Latvijas lielākās uzņēmēju biedrības Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK), 53 uzņēmēju organizācijas un nozaru asociācijas ir nosūtījušas atklāto vēstuli Saeimas deputātiem, prasot atlikt minimālo valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu (VSAOI) sistēmas ieviešanu ar 1. jūliju.

Saeimas deputātiem nosūtītajā vēstulē uzņēmēju organizācijas un nozaru asociācijas prasa Saeimas deputātus pieņemt likumprojektu, kas paredzētu minimālo VSAOI sistēmas spēkā stāšanās termiņa atlikšanu līdz brīdim, kad ekonomika ir atkopusies no Covid-19 krīzes ierobežojumiem, vienlaikus šajā laikā dodot iespēju labot konstatētos sistēmas brāķus.

Vēstulē tiek uzsvērts, ka jau nodokļu politikas izmaiņu izstrādes gaitā uzņēmumu organizācijas norādīja, ka jauna sociālās apdrošināšanas sistēma būtu izstrādājama ārpus valsts budžeta likumprojektu paketes, kā arī ļaujot ekonomikai atkopties pēc Covid-19 krīzes sakarā valdības noteiktajiem uzņēmējdarbības ierobežojumiem.

Uzņēmēju biedrība Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) un vairāk nekā 30 nozaru asociācijas kopīgi uzrakstījušas atklātu vēstuli Saeimai un valdībai, prasot nešķirot nozares laikā, kad tiek lemts pat atbalstu.

"Vispirms, vēlamies uzteikt Saeimas un valdības līdz šim operatīvo un savlaicīgo rīcību, veicot nepieciešamos pasākumus Covid-19 izplatības ierobežošanai Latvijā. Tāpat uzteicama ir ātrā reaģēšana, izstrādājot īpašu likumu ekonomikas stabilizācijai," vēstuli iesāk uzņēmējus pārstāvošās apvienības.

LASI ARĪ: Koronavīrusa trieciena "neitralizācijai" vajadzīga valdības "pote"

Vēstulē norādīts, ka "vairums likuma normu ir lietderīgas un atbalstāmas, tomēr ir nepareizi un tuvredzīgi, censties šauri nodefinēt krīzes skartās nozares un atbalstu paredzēt tikai šo nozaru uzņēmumiem".

Plānotais tabakas izstrādājumu izvietošanas aizliegums mazumtirdzniecības vietās radīs konkurences priekšrocības tirdzniecības centriem un lielveikaliem, ir pārliecināti nelielo tirgotāju un degvielas pārdevēju pārstāvji.

Savukārt Tabakas izstrādājumu ražotāju nacionālā asociācija norāda uz Saeimā atbalstītā priekšlikuma izskatīšanas procedūras iespējamo neatbilstību Eiropas Savienības normām.

Saeima marta sākumā otrajā lasījumā atbalstīja Tabakas izstrādājumu aprites likumprojektu, kurā iekļauts arī aizliegums tabakas izstrādājumus un to preču zīmes mazumtirdzniecības vietās izvietot redzamā veidā, kas nozīmē, ka pircējiem būtu pieejama vien cenu lapa ar produktu nosaukumiem. Ierobežojumi tomēr neattieksies uz tirdzniecības vietām, kuru pamatnodarbošanās ir šo izstrādājumu tirdzniecība un kuros var ieiet pa atsevišķu ieeju, kā arī tabakas izstrādājumi nav redzami ārpus tirdzniecības vietas. Jaunais likums nepieciešams, lai pārņemtu Eiropas Komisijas Tabakas izstrādājumu direktīvu, kas dalībvalstīm jāizdara līdz šā gada 20. maijam.

Sociālie un sadarbības partneri, uzņēmumi un nozaru organizācijas parakstījušas memorandu, apņemoties veidot Latvijā efektīvu un ilgtspējīgu publisko iepirkumu sistēmu, kas nodrošina godīgas konkurences apstākļus un taisnīgas iespējas ikvienam komersantam.

Memorandu kopumā parakstīja 16 organizācijas un uzņēmumi: Latvijas darba devēju konfederācija (LDDK), Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK), Latvijas Pašvaldību savienība (LPS), Latvijas būvuzņēmēju partnerība, Latvijas Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas asociācija (LIKTA), Latvijas Lielo pilsētu asociācija (LLPA), “Autopārvadātāju asociācija “Latvijas auto”, Latvijas Autoinženieru asociācija (LAIA), Latvijas Republikas Grāmatvežu asociācija (LRGA), Latvijas Tirgotāju asociācija (LTA), Latvijas Zvērinātu revidentu asociācija (LZRA), Latvijas Pārtikas uzņēmumu federācija (LPUF), Drošības Nozares Kompāniju Asociācija (DNKA), SIA “Golin Riga”, AS „Latvijas valsts meži” un AS BAO.

Desmit Latvijas tūrisma, viesu izmitināšanas un ēdināšanas, skaistumkopšanas un sporta nozares asociācijas arī pēc tikšanās ar Ministra prezidenta Krišjāņa Kariņa (JV) biroja pārstāvjiem uztur finanšu ministra Jāņa Reira (JV) un veselības ministra Danielu Pavļuta (AP) demisijas pieprasījumu, informē asociāciju pārstāvji.

Nozares asociācijas arī neizslēdz iespēju paplašināt demisijas pieprasījumu, ja Kariņš neuzņemsies atbildību un neatrisinās ieilgušo krīzi uzņēmējdarbībā.

Asociāciju ieskatā nav korekti visu atbildību par nozari novelt uz Ekonomikas ministriju, kas "tiešām ir aktīvi strādājusi gan pie ierobežojumu mazināšanas, gan kompensāciju mehānismu izveides, bet konsekventi netiek sadzirdēta valdībā".

Nozares asociācijas uzsver, ka, neraugoties uz ierobežojumiem, izmitināšanas un ēdināšanas nozares, tūrisma aģenti un operatori valstij 2020. un 2021.gadā nodokļos ir samaksājuši vairāk, nekā saņēmuši valsts atbalsta veidā. Proti, divu gadu laikā nozares dažādos atbalsta pasākumos saņēmušas 188 miljonus eiro, bet nodokļos samaksājušas vairāk nekā 226 miljonus eiro.

Veselības ministrijas iecere aizliegt pārdot alkoholiskos dzērienus degvielas uzpildes stacijās (DUS) nesasniegs iecerēto mērķi - samazināt alkoholisko dzērienu pieejamību un patēriņu, bet gan kropļos konkurenci un legāli pārdalīs alkohola tirdzniecību par labu citiem veikalu tīkliem, uzskata Latvijas Degvielas tirgotāju asociācijas izpilddirektore Ieva Ligere.

Viņa uzsvēra, ka, pēc Valsts ieņēmumu dienesta (VID) datiem, šogad jūnija beigās Latvijā darbojās 8574 alkoholisko dzērienu mazumtirdzniecības vietas, kurās tirgoja gan alu, gan arī citus alkoholiskos dzērienus, tostarp līdz 450 DUS veikalu, kā arī darbojās 190 mazumtirdzniecības vietas, kurās tirgoja tikai alu.

Ligere atzīmēja, ka Veselības ministrija nav analizējusi un nav norādījusi, kur transportlīdzekļu vadītāji, kas vadījuši transportlīdzekli alkohola reibumā, alkoholu ir iegādājušies. «To var iegādāties gan pārtikas veikalos, gan dzērienu veikalos, gan «HoReCa» (viesnīcas, restorāni, kafejnīcas), gan arī degvielas uzpildes staciju veikalos. Pie visām minētajām tirdzniecības vietām ir ērta piekļuve ar transportu transportlīdzekļu vadītājiem,» viņa sacīja.

Pircējiem jārēķinās ar augļu un dārzeņu sadārdzinājumu, bet iemesls nav tikai sausums un karstums, norāda Latvijas Augļu un dārzeņu tirgotāju asociācijā.

Zemniekiem, lai saražotu to pašu produkcijas apjomu, turpmāk nāksies ieguldīt krietni vairāk līdzekļu un resursu. Izmaksas augs visam. Zemnieki jau paziņojuši, ka šogad novāktās ražas apjomi būs mazāki nekā pērn. Tas saistīts ar sauso un karsto laiku un šī iemesla dēļ tiek prognozēts arī cenu kāpums visai lauksaimniecības produkcijai. Sausuma dēļ dillēm un lokiem jau tagad cena kāpusi pat 3 reizes. Cena augusi arī ķiplokiem, sīpoliem, kartupeļiem un kāpostiem. Latvijas Augļu un dārzeņu tirgotāju asociācijas (LADTA) biedri norāda, ka cenu veikalu plauktos ietekmēs arī vietējo tirdzniecības tīklu iepirkumu politika, tāpat degvielas un gāzes cenu pieaugums, darbaspēka trūkums un pat ģeopolitiskie aspekti.

Tabakas un nikotīna izstrādājumu ražotājus un tirgotājus pārstāvošās organizācijas – Bezdūmu nozares asociācija, Tradicionālo un bezdūmu tabakas izstrādājumu apvienība un Latvijas Tirgotāju asociācija kategoriski iebilst pret finanšu ministra Arvila Ašeradena pēkšņo un nepārdomāto piedāvājumu trīskāršot akcīzes nodokļa pieaugumu dažādiem tabakas un nikotīna izstrādājumiem 2024. gadā.

Nozares pārstāvji norāda, ka tik strauja akcīzes nodokļa paaugstināšana sagraus līdzšinējo progresu nelegālās tirdzniecības apkarošanā un radīs dramatisku kontrabandas un nelegālās tirdzniecības pieaugumu, no kā iegūs Baltkrievijas valdošais režīms.

Organizāciju pārstāvji uzsver, ka šis risinājums ievērojami cels legālo tabakas un nikotīna produktu cenas, daudzkāršos tabakas kontrabandas apjomus un tādējādi “baros” Baltkrievijas režīmu, kas ir galvenā nelegālo produktu izcelsmes valsts, kā arī realitātē var samazināt akcīzes nodokļa ieņēmumus par vismaz 25 miljoniem EUR.

Asociācijas norāda, ka jau kopš gada sākuma, intensīvi sadarbojoties ar Finanšu ministriju, tika rasts un valdībā apstiprināts optimāls un ilgtspējīgs risinājums tabakas izstrādājumu akcīzes nodokļa palielinājumam vidējā termiņā (par 5% gadā), kas nodrošinātu valsts budžeta ieņēmumu pieaugumu un vienlaikus nesekmētu tabakas un nikotīna izstrādājumu nelegālo tirdzniecību un kontrabandu.

Iecere skaidras naudas darījumu griestus samazināt no 7200 eiro līdz 3000 eiro turpina virmot idejas līmenī, bet priekšlikums nekustamo īpašumu darījumos izmantot tikai bezskaidru naudu gan akceptēts

Tāds ir Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sēdes darba rezultāts, izskatot grozījumus Nodokļu un nodevu likumā.

Finanšu ministrs Jānis Reirs solīja, ka uz otro lasījumu tiks iesniegti komisijas sēdē izgaismoto defektu precizējumi. J.Reirs arī pieļauj, ka tik pamatīgi skaidras naudas ierobežojumi droši vien nav daudzās valstīs, toties citviet ir spēkā naudas līdzekļu izcelsmes legalitātes pierādīšana. Iespējams, šāda norma – prasība pierādīt līdzekļu legalitāti - tiks ieviesta arī Latvijā.

Finanšu ministrija (FM) piedāvāja samazināt skaidras naudas darījumu slieksni no pašreizējiem 7200 eiro līdz 3000 eiro. Latvijas Nodokļu konsultantu asociācija vērš uzmanību, ka nav noteikts, uz kādu laika periodu ir attiecināms aizliegums veikt skaidras naudas darījumus, tāpat netiekot definēts, kas uzskatāms par darījumu. Tā kā jau pastāvošā norma pieļauj lielu interpretācijas iespēju, uz to asociācija ir vairākkārt vērsusi FM uzmanību. Neskaidri ir skaidras naudas darījumi attiecībā uz laulātajiem un bērniem. Eiropas Komisijas veiktajā pētījumā par skaidras naudas ierobežošanas pasākumiem ieteikts neiekļaut darījumus starp fiziskām personām, jo tos tiesībsargājošie profesionāļi uzskata par nepiemērojamiem, turklāt tie tiek uzskatīti par ekonomiskās brīvības un privātuma pārkāpumiem. Arī LTRK neatrod pietiekamus argumentus skaidras naudas izmantošanas griestu noteikšanai un vēlas detalizētu informāciju atšķirīgu sliekšņu noteikšanai transportlīdzekļu, nekustamo īpašumu un citiem darījumiem.

Nekustamo īpašumu darījumos jau no 1. maija norēķini notiks tikai bezskaidras naudas formā, transportlīdzekļu darījumiem nebūs sākotnēji piedāvāto samazināto skaidras naudas griestu

To paredz Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sēdes darba rezultāts, skatot priekšlikumus grozījumiem nodokļu un nodevu likumā. Vienlaikus tika nolemts, ka nekustamā īpašuma darījumiem, kuri būs noslēgti līdz likuma grozījumu spēkā stāšanās brīdim – 2019. gada 1. maijam – un kuru pilnīga vai daļēja izpilde paredzēta pašlaik atļauto skaidras naudas griestu – 7200 eiro – apmērā, šie nosacījumi būs spēkā līdz 2019. gada 31. decembrim, bet ar 2020. gada 1. janvāri arī šiem nebeigtajiem darījumiem jau būs jāizmanto bezskaidras naudas norēķini.

Auto darījumi bez izņēmuma

Saeimas atbildīgās komisijas deputāti arī atbalstīja atteikšanos no sākotnēji iecerētās idejas par transportlīdzekļu darījumiem noteikt skaidras naudas griestus 1500 eiro apmērā. DB jau vēstīja, ka

Dažādu nozaru uzņēmēju asociāciju pārstāvji, zinātnieki, mācībspēki un uzņēmēji nosūtījuši atklātu vēstuli Ministru prezidentam Krišjānim Kariņam, norādot, ka lēmums nedrīkst būt lēmuma nepieņemšana.

Atklātās vēstules parakstītāji pauž sarūgtinājumu par valdības nespēju pieņemt sistēmiskus attīstības lēmumus. Tas rada apdraudējumu valsts attīstībai ilgtermiņā. "Premjerministra teiktajā šī gada 3. marta LTV raidījumā "1 : 1" bija skaidri redzama vēlme neuzņemties atbildību novadīt līdz galam procesu jautājumā par mežsaimniecības attīstību," uzsvērts atklātajā vēstulē premjeram.

Un tas nav vienīgais piemērs. Latvijas politisko neizlēmību ļoti labi raksturo gadiem neatrisinātais OIK jautājums, ieilgušās diskusijas ap mikrouzņēmuma nodokli, izglītības un veselības nozaru reforma, reģionālā reforma un zemes izmantošanas (ieskaitot arī jau pieminēto mežsaimniecību) jautājums.

Viesmīlības nozares darba devēju un ņēmēju organizācijas, Ekonomikas ministrija (EM) un Iekšlietu ministrija (IeM) ir parakstījušas memorandu par sociāli atbildīgas un epidemioloģiski drošas komercprakses īstenošanu.

Nozares uzņēmēji uzskata, ka sabiedrības veselība ir lielākā vērtība un apņemas darīt visu, lai saglabātu un veicinātu sabiedrības veselību Covid-19 pandēmijas laikā.

Viesmīlības nozares dalībnieki, EM un IeM apņēmušās stiprināt sadarbību, lai kopīgi izstrādātu, pastāvīgi pilnveidotu un praksē īstenotu viesmīlības nozarei piemērotākos rīcības scenārijus Covid-19 infekcijas izplatības ierobežošanai atbilstoši faktiskajai vīrusa izplatības situācijai valstī.

"Sadarbībā ar nozares pārstāvjiem, Valsts darba inspekciju, Valsts policiju un Ekonomikas ministriju esam izstrādājuši drošas darbības vadlīnijas ēdināšanas nozarei, lai uzņēmumi varētu atsākt pilnvērtīgu darbību, vienlaikus garantējot drošību gan darbiniekiem, gan klientiem. Tagad svarīgi apņemšanos īstenot praksē, mācoties strādāt citādos apstākļos. Tieši tā iespējams atrast labākos un drošākos risinājumus, kā veiksmīgi pielāgoties jaunajam normālajam," komentē Latvijas Darba devēju konfederācijas ģenerāldirektore Līga Meņģelsone.

Ārpus sprostiem turētu dējējvistu ražotas olas izvēlas aptuveni 2% pircēju, kas skaidrojama ar būtisko cenu starpību ar sprostos turētu dējējvistu ražotajām olām, aģentūru LETA informēja Latvijas Olu ražotāju asociācijas vadītāja Solvita Gulbe.

Pārtikas un veterinārais dienests (PVD) šodien rīkoja sanāksmi, kurā piedalījās arī lauksaimnieku, pārtikas ražotāju un tirgotāju asociācijas. Sanāksmes laikā nozares pārstāvji tika informēti, ka Latvijas un Lietuvas dzīvnieku aizsardzības organizāciju pagājušajā nedēļā izplatītā informācija par it kā notikušiem dzīvnieku labturības pārkāpumiem Baltijas olu ražotnēs nav apstiprinājusies un gan Latvijas, gan Lietuvas Pārtikas veterinārie dienesti uzsver, ka vietējie olu ražotāji ievēro visas Eiropas normatīvajos aktos paredzētās prasības.

Gulbe norādīja, ka tikšanās laikā tika arī izvērtēts atsevišķu organizāciju aicinājums pilnībā atteikties no sprostos dētu olu ražošanas un tirdzniecības Latvijā. Ņemot vērā pircēju zemo interesi par ārpus sprostiem turētu dējējvistu olām, šādas organizāciju prasības pieņemšana varētu dubultot vidējo olu cenu Latvijā.

Rīgas pilsētas Pārdaugavas tiesā iesniegts gaļas pārstrādes uzņēmuma SIA «Ardeks» maksātnespējas procesa pieteikums, liecina Maksātnespējas kontroles dienesta (MKD) mājaslapā publicētā informācijā.

Maksātnespējas procesa pieteikumu tiesā iesniegusi SIA «Latvijas tirgotāju asociācija».

Maksātnespējas procesa administratora amata pretendente ir Rita Jureviča.

Patlaban vēl nav nozīmēts lietas skatīšanas datums.

Veikalu ķēdes «LaTS» pārvaldītāja SIA «Latvijas Tirgotāju savienība» līdzīpašnieks Raimonds Okmanis aģentūrai LETA sacīja, ka «Latvijas Tirgotāju savienība» tiesā prasa atzīt «Ardeks» par maksātnespējīgu, jo uzņēmums tai ir parādā par sniegtajiem pakalpojumiem. Precīzu parāda summu Okmanis gan neatklāja.

Viņš norādīja, ja līdz tiesas sēdei «Ardeks» segs savas parādsaistības, «Latvijas Tirgotāju savienība» maksātnespējas prasību atsauks. «Nav mūsu interesēs iedzīt uzņēmumu maksātnespējā. Taču, ja nevarējām vienoties pa labam - viņi uz zvaniem neatbild, izvairās no atbildes, citu iespēju atgūt parādu neredzam,» sacīja Okmanis.

Vispārīgs pārmetums, ka algas valsts sektorā palielinās uz pārējās sabiedrības trūkuma rēķina, nav gluži precīzs. Algas valsts sektorā 2023. gada pirmajā pusgadā vidēji ir augušas lēnāk par inflāciju. Šāda situācija nozīmē, ka ir neliela daļa valsts algu saņēmēju, kuri sāk dzīvot labāk, taču pārējo dzīves līmenis samazinās ‒ tie ir ārsti, skolotāji un policisti.

Sabiedrības pārmetuma būtība

Latvijā ļoti daudzi ir neapmierināti ar valdības īstenoto ekonomisko politiku. Neapmierināto skaits pieauga pēc inflācijas starta pērn, ko ietekmēja apkures rēķinu pieaugums, bet šogad to pastiprināja EURIBOR likmju kāpums, kas izpaužas kā visu, ne tikai hipotekāro kredītu, ikmēneša maksājumu pieaugums. Kritizējot valdību, valsts nodokļu un izdevumu politiku, gan sociālo tīklu burbuļos, gan dažādās diskusijās tiek pausti viedokļi, ka nodokļu celšana ir vajadzīga vienīgi ierēdņu «armijas» algu celšanai un tam ir visai maz sakara ar sabiedrības vai nacionālajām interesēm.

Tāpēc ir vērts pārbaudīt, kādi 2023. gadā bija izdevumi no valsts pamatbudžeta, kas tika novirzīti atalgojumam un citām ar darbaspēku saistītajām izmaksām.

Apkopoti konkursa «Latvijas Labākais tirgotājs» (LLT) rezultāti. Konkursa finālisti pārstāv dažādus uzņēmējdarbības veidus – aptiekas, degvielas uzpildes stacijas, viesnīcas, atpūtas kompleksi, viesu nami, lauku tūrisma objekti, veikali, specializētie veikali, tirdzniecības centri, ražotnes, bistro, kafejnīcas, konditorejas, krogi, restorāni un šogad pat motortrases, informē Latvijas Tirgotāju asociācija.

«Latvijas Labākais tirgotājs 2018» fināla vērtēšanai tika izvirzīti 32 objekti no kopumā 240 pieteiktiem. Konkursam nominētos uzņēmumus izvērtēja LTA apstiprināta ekspertu komisija, kurā tika iekļauti pārstāvji no iepriekšējos gados konkursā uzvarējušiem uzņēmumiem. Maksimālais punktu skaits ir 100, gala vērtējumā konkursa galveno balvu saņēma uzņēmumi, kas izpelnījušies ne mazāk kā 99 punktus, uzvarētājs: 92–98 punkti, laureāts: 81–91 punkti, dalībnieks: 65–80 punkti.

Šogad pasniegtas septiņas Galvenās balvas, par uzvarētājiem atzīti 13 uzņēmumi, vēl deviņi uzņēmumi saņēmuši laureāta diplomus un trīs - konkursa fināla dalībnieku diplomus.

Galveno balvu saņēma - atpūtas komplekss, «Grantiņi», Jelgavas novadā,veikals, «top», Kārsavas novadā, aptieka, «BENU aptieka 26», Liepājā, ASTARTE-NAFTA, DUS nr.34, Līvānu novadā, restorāns, «Lidojošā varde», Rīgā, grāmatu nams, «Valters un Rapa», Rīgā un pilsētas galerija, «Valleta», Valmierā.

Latvijas Pārtikas tirgotāju asociācija (LPTA) un Lauksaimniecības organizāciju sadarbības padome (LOSP) aicina valdību krīzes periodā samazināt pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likmi piena produktiem, informē biedrību pārstāvji.

Gan LPTA, gan LOSP uzskata, ka būtisks krīzes atbalsta instruments Latvijas piena ražotājiem būtu PVN samazināšana piena produktiem. Organizāciju ieskatā PVN samazināšana augļiem un dārzeņiem apliecināja, ka iedzīvotāju spēja atļauties pirkt augstākas kvalitātes vietējo produkciju stiprina nozares konkurētspēju.

"PVN samazināšana piena produktiem būtu nozīmīgs solis, lai palīdzētu zemniekiem pārdzīvot grūto situāciju un saglabāt savas saimniecības. Turklāt PVN samazināšana var būt elastīgs risinājums, ko piemēro tieši krīzes periodā," atzīmē LOSP valdes priekšsēdētājs Guntis Gūtmanis.

Vienlaikus tirgotāju pārstāvji norāda, ka būtisks jautājums ir arī Latvijas piena pārstrādes nozares konkurētspēja, piedāvājot augstvērtīgus produktus par cenu, kas spēj konkurēt ar kaimiņvalstu produkciju. Tai skaitā ir produktu kategorijas, piemēram, UHT piens, kur importa produkcijai nav vietējās alternatīvas.

Brīvdienās, tirdzniecības centros strādājošajos pirmās nepieciešamības preču veikalos cilvēki bez Covid-19 sertifikāta iepirkties nevarēs, tādējādi tirgotājiem radīti stingrāki ierobežojumi nekā lokdauna laikā.

Tādu secinājumu, izvērtējot Ministru kabineta sēdē 9. novembrī apstiprinātos grozījumi rīkojumā par ārkārtējās situācijas izsludināšanu, paredzot epidemioloģiskās drošības prasības no 15.novembra, kad būs beidzies iepriekš noteiktais stingrais mājsēdes periods, izdara Latvijas Tirgotāju asociācija (LTA).

No 15.novembra atcels īpaši stingros Covid-19 ierobežojumus 

No nākamās pirmdienas, 15.novembra, Latvijā tiks atcelti Covid-19 dēļ noteiktie īpaši stingrie...

Paredzēts, ka no 15.novembra visi pakalpojumi tiks sniegti tikai epidemioloģiski drošā vidē, izņemot būtiskos pakalpojumus, kas var tikt sniegti arī personām bez vakcinācijas vai pārslimošanas sertifikātiem. Tāpat arī bez vakcinācijas vai pārslimošanas sertifikātiem varēs apmeklēt veikalus, kas tirgo pirmās nepieciešamības preces un kuru platība nepārsniedz 1 500 m2, pārējās tirdzniecības vietas pakalpojumus sniegs tikai epidemioloģiski drošā režīmā.

"Būtiski, gandrīz uz pusi, samazināts nevakcinētajiem pieejamo pirmās nepieciešamības veikalu skaits un viņi nevarēs iepirkties arī grāmatu, ziedu un elektronisko preču veikalos. Ņemot vērā tendenci mazināties saslimstībai, loģiski gaidīt pretējo - vairāk atvērtu veikalu. Tā Lietuvā, kur slimo vairāk nekā Latvijā, atļauts strādāt visiem veikaliem "zaļajā" režīmā, Latvijā tikai darbdienās. Nerunājot par Igauniju, kur ierobežojumi ir tikai m2", skaidro LTA prezidents Henriks Danusēvičs.

Asociācija turpinās diskusiju ar Veselības ministriju, lai samazinātu pieļaujamo kvadrātmetru skaitu uz vienu pircēju no pašlaik spēkā esošajiem 25 m2 uz 15 m2. Latvijas Tirgotāju asociācija piedāvā palielināt atbalsta apmēru Covid-19 krīzē cietušajiem mazākiem industrijas strādājošiem uzņēmumiem, kuru vidējais apgrozījums mēnesī pēc 2020.gada datiem ir līdz 20 000 eiro. LTA uzskata, ka atbalsta apmēram jābūt 90% apmērā no uzņēmuma bruto darba algas, par kuru samaksāti darba algas nodokļi 2021. gada jūlijā, augustā un septembrī, nosākot apmēra minimumu, kā 75 % no uzņēmuma kritumā un maksimumu – 100 % no uzņēmumu krituma. Šī uzņēmumu grupa LTA jau iepriekš vērsa Ekonomikas ministrijas uzmanību uz nesamērīgi mazo, salīdzinoši ar Covid-19 krīzes laikā zaudējumiem, un atbalsta apmēru.

Pārējiem uzņēmumiem atbalsta apmēram LTA ieskatā jābūt 60% apmērā no uzņēmuma bruto darba algas, par kuru samaksāti darba algas nodokļi 2021. gada jūlijā, augustā un septembrī, nosākot apmēra minimumu, kā 50 % no uzņēmuma kritumā un maksimumu – 75 % no uzņēmumu krituma.

Jau vēstīts, ka no 15.novembra līdz ārkārtējās situācijas beigām nākamā gada 11.janvārī "nedrošajā režīmā" jeb bez Covid-19 sertifikātu uzrādīšanas turpinās darboties tikai pirmās nepieciešamības veikali, otrdien nolēma valdība.

Bez Covid-19 sertifikātiem būs pieejami tirdzniecības pakalpojumi iekštelpās, ja kopējā apmeklētājiem publiski pieejamā telpu platība nav lielāka par 1500 kvadrātmetriem un ja ir atsevišķa ieeja, varēs darboties pārtikas veikali, medicīnas preču veikali, optikas veikali, dzīvnieku barības veikali, preses tirdzniecības vietas, higiēnas preču veikali.

Šajās tirdzniecība vietās, izņemot aptiekas, jānosaka tāds maksimālais apmeklētāju skaits, lai nodrošinātu ne mazāk kā 25 kvadrātmetri no publiski pieejamās iekštelpu platības uz apmeklētāju. Savukārt aptiekās, kas veic vakcināciju pret Covid-19 vai izsniedz testēšanas sertifikātus, noteikta prasība vienai personai nodrošināt ne mazāk kā 15 kvadrātmetrus no publiski pieejamās telpu platības.

Tāpat epidemioloģiski nedrošā vidē jeb "sarkanajā" drošības režīmā strādās - degvielas uzpildes stacijas, autoostas un dzelzceļa stacijās esošās biļešu tirdzniecības kases, kurās tiek pārdotas biļetes tikai uz iekšzemes maršrutiem, kā arī tirgi ārtelpās un ielu tirdzniecības vietas, tirdzniecības pakalpojumu sniedzējam un pircējiem ielu tirdzniecības vietās un atklātā tirgus teritorijā tirdzniecības laikā lietojot sejas maskas.

Tikmēr pretēji - "zaļajā" režīmā jeb ar Covid-19 sertifikātu - tirdzniecības pakalpojumus varēs sniegt jebkurā tirdzniecības vietā iekštelpās, nosakot tādu maksimālo apmeklētāju skaitu, lai nodrošinātu ne mazāk kā 15 kvadrātmetri no publiski pieejamās iekštelpu platības uz apmeklētāju, kā arī lietojot mutes un deguna aizsegus.

Tāpat tikai ar sertifikātiem no 15.novembra klientus varēs apkalpot arī telekomunikāciju preču veikalos un grāmatnīcās, kas "lokdauna" laikā ir pieejami pakalpojumi ikvienam.

Visās tirdzniecības vietās iepirkšanās līdzekļu, tai skaitā grozu, ratu vai tirdzniecības dalībnieka nodrošināto iepirkšanās somu skaits kopā nedrīkst pārsniegt maksimāli atļauto apmeklētāju skaitu tirdzniecības vietā. Ja tirdzniecības vietā tiek nodrošināta iepirkšanās līdzekļu pieejamība apmeklētājiem, atrašanās tirdzniecības vietā bez iepriekš minētajiem iepirkšanās līdzekļiem ir aizliegta.

Tirdzniecības un pakalpojumu sniegšanas vietu darba laiks noteikts no plkst.6 līdz plkst.21, izņemot pirmās nepieciešamības preču veikalus, kas drīkst darboties bez darba laika ierobežojumiem.

Tāpat uz visu ārkārtējās situācijas laiku aizliegta ielu tirdzniecības organizēšana, piemēram, gadatirgu, Ziemassvētku tirdziņu un tam līdzīgu tirdzniecības pasākumu organizēšana.

Savukārt brīvdienās un svētku dienās aizliegta tirdzniecības pakalpojumu sniegšana tirdzniecības centros, kur telpu platība ir virs 1500 kvadrātmetriem un ir vismaz piecas tirdzniecības vietas, izņemot iepriekš minētās pirmās nepieciešamības tirdzniecības vietas un pirmās nepieciešamības pakalpojumu sniegšanas vietas. Vienlaikus tirdzniecības centros brīvdienās un svētku dienās atļauta būs arī tādu pakalpojuma sniegšanas vietu un tirdzniecības vietu darbība, kurām ir atsevišķa ieeja un tiek nodrošināta apmeklētāju plūsmas nodalīšana no tirdzniecības centra koplietošanas telpām.

Vienlaikus attālināti iegādāto preču izsniegšana iekštelpās tirdzniecības vietās, kas strādā epidemioloģiski drošā vidē, jāorganizē, nodrošinot atsevišķu apmeklētāju plūsmu, kas pilnībā tiek nodalīta no epidemioloģiski drošā vidē sniegtajiem tirdzniecības pakalpojumiem un ar atsevišķu ieeju, vai arī izsniedzot preces ārpus telpām.

Tuvāko gadu perspektīvā pārtikas mazumtirdzniecības nozares dienaskārtībā aktuāla būs vides aizsardzības prasību īstenošana, atzina Latvijas Pārtikas tirgotāju asociācijas izpilddirektors Noris Krūzītis.

Viņš norādīja, ka vides aizsardzības jēdziens ietver ne tikai patlaban visvairāk apspriesto jautājumu par dzērienu iepakojumu un depozīta sistēmu, bet arī tādas tēmas kā pārtikas atkritumi, videi draudzīgs iepakojums, energoefektivitāte un efektivitāte kopumā, kas ir sasniedzama, samazinot resursu patēriņu visos produkta dzīves cikla posmos.

Tāpat Krūzītis sacīja, ka nākamajā gadā Latvijā jāsāk darbs, lai 2022.gadā sekmīgi ieviestu depozīta sistēmu.

"Gan ražošanas, gan tirdzniecības jomas pārstāvji meklē risinājumus, kā plastmasas iepakojumu aizstāt ar papīru, kartonu, citu dabisko šķiedru un bioplastmasas izejmateriāliem vai citām videi draudzīgām alternatīvām. Tas ir tehnoloģiski sarežģīts process un nav paveicams vienā dienā, jo jāņem vērā gan pircēju ērtības, gan pārtikas drošības prasības," viņš teica.

Atteikšanās no 5% PVN likmes augļiem un dārzeņiem nozarē faktiski ir “spļāviens sejā” vietējiem zemniekiem, vietējās produkcijas patērētājiem, kā arī tirgotājiem, kas ilgstoši cīnījušies ar negodprātīgiem ēnu ekonomiku atbalstošiem konkurentiem.

Biedrība “Latvijas Augļu un dārzeņu tirgotāju asociācija” pārstāvis Uldis Jaunzems atzīst, ka ir pārsteigts par Zemkopības ministra Armanda Krauzes publiski pausto atbalstu atgriezt augļiem un dārzeņiem 21% PVN likmi, neskatoties uz to, ka, vēl atrodoties opozīcijā, Krauze solījis cīnīties par nozari.

U. Jaunzems: “Vēl lielāku neizpratni mūsos raisa fakts, ka vien pirms dažiem mēnešiem Zemkopības ministrija pati rosināja saglabāt samazināto pievienotās vērtības nodokļa likmi augļiem un dārzeņiem, balstoties tieši uz veiktajiem rezultatīvajiem rādītājiem. Toreiz ministrija uzsvēra, ka, vērtējot samazinātās PVN likmes efektivitāti, svarīgi ir ņemt vērā Covid-19 pandēmijas ietekmi, ražošanas resursu cenu sadārdzinājumu un kara Ukrainā sekas. Acīmredzot politiķiem jāatgādina, ka šī gada pavasarī visos Latvijas reģionos augļkopji ievērojami cieta no pavasara salnu postījumiem un vasarā no sausuma.”

Finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola pilnībā izprot radušās problēmas kases aparātu reformā un uzdevusi Valsts Ieņēmumu dienestam (VID) rast risinājumu, tostarp, kā sociāli atbildīgiem un godīgiem nodokļu maksātājiem realizēt jauno kases noteikumu prasības, neapturot uzņēmuma darbību un neveicot šobrīd liekus ieguldījumus nepiemērotas tehnikas iegādei, informē Latvijas Tirgotāju asociācija (LTA).

Finanšu ministrijā šodien notika darba tikšanās - finanšu ministre un VID ierēdņi tikās ar LTA un Latvijas Degvielas tirgotāju asociāciju (LDTA), kā arī ar Nozīmīgo tirgotāju savienības pārstāvjiem. LTA atzīmē, ka ilgi gaidītā saruna devusi labu rezultātu.

Cita starpā tika spriests arī par to, ka jau iegādātos jaunos 14 000 sertificētos un VID uzskaitē reģistrētos kasu aparātus, par kuru atbilstību noteikumiem VID izteicis šaubas, uzņēmēji tomēr varēs turpināt lietot un tirgotājus nesodīs. Tāpat tikšanās laikā tika panākta vienošanās, ka VID konsultatīvajā padomē izskatīs priekšlikumus par esošās kārtības vienkāršošanu, saglabājot pamatprincipu, ka pirkuma reģistrēšanas fakts kases aparātā nav dzēšams.

Latvijas eksportētāju asociācija "The Red Jackets" aicina īstenot "zaļā koridora" principu un mazināt banku birokrātiju, norāda asociācijas pārstāvji.

"The Red Jackets" tikusies ar Finanšu un kapitāla tirgus komisiju (FKTK) un Latvijas Finanšu nozaru asociāciju, lai apspriestu "zaļā koridora" iniciatīvu eksportspējīgiem uzņēmumiem, tomēr patlaban šie uzņēmumi saskaras ar pārspīlētu banku birokrātiju vienkāršos ikdienas darījumos, tā kavējot biznesa procesus.

"The Red Jackets" valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Tiknuss informē, ka asociācija strādā pie tā, lai pašmāju ražotāju, tirgotāju, eksportētāju un būtībā jebkuru citu nopietni strādājošu uzņēmumu vajadzības Latvijā tiktu sadzirdētas. "Mūsu biedru vadīti, esam iniciējuši šīs trīspusējās sarunas, lai nonāktu pie optimāla risinājuma visām pusēm," piebilda M.Tiknuss.

Latvijas lielākās uzņēmēju biedrības Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) biedru sapulcē 22.martā LTRK prezidenta amatā uz ceturto termiņu nākamajiem trim gadiem pārliecinoši tika pārvēlēts Aigars Rostovskis un ievēlēta jauna padome.

LTRK biedru sapulcē prezidenta amatam bija viens kandidāts – esošais LTRK prezidents Aigars Rostovskis. Sapulcē kopumā piedalījās 293 uzņēmumu, kurā, atbalstot A. Rostovska pārvēlēšanu, tika atdotas 281 balsis, līdz ar to A. Rostovskis ar pārliecinošu biedru balsu vairākumu Prezidenta amatā pārvēlēts uz ceturto termiņu nākamajiem trim gadiem.

Uzrunājot biedrus, Aigars Rostovskis pauda: “Pirmkārt, vēlos izteikt pateicību visiem LTRK biedriem par atbalstu un iespēju vadīt Latvijas lielāko uzņēmumu organizāciju nākamos trīs gadus. Lai gan ārējie apstākļi nav viegli, ar ģeopolitisko neskaidrību, Ukrainas karu un ekonomikas sabremzēšanos, mums ir jāpieliek visas pūles, lai stiprinātu LTRK. Mēs atbalstīsim biedrus eksporta darbībās un fokusēsimies uz privātā kapitāla interešu aizstāvību, kā arī uz LTRK pakalpojumu klāsta paplašināšanu un uzlabošanu, tāpat arī uz starptautiskajām aktivitātēm. Valstiskā līmenī mūsu galvenais uzdevums ir būtiski samazināt birokrātiju, kas neprasa naudu, bet gan politisko gribu.”

Vērtējot Latvijas valsts budžeta prioritātes nevis pēc publiskiem paziņojumiem, bet pēc mērķiem tērētās naudas, iznāk, ka dažas nozares no vārdos prioritārām kļuvušas par maznozīmīgām naudas izteiksmē. Maznozīmīgās vai visneprioritārākās jomas 2023. gada pirmajā pusē bija valsts kontrole, sociālā aizsardzība un veselības nozare.

Latvijas valdošā politiskā elite (valdība un Saeima) jau ir sākusi diskusiju par nākamā gada valsts pamatbudžetu. Dažādās publiskās diskusijās tiek debatēts tikai par to, kā pārdalīt papildus iecerētos 800 miljonus eiro un kādām būtu jābūt prioritātēm – drošībai, izglītībai vai veselībai? Tādēļ izdevniecības Dienas Bizness iniciatīvas grupa Kuram tas rūp? ieteic, spriežot par prioritātēm, paraudzīties uz jau sastrādāto pēc fakta.

Kas vairo IKP un nodokļu ieņēmumus

Atgādināšu, ka ikviens valsts iztērētais eiro atstāj ietekmi uz ekonomiku kopumā. Kad preces un pakalpojumi tiek nopirkti no uzņēmējsabiedrības, ekonomiskās sekas būs kumulatīvas. Uzņēmējam būs jāveic pirkumi no citiem uzņēmumiem – izejvielas, transporta pakalpojumi un daudz kas cits. Tiek lēsts, ka katrs šāds iztērēts eiro radīs papildu 3–4 eiro IKP pieaugumu. Neiztērēts eiro pieaugumu neradīs. Ja gandrīz katrs pirkums tiek aplikts ar PVN, tad katrs iztērētais eiro uzriez radīs 20 centu papildu ieņēmums valsts budžetā. Daļu no ienākumiem par preču un pakalpojumu ražošanu ikviens uzņēmums izmaksās algās un citos ar darbaspēku saistītos izdevumos. Atalgojumam ir būtiska ietekme gan uz ekonomikas attīstību kopumā, gan uz nodokļu ieņēmumiem valsts, pašvaldību un speciālajā budžetā. Kad darba devējs (uzņēmums, ministrija, ar valsti vai pašvaldību saistīta struktūra) palielina darbaspēka izmaksas par 100 eiro, tad no šīs summas darba devējam ir jāsamaksā 19,4 eiro valsts sociālās apdrošināšanas iemaksas (kas nonāks speciālajā budžetā), un bruto alga darba ņēmējam tiks aprēķināta 80,4 eiro.

Otrdien, 7. martā, nozaru eksperti turpināja analizēt iespējas samazināt pārtikai vai atsevišķām pārtikas preču grupām pievienotās vērtības nodokli (PVN), informē Zemkopības ministrija.

Darba grupa pēc notikušajām divām sēdēm kopš izveidošanas vienojās aicināt samazināt PVN dārzeņiem, augļiem un ogām līdz 5% (no 21%). Eksperti arī bija vienisprātis, ka PVN jāsamazina tiem dārzeņiem, augļiem un ogām, ko var izaudzēt Latvijā.

Saskaņā ar šo vienošanos tiks sagatavots priekšlikums par PVN samazināšanu līdz 5% dārzeņiem, augļiem un ogām un iesniegts zemkopības ministram Jānim Dūklavam.

Latvijas Lauksaimniecības universitātes rektore Irina Pilvere, kas ir detalizēti pētījusi PVN pārtikai samazinājuma ietekmi uz lauksaimniecības nozari, uzsvēra, ka samazināts PVN dārzeņiem, augļiem un ogām, ja PVN samazināšanu godprātīgi ievēros mazumtirgotāji, veicinās Latvijas dārzeņu un augļu ražotāju konkurētspēju, palielinās iedzīvotāju pirktspēju un līdz ar to Latvijā izaudzēto dārzeņu un augļu pārdošanas apjomu. Un, kas nav mazsvarīgi, samazinoties dārzeņu un augļu cenām mazumtirdzniecībā, samazinātos šās preču grupas nelegālā tirdzniecība.