Kad Latvijā ieviesīs eiro?

Oficiālais eiro ieviešanas mērķa datums ir 2014. gada 1. janvāris. Šobrīd Latvijas valsts iestādes veic visus sagatavošanās darbus, kas nepieciešami eiro ieviešanas nodrošināšanai, un tā ieteicams rīkoties arī uzņēmējiem.

Kā naudas maiņu padarīt sev vieglāku un ērtāku?

Visērtākais veids - bezskaidras naudas maiņa. Tādēļ vēl pirms eiro ieviešanas ieteicams latu skaidrās naudas uzkrājumus pārskaitīt bankas kontā. Visa latu kontos noguldītā vai uzkrātā nauda eiro ieviešanas dienā automātiski un bez maksas tiks konvertēta eiro.

Vai saistībā ar latu nomaiņu pret eiro ir sagaidāma cenu celšanās?

Jelgavas reģiona uzņēmēji tika aicināti Jelgavas pilsētas domē piedalīties seminārā «Godīgs eiro ieviesējs». Zemgales plānošanas reģiona uzņēmēju pārstāvniecība seminārā bija ļoti maza. Memorandu «Godīgs eiro ieviesējs» parakstīja daži Jelgavas uzņēmēji, vēsta reģionālais medijs Bauskas Dzīve.

Akcija «Godīgs eiro ieviesējs» tiek izvērsta plašumā visā valstī, taču Bauskas novada uzņēmēji nesteidz tajā iesaistīties. Piemēram, SIA Kronis vadītājs Aivars Svarenieks šo akciju atzinis par mārketinga procesu, kura izmantošanai savā uzņēmumā nav atvēlējis nedz laiku, nedz līdzekļus. «Ja neesmu šai akcijai pievienojies, tas nenozīmē, ka esmu negodīgs uzņēmējs. Ekonomiskie nosacījumi ir tādi, ka eiro ieviest negodīgi nemaz nav iespējams,» tā Bauskas Dzīvei teicis A. Svarenieks.

Tirgotājs Aivars Duklavs šo akciju vērtējot skeptiski: «Tirgotājs savu godīgumu nevar panākt ar uzlīmi pie durvīm. Ja es nebūšu godīgs, pircēji to uzreiz novērtēs. Tādēļ vēl kaut kādās akcijās neuzskatu par lietderīgu piedalīties.»

Godīgs eiro ieviesējs – šāds uzraksts nu jau rotā ne vienu vien tirdzniecības vietu un dažādu pakalpojumu sniedzēju ieejas durvis. No uzraksta vien ir skaidrs, ka konkrētais uzņēmums pāreju no latiem uz eiro ir apņēmies veikt godīgi, nešmaucot patērētājus.

Problēma sākas apstāklī, ka jēdzienu «godīgi ieviest», kā izrādās, ir izprotams dažādi. Proti...

Sabiedrībā valda ļoti vienkāršs uzskatas, ka godīgs eiro ieviesējs ir uzņēmums, kurā pēc eiro ieviešanas, tātad – no nākamā gada 1. janvāra cenas būs tieši tādas pašas kā šobrīd, tikai pārrēķinātas eiro atbilstoši oficiāli noteiktajam kursam 1 eiro = 0,702804 lati. Nākamā kategorija ir uzņēmēji, kuri labprāt būtu godīgi eiro ieviesēji patērētāju izpratnē, bet objektīvi nespēj to izdarīt. Respektīvi, jau tagad ir skaidrs, ka no nākamā gada dažādas izmaksas biznesam pieaugs, bet pats trakākais ir tas, ka uzņēmējiem joprojām nav skaidrības par visām pozīcijām, kuras sadārdzināsies. Redz, jāņem vērā, ka pa valdības gaiteņiem joprojām klejo dažādas idejas par nodokļu sloga palielināšanu, bet nav skaidrības, kuras no tām tiešām īstenosies. Nav taču noslēpums, ka jebkurš izmaksu pieaugums, tostarp jaunas nodokļu likmes ieviešana vai jau esošās palielināšana tiek iekļauta preču un pakalpojumu gala cenā patērētājiem. Tādējādi uzņēmēji saprot, ka cenas viņiem būs jāpalielina, bet pagaidām vēl nav ne jausmas, cik lielā mērā tas būs jādara. Un vēl ir valsts aparāts, kas ar jēdzienu «godīgs eiro ieviesējs» saprot kaut ko pavisam citu. Patērētāju tiesību aizsardzības centrs skaidro, ka faktiski vienīgais aspekts, kam šīs iestādes kontrolieri pievērsīs uzmanību, būs – vai paralēlajā cenu atspoguļošanas procesā norādītās cenas ir korektas. Vienkārši sakot, vai pārcenošana ir notikusi atbilstoši kursam 1 eiro = 0,702804 lati. Tātad, ja šobrīd prece X veikalā maksā vienu latu jeb 1,42 eiro, pēc pārcenošanas tā pilnīgi mierīgi drīkst maksāt kaut vai septiņus eiro, bet tikai tādā gadījumā līdzās ir jābūt norādītai korektai cenai latos, proti, 4,92 lati. Un viss!

Trasta komercbanka (TKB) šonedēļ pievienojusies Latvijas uzņēmēju brīvprātīgajai iniciatīvai Godīgs eiro ieviesējs, tādejādi apliecinot bankas apņemšanos par godprātīgu pāreju uz eiro.

Trasta komercbankas vadība šonedēļ parakstījusi iniciatīvas Godīgs eiro ieviesējs memorandu, kurā pauž apņemšanos nodrošināt caurskatāmu eiro ieviešanu Latvijā, pārrēķinot pakalpojumu cenas no latiem uz eiro pēc stingri noteiktā maiņas kursa un ievērojot matemātiskos noapaļošanas principus.

Gada sākumā TKB uzsāka klientu informēšanu par eiro ieviešanas procesu bankas mājas lapā un šobrīd turpina informatīvo kampaņu klientu apkalpošanas centros, izplatot informatīvos materiālus, kā arī uzsākot pakāpenisku cenu paralēlo atspoguļošanu.

Iniciatīva Godīgs eiro ieviesējs ir uzņēmēju brīvprātīga apņemšanās, kuras ietvaros starp valdību, uzņēmumiem un tos pārstāvošajām organizācijām noslēgts sadarbības memorands, kuram aicināti pievienoties visi Latvijas uzņēmumi, kas atbalsta godīgu un atbildīgu uzņēmējdarbības praksi. Memorands pieņemts 12. jūlijā pēc oficiālā uzaicinājuma Latvijai iestāties eiro zonā. Memorandu Godīgs eiro ieviesējs līdz ar vairākām citām Latvijas uzņēmēju organizācijām jau parakstījusi Latvijas Komercbanku asociācija, kā arī bankas turpina tam pievienoties individuāli.

Kopš 12. jūlija valsts un komersantu iniciatīvai Godīgs eiro ieviesējs, kuras mērķis ir aicināt uzņēmējus veikt pareizu un precīzu cenu pārrēķinu un norādīšanu pirms un pēc eiro ieviešanas, pievienojušies vairāk nekā 1000 uzņēmēju no visas Latvijas.

Kā informē Ekonomikas ministrija, visaktīvāk iniciatīvu atbalsta uzņēmumi Rīgā, taču liela aktivitāte vērojama arī reģionos.

Līdz šim iniciatīvai Godīgs eiro ieviesējs pievienojušies 1007 uzņēmumi no visas Latvijas, kopumā reģistrējot vairāk nekā 8000 vietas Latvijā, kur izvietotas iniciatīvas uzlīmes. Visaktīvākie ir Rīgas reģiona uzņēmēji, kur kopumā pievienojušies 642 uzņēmumi, tai seko Vidzeme ar reģistrētiem 199 uzņēmumiem, Kurzemē iniciatīvai pievienojušies 172 uzņēmumi, Zemgalē – 118 un Latgalē 101.

Kā norāda iniciatīvas Godīgs eiro ieviesējs dalībnieks ar 1000. pievienošanās numuru - uzņēmuma ESCdatori vadītājs Agris Mārtinsons no Kokneses, sava uzņēmuma ietvaros viņš izjūt praktiskos ieguvumus eiro ieviešanas procesā, piemēram, līdzekļu ietaupījumu no naudas konvertācijas izdevumiem, jo prece tiek iepirkta no sadarbības partneriem ES valstīs.

Divu nedēļu laikā kopš iniciatīvas «Godīgs eiro ieviesējs» uzsākšanas jau pievienojušies 84 uzņēmumi, informē Ekonomikas ministrijas (EM) pārstāvji.

Tādējādi kopumā iniciatīvā iesaistījušās 1964 tirdzniecības un pakalpojumu sniegšanas vietas pārtikas ražošanas un tirdzniecības, komunālo, finanšu, medicīnas, apdrošināšanas, sakaru pakalpojumu sniegšanas nozarē.

«Godīgs eiro ieviesējs» pievienojušās arī biedrības - Latvijas Darba devēju konfederācija, Latvijas Degvielas tirgotāju asociācija, Latvijas Lauksaimniecības kooperatīvu asociācija, Latvijas Līzingu devēju asociācija, Latvijas Pārtikas tirgotāju asociācija, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera, Latvijas Komercbanku asociācija un Latvijas Tirgotāju asociācija.

Oktobrī Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC) veicis 3746 pārbaudes, no kurām 1681 objektā jeb 45% gadījumu ir atklātas neatbilstības cenu paralēlajā atspoguļošanā, kas 78% gadījumu novērstas pārkāpuma konstatēšanas brīdī vai piecu darbdienu laikā, informē PTAC.

224 pārbaudes bijušas iniciatīvas Godīgs eiro ieviesējs dalībnieku tirdzniecības vai pakalpojumu sniegšanas vietās, kur proporcionāli konstatēts mazāk - 27% neatbilstību cenu norādēs.

Salīdzinot konstatēto pārkāpumu proporciju ar tiem komersantiem, kas nav iniciatīvas dalībnieki, secināms, ka pie iniciatīvas dalībniekiem neatbilstības tiek konstatētas par 19% retāk.

Ja tiek konstatēts būtisks pārkāpums vai netiek saņemti pierādījumi par pārkāpumu novēršanu, tiek veiktas atkārtotās pārbaudes. Oktobrī kopā 104 objektos veiktas šādas pārbaudes un atkārtoti pārkāpumi konstatēti 24 objektos jeb 23% no atkārtoto pārbaužu skaita, kur komersanti, operatīvi reaģējot pārkāpumus ir novērsuši 19 objektos. Pieciem komersantiem jeb 0,3% no kopējā pārbaudīto objektu skaita ar neatbilstībām ir uzsākta administratīvo pārkāpumu lietvedība, kur lēmumi par konstatētajiem pārkāpumiem vēl nav pieņemti.

Latvijas Lauksaimniecības kooperatīvu asociācijas (LLKA) vadības pārstāvji piektdien, 12.jūlijā, līdzās citām lielākajām uzņēmēju intereses pārstāvošām organizācijām parakstīs iniciatīvas Godīgs eiro ieviesējs memorandu.

Līdz ar memoranda parakstīšanu LLKA kā pirmā lauksaimnieku intereses pārstāvošā organizācija pievienosies uzņēmēju iniciatīvai, kuras mērķis ir veicināt godprātīgu un caurskatāmu eiro ieviešanu Latvijā. Ar šīs iniciatīvas palīdzību icerēts Latvijas iedzīvotājus pasargāt no nepamatotas cenu celšanas eiro ieviešanas procesā. LLKA ietilpstošie lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvo sabiedrību Durbes grauds, Latraps, Piena ceļš, VAKS, Trikāta un kooperatīvās sabiedrības Mūsmāju dārzeņi līderi būs arī starp 30 pirmajiem uzņēmējiem, kuri parakstīs memorandu Godīgs eiro ieviesējs. Lai nodrošinātu cenu stabilitāti precēm un pakalpojumiem pārejas procesā uz eiro, iniciatīvai tiek aicināti pievienoties ikviens Latvijā strādājošs uzņēmējs.

Līdz ar ziņu, ka Latvijā no nākamā gada 1. janvāra nacionālo valūtu – latus – nomainīs eiro, cita starpā gan biznesa, gan sabiedrības kopumā prātus uztrauc jautājums par to, kas notiks ar dažādu preču un pakalpojumu cenām. Proti, vai netiks izmantota iespēja uz naudas maiņas un vispārējā apjukuma rēķina paaugstināt cenas.

Šajā kontekstā jau ir bijuši dažādi skaļi paziņojumi un pat sākta kampaņa ar visnotaļ daudzsološu nosaukumu Godīgs eiro ieviesējs. Turklāt tiek radīts iespaids, ka dažādas darbības šajā jomā notiek, lai nepieļautu cenu celšanos, Latvijai iestājoties eirozonā. Piemēram, finanšu ministrs Andris Vilks paziņojis, ka ir preces, ko viņš pērkot un zinot to cenu, tāpēc, novērojot cenas kāpumu, viņš šo preci ignorēšot. Ministrs arī pamanījies norādīt – ja ir kāds cenas pieaugums, tas jāmāk paskaidrot...

Tātad pamatīga demagoģija, kas, visticamāk, turpināsies līdz pat nākamā gada sākumam. Redz, Patērētāju tiesību aizsardzības centram (PTAC) tiešām ir dots mandāts uzraudzīt, kā pārejas posmā no latiem uz eiro notiek cenu atspoguļošana. Atspoguļošana, nevis piemērošana. Ir taču skaidrs, ka jebkurš uzņēmējs savai precei vai pakalpojumam varēs noteikt lielāku cenu, ja būs augušas, piemēram, ražošanas izmaksas – energoresursu, izejvielu cenas un tamlīdzīgi. Nevar taču bizness strādāt ar zaudējumiem tikai tāpēc, ka valstī tiek ieviests eiro. Jāatzīst, ka izmaksu kāpums pat nav obligāts priekšnosacījums, lai attiecīgajā periodā cenas tiktu celtas. Pilnīgi pietiek ar to, ka uzņēmējs, kurš mēģina pārdot, piemēram, maizi, uzskata, ka to ļoti labi varēs realizēt arī par augstāku cenu nekā iepriekš. Principā uzņēmējs var celt cenas kaut vai tikai tāpēc, ka viņam tā gribas, un nevienam nekas šajā kontekstā nav jāpaskaidro.

Banka Citadele pievienojusies iniciatīvai Godīgs eiro ieviesējs, tādējādi apliecinot gatavību ievērot memorandā noteiktos principus, kas attiecas uz eiro ieviešanu Latvijā.

«Pievienojoties iniciatīvai, mēs apliecinām, ka nodrošināsim godprātīgu un caurskatāmu pāreju uz eiro. Aicinām savus sadarbības partnerus un klientus pievienoties memorandam,» saka bankas Citadele valdes loceklis Kaspars Cikmačs.

Viņš arī norādīja, ka Citadele nodrošinās, ka visi līdzekļi, kas iedzīvotājiem un uzņēmējiem bankā ir latos, gadu mijā tiks automātiski, bez maksas un par oficiāli noteikto eiro maiņas kursu konvertēti uz eiro. Banka arī kopš augusta sākuma uzsākusi cenu atspoguļošanu abās valūtās. Cenu norādīšanu vienlaikus latos un eiro Citadele veicot pakāpeniski – bankas interneta vietnē abās valūtās publicējot un papildinot cenrādi. Tāpat abas valūtas pakāpeniski tiek norādītas arī citos bankas informatīvajos materiālos.

56% aptaujāto uzskata, ka uzņēmumi eiro ieviesuši godīgi, tādējādi vairojot sabiedrības uzticību godīgai komercpraksei, liecina jaunākie tirgus un sabiedriskās domas pētījuma centra SKDS dati.

Janvāra vidū veiktās aptaujas rezultāti liecina, ka Latvijas iedzīvotājiem ir ļoti svarīgi, lai tirgotāji un pakalpojuma sniedzēji būtu godīgi eiro ieviesēji. 67% aptaujāto respondentu šo aspektu norādīja kā ļoti svarīgu, savukārt 25% kā drīzāk svarīgu. Tikai 3% aptaujāto respondentu atzina, ka viņiem nav nemaz svarīgi, vai pakalpojuma sniedzējs un tirgotājs ir godīgs eiro ieviesējs.

Tostarp, aplūkojot respondentu atbildes dažādās sociāli demogrāfiskajās grupās, redzams, ka tieši sievietēm (73% aptaujāto respondentu) ir svarīgi, lai tirgotāji un pakalpojumu sniedzēji būtu godīgi eiro ieviesēji. Arī gados jaunākajiem Latvijas iedzīvotājiem no 18 līdz 24 gadiem, un iedzīvotājiem ar zemiem ienākumiem ir svarīgi, lai tirgotāji un pakalpojumu sniedzēji būtu godīgi eiro ieviesēji. Turklāt 44% aptaujāto iedzīvotāju norādīja, ka izvēles gadījumā starp vairākiem tirgotājiem vai pakalpojuma sniedzējiem, iedzīvotāji izvēlētos tieši to uzņēmēju, kurš ir iesaistījies iniciatīvā Godīgs eiro ieviesējs.

Lai apspriestu jautājumus par administratīvo izmaksu samazināšanu un runātu par šobrīd paredzamo jauno izmaksu sloga novēršanu, Latvijas Tirgotāju asociācijas (LTA) un Latvijas Degvielas tirgotāju asociācijas pārstāvji tikās ar Finanšu ministrijas vadību.

LTA prezidents Henriks Danusēvičs uzsvēra jautājumu par daudzkārt apspriesto kases aparātu nomaiņu. Viņš uzskata, ka nepieciešams atgriezties pie prakses paredzēt pārejas laiku un veikt to pamazām, nevis paredzēt masveidīgu kases aparātu nomaiņu ar 1.janvāri.

Ierēdņi piekrita, ka nepieciešams atrast kompromisu ieviešanas procesa ilgumam, kas būtu pieņemams gan uzņēmējiem, gan Valsts ieņēmumu dienestam.

Valsts katru gadu nozarei uzliek par pienākumu veikt jaunus ieguldījumus, šogad tā bija minimālās algas pacelšana. Tas nozīmē, ka mēnesī par katru strādājošo klāt nāk izmaksas 65 eiro apmērā. Tirdzniecība ir tā nozare, kur daudzās tirdzniecības vietās minimālā alga patiešām arī ir reāli saņemtā. Tāpēc, nepalielinot neapliekamo minimumu, šajās tirdzniecības vietās pieaugošās izmaksas radīja nepieciešamību palielināt preču cenas līdz pat 10%. LTA uzsvēra neapliekamā minimuma tuvināšanu un pielīdzināšanu minimālajai algai, ar to sekmējot mazo uzņēmumu izdzīvošanas iespējas un nodrošinot reālu pielikumu pie algas zemu atalgotajiem darba ņēmējiem.

Šodien, kad līdz eiro ieviešanai Latvijā palikušas 92 dienas, sākas cenu paralēlās atspoguļošanas periods, kad tirgotājiem un pakalpojumu sniedzējiem preču un pakalpojumu cenas jānorāda gan latos, gan arī eiro.

No šodienas arī patērētājiem paredzētajos kases čekos darījuma kopsummai jābūt norādītai gan latos, gan eiro. Līdzīgi abās valūtās jābūt norādītai arī kopsummai iedzīvotājiem nosūtītajos rēķinos.

Tirgotājiem un pakalpojumu sniedzējiem cenas gan latos, gan eiro jānorāda, lai patērētāji pierastu pie jaunās valūtas un sagatavotos pārejai uz eiro.

Aprēķinot cenas, uzņēmumi drīkst izmantot tikai oficiāli noteikto valūtas kursu - viens eiro ir 0,702804 lati. Aprēķinos jāievēro matemātiskie pārrēķināšanas principi. Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC) visā cenu paralēlās atspoguļošanas periodā - no šodienas līdz 2014. gada 30. jūnijam - pārbaudīs, vai cena norādīta abās valūtās un vai konvertācija veikta atbilstoši. Kopā ieplānots veikt ap 30 tūkst. pārbaužu.

Lielie uzņēmumi šā gada budžeta plānos paredzējuši investīcijas eiro ieviešanai un sola, ka šīs izmaksas neiekļaus produktu un pakalpojumu cenās.

SEB banka eiro ieviešanas izmaksas lēš apmēram piecu miljonu latu apmērā. Lielākās izmaksu pozīcijas ir sistēmas un tas, kas attiecas uz skaidro naudu, biznesa portāla Nozare.lv diskusijā par eiro ieviešanu informēja SEB bankas eiro projekta vadītāja Inga Krole-Šeninga. SEB banka gatavošanos pārejai uz eiro sāka pērn septembrī. Speciālisti iepazinās arī ar Igaunijas kolēģu pieredzi, taču Latvijā sistēmas atšķiras no igauņiem, līdz ar to diezgan daudz jādomā par sistēmu risinājumiem.

«Izmaksas nevaram atļauties iecenot pakalpojumā, jo tad būsim neatbilstoši tirgus situācijai,» sacīja SEB bankas pārstāve. Piemēram, ja par pārskaitījumu no vienas bankas uz otru ir jāmaksā 20 santīmi, tad šī pakalpojuma cena tiks pārrēķināta atbilstoši matemātikas principiem un saskaņā ar kursu būs 28,46 centi.

Lai arī, pārejot uz eiro, lielākoties vērojama korekta cenu konvertācija, vairāki gadījumi liecina par cenu palielināšanu uz valūtas maiņas rēķina .

Lai arī atbildīgās institūcijas vēl pēta cenu izmaiņas, nozaru eksperti jau bažījas par iespējamo inflācijas kāpumu eiro ieviešanas dēļ.

Kā liecina banku prognozes, šogad vidējā gada inflācija varētu būt robežās no 2 līdz 2,8 %. Bankas gan arī uzsver, ka galvenais inflācijas kāpuma iemesls nebūs eiro ieviešana Latvijā. Nākamgad SEB Banka inflāciju prognozē 3,3 % apjomā, Swedbank – ap 2,8% līmenī, bet Nordea – ap 2,5 %.

Atsevišķi gadījumi

Valūtas konvertācijā nav lieli pārkāpumi, taču no veikaliem esam saņēmuši sūdzības, ka bankas nav gatavas eiro ieviešanai, jo trūkst sīknaudas, tā situāciju vērtē Latvijas Patērētāju interešu aizstāvības asociācijas (LPIAA) padomes priekšsēdētāja Tekla Žabova. Viņas vērojumi liecina arī par gadījumiem, kad cenas, no latiem konvertējot uz eiro, ir noapaļotas nedaudz uz augšu, kā rezultātā šomēnes varētu palielināties inflācija. Lieli cenu kāpumi gan neesot vērojami, visbiežāk tie ir pāris santīmi. Piemēram, vilcienā biļetes cena pieaugusi par diviem santīmiem, arī citos gadījumos cenas ir augušas. DB rīcībā esošā informācija liecina, ka kādā ēdināšanas iestādē glāze kefīra sadārdzinājusies par pieciem santīmiem, kilograms kolrābju tirgū – arī par dažiem santīmiem, bet kādas konditorejas kliņģeris – par 60 santīmiem.

Viena no cilvēku bažām pirms eiro ieviešanas bija šī procesa ietekme uz cenām, norāda Latvijas Bankas ekonomiste Daina Paula.

Eiropas Savienības statistikas biroja Eurostat aplēses liecina, ka eiro ieviešanas ietekme uz Latvijas cenām bija 0,12-0,21 procentpunkts klāt pie janvāra inflācijas. Tātad esam pat uzrādījuši labāku rezultātu par iepriekš prognozēto, ņemot vērā citu jauno eiro zonas dalībvalstu pieredzi, prognozētajiem 0,2-0,3 procenta punktiem, saka eksperte.

Protams, šā gada zemo inflācijas rādītāju noteica ne tikai rūpīgi pārdomātais eiro ieviešanas process un pasākumi cenu vērošanai un sabiedrības informēšanai, bet galvenokārt faktori, kuri nav nemaz saistīti ar eiro un sakņojas globālajās ekonomikas norisēs.

Atlicis tikai viens mēnesis līdz Latvijas pievienošanās eirozonai, un Latvija līdz šim tai gatavojusies labi, jaunākajā ziņojumā par Latvijas gatavošanos eirozonai norāda Eiropas Komisija (EK).

Latvija ir pasūtījusi 400 miljonus eiro monētu un 110 miljonus eiro banknošu. Latvijas Banka sāka piegādāt komercbankām eiro monētas 1. novembrī. Komercbanku lielie klienti saņem eiro uz 10. decembri, bet mazākie korporatīvie klienti – uz 27. decembri. Kopumā 800 tūkstoši eiro sākumkomplekti būs pieejami plašākai sabiedrībai, sākot no 10.decembra 339 komercbanku filiālēs.

Sākot no 1. janvāra, LB mainīs latus uz eiro neierobežotu laika periodu, savukārt bankās valūtu varēs samainīt pusgadu.

EK norāda, ka Latvija ieviesusi svarīgu iniciatīvu – Godīgs eiro ieviesējs, lai novērstu situāciju, kad uzņēmēji eiro ieviešanu izmanto cenu celšanai.

Saeimā šodien izskatāmais Eiro ieviešanas likums visai detalizēti regulē kārtību, kādā eiro nomainīs latus ikdienas dzīvē.

Likumā atrunāta ne tikai centrālās bankas un valsts institūciju, bet arīdzan mazumtirgotāju, finanšu sektora un pat azartspēļu biznesa darbība kā eiro un latu paralēlās apgrozības laikā, tā arī pēc tam.

Turklāt, kā vairākkārt jau vēstīts, privātajam sektoram ar Eiropas vienotās valūtas ieviešanu saistītās izmaksas būs jāsedz no savas kabatas. Tikmēr valsts institūcijām šos izdevumus segs no Eiropas Savienības struktūrfondu līdzekļiem – valdība jau pērnruden nolēma ministriju specifisko informācijas sistēmu pielāgošanas vajadzībām piešķirt 3,333 milj. Ls no Eiropas Reģionālās attīstības fonda līdzekļiem. Atbildīgās Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas atbalstu nav guvis pat finanšu ministra Andra Vilka ierosinājums no valsts budžeta kompensēt izdevumus, kas Latvijas Darba devēju konfederācijai radīsies, organizējot kampaņu Godīgs eiro ieviesējs.

Ja valsts sāktu noteikt uzņēmumiem, par kādām cenām viņi drīkst tirgot savas preces, tas būtu brīvā tirgus gals, norāda Ekonomikas ministrijas valsts sekretārs Juris Pūce.

Viņš uzsver, ka tas ir pretrunā ar brīvā tirgus principiem, tāpēc nevienas demokrātiskas valsts pārvalde nevar to ne solīt, ne īstenot. Uzņēmējs ir vienīgais, kas var noteikt savu preču cenas, un ir iespējams tikai viens šīs cenas noteicējs – pircējs, uzsver EM pārstāvis, piebilstot, ka tas, ko valsts ir solījusi un jau dara, ir cenu norādīšanas kontroļu veikšana. Savukārt no 1.oktobra Patērētāju tiesību aizsardzības centrs pastiprināti uzraudzīs cenu norādīšanu abās valūtās, kuras no latiem uz eiro jāpārrēķina pēc oficiālā kursa, kas ir 1 eiro pret 0,702804 lats.

Preču un pakalpojumu cenas tirgus ekonomikas apstākļos nosaka pieprasījuma un piedāvājuma attiecība; valsts nevar noteikt cenu, par kādu komersantam jārealizē savas preces un pakalpojumi.

No 2013.gada 1.oktobra līdz 2014.gada 7.janvārim Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC) saņēmis 425 ziņojumus no patērētājiem par dažādiem ar eiro saistītiem jautājumiem, informē PTAC.

Īpaši aktīvi iedzīvotāji ir bijuši sākot no 1.janvāra, kad norēķini notiek abās valūtās un tiek pastiprināti pievērsta uzmanība cenu norādēm un valūtas konvertācijas precizitātei. Kopā šogad saņemti 152 e-pasti un zvani, kur 40% bijuši par cenu izmaiņām, 25% - par nekorektu konvertāciju vai abu valūtu nenorādīšanu atsevišķās cenu norādēs, tāpat bijuši jautājumi par latu vai eiro lielu banknošu vai sīknaudas nepieņemšanu.

Patērētāju sniegtā informācija ir īpaši būtiska, jo palīdz efektīvāk veidot gan pārbaužu plānus, novērot tendences un identificēt specifiskas jomas, kur nepieciešami papildus komunikācijas pasākumi ar iedzīvotājiem, uzsver PTAC.

Daļa banku jau sākušas paralēlo cenu atspoguļošanu mēnesi pirms likumā noteiktā termiņa.

Cenrādi gan latos, gan eiro var apskatīt SEB bankas, Swedbank, Citadele bankas, DNB bankas un citu banku mājaslapās.

Tāpat SEB bankas klienti no 1. septembra abās valūtās var redzēt sava konta kopsavilkumu internetbankā un mājas lapā iepazīties ar bankas sniegto produktu un pakalpojumu cenrādi latos un eiro, informē bankas pārstāvji.

SEB bankas internetbankas galvenajā izvēlnē pieejams eiro un latu kalkulators, kurā ievadot summu latos vai eiro valūtā, uzreiz redzama izvēlētajai valūtai atbilstošā summa. Uzņēmēji internetbankā vai bankas filiālē no 1. septembra līdz 1. novembrim var pieteikt eiro banknotes un monētas sev nepieciešamajā apjomā. Eiro skaidras naudas priekšpiegādi uz uzņēmuma norādīto adresi sākot ar 10. decembri veiks viena no inkasācijas kompānijām – Eurocash1, G4S un Evor, ar kuru uzņēmējs būs noslēdzis līgumu.

Pasākumi, kas tika veikti, gatavojoties eiro ieviešanai, kā cenu monitorings, «Godīgs eiro ieviesējs» un paralēlā cenu atspoguļošana, ir sevi attaisnojuši, un janvārī novērotais inflācijas kāpums nav pārsniedzis Finanšu ministrijas (FM) prognozes.

«Valūtas maiņa mūsu valstī notika laikā, kad pasaulē energoresursu un pārtikas cenas samazinājās. Tas veicina cenu stabilitāti gan aizvadītajos, gan nākamajos mēnešos, tāpēc var apliecināt, ka Latvijas pāreja uz vienoto Eiropas Savienības valūtu notika stratēģiski pareizajā laikā, neatstājot būtisku ietekmi uz inflāciju,» saka finanšu ministrs Andris Vilks.

Tajā pat laikā FM gan nenoliedz, ka neliela ietekme ir vērojama arī saistībā ar pāreju uz eiro valūtu.

Pēc FM aprēķiniem tīrā ietekme no eiro ieviešanas būs aptuveni 0,2 – 0,3 procentpunkti 2014. gada laikā. Arī šī ietekme lielākoties skars pakalpojumu cenas, jo tieši pakalpojumu cenām ir svarīgi būt reprezentatīvām un ērtām, un, protams, ir grūti noliegt, ka pakalpojuma sniedzējam ir vēlme apaļot cenas uz augšu. Preču cenas savukārt ir daudz vājāk pakļāvušās cenu noapaļošanai, jo ikdienas lietošanas preču tirgū konkurence tomēr ir samērā spēcīga un šādu nepamatotu cenu celšanu var atļauties tikai retais tirgotājs.

Produktu un pakalpojumu cenas varētu celties šovasar, kad beigsies cenu paralēlās atspoguļošanas periods, šodien žurnālistiem prognozēja Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš.

Viņš atzina, ka uzņēmēji varētu izvēlēties noapaļot cenas uz augšu pēc tam, kad būs noslēdzies cenu paralēlās atspoguļošanas periods. «Daļa uzņēmumu izmantos šo iespēju,» ir pārliecināts LTRK vadītājs.

Tajā pašā laikā viņš stāstīja, ka tie uzņēmumi, kuri vēlējās noapaļot cenas uz augšu, to jau ir izdarījuši. Kā iemeslu cenu apaļošanai Endziņš minēja faktu, ka tādējādi uzņēmumi atvieglo grāmatvedības darbu.

80% Latvijas iedzīvotāju uzskata, ka uzņēmēji eiro ieviešanā bijuši godīgi, secināts pētījumu kompānijas SKDS veiktajā pētījumā par iniciatīvu Godīgs eiro ieviesējs.

Neraugoties uz politiskajiem un ekonomiskajiem procesiem pasaulē, arī kaimiņvalstīs, tūrisma nozare attīstās pozitīvā virzienā, tostarp stabili strādā pašmāju lielākās kompānijas, otrdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Atšķirībā no 2013. gada, kad visas desmit lielākās tūrisma kompānijas uzrādīja apgrozījuma pieaugumu (par 1–22%), 2014. gads ar šādu izteiktu apjomu palielinājuma tendenci vairs neizcēlās – dažām kompānijām apgrozījums pērn nedaudz ir samazinājies, tomēr visi lielākie uzņēmumi strādājuši ar peļņu.

Nokož kumosu

Nozares kompāniju saraksta galvgalī ir atpūtas braucienu operatori Tez Tour un Novatours. Trijniekā kā allaž ir uzņēmums Latvia Tours. Strauji tam tuvojas un faktiski pat apsteidz SIA Averoja un SIA Tūrisma aģentūra Kolumbs grupa. DB jau ziņoja par šo kompāniju apvienošanos 2013.gadā. Juridiski tie ir divi atsevišķi uzņēmumi, taču abiem ir kopīgs īpašnieks un administrācija, nozarē abu uzņēmumu rezultāti tiek skatīti vienoti. Kopējais tirgus pieaugums 2014. gadā bijis 2%. Kolumbs un Averoja sekmīgi noturējās virs tirgus līmeņa, sasniedzot 24,5 miljonus eiro lielu apgrozījumu, kas ir par 12% lielāks nekā 2013. gadā. 2014. gadā abi uzņēmumi kopā savu tirgus daļu palielināja par 11,6%, informē Tūrisma aģentūras Kolumbs direktore Kitija Reinfelde.

Līdz šim valsts un komersantu kopīgi uzsāktai iniciatīvai Godīgs eiro ieviesējs pievienojušies jau 1210 uzņēmumi no visas Latvijas, informē iniciatīvas organizētāji.

To vidū ir gan lieli tirdzniecības tīkli, gan pavisam mazi veikali reģionos, medicīnas pakalpojumu sniedzēji, kafejnīcas un restorāni, komunālo pakalpojumu uzņēmumi, kultūras iestādes un transporta uzņēmumi.

Iniciatīvas mērķis ir aicināt uzņēmējus veikt pareizu un precīzu cenu pārrēķinu un norādīšanu pirms un pēc eiro ieviešanas. Apmēram divas trešdaļas iniciatīvas dalībnieku ir uzņēmumi, kas reģistrēti Rīgā un Pierīgas reģionā, kur arī koncentrējas lielākais uzņēmumu skaits – 54% no visiem iniciatīvas dalībniekiem. 15% iniciatīvu atbalstošo uzņēmumu reģistrēti Vidzemē, nedaudz mazāk – 13% - Kurzemē, 10% - Zemgalē, savukārt 8% – Latgalē.