Godīgs eiro ieviesējs – šāds uzraksts nu jau rotā ne vienu vien tirdzniecības vietu un dažādu pakalpojumu sniedzēju ieejas durvis. No uzraksta vien ir skaidrs, ka konkrētais uzņēmums pāreju no latiem uz eiro ir apņēmies veikt godīgi, nešmaucot patērētājus.
Problēma sākas apstāklī, ka jēdzienu «godīgi ieviest», kā izrādās, ir izprotams dažādi. Proti...
Sabiedrībā valda ļoti vienkāršs uzskatas, ka godīgs eiro ieviesējs ir uzņēmums, kurā pēc eiro ieviešanas, tātad – no nākamā gada 1. janvāra cenas būs tieši tādas pašas kā šobrīd, tikai pārrēķinātas eiro atbilstoši oficiāli noteiktajam kursam 1 eiro = 0,702804 lati. Nākamā kategorija ir uzņēmēji, kuri labprāt būtu godīgi eiro ieviesēji patērētāju izpratnē, bet objektīvi nespēj to izdarīt. Respektīvi, jau tagad ir skaidrs, ka no nākamā gada dažādas izmaksas biznesam pieaugs, bet pats trakākais ir tas, ka uzņēmējiem joprojām nav skaidrības par visām pozīcijām, kuras sadārdzināsies. Redz, jāņem vērā, ka pa valdības gaiteņiem joprojām klejo dažādas idejas par nodokļu sloga palielināšanu, bet nav skaidrības, kuras no tām tiešām īstenosies. Nav taču noslēpums, ka jebkurš izmaksu pieaugums, tostarp jaunas nodokļu likmes ieviešana vai jau esošās palielināšana tiek iekļauta preču un pakalpojumu gala cenā patērētājiem. Tādējādi uzņēmēji saprot, ka cenas viņiem būs jāpalielina, bet pagaidām vēl nav ne jausmas, cik lielā mērā tas būs jādara. Un vēl ir valsts aparāts, kas ar jēdzienu «godīgs eiro ieviesējs» saprot kaut ko pavisam citu. Patērētāju tiesību aizsardzības centrs skaidro, ka faktiski vienīgais aspekts, kam šīs iestādes kontrolieri pievērsīs uzmanību, būs – vai paralēlajā cenu atspoguļošanas procesā norādītās cenas ir korektas. Vienkārši sakot, vai pārcenošana ir notikusi atbilstoši kursam 1 eiro = 0,702804 lati. Tātad, ja šobrīd prece X veikalā maksā vienu latu jeb 1,42 eiro, pēc pārcenošanas tā pilnīgi mierīgi drīkst maksāt kaut vai septiņus eiro, bet tikai tādā gadījumā līdzās ir jābūt norādītai korektai cenai latos, proti, 4,92 lati. Un viss!
No vienas puses, nenoliedzami ir pareizi, ka netiek paredzēta uzņēmēju sodīšana par cenu celšanu, it īpaši ņemot vērā, ka šāds solis būs objektīva nepieciešamība. Kaut gan jāteic, ka jebkura sodīšana par cenu mainīšanu uz augšu vai leju būtu absurda, jo jebkurš (monopola apstākļos nestrādājošs) uzņēmējs savai precei vai pakalpojumam ir tiesīgs noteikt tādu cenu, kādu pats vēlas – galvenais, lai patērētāji to akceptētu.
Savukārt, no otras puses, nākas atzīt, ka kampaņa Godīgs eiro ieviesējs iznāk tāda kā cilvēku maldināšana. Jāatgādina, ka viena no galvenajām bažām saistībā ar eiro ieviešanu ir par to, vai šā procesa rezultātā būtiski nepieaugs inflācija, vai par daudzām precēm un pakalpojumiem nenāksies maksāt vairāk. Tad nu acīmredzot ir pienācis laiks godīgi pateikt – cenas augs, par ļoti daudz ko nāksies vairāk maksāt, un tam nav nekāda sakara ar to, vai nav uzņēmums ir godīgs vai negodīgs.
