Lietuvas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijai ir svarīgi pievienoties eirozonai vairāku apstākļu dēļ, piemēram, tādēļ, ka Latvijā regulāri notiek banku krīzes, un eirozona spēj nodzēst šādu banku «ugunsgrēku», intervijā norāda Eiropas Parlamenta deputāts, bijušais premjers Ivars Godmanis.

Latvijā vēsturiski izveidojušos ekonomisku apstākļu dēļ regulāri notiek banku krīzes - reizi piecos līdz septiņos gados. Ja objektīvu vai subjektīvu apstākļu dēļ sākas kādas bankas klientu panika, cilvēki skrien izņemt no bankas savu naudu. Ja valsts ir eirozonā, tad tās komercbankām ir iespēja ieķīlāt savus aktīvus Eiropas Centrālajā bankā, no kuras pretī saņemot nepieciešamo daudzumu eiro, tās spētu nodzēst banku «ugunsgrēku» - tā tas notika gan Grieķijā, Spānijā, Portugālē, Īrijā, Itālijā u.c., pauž I. Godmanis.

Ja Latvija paliek ārpus eirozonas, tad tās bankām tādas iespējas nav. Un ja atkārtojas Parex tipa krīze, tad valstij atkal būs jāvēršas Starptautiskajā Valūtas fondā (SVF) un Eiropas Komisijā (EK) pēc palīdzības, kas atkal prasīs «griezt» budžeta izdevumus, samazināt algas utt. Latvijas bankās ap 50% no visiem noguldījumiem pieder nerezidentiem, kuri visdažādāko iemeslu dēļ var «sākt skriet pēc savas naudas», izsaucot kārtējo banku krīzi. Latvijas iestāšanās eirozonā pasargās no šāda tipa krīzēm, norāda I. Godmanis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Godmanis: Latvijai šogad jādemonstrē efektīvāka fondu apguve nekā vidēji ES

Dienas Bizness,09.02.2011

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā 2010. gadā struktūrfondu īstenotājiem kopā izmaksāti 505,8 miljoni latu, kas ir 99,6% no ieplānotā, bet 2011.gadā ieplānots izmaksāt 686 miljonus latu, kas ir par 35% vairāk. «Šāds pieaugums ir ļoti ambiciozs - par 20% straujāks nekā ES kopumā. Lai varētu to īstenot, Latvijai 2011.gadā jādemonstrē daudz efektīvāka fondu apguve nekā vidēji ES,» laikrakstam Diena norāda ekspremjers Ivars Godmanis.

Pēc Godmaņa teiktā, 2011.gadā kohēzijai ES paredzētais pieaugums pret 2010.gadu ir 14,6% jeb 5,311 miljardi eiro. Pieaugums Reģionālās attīstības fondam (ERDF) un Eiropas Sociālajam fondam (ESF) ir par 15,3% jeb 4,527 miljardiem eiro. Kohēzijas fondam (ECF) - par 11,4% jeb 0,779 miljardiem eiro. «Šis arī ir vienīgais reālais pieaugums ES kopējā 2011. gada budžetā pret 2010. gadu, kas parāda, kādu nozīmi ES piešķir tieši šo fondu apgūšanai kā ekonomikas attīstības virzītājspēkam,» skaidro Godmanis.

Viņš norāda, ka vislabākā situācija Latvijai ir ar ESF apguvi - otrā vieta starp 27 dalībvalstīm; Igaunija ir trešā, Lietuva - septītā. Bet Kohēzijas fonda apguvē, kas pamatā aptver lielos infrastruktūras projektus - ceļus, tiltus utt., Latvija ir piektajā vietā starp 15 dalībvalstīm, kuras vispār saņem šos fondus, nedaudz apsteidzot Igauniju (sestā vieta), taču būtiski atpaliekot no Lietuvas otrās vietas. Vissliktāk Latvija apgūst EDRF līdzekļus (14. vieta, 22,75%), būtiski atpaliekot no Igaunijas (1. vieta, 41,1%) un Lietuvas (2. vieta, 37,32%). Tieši EDFR ir visvairāk saistīts ar jaunu darba vietu radīšanu, uzņēmējdarbības stimulēšanu un inovāciju ieviešanu. Salīdzinot ar Igauniju un Lietuvu, Latvijai EDFR apguvē ir arī vismazākais temps.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Godmanis: tiešmaksājumu starpību valdība tāpat nedrīkst piemaksāt

Dienas Bizness,19.02.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai lauksaimnieki no valsts saņemtu finansējuma starpību, ko, kā apgalvo paši lauksaimnieki, neesam saņēmuši no Eiropas Savienības (ES), lai tiešmaksājumi sasniegtu gaidītos 200 eiro uz hektāru, tam jāpiekrīt ne tikai Latvijas valdībai, bet jāsaņem vēl arī Eiropas Komisijas (EK) atļauja.

Tā, runājot par ES budžeta ieguvumiem un zaudējumiem, LNT raidījumā 900 sekundes norādīja Eiropas Parlamenta deputāts, bijušais Latvijas Ministru prezidents Ivars Godmanis.

Viņš skaidroja, ka gadījumā, ja ES valstīm nebūtu nepieciešama speciāla atļauja tiešmaksājumu palielināšanai, katra valsts varētu celt tiešmaksājumus, kā vēlas. Šogad Komisija esot pieļāvusi, ka valdība var piemaksāt lauksaimniekiem, lai tie uz hektāru saņemtu 120 eiro, nevis 96 eiro, taču tas, pēc Godmaņa teiktā, esot bijis īpašs lēmums

Godmanis gan arī sacīja, ka gadījumā, ja Komisija neļauj valdībai palielināt tiešmaksājumus līdz vēlamajam apjomam, «tad ir jācīnās, jo mēs tomēr esam pēdējie».

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Godmanis: valdības uzdevums nav tikai «griezt»

Dienas Bizness,13.07.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valdības uzdevums nav tikai «griezt un griezt», bet tai ir uzdevums arī skatīties, vai tajā brīdī, kad eksports, kas patlaban ir ekonomikas lielākais dzinējspēks, samazinās, saglabātos iekšējais patēriņš.

Tā, komentējot valdības lēmumu par šā gada valsts budžeta grozījumu griestiem 70 miljonu latu apmērā, LNT raidījumā 900 sekundes sacīja ekspremjers un tagadējais Eiropas Parlamenta deputāts Ivars Godmanis.

«Valdības uzdevums ir, protams, izpildīt to, kādas ir saistības gan valdības vadītājam, gan arī tagad Saeimai, kas nobalsoja par finanšu stabilitātes paktu, kas nosaka, ka neatkarīgi ne no kā mums strukturālais budžeta deficīts ir jāsamazina līdz 0,5% 2015. gadā. Man šeit ir skats priekšā, kā mēs ejam šajā plānā 12., 13., 14., 15. gadā. Patlaban mums centrālās valdības budžets ir daudz labākā stāvoklī, nekā tam vajadzētu būt, ja mēs šo plānu pildām. Un tā rezerve, kas mums ir, kā vakar [Latvijas Bankas prezidents Ilmārs] Rimšēvičs teica, ir 175 miljoni, tāpēc tie 70 miljoni ir mazāk nekā puse,» sacīja Godmanis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas sapnis ir dabūt ES fondus, lai palielinātu IKP, taču, ņemot vērā, ka esam tik slikti finansējuma absorbcijā, pastāv jautājums, cik lielā mērā iespējams ar šī finansējuma palīdzību audzēt izaugsmi, Dienas Bizness rīkotajā Baltijas M&A un privātā kapitāla forumā sacīja bijušais premjerministrs Ivars Godmanis.

Viņš uzsvēra, ka šī ir vienīgā garantētā investīcija, ko saņems Latvija, un nākotnē var palielināt IKP pieaugumu, turklāt ES fondi palielina valdības izdevumus, jo valdībai ir jāpiedalās ar līdzfinansējumu projektu realizācijā, līdz ar to var teikt, ka daļēji IKP izaugsmi veicinās arī pašas valdības tēriņi.

ES prognozē, ka Latvijas ekonomika nākamajā gadā augs par 3,4%. I. Godmanis norādīja, ka patlaban tirgū nav krīzes pazīmju un 3% ekonomikas pieaugums nākotnē veidosies no eksporta un investīcijām.

I. Godmanis savas prezentācijas laikā norādīja uz atšķirībām starp Baltijas valstu IKP uz vienu iedzīvotāju rādītāju, un izteica viedokli, ka visdrīzāk atšķirības rada ēnu ekonomikas apmērs. Igaunijai un Latvijai šis rādītājs atšķiras par aptuveni 27%, taču privātais patēriņš – par 6%. Kādēļ tāda atšķirība? Vai tās iemesls nav ēnu ekonomikas apjoms, viņš vaicāja.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Bijušais premjers, Eiropas Parlamenta deputāts Ivars Godmanis marta sākumā gribējis doties uz Baltkrieviju, taču nav varējis to izdarīt. To viņš pastāstīja šorīt intervijā LNT raidījumam 900 sekundes.

Šajā valstī Godmanis gribējis tikties gan ar opozīcijas pārstāvjiem, gan valdošo varu, taču viņš neesot varējis saņemt vīzu.

Pēc politiķa domām, nevajadzētu vērsties ar plašām sankcijām pret Baltkrievijas tautu, jo tādā veidā šie cilvēki tiktu noskaņoti pret Eiropas Savienību.

Latvijas ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs šodien Briselē piedalīsies Eiropas Savienības Ārlietu padomes sanāksmē, kurā paredzēta ministru diskusija par aktuālo situāciju Baltkrievijā. Ārlietu padomē ministri apspriedīs papildu ierobežojošo pasākumu piemērošanu pret Baltkrievijas režīmu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Godmanis: Saeimas balsojums Šlesera lietā saistāms ar nepietiekamu informāciju

Līva Melbārzde,27.05.2011

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Acīmredzot, Saeimas mandātu komisijai tāpat kā pārējiem Saeimas deputātiem ir pietrūkusi informācija, tāpēc viņi balsojumā par kratīšanas atļauju Aināra Šlesera dzīvesvietā tik daudzi atturējās.»

To LNT raidījumā 900 sekundes sacīja Eiropas Parlamenta deputāts Ivars Godmanis. «Ja deputātiem trūkst informācijas, viņi nevar nobalsot. Varbūt šādā gadījumā vajadzēja rīkot slēgto Saeimas sēdi, kurā ģenerālprokuroram visu deputātiem izskaidrot,» prāto I. Godmanis, piebilstot, ka arī Eiropas Parlamentam reizēm nākoties lemt par kāda deputāta imunitātes noņemšanu un eiropiešu lēmums šādos gadījumos parasti ir pozitīvs. «Taču es nevaru būt Latvijas deputātu vietā. Skatoties no loģikas viedokļa, varbūt arī nav prātīgi 24 stundas iepriekš paziņot par kratīšanu pie kādas personas, jo tad tai ir laiks noslēpt visas «sliktās» lietas, ja tādas ir, no otras puses, ja nenotiek pat mēģinājums veikt kratīšanu personas dzīvesvietā, tiesa var atteikt tālāku procesa virzību,» analizē I. Godmanis. «Pie mums vienmēr šādām lietām sākums ir graujošs- roku dzelži un tamlīdzīgi- atceramies kaut vai Latvenergo prezidenta Miķelsona vai Jūrmalas mēra lietas, bet pēc tam- nekā. Protams, kriminālprocesa virzība var būt ļoti ilga, taču tādas pretrunas šajās darbībās varēja atstāt ietekmi uz deputātu balsojumu,» tā I. Godmanis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Godmanis: nevienošanās par ES budžetu var audzēt budžeta deficītu

Jānis Šķupelis,15.11.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Savienības (ES) attiecīgās varas institūcijas tā arī pagaidām nav spējušas vienoties par ES šā gada budžeta grozījumiem. Strīds pamatā notiek par papildus deviņu miljardu eiro piešķiršanu Erasmus un Sociālā fonda programmām, kur lauvas tiesu no strīdīgajiem deviņiem miljardiem aizņem Kohēzijas un Reģionālās attīstības fonda maksājumi (aptuveni septiņi miljardi EUR). Tā kā šī otrdiena bija pēdējā samierināšanas procedūras diena, tagad Eiropas Komisijai būs jānāk klajā ar jaunu ES 2013. gada budžeta projektu. Eiroparlamenta deputāts Ivars Godmanis skaidroa, ka šāda situācija Latvijai var nozīmēt budžeta deficīta pieaugumu.

«Eiropas Komisijas dati uz 31. oktobri parāda, ka struktūrfondos Latvija ir jau iesniegusi Komisijai apmaksai rēķinus par 105 miljoniem eiro (no kuriem: 41,4 miljoni eiro Eiropas Sociālajam fondam, 38,8 miljoni eiro Eiropas Reģionālās attīstības fondam un 25,7 miljoni eiro Eiropas Kohēzijas fondam). Kopumā ES dalībvalstis uz 31.oktobri ir iesniegušas Komisijai rēķinus struktūrfondu apmaksai par 9, 7 miljardiem eiro. Taču Komisijas rīcībā ir tikai 3,7 miljardi eiro šiem maksājumiem. Tas nozīmē, ka uz šodienu Komisija var apmaksāt tikai 30% no iesniegtiem rēķiniem. Latvijai šī 30 % apmaksa nozīmē šogad nesaņemtus 70 miljonus eiro struktūrfondu naudas. Savukārt lauku attīstības programmas izpildei Latvija ir iesniegusi rēķinu par 48 miljoniem eiro. Kopā dalībvalstis ir šeit iesniegušas Komisijai rēķinus apmaksai par 3,4 miljardiem eiro. Komisijas rīcība ir šiem izdevumiem tikai 2,2 miljardi eiro. Ja nepieņem papildus budžetu, tad Komisija var apmaksāt tikai 65% no rēķiniem. Latvija tad nesaņems 16,8 miljonus eiro. Kopā nesaņemtā nauda Latvijai būtu : 70+16,8=86,8 miljoni eiro. Tas nozīmē, ka par šādu summu automātiski pieaugtu Latvijas valdības budžeta deficīts , jo struktūrfondu un lauku attīstības projektu izpildītāji pēc likuma nevar ciest no tā, ka Komisija nespēj norēķināties ar dalībvalstu (t.sk. Latvijas) valdībām,» skaidro I. Godmanis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Rantiņš: lēmums nedevalvēt latu bija pareizs, jo valdīja pietiekami liels haoss

Nozare.lv,15.06.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Savulaik tā arī nepieņemtais lēmums par lata devalvāciju bija pareizs, jo eksportējošo nozaru attīstībai tas neko nebūtu devis, diskusijā «Vai situācija eksporta tirgos ir labvēlīga?» atzina attiecīgo nozaru asociāciju vadītāji.

Kā jau ziņots, savulaik 2006.-2008. gadā Latvijā noritēja karstas diskusijas, ka viens no labākajiem atbalsta veidiem eksportā varētu būt valūtas devalvācija, kas veicinātu eksportu. Jautāti, vai šis nepieņemtais lēmums bija pareizs vai nē, uzņēmēji atbildēja apstiprinoši.

«Toreizējais lēmums bija pareizs. Devalvācija neko daudz nedotu, jo tajā brīdī bija «nobrukuši» pasaules tirgi un valdīja pietiekami liels haoss,» sacīja Latvijas Mašīnbūves un metālapstrādes uzņēmumu asociācijas prezidents Vilnis Rantiņš,

«Brīdī, kad bija runas par devalvāciju, daudzi neticēja latam. Notika valūtu konvertācijas un problēmas ar bankām. Tādā situācijā valūtas devalvācija būtu sliktākais scenārijs,» piekrita Latvijas Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas asociācijas prezidente Signe Bāliņa

Komentāri

Pievienot komentāru
Makroekonomika

WikiLeaks: Britu analītiķis 2009.gadā brīdinājis ASV par nenovēršamu lata devalvāciju

LETA,06.02.2011

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lielbritānijas banka The Royal Bank of Scotland (RBS) 2009.gada vasarā brīdinājusi ASV diplomātus Londonā, ka lata devalvācija ir nenovēršama, liecina ar tīmekļa medija WikiLeaks un britu laikraksta Telegraph starpniecību atklātībā nonākusī Amerikas Savienoto Valstu diplomātiskā telegramma.

2009.gada 3.jūnijā no ASV vēstniecības Londonā sūtītajā telegrammā rakstīts, ka bankas RBS Austrumeiropas tirgus analītiķis Timotijs Ešs amerikāņu diplomātiem skaidrojis, ka Latvijai no lata devalvācijas neizvairīties.

Ešs tā brīža Latvijas bankas centienus noturēt lata vērtību vērtējis kā nenoturamus ilgtermiņā, uzskatot, ka lata devalvācija ir nenovēršama un labāk to darīt pēc iespējas ātrāk.

Pēc analītiķa novērtējuma tūlītēja lata devalvācija novērstu domino efektu attiecībā uz citām pret eiro fiksētajām nacionālajām valūtām, kā arī pasargātu Rietumeiropas, īpaši Zviedrijas, bankas.

Ešs uzskatīja, ka, «ņemot vērā Latvijas reālā IKP samazināšanos un pieaugošās fiskālās problēmas, devalvācija nebūs daudz sliktāks solis par Latvijas ekonomikas lēno nāvi, ko izraisīs fiksētais kurss».

Komentāri

Pievienot komentāru
Makroekonomika

Godmanis: ja cilvēki nebūtu aizbraukuši strādāt citur, situācija būtu vēl smagāka

Dienas Bizness,16.11.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ir valstis, kur cilvēki vienkārši sēž uz vietas un pieprasa pabalstus, un viņi nekur nebrauc un nekādus darbus nemeklē. Ja tas tā būtu Latvijā, tad situācija būtu vēl smagāka, uzskata bijušais premjerministrs un tagadējais Eiropas padomes deputāts Ivars Godmanis.

Bezdarbs Latvijā ir samazinājies līdz apmēram 10,7%. Viens no iemesliem, kāpēc tas nav augstāks, ir tas, ka Latvijas iedzīvotāji ar savām valodas zināšanām, darba spējām un mobilitāti to mazina, LNT raidījumā 900 sekundes sacīja Godmanis.

Runājot par valdības cilāto reemigrācijas plānu, Godmanis izsakās skeptiski, norādot, ka šis plāns, pēc viņa domām ir emocionāls, kurā ātri grib atrisināt problēmu, ko nevar ātri atrisināt.

«Veidot speciālu plānu tikai aizbraukušajiem… es uz to skatos skeptiski,» tā ekspremjers.

«Vienīgās zāles, kā var, pirmkārt, apturēt aizbraukšanu, ir jaunu darbavietu radīšana šeit uz vietas. Citu zāļu nav. Var izdomāt visādus mehānismus, īpaši piemaksāt tiem, kas aizbraukuši, lai brauc atpakaļ. Tas būs nepareizi, jo tad mēs padarīsim negodīgu attieksmi pret tiem, kas šeit ir dzīvojuši un nav aizbraukuši,»

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

Godmanis: Nodokļu reformas ieviest būs grūti, jo sākotnēji saruks valsts ieņēmumi

LETA,28.02.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Iecerētās nodokļu reformas Latvijā ieviest būs ļoti grūti, jo sākotnēji saruks valsts ieņēmumi, bet spiediens uz izdevumu palielināšanu ir liels, šādu viedokli šorīt LTV Rīta panorāmā pauda ekspremjers Ivars Godmanis.

Godmanis uzsvēra, ka Latvijā jau ilgstoši strādājam sarūkoša tirgus apstākļos, kas īpaši problēmas rada uzņēmējiem, kas strādā uz iekšējo tirgu, kuriem jāmeklē kāds atbalsts un no šāda viedokļa nodokļu izmaiņas ir labs risinājums.

Bijušais politiķis novērojis, ka Igaunijā veiktajām līdzīgajām nodokļu reformām ir bijis pozitīvs efekts, tomēr jārēķinās, ka sākotnēji nodokļu ieņēmumi kritīsies.

Igaunijas piemērs rādot, ka 2,5 gadu laikā zaudētie nodokļu ieņēmumi atnāks atpakaļ, tomēr Latvijā esot sagaidāms grūts posms, jo izdevumu daļa spiež budžetu, piemēram, mediķi un skolotāji prasa lielākas algas.

Šādos apstākļos līdz ar reformām ir jānāk augstai ekonomikas izaugsmei, kas it kā Latvijā tiek sagaidīta, taču var būt nepietiekama, piebilda Godmanis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

ES fondu maksājumus no Eiropas Komisijas Latvija jau kādu laiku patiešām nesaņem.

To atzīst Finanšu ministrija, kas paziņojumā presei gan noliedz, ka Eiropas Komisija (EK) būtu apturējusi Latvijai piešķirto līdzekļu maksājumus, norādot, ka to apturēšana uz laiku bijusi Latvijas izvēle, pirmdien vēsta laikraksts Dienas bizness.

Šāda izvēle esot saistīta ar izmaiņām EK vērtējumā par Latvijā pastāvošo ES fondu vadības un kontroles sistēmu.

Ekspremjers, Eiropas Parlamenta deputāts Ivars Godmanis (LPP/LC) telefonsarunā uzsvēra, ka, viņaprāt, nav svarīgi, vai ES fondu maksājumu apturēšana saistīta ar Latvijas, vai EK aktivitātēm. Skaidrs esot viens - laika posmā no 2010. gada 1. novembra līdz šī gada 1. maijam Latvijai atmaksāto līdzekļu apjoms nav pieaudzis. I. Godmanis lēš, ka pērnā gada pēdējos mēnešos Latvija nav saņēmusi ES fondu maksājumus vismaz 40 milj. eiro, bet šogad - aptuveni 122 milj. eiro apmērā, kā rezultātā Latvijas valsts budžeta deficīts patlaban ir ievērojami lielāks, nekā tas būtu, ja maksājumi no EK būtu saņemti.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Godmanis: esmu pret progresīvo iedzīvotāju ienākuma nodokli

Elīna Pankovska,29.11.2010

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Neatbalstu progresīvā iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieviešanu Latvijā, raidījumā 900 sekundes norādīja Eiropas Parlamenta deputāts Ivars Godmanis.

Viņš skaidroja, ja tas būtu izteiktā formā Lietuvā un Igaunijā tad uz to varētu iet, bet, ja Latvija ies viena pati, tad pēc viņa domām zaudēs konkurētspēju. Savukārt runājot par nākam gada budžetu viņš norādīja, ka apmierināto nekad nebūs. «Es pat nezinu vai vispār kādreiz kāds būs apmierināts ar budžetu.» tomēr ir izdevies nosargāt sociālo budžetu.

I.Godmanis arī skaidroja, ka 2012.gadā nebūs vairs nekādas iespējas celt nodokļus, jo Latvija vairs nav deflācijā. Drīzāk, viņaprāt, varētu būt situācija, ka būtu nodokļu samazinājumi.

Tomēr nākamgad varētu nākties grozīt valsts budžetu, ja notiktu kādi atpakaļejoši procesi un ekonomika sāktu pasliktināties. Tad varētu samazināt atsevišķus nodokļus, taču līdz ar to samazināt arī izdevumus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Darbu Olainfarm padomē sāks Ivars Godmanis un Gelija Gildējeva

Žanete Hāka,22.08.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS Olainfarm ārkārtas akcionāru sapulcē 16. augustā no jauna padomē uz piecu gadu termiņu ievēlēti Ivars Godmanis un Gelija Gildējeva, bet uz jaunu pilnvaru termiņu iecelti līdzšinējie padomes locekļi Aleksandrs Raicis, Gunta Veismane un Valentīna Andrējeva.

Tajā pieņemts lēmums veikt grozījumus uzņēmuma statūtos, paplašinot valdes sastāvu līdz septiņiem locekļiem. Patlaban Olainfarm valdē strādā Valērijs Maligins, Jeļena Borcova, Veronika Dubicka, Oļegs Grigorjevs un Salvis Lapiņš.

Kopš 2014. gada Ivars Godmanis ir docents Rīgas Starptautiskajā ekonomikas un biznesa administrācijas augstskolā (RISEBA) un lektors Latvijas Universitātē un biznesa augstskolā Turība. Iepriekš bijis Eiropas parlamenta deputāts, LR ministru prezidents, LR iekšlietu ministrs, LR finanšu ministrs, AS Latvijas kuģniecība valdes loceklis, AS Latvijas Krājbanka prezidents, kā arī LR Ministru padomes priekšsēdētājs. I. Godmanis absolvējis Latvijas Universitātes Fizikas un matemātikas fakultāti, specializējoties cietvielu fizikā, un ieguvis fizikas doktora grādu. Viņam nepieder AS Olainfarm akcijas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijai pēc diviem gadiem būšot grūti nodrošināt budžeta deficītu 3% apmērā no IKP, raidījumā 900 sekundes norādīja Eiropas Parlamenta deputāts Ivars Godmanis.

Pēc viņa teiktā dati liecinot par to, ka budžeta deficīts varētu sasniegt 3,5% vai pat 3,6%. Viņš arī piebilda, ka šobrīd nepieciešamā konsolidācija 50 milj. Ls apmērā turpinās mazināt deficītu arī 2012.gadā.

I.Godmanis skaidroja, ka šobrīd valdība tiek kritizēta par to, ka netiek samazināti izdevumi, bet tiklīdz tas notiks un tiks skarts sociālais budžets, kritika pavērsīsies pretējā virzienā.

Ekspremjers uzsvēra, ka pensijas gan nevar aiztikt, jo tās katrs pats sev ir nopelnījis, bet diskutēt varētu par piemaksu samazināšanu. Tomēr tas nedotu tūlītēju efektu, jo rezultāts būtu redzams pēc diviem vai trim gadiem. I.Godmanis gan atzīmēja, ka mazajām pensijām un gan neko nevajadzētu ņemt nost, tās tieši otrādi vajadzētu saglabāt pašreizējā līmenī vai pat celt. Arī bērnu pabalstus vajadzētu saglabāt trūcīgajiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Godmanis: svarīgi ir tas, kas ir bankas īpašnieki

Ritvars Bīders,29.11.2011

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Izvēloties banku, kurai uzticēt savus līdzekļus, svarīgi ir izpētīt, kas ir tās īpašnieki, lai nebūtu «Antonova un Priedīša variants», kad īpašnieka vārdā valdes priekšsēdētājs paraksta bankas stabilitāti ietekmējošus dokumentus.

Tā raidījumā Dienas rīts norādīja ekspremjers Ivars Godmanis.

Viņaprāt, laba prakse ir, piemēram, skandināviem, kur lielo banku īpašnieki ir daudzi akcionāri, kuri pērk un pārdod savas akcijas biržā. Šādā gadījumā brīdī, kad banka nonāk grūtībās, tā izlaiž jaunas akcijas, un esošie akcionāri, atbalstot banku, tās pērk, tādējādi atbalstot savā īpašumā esošo iestādi.

Runājot par to, vai Finanšu un kapitāla tirgus komisijai (FKTK) nevajadzētu izveidot vietēja mēroga reitingu bankām, pēc kura noguldītāji varētu vadīties, izvēloties banku, kurai uzticēt savus līdzekļus, Godmanis skaidro, ka šādā gadījumā ir nepieciešams izstrādāt veidu, kādā šāda informācija tiek pasniegta. Viņš uzsver, ka FKTK nevar vienkārši nākt klajā ar paziņojumiem un teikt, ka «tajās bankās var ieguldīt naudu, bet tās ir sliktas – tajās nelieciet».

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Godmanis: šogad izšķiroša būs Latvijas prasme piesaistīt ES naudu

Ritvars Bīders,24.01.2011

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijai ir maksimāli jāapgūst Eiropas Savienības (ES) atbalsts un arī nākotnē jānodrošina sev labvēlīgi nosacījumi, tāpēc šogad valsts prasme piesaistīt un izmantot ES fondu naudu būs izšķiroša, intervijā laikrakstam Neatkarīgā Rīta Avīze atzinis ekspremjers un Eiropas Parlamenta deputāts Ivars Godmanis.

«Ir trīs sfēras, kurās esam vislielākajā veidā saistīti ar notikumiem ES. Viena sfēra ir struktūrfondu apgūšana. Otra - lauksaimniecība. Trešā - zinātne un pētniecība. Kāda ir situācija? Es runāju tikai par 2011. gadu. Ja negribam šo naudu pazaudēt, 2011. gads ir operatīvi risināmu jautājumu gads. Bet šī nauda mums ir izšķiroša. Principā mums citas naudas nav. Jo garantētu variantu, ka investīcijas varētu parādīties kādā citā formā, mums, piedodiet, nav. Eiropas fondu investīcijas ir garantētas,» stāstīja Eiropas Parlamenta deputāts.

Ekspremjers uzskata, ka bažām par par Latvijas spēju apgūt ES naudu ir vairāki iemelsi. «Pirmais - tas ir vispārējais notikumu fons. Otrā daļa - tieši 2011. gadā ES tiks pieņemti lēmumi par tuvāko nākotni līdz 2020.gadam. Tostarp tiks pieņemts lēmums, vai Eiropas budžets tiks veidots septiņiem gadiem, kā tagad, vai tam būs cits mērogs. Runā par desmit gadiem. Trešā daļa - mūsu tekošie uzdevumi. Ja mēs tos neizpildīsim, tad sevi vēl papildus nobremzēsim paši sava slinkuma vai nemākulības dēļ. 2011. gads ir pēdējais programmas gads, kad Latvijas valdību saista līgums ar Valūtas fondu un Eiropas Kopienu. Līdz 2011. gada 31. decembrim visi mūsu soļi ir pakāroti šai programmai un saistīti ar to. 2012. gada 1. janvārī Latvijā sākas cita situācija. Ja programma netiks pagarināta (pagaidām par to neesmu dzirdējis), tas nozīmē, ka ar 2012. gadu rīcība ir patstāvīga. Patstāvīga rīcība nozīmē savu parādu pārfinansēšanu tirgū tā, kā to dara Lietuva. Tad mēs reāli ieraudzīsim, cik mūsu parādzīmes ir procentuāli vērtas. Tas būs saistīts ar mūsu deficītu, ar mūsu kopprodukta pieaugumu (vai nepieaugumu), ar mūsu inflāciju... Bet - ir viena lieta, kas varētu būt mums izšķiroša. Tā ir mūsu prasme piesaistīt un izmantot Eiropas naudu,» klāstīja Godmanis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Olainfarm padome šonedēļ kompānijas valdē varētu iecelt Belēviču

LETA,19.03.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šonedēļ plānots sasaukt farmācijas kompānijas AS «Olainfarm» padomes sēdi, kurā varētu lemt par uzņēmuma līdzšinējās valdes vai tās daļas atlaišanu, vietā ieceļot bijušo veselības ministru, pašreizējo gāzes uzņēmēja Jura Savicka biznesa partneri Gunti Belēviču, pirmdien vēsta «Latvijas Avīze».

Belēviču uz uzņēmuma valdi saskaņā ar oficiālo versiju aicinājis «Olainfarm» padomes priekšsēdētājs Ivars Godmanis.

Kā atgādina laikraksts, jukas ap vienu no diviem lielākajiem Latvijas farmācijas uzņēmumiem sākās, kad pagājušā gada 9.decembrī negaidīti nomira tā kontrolpaketes īpašnieks Valērijs Maligins.

Laikraksts norāda, ka tiek plānota «Olainfarm» padomes sēde, kurā varētu lemt par līdzšinējās valdes vai tās daļas atlaišanu, savukārt vietā varētu nākt Savicka pašreizējais biznesa partneris, kādreizējais veselības ministrs Belēvičs.

«Olainfarm» padomes priekšsēdētājs Godmanis laikrakstam apstiprinājis, ka šonedēļ varētu sasaukt padomes sēdi, bet oficiāli izsludināta tā vēl neesot. «Ir tāda doma, jā. Vēl mēs neesam oficiāli izsludinājuši,» laikrakstam atzinis Godmanis, norādot, ka sēdē apspriežamos jautājumus «mēs redzēsim uz vietas», un «jūs nebūsiet pirmie, kas uzzinās dienas kārtību».

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Godmanis uzskaita trīs, viņaprāt, būtiskākos ieguvumus, Latvijai esot ES

Dienas Bizness,29.04.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Palīdzība krīzē, ceļu būve un iespēja iedzīvotājiem ceļot un izvēlēties strādāt tur, kur vairāk maksā - tos kā svarīgākos ieguvumus, Latvijai esot Eiropas Savienībā (ES), uzskaitīja ekspremjers, Eiropas Parlamenta deputāts Ivars Godmanis.

Latvijas Televīzijas raidījumā Rīta Panorāma Godmanis norādīja, ka 10 gadi Eiropas Savienībā neapšaubāmi devuši vairāk plusu nekā mīnusu.

Godmanis kā pirmo no lielākajiem ieguvumiem Latvijai minēja palīdzību krīzes laikā, uzsverot, ka bez tās diezvai Latvija būtu tikusi galā.

Kā otru būtiskāko ieguvumu ekspremjers minēja vairāk nekā 300 km jaunu ceļu pēdējo 7 gadu laikā, tostarp tranzītielas un ceļus reģionos, kur tie nereti, pēc Godmaņa teiktā, ir labāki nekā galvaspilsētā.

Trešais būtiskākais Latvijas ieguvumus no ES, pēc Godmaņa domām, ir iedzīvotāju brīva iespēja izvēlēties strādāt tur, kur vairāk maksā. Ekspremjers gan atzina, ka šim ieguvumam ir arī negatīvā puse.

Komentāri

Pievienot komentāru