Iestājoties eirozonā, Latviju sagaida zemūdens akmeņi. Negatīvie aspekti ir saistīti ar to, ka situācijā, kad valsti piemeklē dziļa krīze, nav iespējams to risināt ar devalvāciju un gaidāma cenu celšanās, kādu pieredzējusi Igaunija, raidījumā Dienas rīts sacīja Eiropas parlamenta deputāts Ivars Godmanis.

Raidījumā politiķis atzīmēja, ka kopš Latvijas neatkarības atgūšanas valsti piemeklējušas trīs nozīmīgas problēmas – pārāk maza bagātu cilvēku līdzdalība sabiedrības dzīves līmeņa celšanā, Eiropas Savienības brīvā tirgus divējāda ietekme un nespēja konkurēt ar ārvalsu kompānijām.

Padomju pēdējos gados dzīves līmenis bijis zināmā mērā vienāds. Pēc neatkarības atgūšanas daļa cilvēku stāvus kļuvuši bagāti, bet viņu iesaiste sabiedrības dzīves līmeņa celšanā bijusi maza, sacīja I. Godmanis. Viņš arī atzīmēja, ka personīgi uzskata, ka vispirms nepieciešams sasniegt zināmu dzīves līmeni un pēc tam varot pāriet uz sociāldemokrātisku sistēmu. Pašlaik, bagātajiem piemērojot lielus nodokļus, var panākt, ka tie aizies strādāt citur.

Kad Latvijā ieviesīs eiro?

Oficiālais eiro ieviešanas mērķa datums ir 2014. gada 1. janvāris. Šobrīd Latvijas valsts iestādes veic visus sagatavošanās darbus, kas nepieciešami eiro ieviešanas nodrošināšanai, un tā ieteicams rīkoties arī uzņēmējiem.

Kā naudas maiņu padarīt sev vieglāku un ērtāku?

Visērtākais veids - bezskaidras naudas maiņa. Tādēļ vēl pirms eiro ieviešanas ieteicams latu skaidrās naudas uzkrājumus pārskaitīt bankas kontā. Visa latu kontos noguldītā vai uzkrātā nauda eiro ieviešanas dienā automātiski un bez maksas tiks konvertēta eiro.

Vai saistībā ar latu nomaiņu pret eiro ir sagaidāma cenu celšanās?

Jaunā Eiropas Savienības (ES) lauksaimniecības politika, kas Latvijai paredz nevienlīdzīgus tiešmaksājumus, ir politisks nevis ekonomisks lēmums un tāpēc Latvijai uz to jāatbild politiski, nevis racionāli un jābūt gataviem rīkoties radikāli, intervijā laikrakstam Diena uzsvēra Latvijas ES parlamenta deputāts Ivars Godmanis.

I. Godmanis savu teikto ilustrēja ar piemēru no 1998. gada, kad lauksaimnieki vērsās valdībā ar lūgumu pēc palīdzības, jo valstī uz pārstrādi importēja cūkgaļu no Igaunijas un Somijas. Valdība uz simts dienām piemēroja pretdempinga mehānismu. «Tas bija liels troksnis, bet atstāja iespaidu,» norādīja I. Godmanis.

Lēmumu, kas ir jādara, jāpieņem tiem, kas cietīs visvairāk – ražotājiem un zemniekiem, stāstīja I. Godmanis, piebilstot, ka jāvienojas arī ar Lietuvu.

I. Godmanis laikrakstam arī norādīja, ka viņa rokās esot nonācis Eiropas Komisijas (EK) pētījums, kurā ļoti rūpīgi analizēti visi iespējamie varianti. Izvēlētajam variantam, kas Latvijai ir visnelabvēlīgākais un pašlaik tiek apspriests, neesot nekāda ekonomiskā pamatojuma – tā pamatā ir tīra politika, kas saistīta ar valstu lielumu un ietekmi.

Ikdienā lietojam apzīmējumus: banku sektors, Lielais četrinieks, ārvalstu un vietējās bankas, banku filiāles. Piemēram, Rietumu Bankas vadība sociālajos tīklos min terminu Lielais piecinieks, bet Signet Bank un citas nereti retorikā izmanto apzīmējumu vietējās bankas.

Vai lietotie termini ir pašizdomāti, un kāds ir to pamats, uz šiem jautājumiem Dienas Bizness mēģināja rast atbildes, konsultējoties ar Latvijas Bankas speciālistiem.

Šādi jautājumi radās, lasot, piemēram, Rietumu Bankas ierakstus sociālajos tīklos Facebook un LinkedIn, kur bankas valdes priekšsēdētāja Jeļena Buraja lieto apzīmējumu Lielais piecinieks. “Esmu gandarīta, ka Rietumu Banka pārstāv Latvijas kapitālu banku lielajā pieciniekā, turklāt ar būtisku atrāvienu no citiem tirgus dalībniekiem,” tā Jeļena Buraja pauda pērn, 8. decembrī, soctīkla Facebook Rietumu Bankas vietnē. Signet Bank valdes priekšsēdētājs Roberts Idelsons, kā arī jau pieminētā Jeļena Buraja plaši lieto vārdu salikumu vietējās bankas arī intervijās, tostarp Dienas Biznesā publicētajās. Līdztekus seko, ka tā sauktais Lielais četrinieks ir ārzemju kapitāla bankas, tomēr vai izteikumi ir precīzi un pamatoti ilgtermiņā – tas ir jautājums.

Latvijai ir svarīgi pievienoties eirozonai vairāku apstākļu dēļ, piemēram, tādēļ, ka Latvijā regulāri notiek banku krīzes, un eirozona spēj nodzēst šādu banku «ugunsgrēku», intervijā norāda Eiropas Parlamenta deputāts, bijušais premjers Ivars Godmanis.

Latvijā vēsturiski izveidojušos ekonomisku apstākļu dēļ regulāri notiek banku krīzes - reizi piecos līdz septiņos gados. Ja objektīvu vai subjektīvu apstākļu dēļ sākas kādas bankas klientu panika, cilvēki skrien izņemt no bankas savu naudu. Ja valsts ir eirozonā, tad tās komercbankām ir iespēja ieķīlāt savus aktīvus Eiropas Centrālajā bankā, no kuras pretī saņemot nepieciešamo daudzumu eiro, tās spētu nodzēst banku «ugunsgrēku» - tā tas notika gan Grieķijā, Spānijā, Portugālē, Īrijā, Itālijā u.c., pauž I. Godmanis.

Ja Latvija paliek ārpus eirozonas, tad tās bankām tādas iespējas nav. Un ja atkārtojas Parex tipa krīze, tad valstij atkal būs jāvēršas Starptautiskajā Valūtas fondā (SVF) un Eiropas Komisijā (EK) pēc palīdzības, kas atkal prasīs «griezt» budžeta izdevumus, samazināt algas utt. Latvijas bankās ap 50% no visiem noguldījumiem pieder nerezidentiem, kuri visdažādāko iemeslu dēļ var «sākt skriet pēc savas naudas», izsaucot kārtējo banku krīzi. Latvijas iestāšanās eirozonā pasargās no šāda tipa krīzēm, norāda I. Godmanis.

Latvijai vēl ir gads cīņai par taisnīgākiem atbalsta maksājumiem lauksaimniekiem Eiropas Savienībā (ES), bet pēc tam jāizmanto radikāli līdzekļi, atzīst ekspremjers un eiroparlamentārietis Ivars Godmanis.

Latvijai ir jāizmanto visi iespējamie līdzekļi, taču ja tie nelīdz, tad ir jāizmanto radikālākas metodes, piemēram, aizsargājot savu tirgu no citu valstu produkcijas, viņš uzsvēra LNT raidījumā 900 sekundes.

«Lēmums [par atbalsta apjomu] vēl nav pieņemts. Mums ir apmēram nepilns gads cīņai. Kāpēc mums šoreiz jācīnās ar visām metodēm? Tāpēc, ka šoreiz abi lēmumi - gan kohēzijas finansējuma, gan lauksaimniecības atbalsts - nav ekonomiski pamatoti, bet tīri politiski. Tostarp, politika, kas mainās no Eiropas Komisijas (EK) puses un politika, kas ir vērsta pret mazām valstīm un Baltijas valstīm,» klāstīja Godmanis.

Valdības uzdevums nav tikai «griezt un griezt», bet tai ir uzdevums arī skatīties, vai tajā brīdī, kad eksports, kas patlaban ir ekonomikas lielākais dzinējspēks, samazinās, saglabātos iekšējais patēriņš.

Tā, komentējot valdības lēmumu par šā gada valsts budžeta grozījumu griestiem 70 miljonu latu apmērā, LNT raidījumā 900 sekundes sacīja ekspremjers un tagadējais Eiropas Parlamenta deputāts Ivars Godmanis.

«Valdības uzdevums ir, protams, izpildīt to, kādas ir saistības gan valdības vadītājam, gan arī tagad Saeimai, kas nobalsoja par finanšu stabilitātes paktu, kas nosaka, ka neatkarīgi ne no kā mums strukturālais budžeta deficīts ir jāsamazina līdz 0,5% 2015. gadā. Man šeit ir skats priekšā, kā mēs ejam šajā plānā 12., 13., 14., 15. gadā. Patlaban mums centrālās valdības budžets ir daudz labākā stāvoklī, nekā tam vajadzētu būt, ja mēs šo plānu pildām. Un tā rezerve, kas mums ir, kā vakar [Latvijas Bankas prezidents Ilmārs] Rimšēvičs teica, ir 175 miljoni, tāpēc tie 70 miljoni ir mazāk nekā puse,» sacīja Godmanis.

Ilgus gadus uzmanības centrā bija nepieciešamība siltināt ēkas, nu sāk runāt arī par pagrabu izmantošanu patvērumam, taču pagrabu tehniskais stāvoklis vecākām par 70 gadiem daudzdzīvokļu ēkām vairumā gadījumu ir kritisks, tā secināts domnīcā “Ilgtspējīga namu pārvaldīšana”.

Jā, ik pēc 10 gadiem nu jāveic obligātās konstrukciju pārbaudes, taču slodzes testus veikt nav iespējams, konstrukcijas turpina bojāties arī šo pārbaužu starplaikos, dzīvokļu īpašnieki vairumā gadījumu par pagraba tehnisko stāvokli nerūpējas. Miera laikā pagrabu pārsegumu konstrukcijas var būt vēl šķietami drošas, taču tādas var nebūt tuvumā sprāgstošu bumbu satricinājuma gadījumā.

Situāciju pasliktina tas, ka daļā Rīgas, kur augsts gruntsūdens līmenis, pagrabos nemitīgi darbojas sūkņi. To bojājuma gadījumā vai, ja pārtrūkst elektrības padeve, ūdens līmenis īsā laikā aizpilda pagraba telpu līdz pat metra dziļumam. Attiecīgi tādas telpas nav iespējams uzturēt sausas, pastāvīgais mitrums pastiprināti bojā konstrukcijas. Sekas var būt dramatiskas. Piemēram, ja izrūsējušas pagājušā gadsimta sākumā būvēto ēku velvēto pagrabu metāla konstrukcijas, pastāv risks ne tikai pirmā stāva grīdai iebrukt pagrabā, bet arī ēkas pamatu un ārsienu deformācijai, attiecīgi visa ēka var sabrukt.

Kopš ABLV Bankas pašlikvidācijas procedūras uzsākšanas 2018. gadā skaidrību ir ieguvuši tikai pirmās kārtas kreditori, kuriem bankas kontā nebija vairāk par 100 000 eiro un kuriem izmaksāta valsts garantētā atlīdzība. Pārējie kreditori, kuriem naudas līdzekļi kontā pārsniedza 100 000 eiro, joprojām ir neziņā par to, kad atgūs savu naudu, ja vispār to atgūs, jo ABLV bankas likvidatori noteikuši kreditoriem nepārskatāmas procedūras. Līdz šim kreditoriem tika uzspiesti šaubīgi likvidācijas noteikumi un pieprasītas detalizētas atskaites par visiem, pat ļoti vēsturiskiem darījumiem, bet pašiem kreditoriem nav atstātas pienācīgas iespējas aizsargāt sevi pret ABLV bankas noteikto lietu kārtību un necaurspīdīgām anti-money laundering (AML) pārbaudes procedūrām. Ir vērts apskatīt dažus piemērus un viedokli no kreditoru skatu punkta, kādi pārkāpumi saskatāmi ABLV bankas likvidācijas noteikumos.

Cik saistoši kreditoriem ir ABLV bankas likvidācijas noteikumi?

ABLV bankas pašlikvidācijas procesa pamatā ir kreditora prasījuma izskatīšanas kārtība, kuras rezultātā naudas līdzekļu izmaksa kreditora prasījuma apmierināšanai var tikt atlikta vai atteikta, pamatojoties uz likvidējamās ABLV banka likvidācijas noteikumos noteikto pārbaudi.

Lai panāktu tieši šādu kreditora prasījuma izskatīšanas kārtību un kreditora piekrišanu pārbaudes veikšanai, ABLV banka saviem kreditoriem izstrādāja īpašu veidlapu, izvietojot to savā tīmekļa vietnē www.ablv.com un nosakot, ka brīvā formā sagatavotajam prasījumam ir jāsatur visa tā informācija, ko satur veidlapa. Šajā īpašajā veidlapā tika iekļauts apliecinājums, ka parakstot pieteikumu, kreditors piekrīt likvidējamās ABLV bankas likvidācijas noteikumiem.

Aizvadītajā nedēļā Latvijas Banka (LB) izsniedza grūtībās nonākušajai «ABLV Bank» likviditātes palīdzības aizdevumus par kopējo summu 297.2 milj. eiro, un šis fakts ir izsaucis Latvijas sabiedrībā daudz lielāku rezonansi, nekā tas būtu pelnījis, norāda Latvijas Bankas ekonomists Mārtiņš Bitāns. No otras puses, pašreizējā lielā interese par šiem darījumiem ļauj vēlreiz atgādināt par to, ko centrālā banka īsti dara.

Kas vispār ir ārkārtas likviditātes palīdzība (angliski – emergency liquidity assistance jeb ELA)?

Tas ir centrālās bankas aizdevums pret ķīlu komercbankai gadījumos, kad šai bankai ir radušās īslaicīgas grūtības ar standarta instrumentiem no citiem tirgus dalībniekiem un Eirosistēmas centrālajām bankām iegūt nepieciešamos naudas līdzekļus. Un, lai gan detalizētus noteikumus katrā eiro zonas valstī izstrādā valsts centrālā banka, kopējos aizdevuma pamatprincipus nosaka visām Eirosistēmas centrālajām bankām vienotus, un tie ir publiski pieejami Eiropas Centrālās bankas (ECB) mājaslapā.

Kāpēc vispār šāda palīdzība centrālajām bankām ir jāsniedz?

Eiropas Savienības (ES) attiecīgās varas institūcijas tā arī pagaidām nav spējušas vienoties par ES šā gada budžeta grozījumiem. Strīds pamatā notiek par papildus deviņu miljardu eiro piešķiršanu Erasmus un Sociālā fonda programmām, kur lauvas tiesu no strīdīgajiem deviņiem miljardiem aizņem Kohēzijas un Reģionālās attīstības fonda maksājumi (aptuveni septiņi miljardi EUR). Tā kā šī otrdiena bija pēdējā samierināšanas procedūras diena, tagad Eiropas Komisijai būs jānāk klajā ar jaunu ES 2013. gada budžeta projektu. Eiroparlamenta deputāts Ivars Godmanis skaidroa, ka šāda situācija Latvijai var nozīmēt budžeta deficīta pieaugumu.

«Eiropas Komisijas dati uz 31. oktobri parāda, ka struktūrfondos Latvija ir jau iesniegusi Komisijai apmaksai rēķinus par 105 miljoniem eiro (no kuriem: 41,4 miljoni eiro Eiropas Sociālajam fondam, 38,8 miljoni eiro Eiropas Reģionālās attīstības fondam un 25,7 miljoni eiro Eiropas Kohēzijas fondam). Kopumā ES dalībvalstis uz 31.oktobri ir iesniegušas Komisijai rēķinus struktūrfondu apmaksai par 9, 7 miljardiem eiro. Taču Komisijas rīcībā ir tikai 3,7 miljardi eiro šiem maksājumiem. Tas nozīmē, ka uz šodienu Komisija var apmaksāt tikai 30% no iesniegtiem rēķiniem. Latvijai šī 30 % apmaksa nozīmē šogad nesaņemtus 70 miljonus eiro struktūrfondu naudas. Savukārt lauku attīstības programmas izpildei Latvija ir iesniegusi rēķinu par 48 miljoniem eiro. Kopā dalībvalstis ir šeit iesniegušas Komisijai rēķinus apmaksai par 3,4 miljardiem eiro. Komisijas rīcība ir šiem izdevumiem tikai 2,2 miljardi eiro. Ja nepieņem papildus budžetu, tad Komisija var apmaksāt tikai 65% no rēķiniem. Latvija tad nesaņems 16,8 miljonus eiro. Kopā nesaņemtā nauda Latvijai būtu : 70+16,8=86,8 miljoni eiro. Tas nozīmē, ka par šādu summu automātiski pieaugtu Latvijas valdības budžeta deficīts , jo struktūrfondu un lauku attīstības projektu izpildītāji pēc likuma nevar ciest no tā, ka Komisija nespēj norēķināties ar dalībvalstu (t.sk. Latvijas) valdībām,» skaidro I. Godmanis.

Lai lauksaimnieki no valsts saņemtu finansējuma starpību, ko, kā apgalvo paši lauksaimnieki, neesam saņēmuši no Eiropas Savienības (ES), lai tiešmaksājumi sasniegtu gaidītos 200 eiro uz hektāru, tam jāpiekrīt ne tikai Latvijas valdībai, bet jāsaņem vēl arī Eiropas Komisijas (EK) atļauja.

Tā, runājot par ES budžeta ieguvumiem un zaudējumiem, LNT raidījumā 900 sekundes norādīja Eiropas Parlamenta deputāts, bijušais Latvijas Ministru prezidents Ivars Godmanis.

Viņš skaidroja, ka gadījumā, ja ES valstīm nebūtu nepieciešama speciāla atļauja tiešmaksājumu palielināšanai, katra valsts varētu celt tiešmaksājumus, kā vēlas. Šogad Komisija esot pieļāvusi, ka valdība var piemaksāt lauksaimniekiem, lai tie uz hektāru saņemtu 120 eiro, nevis 96 eiro, taču tas, pēc Godmaņa teiktā, esot bijis īpašs lēmums

Godmanis gan arī sacīja, ka gadījumā, ja Komisija neļauj valdībai palielināt tiešmaksājumus līdz vēlamajam apjomam, «tad ir jācīnās, jo mēs tomēr esam pēdējie».

Latvijas sapnis ir dabūt ES fondus, lai palielinātu IKP, taču, ņemot vērā, ka esam tik slikti finansējuma absorbcijā, pastāv jautājums, cik lielā mērā iespējams ar šī finansējuma palīdzību audzēt izaugsmi, Dienas Bizness rīkotajā Baltijas M&A un privātā kapitāla forumā sacīja bijušais premjerministrs Ivars Godmanis.

Viņš uzsvēra, ka šī ir vienīgā garantētā investīcija, ko saņems Latvija, un nākotnē var palielināt IKP pieaugumu, turklāt ES fondi palielina valdības izdevumus, jo valdībai ir jāpiedalās ar līdzfinansējumu projektu realizācijā, līdz ar to var teikt, ka daļēji IKP izaugsmi veicinās arī pašas valdības tēriņi.

ES prognozē, ka Latvijas ekonomika nākamajā gadā augs par 3,4%. I. Godmanis norādīja, ka patlaban tirgū nav krīzes pazīmju un 3% ekonomikas pieaugums nākotnē veidosies no eksporta un investīcijām.

I. Godmanis savas prezentācijas laikā norādīja uz atšķirībām starp Baltijas valstu IKP uz vienu iedzīvotāju rādītāju, un izteica viedokli, ka visdrīzāk atšķirības rada ēnu ekonomikas apmērs. Igaunijai un Latvijai šis rādītājs atšķiras par aptuveni 27%, taču privātais patēriņš – par 6%. Kādēļ tāda atšķirība? Vai tās iemesls nav ēnu ekonomikas apjoms, viņš vaicāja.

Bijušais premjers, Eiropas Parlamenta deputāts Ivars Godmanis marta sākumā gribējis doties uz Baltkrieviju, taču nav varējis to izdarīt. To viņš pastāstīja šorīt intervijā LNT raidījumam 900 sekundes.

Šajā valstī Godmanis gribējis tikties gan ar opozīcijas pārstāvjiem, gan valdošo varu, taču viņš neesot varējis saņemt vīzu.

Pēc politiķa domām, nevajadzētu vērsties ar plašām sankcijām pret Baltkrievijas tautu, jo tādā veidā šie cilvēki tiktu noskaņoti pret Eiropas Savienību.

Latvijas ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs šodien Briselē piedalīsies Eiropas Savienības Ārlietu padomes sanāksmē, kurā paredzēta ministru diskusija par aktuālo situāciju Baltkrievijā. Ārlietu padomē ministri apspriedīs papildu ierobežojošo pasākumu piemērošanu pret Baltkrievijas režīmu.

Latvijā, Baltijā, Eiropā un visā pasaulē bankas kontrolē aizvien stingrāk, un sodus tās izpelnās regulāri, neraugoties uz to, ka aizvien vairāk investē īpašu speciālistu apmācībā un atalgojumā. Kas soda, kā veidojas summas un kādēļ sodītāji ir dažādu valstu uzrauginstitūcijas, Dienas Bizness apkopoja dažādos medijos iepriekš publicēto, kā arī izvaicāja Latvijas Bankas ekspertus.

Vispirms, lai izprastu banku sodus, jo sevišķi, ja runa ir par naudas atmazgāšanas aizdomām, man ir pavisam vienkāršs piemērs no paša sadzīves, kas parāda problēmas būtību pēc līdzības. Visi zina par busiņiem, kas vadāja paciņas uz Lielbritāniju un atpakaļ, ņemot no klienta nelielu atlīdzību. Reiz Doveras ostā gadījās redzēt, kā šādu busiņu aiztur, un sapratu, ka tas nonāks zem preses, proti, par sodu, ka pārvadāta kontrabanda, busiņu iznīcinās. Bija iespēja painteresēties, par ko tik barga attieksme. Esot atrasts Krievijas marķējuma cigarešu bloks. Viens! Parunāju arī ar busiņa šoferi. “Nu nevaru es pārbaudīt katru paciņu! Saku, lai neliek, bet redzi, kāds ielika. Pat nezinu, kurš, jo konfiscēts ir viss!” tā šoferis.

Piemērojot paaugstinātu nekustamā īpašuma nodokļa likmi vidi degradējošām būvēm, to īpašnieki sāk sarosīties

Fotogalerijā var aplūkot ēkas pirms un pēc renovācijas, vai teritorijas sakopšanas!

«Sākotnēji ar ēku īpašniekiem gājām, runājām, teicām, kā nav kauna, ka pilsētas centrā atrodas šādi īpašumi. Vairāk auklējāmies kā ar bērniem. Tas rezultātus nedeva. Jāmin, ka daudz šādos gadījumos palīdz uz āru publiskota informācija, piemēram, par to, ka plānojam piespiedu sakārtošanu, bet, ja tas nenotiks, tad ēku nojauksim. Tas dod signālu arī citiem īpašniekiem, un viņi patiesi sarosās. Veidojas tāda kā ķēdes reakcija,» Dienas Biznesam norāda Rīgas domes Īpašumu departamenta (RDĪD) vadītājs Oļegs Burovs.

Pēc viņa domām, situācija arī izmainījās, kad tika pacelta NĪN likme par vidi degradējošām būvēm, kas šobrīd jau darbojas trīs gadus. Normāli īpašnieki maksā 1,5% no kadastrālās vērtības, bet graustu īpašnieki - 3%. Vislielākā vērtība parasti ir zemei, ja ēka atrodas Vecrīgā, klusajā centrā vai Mežaparkā, tad starpība sanāk liela. Piemēram, ēkas Marijas ielā 6 īpašnieki pirms tam maksāja 488 eiro gadā, bet tagad - vairāk nekā 17 tūkst. eiro. Vēl viens piemērs ir māja Vīlandes ielā, kur pirms tam īpašnieki maksāja gadā divus tūkstošus eiro, bet tagad - 66 tūkst. eiro. «Mēs sākām aktīvi sodīt graustu īpašniekus, un pagājušajā gadā pašvaldība iekasēja gandrīz pusotru miljonu eiro no paaugstinātās nodokļu likmes. Arī paši īpašnieki sāka domāt, ka turēt šādu īpašumu nav izdevīgi. Šī metode iedarbojās labāk nekā vienkārši stāstīšana un kaunināšana,» uzsver O. Burovs. Tomēr, lai motivētu īpašniekus sakārtot ēkas, pašvaldība ne tikai soda. Proti, ja īpašums tiek sakārtots, ir iespēja iegūt nodokļu atvieglojumus. Piemēram, par pilnībā renovētu un atjaunotu koka ēku, kurai ir arī dekoratīvais apgaismojums fasādei, var saņemt nodokļu atvieglojumu 90% apmērā uz pieciem gadiem. Mūra mājai tie ir 75%, ja tiek atjaunota tikai fasāde un uzstādīts dekoratīvais apgaismojums – 50%.

«Tieši Gaida Bērziņa laikā tika uzbūvēta šī «administratoru pūlu» sistēma, radās šīs administratoru apvienības, kas garantēja, ka parādnieks var tikt pie «pareizā» administratora, kas akceptēs kaut kādas «kreisās» ārpusbilances saistības, kas palielinās kopējo parādu un līdz ar to samazinās bankas iespējas saņemt atpakaļ savu naudu,» saka AS West Kredit valdes priekšsēdētājs Sergejs Maļikovs

Pēc notikušās advokāta Mārtiņa Bunkus slepkavības no visām pusēm tagad dzirdam stāstus, kas sākas apmēram tā «advokātu aprindās visi sen jau zināja». Varbūt jūs arī varat pastāstīt, ko «visi sen jau zina» jūsu aprindās?

Pastāstīšu kaut ko tādu, ko jūs neatradīsiet ne Google, ne Delfi, ne pietiek.com. Kreditēšanas nozarē darbojos apmēram no 1998.gada. Bet kāpēc es ar to vispār sāku nodarboties? Tāpēc, ka es pirms tam lielu naudu pazaudēju Capital Bank. Krievijas 1998.gada krīze skāra arī vairākas Latvijas bankas – bankrotēja Rīgas komercbanka un arī Capital Bank, kas atradās Brīvības ielā. Tad es pazaudēju 1 miljonu dolāru, kas tolaik bija ļoti daudz un arī tagad nav maz. Un zināt, kas bija bankas administrators? Jūs gan jau tajā laikā noteikti nebijāt dzirdējuši pat tādus vārdus kā «administrācija» un «likvidācija». Bankas likvidators tātad bija Ilmārs Krūms. Un zināt, kas viņam palīdzēja, skraidīja un pienesa papīrus? Gaidis Bērziņš un Lauris Liepa.

Pēc ilgstošām diskusijām Rīgas domes Pilsētas īpašuma komitejas locekļi ar jaunajiem Kalnciema ielā 2B esošās ēkas īpašniekiem vienojušies ēku demontēt līdz līmenim, kad būvinženieri sniegs atzinumu, ka tā ir pilnībā droša.

Komitejā par ēkas likteni šodien lēma gan būvinženieri, gan satiksmes organizatori, gan arī ēkas jaunie īpašnieki. Jaunie ēkas īpašnieki ir igauņu uzņēmums SIA «Novira Capital», kas ir īpašnieki arī Raņķa dambī 14 esošajai ēkai. Tādējādi viss ēku komplekss tagad pieder vienam īpašniekam.

Būvinženieru uzņēmuma SIA «CMB» valdes priekšsēdētājs Artis Dzirkalis pastāstīja, ka veikta tikai nama vizuālā tehniskā apsekošana, jo pašā ēkā iet iekšā esot bīstami. Ēkas centrālajā daļā esot pilnībā izdegušas jumtu būvkonstrukcijas un visi izdegušie materiāli no sestā stāva ir sabrukuši līdz pat pirmajam. Apsekošanas gaitā konstatēts, ka izdegušas arī daudzas logu ailes, līdz ar to nesošās sienas ir zaudējušas savu nestspēju un kļuvušas nestabilas. «Apgalvot, cik tā bīstamība ir liela, bez detalizētas izpētes nevar, taču namam jau tagad ir iebrukuši starpailu pildījumi un nesošajās sienās ir izveidojušās arī plaisas,» sacīja Dzirkalis.

"Baltic International Bank" akcionāri nepiekrīt Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) lēmumam par bankas darbības apturēšanu un vēlās turpināt darbu, pavēstīja bankas pārstāvji.

Viņi norāda, ka "Baltic International Bank" pašreiz pietiek kapitāla, un tā ir gatava strādāt arī tālāk, nepieciešamības gadījumā piesaistot jaunu kapitālu un arī jaunus akcionārus.

Bankas akcionāri apliecina, ka "banka ir labā finansiālā stāvoklī un spēj norēķināties ar visiem klientiem, neizmantojot valsts līdzekļus, jo pieejamais operatīvo līdzekļu apjoms ir pietiekams, lai nebūtu nepieciešams izmantot Noguldījuma garantijas fonda līdzekļus".

Lai kredītiestāde varētu turpināt savu darbu un nodrošināt vairāk nekā 200 darbiniekiem darba vietas, "Baltic International Bank" akcionāri ir gatavi meklēt risinājumu ar regulatoriem, kas neparedz licences anulēšanu, bet gan kapitāla turpmāku stiprināšanu un darba turpināšanu.

«Nu, sāksim arī mēs rindot kā jau latvieši – pa priekšu mīnusus. Pirmais – iestājoties eirozonā, Latvijai būs jāmaksā papildu nauda – stabilizācijas fondam, būs vēl citi maksājumi. Tie būs no «mūsu katla ārā un tajā eirokatlā iekšā». Tās nebūs milzu summas salīdzinājumā ar to, ko tagad maksājam, bet būs.

Otrkārt – jā, pieaugs cenas. Slovākija, Slovēnija, Igaunija stājās «eiro klubiņā» dažādos laika posmos, bet tomēr cenu lēciens bija. Tas jāatzīst godīgi. Tas neturpināsies mūžīgi, bet kādu laiku tās celsies. Tātad būs pie mums arī,» intervijā Latvijas Avīzei, runājot par eiro ieviešanu, teicis Eiroparlamenta deputāts Ivars Godmanis.

«Trešais mīnuss eiro ir reizē pluss latam, ka, paliekot pie savas naudas, saglabājas vēl vienas durvis, pa kurām atkāpties. Tas dod variantus – ne jau haotiskas devalvācijas ceļā, bet ar saprātīgu lēmumu pieņemšanu lata kursu var pamainīt apstākļos, ja atkal būsim atdūrušies ekonomisku grūtību vai pat krīzes priekšā. Pēc iestāšanās eirozonā Latvijas Bankai tādas iespējas nebūs.

Maksātnespējīgās "PNB bankas" administrators Vigo Krastiņš vērsies tiesā ar 32 miljonu eiro prasību pret bijušo bankas valdi un padomi par bankai nodarītajiem zaudējumiem, vēstīja Latvijas Televīzijas raidījums "De facto".

Administrators lūdzot no deviņiem bijušajiem "PNB bankas" valdes un padomes locekļiem solidāri piedzīt zaudējumus, kas kredītiestādei tika nodarīti īsi pirms tās darbības apturēšanas ar lēmumiem, kuri vienlaikus atbrīvoja no parāda bijušo bankas īpašnieku un padomes priekšsēdētāju Grigoriju Guseļņikovu.

Starp atbildētājiem ir gan pats Guseļņikovs, gan viņa vietnieks padomē bijušais Dānijas premjerministrs un NATO ģenerālsekretārs Anderss Fogs Rasmusens un padomes loceklis, bijušais Vācijas ārējā izlūkdienesta priekšnieks Augusts Hannings. Pārējie seši atbildētāji ir bijušais "PNB bankas" padomes loceklis Peters Maikls Odintsovs un valdes locekļi Olivers Ronalds Bramvels, Anna Verbicka, Natālija Ignatjeva, Dmitrijs Kalmikovs un Alekseijs Kutjavins. Tiesa jau lēmusi apķīlāt Rasmusena un Hanninga īpašumus, vēstīja raidījums.

Iecerētās nodokļu reformas Latvijā ieviest būs ļoti grūti, jo sākotnēji saruks valsts ieņēmumi, bet spiediens uz izdevumu palielināšanu ir liels, šādu viedokli šorīt LTV Rīta panorāmā pauda ekspremjers Ivars Godmanis.

Godmanis uzsvēra, ka Latvijā jau ilgstoši strādājam sarūkoša tirgus apstākļos, kas īpaši problēmas rada uzņēmējiem, kas strādā uz iekšējo tirgu, kuriem jāmeklē kāds atbalsts un no šāda viedokļa nodokļu izmaiņas ir labs risinājums.

Bijušais politiķis novērojis, ka Igaunijā veiktajām līdzīgajām nodokļu reformām ir bijis pozitīvs efekts, tomēr jārēķinās, ka sākotnēji nodokļu ieņēmumi kritīsies.

Igaunijas piemērs rādot, ka 2,5 gadu laikā zaudētie nodokļu ieņēmumi atnāks atpakaļ, tomēr Latvijā esot sagaidāms grūts posms, jo izdevumu daļa spiež budžetu, piemēram, mediķi un skolotāji prasa lielākas algas.

Šādos apstākļos līdz ar reformām ir jānāk augstai ekonomikas izaugsmei, kas it kā Latvijā tiek sagaidīta, taču var būt nepietiekama, piebilda Godmanis.

65% Rīgas dzīvokļu īpašnieku daudzdzīvokļu namos nav noslēguši privatizācijas procesu, proti, nav pārņēmuši no pašvaldības rūpes par māju kopumā. Sekas – tiek likti ielāpi bojājumu vietās, bet ilgtspējīgas īpašuma apsaimniekošanas pārsvarā gadījumu nav.

Par problēmām, kas no tā izriet, un risinājumiem iecerēts diskutēt konferencē Mājoklis 2023, kas jau 1. un 2. jūnijā notiks ATTA Centre Krasta ielā Rīgā. Par to Dienas Biznesa intervija ar Latvijas Dzīvokļu īpašnieku biedrību asociācijas Mājoklis Rīgas nodaļas vadītāju Ingāru Daibi.

Kādas ir galvenās problēmas, ar ko saskaras cilvēki saistībā ar daudzdzīvokļu mājokļu apsaimniekošanu?

Viena no galvenajām problēmām šobrīd ir nespēja pieņemt lēmumus jautājumos, kas skar daudzdzīvokļu māju apsaimniekošanu. Proti, dzīvokļu īpašnieki nespēj sanākt kopā, lai vienotos par mājas uzturēšanai būtiskiem jautājumiem. Un, ja arī sanāk kopā, tad tajā brīdī, kad nonāk līdz lēmuma pieņemšanai, nespēj vienoties ne par to, kurš darīs, ne - kā darīs. Vērojams, ka cilvēkiem ir diezgan liela vienaldzība par to, kas ir ārpus viņu dzīvokļa.

Ir valstis, kur cilvēki vienkārši sēž uz vietas un pieprasa pabalstus, un viņi nekur nebrauc un nekādus darbus nemeklē. Ja tas tā būtu Latvijā, tad situācija būtu vēl smagāka, uzskata bijušais premjerministrs un tagadējais Eiropas padomes deputāts Ivars Godmanis.

Bezdarbs Latvijā ir samazinājies līdz apmēram 10,7%. Viens no iemesliem, kāpēc tas nav augstāks, ir tas, ka Latvijas iedzīvotāji ar savām valodas zināšanām, darba spējām un mobilitāti to mazina, LNT raidījumā 900 sekundes sacīja Godmanis.

Runājot par valdības cilāto reemigrācijas plānu, Godmanis izsakās skeptiski, norādot, ka šis plāns, pēc viņa domām ir emocionāls, kurā ātri grib atrisināt problēmu, ko nevar ātri atrisināt.

«Veidot speciālu plānu tikai aizbraukušajiem… es uz to skatos skeptiski,» tā ekspremjers.

«Vienīgās zāles, kā var, pirmkārt, apturēt aizbraukšanu, ir jaunu darbavietu radīšana šeit uz vietas. Citu zāļu nav. Var izdomāt visādus mehānismus, īpaši piemaksāt tiem, kas aizbraukuši, lai brauc atpakaļ. Tas būs nepareizi, jo tad mēs padarīsim negodīgu attieksmi pret tiem, kas šeit ir dzīvojuši un nav aizbraukuši,»

Šonedēļ plānots sasaukt farmācijas kompānijas AS «Olainfarm» padomes sēdi, kurā varētu lemt par uzņēmuma līdzšinējās valdes vai tās daļas atlaišanu, vietā ieceļot bijušo veselības ministru, pašreizējo gāzes uzņēmēja Jura Savicka biznesa partneri Gunti Belēviču, pirmdien vēsta «Latvijas Avīze».

Belēviču uz uzņēmuma valdi saskaņā ar oficiālo versiju aicinājis «Olainfarm» padomes priekšsēdētājs Ivars Godmanis.

Kā atgādina laikraksts, jukas ap vienu no diviem lielākajiem Latvijas farmācijas uzņēmumiem sākās, kad pagājušā gada 9.decembrī negaidīti nomira tā kontrolpaketes īpašnieks Valērijs Maligins.

Laikraksts norāda, ka tiek plānota «Olainfarm» padomes sēde, kurā varētu lemt par līdzšinējās valdes vai tās daļas atlaišanu, savukārt vietā varētu nākt Savicka pašreizējais biznesa partneris, kādreizējais veselības ministrs Belēvičs.

«Olainfarm» padomes priekšsēdētājs Godmanis laikrakstam apstiprinājis, ka šonedēļ varētu sasaukt padomes sēdi, bet oficiāli izsludināta tā vēl neesot. «Ir tāda doma, jā. Vēl mēs neesam oficiāli izsludinājuši,» laikrakstam atzinis Godmanis, norādot, ka sēdē apspriežamos jautājumus «mēs redzēsim uz vietas», un «jūs nebūsiet pirmie, kas uzzinās dienas kārtību».